Vilhelms Pantēniuss
07.03.1806 – 20.07.1849
Vilhelms Kristiāns PANTĒNIUSS (Pantenius; arī Pantēnijs, 1806-1849) ir Baltijas vācu mācītājs un žurnālists, rakstnieka, vēsturisko romānu autora Teodora Hermaņa Pantēniusa tēvs. Viņš ir dzimis mācītāja Johana Kristiana Pantēniusa ģimenē. Vilhelms Panteniuss ir studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1826-29) un 1830. gadā ieguvis teoloģijas kandidāta grādu, pēc studiju beigšanas pusotru gadu pavadījis ceļojumā ārzemēs. 1831. gada otrajā pusē viņš ir strādājis par mājskolotāju Salgales mācītājmuižā, pēc tam - Ozolmuižā. No 1835. gada Vilhelms Panteniuss ir palīgmācītājs, no 1837. gada - mācītājs latviešu draudzē Annas baznīcā Jelgavā, Jelgavā arī miris un apbedīts Baložu kapos.
Vilhelms Panteniuss ir bijis laikraksta "Latviešu Avīzes" redaktors (1835-49), kopš 1832. gadā šajā laikrakstā arī publicējis savus oriģināldarbus, tulkojumus, dzeju un stāstus, bet galvenokārt rakstus ar pamācošu un izglītojošu raksturu. Vilhelms Panteniuss ir sastādījis Kurzemes kalendāru "Veca un jauna laika grāmata" (1834-1850). Panteniuss ir pievērsis uzmanību latviešu izglītošanai, savā draudzē viņš ir atvēris sešas skolas un sagatavojis tām skolotājus. Viņš ir dibinājis Jelgavas Latviešu lasīšanas biedrību un aktīvi darbojies Latviešu literārajā (draugu) biedrībā, no 1839. gada līdz mūža galam viņš ir bijis tās Kurzemes nodaļas direktors. Panteniuss ir uzskatāms par tautas apgaismības vēlīnu darbinieku, viņš ir publicējis kristīgi didaktiska satura literatūru, piemēram, "Pirmā nieku grāmatiņa, kur nav nieki iekšā" (1846), rokasgrāmatas lauksaimniekiem, piemēram, liellopu kopšanā (1837), kašķa ārstēšanā (1838), par nomas līgumiem un holeras epidēmiju (abi 1848) u.c..
Dzimšanas laiks/vieta
07.03.1806
Zaļenieku pagasts
Dzimis Zaļenieku mācītājmuižā
Miršanas laiks/vieta
20.07.1849
Jelgava
Miris 8os vakarā no tīfa vai dizentērijas - atbilstoši toreizējai diagnozei Nervenfieber [sal. Inland. Der Zuschauer, nr.6555 (13.07.1849)].
Personiska informācija
Vilhelms Kristiāns Panteniuss ir dzimis Zaļenieku mācītāja Kristiāna Panteniusa (Pantenius, 1766-1826) un viņa sievas Agneses, dzimušas Konradi (Conradi, ?-1848), septiņu bērnu ģimenē.
Vilhelms Kristiāns Panteniuss ir precējies ar Luīzi Konradi (Conradi) 1835. gada 3. decembrī. Laulībā dzimuši: Vilhelms Panteniuss (1835-1836), Natālija Agnese Denfera (Denffer, 1839-?)), Johanna Bernevica (Bernewitz, 1841-1924), Matilde Auguste Panteniusa (dzim./mir.1842) un Baltijas vācu rakstnieks un publicists Teodors Hermanis Panteniuss (1843-1915).
Profesionālā darbība
Reliģiskā literatūra
1850: Jēzus Kristus ir tā dzīvības maize no debesīm nākusi [reliģiska apcere]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
Pamācoši stāsti un dzeja: tulkojumi, oriģināldarbi, sastādīti krājumi
1838: Pirmais solis uz laimi jeb laika kavēklis veciem un jauniem, īpaši skolas bērniem, celts no avīžu apgādātājiem [didaktiskas īsprozas krājums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1840: Otrais solis uz laimi jeb laika kavēklis veciem un jauniem, īpaši skolas bērniem, celts no avīžu apgādātājiem. Jelgava: Stefenhāgens.
1840: Jānim Gūtenberģim par godu un par piemiņu [ievaddaļa]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1844: Brūte un brūtgāns [stāsts]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1846: Pirmā nieku grāmatiņa, kur nav nieki iekšā [didaktiskas īsprozas krājums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1853: Blivera pamilie [stāsts, tulkojums no vācu valodas]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
Padomu literatūra: galvenokārt tulkojumi
1837: Pamācīšana moderēm, kā pie lopu kopšanas būs turēties. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1838: Pamācīšana, kā iekš trim dienām var cilvēkam kašķi nodzīt [tulkojums no vācu valodas]. Jelgava: Stefenhāgens
1848: No Jelgavas. Savam sirdsmīļam draugam Bārtes un Nīces mācītājam G.Braže no Jelgavas latviešu rīta mācītāja [piezīmes par holēru Kurzemē]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1848: Pamācīšana, kā būs nomas kuntraktes iecelt. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
Kalendārs: sastādītājs un izdevējs, dažu publikāciju autors
1834-1850: Veca un jauna laika grāmata [Kurzemes kalendārs] Jelgava: Stefenhāgens un dēls
Publikācijas "Latviešu Avīzēs" [izlase]
Dzeja un proza 1832: Trīs zeļļi un Līzīte zārciņā [ziņģe]. Latviešu Avīzes, nr. 6
1832: Sudraba karote [stāstiņš]. Latviešu Avīzes, nr.19.
1832: Vakara dziesma, kad galva iereibusi [ziņģe]. Latviešu Avīzes, nr. 21
1832: Kas vilku strapā, tam jākauc līdz ar vilku. Latviešu Avīzes, nr. 46.
Raksti par kultūru un izglītību 1837: No Jelgavas [par latviešu bibliotēkas veidošanu]. Latviešu Avīzes, Nr. 20.
1837: Jauna ziņa [par bibliotēku Baldones draudzē]. Latviešu Avīzes, nr. 38.
1837: Sirdsmīļi lasītāji [atskats uz “Latviešu Avīžu” darbību 1837. gadā]. Latviešu Avīzes, nr. 52.
1838: Kādi vārdi par skolām. Latviešu Avīzes, nr. 7.
1844: Padoms, voi būs iet par skolmeisteru, voi ne. Latviešu Avīzes, nr. 7-9, 25,26.
1844: Kristap Kakting. Svētas patiesības liecinieks uz sprediķu vīzi [recenzija]. Latviešu Avīzes, nr. 42.
1849: Padoms tiem, kam aug bērni apakš acīm. Latviešu Avīzes, nr. 23-24.
1849: Mīļais skolmeistar! [nebūs pagurt pie pirmajām grūtībām]. Latviešu Avīzes, nr. 29.
Dažāda satura publicistika 1832: Zeme ir apaļa. Latviešu Avīzes, nr. 50.
1833: Par dažādiem svešu tautu ieradumiem. Latviešu Avīzes, nr. 40
1835: No Pēterburģes. [mācītāja J.V.Knīrima ievešana amatā Pēterburgas Annas baznīcā]. Latviešu Avīzes, nr. 12.
1835: Jelgava [šosejas būve starp Jelgavu un Rīgu]. Latviešu Avīzes, nr. 20.
1835: Jaunas ziņas [laupītāju iebrukumi Emburgā un Ozolmuižā]. Latviešu Avīzes, nr. 33.
1835: Ir dzeršana augļus nes. Latviešu Avīzes, nr. 50.
1836: Kādi vārdi par lepnu prātu. Latviešu Avīzes, nr. 39.
1836: Savāds padoms [par Jelgavas mācītāju bez sava nama un mirušo mācītāju portretiem]. Latviešu Avīzes, nr. 47
1838: Baznīcā dažādas vajadzības [baznīcēns lūdz mācītājam sprediķa norakstu, lai pārliecinātos, vai katru gadu nelasa vienu un to pašu]. Latviešu Avīzes, nr. 8
1838: Jauna ziņa [Pēterburgā nodegusi Ziemas pils]. Latviešu Avīzes, nr. 2.
1839: Jaunas ziņas [Skolas un pagaidu baznīcas iesvētīšana Kalnciemā]. Latviešu Avīzes, nr. 37
1840: Jaunas ziņas [par ģenerālsuperintendentu Dr.J.G.L.Rihteru, aizejot mūžībā]. Latviešu Avīzes, nr. 38.
1843: Kalnamuižas [nekrologs mācītājam F.V.Kadem]. Latviešu Avīzes, nr. 12.
1844: Jānis Kleinberg – slepkava. Latviešu Avīzes, nr. 20-22.
1848: Janvār mēnesis [par kopdzīvi laulībā]. Latviešu Avīzes, nr. 3
1848: Lipstu jaunās baznīcas iesvētīšana. Latviešu Avīzes, nr. 44.
Citātu galerija
Vecais Patenius visu savu mūžu nokalpoja latviešiem gan kā mācītājs, gan kā laikraksta vadītājs un rakstu sastādītājs un izdevējs. Pie tam viņš darbojās nevis kā vienkārši derēts gans, bet pilnā mērā kā īsts gans, kas ielika visu savu sirdi un prātu savā darbā un vārda patiesā ziņā ar pašuzupurēšanos izpildīja savu uzņemto pienākumu kā reti kāds cits.
No: Āronu Matīss. Vecais Panteniuss. Viņa dzīve un darbi. Rīga, 1924, 6. lpp.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem "Latviešu Avīžu" redaktoriem Pantēniuss redaktora amatā bija ilgi - 14 gadus. Viņa darbība laikrakstā un mācītāja amatā vēstures literatūrā ir guvusi samērā plašu vērību un atzinību. Dominē viedoklis, ka tieši Pantēniusa laikā laikraksts piedzīvoja savu uzplaukumu un kļuva virzienā un saturā dzīvāks. Tomēr arī tam nevar piekrist, jo "Latviešu Avīžu" saturs un lasītāju auditorijas skaitliskā samazināšanās liecina par pretējo. Laikrakstā, it īpaši 40. gados tika ievietoti gari, vienkāršajiem lasītājiem grūti saprotami moralizējoši sacerējumi. Nereti tie bija sprediķu teksti. Laikraksta saturs ieguva pelēcību, vienmuļību, trūka saistība ar dzīvi un notikumiem.
No: Vita Zelče. Latviešu avīžniecība. Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā. 1822-1865. Rīga: Zinātne, 2009, 119. lpp.
Pagodinājums
1847. gadā saņem mācītāja amata zelta krustu.
Saiknes
Johanna Konrādija - Svaine
Teodors Hermanis Pantēnijs - Dēls
Nodarbes
Dzimtais vārds
Wilhelm Christian Pantenius
Pseidonīms
W.P. ; P.........
Papildu vārdi
Kristiāns
Izglītība
1826–1829
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
studējis teoloģiju. 1829. gadā Tērbatā ieguvis sudraba medaļu. 1830. gadā ieguvis teoloģijas kandidāta grādu.
Dalība organizācijās
1826
Kurzemes studentu korporācija "Curonia"
Ülikooli 18, Tartu
Studentu korporācijas biedrs
1835–1849
Laikraksts "Latviešu Avīzes" (1822–1915)
Jelgava
Laikraksta redaktors un publicists
1837–1848
Jelgavas Latviešu lasīšanas biedrība
Jelgava
Biedrības dibinātājs, organizētājs. 1848. gadā jau raksta, ka laika trūkuma dēļ biedrība vairs nedarbojas.
1839–1849
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Dalībnieks, Kurzemes nodaļas direktors
Ceļojums
1830–1841
Vācija
Pēc studiju beigšanas pusotru gadu pavada, apceļojot Vāciju, Šveici un Franciju.
Darbavieta
06.1831–01.1832
Salgales mācītājmuiža
Pēc atgriešanās no ārzemēm pusgadu strādā par mājskolotāju. Nostiprina draudzību ar mācītāja Konradi meitu.
1832–12.1834
Ozolmuiža
Strādājis par mājskolotāju barona fon Hāna ģimenē.
17.02.1835–1837
Jelgavas sv. Annas evaņģēliski luteriskā draudze
Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Lielā iela 22A, Jelgava
Palīgmācītājs, pirmo sprediķi saka 1835. gada 1. janvārī, ieved amatā nedaudz vēlāk.
1837–20.07.1849
Jelgavas sv. Annas evaņģēliski luteriskā draudze
Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Lielā iela 22A, Jelgava
MācītājsAr Panteniusa atbalstu līdz 1849. gadam draudzē nodibinātas sešas skolas: Klīvesmuižā, Ozolmuižā, Volgundē, Tetelē, Svētes muižā un Kroņvircavā.
Apglabāts
07.1849
Baložu kapi