Verners Bergengrīns

Verners BERGENGRĪNS (Bergengruen, 1892-1964) ir dzimis ārsta Dr.med. Paula Bergengrīna (Bergengruen, 1861-1945) un viņa sievas Helēnas Bergengrīnas, dzimušas fon Betiheres (von Boetticher, 1863-1945), ģimenē kā otrais dēls, viņa brāļi - Olafs un Volfs, māsa - Marlēne.
1919. gadā Verners Bergengrīns apprecas ar Šarloti Henzeli (Charlotte Hensel, 1896-1990), laulībā piedzimst bērni Luize (dzim. 1924), Marija (dzim. 1928) un Aleksandrs (dzim.1930).
1936. gadā Verners Bergengrīns konvertējas katolicismā.

V. Bergengrīna manuskripti, sarakste, foto u.c. materiāli glabājas Vācu literatūras arhīvā Mārbahā (Deutsches Literatur-Archiv Marbach), Bavārijas Valsts bibliotēkā, Berlīnes Valsts bibliotēkā, viņa piemiņas lietas pieejamas apskatei Bādenbādenes Pilsētas bibliotēkas Dzejnieku namā (Das Dichterhaus des Stadtbibliothek).

Bibliogrāfijā minēto pirmo publikāciju - dzejoli (1908), tomēr pagaidām izdevies atrast.
Rakstnieks 1920. un 1930.gados ir publicējies arī Baltijas vācu presē, galvenokārt izdevumos Rigasche Rundschau, Libausche Zeitung, Baltische Monatshefte, Baltische Monatsschrift, Riga am Sonntag.
Pilna bibliogrāfija: Carola L.Gottzmann, Petra Hörner. Lexikon der deutschsprachigen Literatur des Baltikums und St.Petersburg. Vom Mittelalter bis zur Gegenwart. Bd. 1: A-G. Berlin, New York: Walter de Gruyter, 2007, S. 184-208. Jaunāki izdevumi - Vācijas bibliotēku kopkatalogā: https://kxp.k10plus.de/DB=2.1/ [2.01.22.].


Dzeja
1930: Capri, Gedichte. Berlin: A.R. Meyer.
1932: Der Wanderbaum, Gedichte. Berlin: Die Rabenpresse.
1936: Die Rose von Jericho, Gedichte. Berlin: Die Rabenpresse.
1937: Die ewige Kaiser, Gedichte. Graz: Schmidt-Dengler.
1938: Die verborgene Frucht, Gedichte. Berin: Die Rabenpresse.
1945: Dies irae, Gedichte [ar P. Schifferli pēcvārdu]. Zürich: Die Arche.
1946: Lobgesang, Gedichte. Basel: Lindner.
1946: Ballade vom Wind. Die Geisse Gaugeloren. Olten: Vereinigung Oltner Bücherfreunde.
1946: Der hohe Sommer, Gedichte. Olten: Vereinigung Oltner Bücherfreunde.
1946: Zauber und Segessprüche. Gedichte. Zürich: Die Arche.
1949: Dir zu gutem Jahrgeleit. Eine Glüchwunschgabe. Zürich: Die Arche.
1950: Die heile Welt, Gedichte. Zürich: Die Arche.
1951: Lombardische Elegie, Gedichte. Zürich: Die Arche.
1956: Mit tausend Ranken, Gedichte. Zürich: Die Arche.
1958: Figur und Schatten. Gedichte. Zürich: Die Arche.
1965: Herbstlicher Aufbruch. Gedichte. Zürich: Die Arche
1969: Der Kranke. Gedicht.Zürich: Die Arche.
1978: Magische Nacht. Gedicht. Zürich: Die Arche
1992: "Gestern fuhr ich Fische fangen...", Gedichte. Zürich: Die Arche.

Romāni
1923: Das Gesetz des Atum, Roman [ ar Rolf von Hoerschelmann zīmējumiem]. München: Drei Masken Verlag.
1926: Das große Alkahest, Roman [atkārtots izdevums ar nosaukumu Der Starost, 1938]. Berlin-Charlottenburg: Wegweiser-Verlag.
1927: Das Kaiserreich in Türmmern. Roman. Leipzig: Koehler.
1930: Herzog Karl der Kühne oder Gemüt und Schicksal. Roman. München: Drei-Masken-Verlag.
1930: Die Woche im Labyrinth. Roman. Stuttgart: Engelhorn.
1931: Der goldene Griffel, Roman. München: Langen/Müller.
1935: Der Großtyrann und das Gericht, Roman. Hamburg: Hanseat.Verlag.
1940: Am Himmel wie auf Erden, Roman. Hamburg: Hansear. Verlag-Anst.
1949: Das Feuerzeichen, Roman. Zürich: Die Arche.
1954: Die Rittmeisterin, Wenn man so will. Roman. Zürich: Die Arche.

Stāsti un stāstu krājumi
1923: Schimmelreuter hat mich gosssen. 3 Erzählungen. München: Drei-Masken-Verlag.
1925: Das Brauthemd. Iris-Verlag.
1927: Das Buch Rodenstein, Erzählungen [papildināts izdevums 1950]. Frankfurt am Main: Iris-Verlag.
1931: Zwieselchen im Warenhaus. Stuttgart: Thienemann.
1931: Zwieselchen im Zoo. Stuttgart: Theinemann.
1932: Zwieselchen und der Osterhase. Stuttgart: Thienemann.
1932: Zwieselchen und Turu-Me. Stuttgart: Thienemann.
1933: Zwieselchens große Reise. Stuttgart: Thienemann.
1933: Der Teufel im Winterpalais und andere Erzählungen. Leipzig: Hesse und Becker.
1934: Des Knaben Plunderhorn. Berlin: Vorhut-Verlag.
1935: Begebenheiten. Geschichten aus einem Jahrtausend. Berlin: Eckart-Verlag.
1937: Das Haus der sieben Rosen. Erzählung. Berlin: Weichert.
1937: Die Wölfin. Erzählung. Berlin: Weichert.
1939: Der Tod von Reval, Erzählungen [ar Rolf von Hoerschelmann zīmējumiem]. Hamburg: Hanseat.Verlag-Anst.
1942: Das Hornungen Heimweh. Erzählungen. Leipzig: Reclam.
1942: Schatzgräbergeschichte. Gütersloh: Bertelsmann.
1944: Lebensgeschichte Pfefermanns des Jüngeren. Gütersloh: Bertelsmann.
1946: Die Sultanrose und andere Erzählungen. Basel: Schwabe.
1947: Pelageja, Erzählung. Zürich: Die Arche.
1948: Die Hände am Mast. Erzählung. Zürich: Die Arche.
1950: Das Tempelchen, Erzählung. Zürich: Die Arche.
1952: Der letzte Rittmeister. Erzählungen. Zürich: Die Arche.
1956: Die Kunst, zu vereinigen, Erzählung. Zürich: Die Arche.
1959: Bärengeschichten. Erzählungen. Zürich: Die Arche.
1960: Zorn, Zeit und Ewigkeit. Erzählungen. Zürich: Die Arche.
1962: Der dritte Kranz. Erzählungen. Zürich: Die Arche.
1963: Die Schwestern aus dem Mohrenland. Erzählung. Zürich: Die Arche.
1964: Räuberwunder. Erzählungen. Zürich : Die Arche.
1968: Die Glückliche, 2 Erzählungen. Zürich: Die Arche.
1971: Und dein Name ausgelöscht, Erzählungen. Zürich: Die Arche.
1976: Kindheit am Wasser. Erzählungen. Zürich: Die Arche.
1979: Mit Erich Mühsam und Ernst Heimeran. Wenn du noch eine Tante hast. Beiträge zu einer Tantologie

Noveles un noveļu krājumi
1923: Rosen am Galgenholz, Novellen. Berlīne: Dom-Verlag.
1923: Schimmelreuter hat mich gossen, Novellen
1925: Das Brauthemd, Novelle. Iris-Verlag.
1930: Der tolle Mönch. 20 Novellen. Berlin: Frundsberg-Verlag.
1933: Die Feuerprobe, Novellen [ar biogrāfiskām ziņām]. Leipzig: Reclam.
1933: Die Ostergnade, Novellen. Berlin: Die Rabenpresse.
1935: Die Schnurr um den Hals, Novellen. Berlin: Buch- und Tiefdruck Gesellschaft.
1937: Die drei Falken, Novelle. Dresden: Heyne.
1941: Der spanische Rosenstock, Novelle. Tübingen: Wunderlich.
1946: Das Beichtsiegel, Novelle. Innsbruck: Tyrolia.
1947: Jungfräulichkeit, Novelle. Olten: Vereinigung Oltner Bücherfreunde
1947: Sternenstand, Novellen. Zürich: Die Arche.
1950: Die letzte Reise. Novelle. Zürich: Die Arche.
1952: Erlebnis auf einer Insel, Novelle. Zürich: Die Arche.
1952: Der Pfauenstrauch, Novelle. Zürich: Die Arche.
1953: Die Flamme im Säulenholz, Novellen. Passau: Passavia-Dr.
1953: Die Sterntaler, Novelle. Zürich: Die Arche.
1956: Das Netz, Novelle. Zürich: Die Arche.
1957: Suati. Novelle. Einmal. Feldt, Flensburg.
1965: Die schönsten Novellen. Zürich: Die Arche.
1973: Spuknovellen. Zürich: Die Arche.

Antoloģijas
1924: Baltisches Dichterbrevier [Baltijas vācu literatūras, g.k. dzejas antoloģija, redaktors]. Berlin: Neuner
1967: Pferdegruß, Erzählungen und Gedichte von Pferd und Reiter.
1992: Von Riga nach anderswo oder Stationen eines Lebens, Anthologie. Hg.von N.L.Hackelsberger-Bergengruen. Zürich: Die Arche.

Ceļojumu apraksti
1932: Baedeker des Herzens, Reiseverführer [vēlāks izdevums Badekur des Herzens]. Berlin: Verlag Tradition.
1934: Deutsche Reise, Reisebuch. Berlin: Drei-Masken-Verlag.
1949: Römisches Erinnerungsbuch, Reisebuch. Freiburg: Herder.

Memuāri, runas utml.
1948: Im Anfang war das Wort. Nach einem Vortrag. Freiburg: Alber.
1949: Rede über Goethe. Marburg: Simons-Verlag.
1952: Das Geheimnis verbleibt, Aufzeichnungen [J.F. Görres ievads]. Zürich: Die Arche.
1956: Privilegien des Dichters. Mainz: Verl.d.Akademie d.Wissenschaften u.d.Literatur Wiesbaden.
1959: Otto von Taube. Rede zu seinem achtigsten Geburtstag bei e.Festakt.. München: Lucas Cranach Verlag.
1960: Titulus. Das ist: Miszellen, Kollektaneen und fragmentarische, mit gelegentlichen Irrtümern durchsetzte Gedanken zur Naturgeschichte des deutschen Buchtitels oder unbetitelter Lebensroman eines Bibliothekbeamten. Zürich: Die Arche.
1961: Rückblick auf einen Roman. Mainz: Verl.d.Akademie d.Wiss.u.d.Literatur, Wiesbaden.
1961: Schreibtischerinnerungen. Zürich: Die Arche.
1963: Mündlich gesprochen. Ansprachen, Vorträge, Reden. Zürich: Die Arche.
1966: Dichtergehäuse, Auzeichnungen. München: Nymphenbürger Verl.
1966: Werner Bergengruen und Reinhold Schneider: Briefwechsel. Hg.von N.L.Hackelsberger-Bergengruen. Wien: Herder.
1972: Geliebte Siebendinge. Aus den nachgelassenen Aufzeichnungen. Ausgew.u.hg.v.Charlotte Bergengruen. Zürich: Die Arche.
1986: Schnaps mit Sakuska. Baltisches Lesebuch [daļēji autobiogrāfisku darbu antoloģija]. Hg.von N.L.Hackelsberger-Bergengruen Zürich: Die Arche.
1988: Von der Richtigkeit der Welt, Aufzeichnungen. Hg.von N.L.Hackelsberger-Bergengruen. Freiburg.

E.T.A. Hofmanis. Monogrāfija un darbu izdevumi
1939: E.T.A. Hoffmann, Biographie. Stuttgart: Cotta.
1947: E.T.A. Hoffmann. Märchen [redaktors un pēcvārda autors]. Vaduz: Liechtenstein Verlag.
1949: E.T.A. Hoffmann. Die Elixiere des Teufels. Nachgelassene Papiere des Bruders Medardus, eines Kapuziners. Vaduz: Liechtenstein-Verlag.

Krievu literatūras tulkojumi
1924: L.N. Tolstoj. Chadshi Murat. Ein Roman aus den Kaukasuskämpfen. Berlin: Loewenbuck.
1924: L.N.Tolstoj. Die Kosaken. Berlin: Loewenbuck.
1925: F.M. Dostoevskij. Der Idiot. Eine Erzählung [H. von Hoerschelmann tulkojums; Bergengrīna pēcvārds]. Leipzig: List.
1925: I.S. Tugenev. Väter und Söhne. Roman. Leipzig: List.
1928: F.M. Dostoevskij. Schuld und Sühne. Roman. Berlin: Knaur.
1933: S. Rosenfeld. Rußland vor dem Sturm. Berlin: Der Bücherkreis.
1947: F.M.Dostoevskij. Der Traum eines lächerlichen Menschen. Phantastische Geschichte. Horgen-Zürich: Holunderpresse.
1953: L.N.Tolstoj: Krieg und Frieden. München: List.


Vernera Bergengrīna darbu tulkojumi latviski
1926: Pērles. Brīvā Zeme, nr. 116, (29.05.1926)
1934: Trīs liecinieki. Stāsti un Romāni, nr. 1 (06.01.1934).
1934: Čipiņš un Lieldienu zaķis. Mazās Jaunības Tekas, nr. 63 (04.1934), 16.-23. lpp.
1956: Melnā lenta [kopā ar ievadapceri par rakstnieku]. Laika Mēnešraksts, nr. 5 (1956, maijs), 142.-151. lpp.
1990: Upe. Literatūra un Māksla, nr. 2 (13.01.1990).
1997: Pasaules tautām. Fon Ringena kunga brauciens. Sargeņģelis. Pēdējā epifānija. Rīga: Domus Rigensis.
1999: Balle austrumu spārnā. Spoku stāsti. Aizpute
2000: Nāve Rēvelē. Dīvaini stāsti par kādu senu pilsētu. Aizpute
2001: Pašatklāsme (1964). 800 gadi Mūsu kopējā Rīga. Vācbaltiešu autoru apcerējumi. Rīga: K. Širrena biedrība, 2001, 275.-279.lpp.Hg.von N.L.Hackelsberger-Bergengruen

Viņš sacerējis vēsturiskus, bet arī modernus, psiholoģiski režģainus, bet arī reliģiska satura romānus. Viņa noveles atspoguļo dažādu gadu simteņu, aprindu un ainavu pasauli, rādot dēkaiņus un apdomīgos, nežēlīgos un omulīgos, traģiskos un groteskos cilvēkus. Viņam ir krietni daudz stāstu par gariem un spokiem. Viņa dzeju krājumi līdzinās kupli salapojušiem kokiem. Te viņš ir nopietns vērotājs, te jokdaris un aforismu meistars. Viņam piemīt asmeņa griezīgums un iecietīgs humors. Viņš atsedz t.s. labo cilvēku divdabību, parāda mīlētāju savtīgumu, liek nojaust stiprajos apslēpto gļēvumu. Bet viņa darbos nav cinisma, jo nekur neieskanas autora izsmiekls vai sarūgtinājums, nav manāma nicināšana, dzirdama apsūdzība.
R. Sastapšanās ar rīdzinieku. Verners Bergengrīns Eiropas literatūrā. Laika Mēnešraksts, nr. 5 (1956, 5), 142. lpp.

Bergengrīns ir novelists vārda pilnā nozīmē, un arī viņa romāniem ir noveļu raksturs. Allaž to viduspunktā stāv kāds sevišķs, vienreizīgs notikums, kas dziļi iešķeļas attiecīgās personas dzīvē. Viņa darbi ir ļoti dinamiski un pilni dramatiska sprieguma. Velti tur meklēt garus episkus aprakstus un prātojumus (..) Bergengrīna darbos attēlotie notikumi, lai cik tie būtu reāli būdami, ir vairāk nekā labi un spilgti attēloti notikumi vien. Tiem allaž piemīt zināms caurspīdīgums. Tie ir kā simbols, makrokosma attēlojums mikrokosmā (..). Apbrīnojama ir Bergengrīna prasme izvēlēties vielu problēmai, kuru viņš nodomājis risināt. Bieži tas ir tikai pavisam mazs, nenozīmīgs iegansts, kas izraisa milzīgus viļņus, saduļķo visu apkārtni un atraisa lavīnu, kura aizrauj visu sev līdz. (..) Savā dziļākajā būtībā tās [Bergengrīna prozas problēmas] allaž grozās ap eksistenciāliem, t.s. "pēdējiem" jautājumiem - ap Dievu un dvēseli, ap grēku un atpestīšanu, jo Bergengrīns ir caur un cauri reliģisks rakstnieks, arī tur, kur viņš nemaz nepieskaras tieši reliģiskiem jautājumiem.
Lūcija Sargūnas. Mūžīgās kārtības dzejnieks. Latvija Amerikā, nr. 55 (16.07.1955), 5. lpp.

Par Bergengrīna labāko sacerējumu, kas autoru nostādīja vācu rakstnieku pirmajās rindās, uzskatāms "Dižvarmāka un tiesa" (1935). Romāns norisinās renesanses laika Itālijā, un tur rādīts kāds firsts, kas, prasīdams noskaidrot šķietamu slepkavību, rada sajukumu visā pilsētā. Ārēji atgādinādams kriminālromānu, šīs darbs tomēr sniedz plašu pasaules skatījumu un apvieno saspriegtu, bagātu darbību ar iekšēju dziļumu. No Bergengrīna noveļu krājumiem būtu atzīmējams "Velns ziemas pilī", kas rāda, ka autors mācījies pie itāliešu vecmeistariem, "Līgavas krekls" - anekdoti, kas norisinās 18. gadsimtā, savdabīgā novele "Trīs vanagi", tautas tradīcijās sakņotu sāgu krājums "Rodnšteina grāmata". No liriskajiem darbiem, kas nav bez savas vērtības, pieminēsim "Kapri" un "Jerikas rosi". Pēdējā laikā Bergengrīns atkal pievērsies vēsturiskajam romānam, taču cauri vēstures plīvuram tajos aizvien saskatāmi tagadnei tuvi jautājumi.
A. Verners Bergengrīns. Tēvija, nr. 215 (17.09.1942).


DALĪBA ORGANIZĀCIJĀS
kopš 1948: Bavārijas Mākslas akadēmijas (Bayerische Akademie der Schönen Künste) īstenais loceklis
1949: Darmštates Valodas un dzejas akadēmijas (Akademie für Sprache und Dichtung Darmstadt) līdzdibinātājs un loceklis
kopš 1949: Maincas Zinātnes un literatūras akadēmijas (Akademie für Wissenschaft und Literatur Mainz) īstenais loceklis
1958: Berlīnes Mākslas akadēmijas (Akademie der Künste Berlin) Literatūras nodaļas īstenais loceklis


APBALVOJUMI UN PAGODINĀJUMI
1951: Vilhelma Rābes balva (Wilhelm-Raabe-Preis)
1957: Lielais Federālā ordeņa nopelnu krusts (Großes Verdienstkreuz des Bundesverdienstordens)
1958: Minhenes Universitātes goda doktors
1958: Ordenis Pour le mérite
1962: Šillera piemiņas balva (Schiller-Gedächtnispreis)

Werner Max Oskar Paul Bergengruen

Rodenšteinas muzejs
Bānhofštrāse 2, Frenkiš-Krumbaha
Muzeja ekspozīcija ietver ieskatu V. Bergengrīna dzīvē un jo īpaši viņa darbā "Rodešteina grāmata" (Das Buch Rodenstein, 1927), kas balstīta teikā par Rodenšteinas bruņiniekiem.

1892–1902
Kaļķu iela 22, Rīga
Dzīvo kopā ar ģimeni, toreiz Kaļķu iela 12.

1902–1909
Lībeka
Kopā ar ģimeni izceļo no Baltijas uz Vāciju, apmetas Lībekā, uzsāk skolas gaitas.

1909–1914
Marburga
kopā ar ģimeni pārceļas uz Marburgu, līdz pirmajam pasaules karam studijas dažādās Vācijas universitātēs - atgriešanās Marburgā ir periodiska.

1922–1936
Berlīne
Rakstnieks, publicējas literārā žurnālā Der weiße Rabe.

1936–09.09.1942
Zolna, Minhene
9.09.1942. māja Hiršenštrāsē 36 Zolnā (Hirschenstrasse 36, Solln) iet bojā uzlidojumā.

1942–1946
Āhenes ezers, Tirole
pēc mājas sagrāves Zolnā pārceļas uz Āhenes ezera (Āhenkirhi - medību namiņā pie draugiem) piekrasti Tirolē; 1944. gadā lekcijas un lasījumi Austrijā un Dienvidvācijā; iesaukts vietējā armijā, bet atbrīvots sliktās redzes dēļ.

1946–1958
Cīrihe

1958–1964
Bādenbādene
Kopā ar ģimeni apmetas Bādenbādenē mājā Merkura kalnā (Haus am Merkurberg)

1903–1908
Lībekas Katrīnas ģimnāzija
Kēnigštrāse 27-31, Lībeka
pēc tēva vēlēšanās apgūst ģimnāzijas kursu, tomēr abitūrija Marburgā 1911. gadā

1908–1911
Marburgas Filipa ģimnāzija
Leopolda Lukasa iela 18, Marburga
mācības un abitūrija

1911–1914
Marburgas universitāte
Marburga
vispirms teoloģijas, tad ģermānistikas un mākslas vēstures studijas; vēlāk - studijas Minhenē un Berlīnē bez pabeigtas augstākās izglītības..

1914–1918
Vācijas impērijas armija
oficieris

1919
Baltijas landesvērs
kornets, piedalās cīņās pret Sarkano Armiju

1919
Sovetska
žurnālists Tilzītē un Mēmelē (Klaipēdā).

1920–1922
Žurnāls "Ost-Information"
Berlīne
Galvenais redaktors, Vācijas bibliotēku kopkatalogā izdošanas gadi 1921/22. Šeit: http://werner-bergengruen-gesellschaft.de/wp-conte... [1.01.21.] norāde arī par žurnāla "Ost-Express" galvenā redaktora amatu.

1925–1930
Baltische Blätter (1918–1930)
Berlīne
Galvenais redaktors, darbības beigu gads nav precizēts. M.Redlich. Lexikon deutschbaltischer Literatur. Köln: Georg-Dehio-Gesellschaft, 1989, S. 37 uzrāda tikai 1925. gadu, kad Bergengrīns bijis 24 numuru izdevējs.

1933–1937
Trešā reiha rakstniecības kamera
dalībnieks, 1937. gadā Bergengrīnu no rakstniecības kameras izslēdz

1948–1949
Roma
ziemas sezona Romā

1972
Bergengrīna iela, Berlīne
Iela nosaukta Vernera Bergengrīna vārdā sakarā ar viņa 80. dzimšanas dienu.

1992
Vernera Bergengrīna biedrība
Hambrokas aplis 13, Ilcena
Vernera Bergengrīna biedrība ir dibināta 1993. gadā ar mērķi popularizēt rakstnieka dzīvi un darbus. Kopš 2007. gada katru otro gadu biedrība piešķir Bergengrīna literāro prēmiju.

2002
Smilšu iela 12, Rīga
V. Bergengrīns pavadīja bērnību Rīgā, toreizējā Kaļķu ielas 12. namā (tg. Kaļķu iela 22), tomēr 20. gadsimta pirmajā pusē ēka tika nojaukta un aizstāta ar citu. Pie nama Smilšu ielā 12 redzamā piemiņas plāksne ar tekstu latviešu un vācu valodā, kas tika uzstādīta ar biedrības Domus Rigensis atbalstu, piemin aptuveno Bergengrīna bērnības dzīves vietu Vecrīgā. Uz plāksnes diemžēl rakstnieka nāves gads norādīts kļūdaini.

09.1964
Bādenbādenes centrālā kapsēta
apglabāts Bādenbādenes Centrālajā kapsētā; 1990. gadā rakstniekam līdzās apbedīta arī viņa sieva.