Velta Sniķere

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (3)

Darbi: Darba autors (65); Atdzejotājs (10); Recepcijas persona (51)

Audio/video: Teicējs (3)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsVelta Sniķere
Papildu vārdiVelta Wilson, Velta Downes
KopsavilkumsVelta Sniķere (1920) – dzejniece un jogas skolotāja. Kopš 5 gadu vecuma raksta dzeju, kopš 13 gadu vecuma prāta dienasgrāmatu aforismu veidā. Mācījusies Rīgas 8. pamatskolā, Rīgas 1. valsts ģimnāzijā, studējusi vēsturi un filozofiju Latvijas Universitātē. Kopš 1946. gada dzīvo Londonā. Dēvēta par avangardisti, modernisti un sirreālisti latviešu dzejā; Anšlavs Eglītis viņas dzeju nodēvējis par buramvārdiem. Dzeja sakņojas maģijas un simbola poētikā, dažkārt tuvinoties sirreālistiskam izteiksmes veidam, taču saglabājot saikni ar dažādu tautu arhetipisko un folklorisko pasaules izjūtu un tēlainību. Dzejas centrālā tēma – cilvēka spēja atklāt pasaules un dabas dziļāko metafizisko nozīmi un iekļauties kosmiskā ritējumā. Dzejoļiem lakonisks, dvēseliski piesātināts spriegums. Līdzās dzejošanai profesionāli nodarbojas ar jogu, ir pasniedzēja. Austrumu zināšanu un mākslas nozīme izpaudusies vēl vienā jomā – dejā; dzejas lasījumu skanējumu papildinot ar roku un arī visa ķermeņa kustībām – mudrām. Tās aizgūtas no indiešu dejas kustībām un ir arī pašas dzejnieces jaunradītas – dzejas domas izteikšanai. Vairāku dzejas krājumu autore, atdzejojusi angļu valodā latvju dainas un citu latviešu dzejnieku dzeju.
Personiska informācijaDzimusi ausu, kakla un deguna ārsta, vēlāk Latvijas Universitātes profesora Reinholda Sniķera (1893–1953) un Emmas Marjūlijas Sniķeres (dzimusi Vinte; 1898–1993) ģimenē.

1963: apprecējusies ar mūziķi Džemsu Vilsonu (Wilson).
1991: pirmo reizi kopš aizbraukšanas viesojās Latvijā.

Jāņa Ogas stāstījums par Veltu Sniķeri 100. dzimšanās dienā: Dzejolis jau pienāk gatavs, atliek uzrakstīt. Dzejniecei Veltai Sniķerei 100 / Raksts / LSM.lv
"Par klusumu, trakošanu un iečāpošanu brīnumainajā. Saruna ar Veltu Sniķeri" /Sabīne Koļeševa/ skat.: https://www.delfi.lv/kultura/news/books/par-klusum...
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Dzeju raksta no 5 gadu vecuma.
1941
: pirmā publikācija – dzejoļu kopa laikraksta "Tēvija" pielikumā "Zīle" (29. augustā) – dzejoļi "Pielūko", "Ved mani projām", "Es dzīvoju".
Dzejas publikācijas Latvijā periodiskajos izdevumos 20. gs. 40. gadu pirmajā pusē -"Latvju Mēnešraksts", "Mana Māja", "Tēvija", "Zeme un Darbs", "Laikmets", trimdā publicējusies izdevumos "Daugava", "Latvju Vārds", "Ceļš", "Latvija", "Sauksme", "Ceļa Zīmes" un citviet.
Publicējusi apceres par dzeju, dzejas problēmām, piezīmes par literatūru.
Latvijas redaktore Trimdas rakstnieku PEN kluba Londonā literārā žurnāla angļu, vācu un franču valodā redakcijā.
Ar dzejas lasījumiem piedalījusies literāros sarīkojumos, Dziesmu dienās, Kultūras dienās un citviet.
1989: dzejas kopa publicēta žurnālā "Jaunās Grāmatas" (Latvija).

Angliski tulkojusi Andreja Eglīša, Zinaīdas Lazdas, Vizmas Belševicas dzeju un dainas.

Literārie darbi

1950: dzejas kopkrājums "Trīs autori" (kopā Ojāru Jēgenu un Dzintaru Sodumu).
1961: dzejas krājums "Nemitas minamais".
1967: dzejas krājums "Piesaukšana".
1991: dzejas izlase "Lietu mutes".
2003: dzejas krājums "Pietuvoties vārdiem".
2009: grāmata "Savādībiņas".
2010: dzejas krājums "Pieredze".
2010: grāmata "Gaisma un noslēpums".
2019: dainas angļu valodā "Dainas".

2009: izdota klausāmgrāmata (CD) "Pietuvoties vārdiem"; kolekcijā "Autora balss", kurā dzejniece Velta Sniķere lasa 46 dzejoļus; sastādījusi Liāna Langa, ar literatūrzinātnieces Anitas Rožkalne ievadapceri.

Dzejolī “Biogrāfija” atzinusi: “Es esmu dejotāja (kā latviete esmu dzejniece), kā cilvēks esmu jogas skolotāja.”

Dzeja angļu valodā

20. gs. 60. gados dzejas publikācijas angļu valodā žurnālā "Zintis".
1974: dzejas krājums kopā ar Andreju Eglīti "No such place lasts summerlong".
1982
: ar dažiem dzejoļiem kopā ar Andreju Eglīti, Astrīdi Ivasku, Margaritu Ausalu pārstāvēta pasaules dzejas antoloģijas 2. sējumā (World Poetry. 2. Poetry Europe).
1999: dzejas krājums "Husks" (atkārtoti 2019).

Dzeja citās valodās

1986: Vier & four: 8 lettische Dichter = 8 Latvian Poets (Stockholm); kopā ar citiem autoriem, vācu un angļu valodā.
2008: Ord och steg: Lettland diktar / atdzejojis Juris Kronbergs (arī citi autori) (Stockholm), zviedru valodā.


No angļu valodas latviešu valodās atdzejojusi Viljama Bleika dzeju, atdzejojusi Rainera Marijas Rilkes, I. Jelineka, Česlova Miloša dzeju.

Sabiedriskā darbība

Liela nozīme Anglijas latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
Ilgus gadus ir trimdas PEN kluba Londonas nodaļas ilggadēja prezidente, Latvijas PEN kluba biedre.
Aktīvi piedalījusies dažādās brīvības akcijās, publiski uzstājusies par Padomju Latvijas situāciju un okupāciju; publicējusi rakstus par tēmām, piemēram, "Pret ko mēs cīnāmies un pie kā mēs apelējam".
70. gados saņēma godalgu par politisko rakstu "Par ko mēs cīnāmies”.

Mūzika

Alberta Jēruma kantātē "Neraudi, māsiņ!" izmantota Veltas Sniķeres dzeja.
Dzeju komponējuši Alberts Jērums un Longīns Apkalns.

2009: režisore Maruta Jurjāne ciklā "Latviešu kultūras personības" veidojusi video filmu (DVD formātā) "Spodrā bradātāja".

Darbība citās nozarēs

Joga
Kopš Latvijas gadiem līdzi nāk interese par jogu, kuras pamatus apguvusi pie Harija Dikmana, un atziņa – “Esmu pieradusi visu meklēt sevī, rast līdzsvaru.”
20. gs. 50. gados apguvusi indiešu dejas mākslu un austrumu filozofiju, galvenokārt jogas mācību, vēlāk organizējusi un vadījusi Austrumu meditācijas kursus Anglijā; ar citiem domubiedriem nodibināja organizāciju British wheel of yoga, šajā vidē viņu pazīst kā Veltu Vilsoni (Wilson).
Britu pārstāve starptautiskajā Joga skolotāju apvienībā (Yoga Teachers` Association).

"No pašas bērnības es jau lielāko tiesu laika pavadīju meditācijās. [..] Es domāju par bezgalību, mūžību, mīlestību. Nepārtraukti. [..] Man bieži saka, un man nāk par to smiekli, ka mana dzeja ir metafiziska un grūti saprotama. Angļu valdība man maksa naudu, lai tās pašas lietas, ko izsaku dzejā, es mācītu jogas skolniekiem. To pašu domāšanu. [..] Vārds – mantra. Tā ir katram sava tiek dota jau gatava, bet joga apliecina, ka ir cilvēki, kas mantras var radīt arī no jauna. Tie ir arī dzejnieki."
Sarunā ar Māru Zālīti. Karogs, 1989, Nr. 9.


Citātu galerija

Par Veltas Sniķeres dzeju

"Londonā mītošā dzejas savādniece Velta Sniķere izteiksmes strupumā un lakonismā izveidojusi pilnīgi (gribētos piezīmēt: jau pārāk) īpatnēju stilu."
Ērmanis, Pēteris. Pagājušais gads trimdas rakstniecībā. Sauksme, 1948. Nr. 1.

"Šī ir jaunā latviešu dzeja, kas pēc vairāk gadiem svešās zemēs izkaisītai latviešu tautas daļai iesit acīs svaigu vēju. [..] Parādības, kas pašas bez sava noteikta formas ierobežojuma, saista Veltu Sniķeri, tās sader ar viņas dzeju un mūs ieved kādā kontinuitātē, nepārtrauktā pasaules vienībā, no kuŗas virspusē izsitas tikai dažas zīmes, gaismas un veidoli, ko dzejniece notveŗ."
Lazda, Zinaīda. Jaunā dzeja. Laiks, 1950, 23. sept.

"Jau nedaudz palasot Veltas Sniķeres dzejoļus, duras acīs to savdabīgums. Vispirms pati pieeja dzejai. Šajos dzejoļos neatrast vēlēšanos kaut ko pastāstīt. Tiem, liekas, ir bijis kāds īpašs un tīri personīgs uzdevums. Kā kādreiz burvji un vārdotājas Sniķere ar tiem meklējusi iegūt varu pār lietām, tās pakļaut sev. Kā kad vajadzētu atrast priekšmetiem, cilvēkiem, notikumiem to apslēptos vārdus, lai tie būtu visā īstenībā piederējuši un lai līdz ar to būtu iespējams nosargāt savu neatkarību tiem iepretim, atteikties no krustcelēm, pāraugt tām pāri. Bet tas nevar notikt bez soda. Šie vārdi tad savukārt iegūst varu pār teicēju, groza viņa ceļu, noved to negaidītā vietā. [..] Sniķeres pieredze sakrīt ar to, kas mums zināms no daudzām teiksmām, reliģijām un filosofiem. – Tas iespējams tādēļ, ka vārds ir bijis lietu sākumā, ka valodā apslēptas lietu esences un vārda īsto nozīmi atklājot, atklājas arī lietu patiesā daba, mēs varam domāt ne vairs ar konstruētajiem prāta jēdzieniem, bet ar pašām lietām. Bet ikdienas praktiskajā valodā vārdi pamazām zaudējuši savu pirmatnējo nozīmi un izteiksmīgumu. Savažoti tie gaida dzejnieku, kas tos varētu atbrīvot. [..] Mūsu jaunākajā literatūrā, savā paaudzē, Veltas Sniķeres dzeja liekas kā brīnums. Tiesa, tā rakstīta, lai to pārlasītu un atšķetinātu pamazām. Tā prasa lasītāja līdzradīšanu. Tā varbūt vienmēr paliks nepieejama kritiķiem, kas par katru atšķirīgi uzrakstītu rindu sūdzas, ka tā „jāmācas lasīt". Bet mūsu jaunajiem dzejniekiem tai ir ko teikt. Vispirms to, ka dzeja varbūt tomēr nav māla krūze kurā tikai jāielej ūdens, ka visi ārējie priekšraksti te tikai ir viens no veidiem, kā likt vārdiem."
Kalns, Juris. Veltas Sniķeres dzeja. Latvju Ziņas, 1950,
3. aug.

".. mani pārsteidza un sajūsmināja V. Sniķeres dzejas lasījuma veids. Tas ir unikāls. Velta, tērpusies košā (bet vienlaicīgi atturīgā) indiskā apģērbā, klusi, bet noteikti runā vienkāršus, apskaidrotus, no dziļas apjēgas dzelmēm izceltus vārdus, papildinot tos ar indiešu dejām raksturīgām kustībām un žestiem. Dzejas frāzes un ķermeņa absolūta plastika. lekšējā (dvēseles) žesta un arējā (ķermeniskā) žesta pilnīga atbilstība un saplūšana. Vēl vairāk – pasnieguma forma ne tikai palīdz atklāt saturu, bet rada vēl trešo realitāti – ārpus formas un satura eksistējošu nojausmu par kaut ko VĒL. Tas ir fascinējoši, un tas jāredz savām acīm. Ceru, ka tāda iespēja Latvijas dzejas cienītājiem pavisam drīz radīsies. Veltas Sniķeres personība un viņas dzeja kā neatņemama tas sastāvdaļa ārkārtīgi nepieciešama mūsu latviskās gara pasaules paplašināšanai. Ar savu nekonvenciālo dzīves un dzejas stilu, ar savu neparastību un neatkārtojamību. Vajadzīga lasītājiem un dzejas procesam."
Māra Zālīte. Karogs, 1989, Nr. 9.

"Sniķeres dzeja sakņojas maģijas un simbola poētikā, dažkārt tuvinoties sirreālistiskam izteiksmes veidam, taču saglabājot saikni ar dažādu tautu arhetipisko un folklorisko pasaules izjūtu un tēlainību. Sniķeres dzejas centrālā tēma – cilvēka spēja atklāt pasaules un dabas dziļāko metafizisko nozīmi un iekļauties kosmiskā ritējumā. Dzejoļiem lakonisks, dvēseliski piesātināts spriegums. "
Vecgrāvis, Viesturs. Velta Sniķere. Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003.

Velta Sniķere par savu literāro darbu un garīgo pasauli

"Kad es piedzimu, kad sāku domāt, es sevi sajutu domas un jūtas, vēlāk, kad tās atradu Indijā – biju izbrīnījusies. Bet ne jau tur vien. Skulptūrāli un varbūt arī citādi man vistuvākā sena Ēģipte, gleznieciski Ķīna, un Ķīnas gleznošanas principi pielietojami mākslā vispār. Kas attiecas uz dzeju, tad stājās starpā valoda, un tāpēc tik grūti spriest par citu tautu seno dzeju, bet, cik esmu lasījusi, tad nekas netuvojas mūsu tautas dziesmām, kas ir stipri ķīniskas (kā ķīniešu gleznas) un tuvu arī japāņu īsdzejoļiem. Vai citiem āriešiem ir kas līdzīgs? Ja nē, vai tik nav pārņemts no pirmlatviešiem?”
Velta Sniķere sarunā ar Gunti Zariņu (Latvija Amerikā, 1959)

Par dzejas krājumu "Nemitas minamais" (Čikāga: A. Kalnāja apgāds, 1961)

"Viss kopā ir dzīvības ritums mīklas recepcija un šīs mīklas minēšana, kas izrisināta vērojumos, atziņās, reālās un irracionālās gleznās, valodas ziņā dažādās izteiksmes konstrukcijās, ieskaitot liriski drāmatiska un liroepiska darba izteiksmes līdzekļus, un izteikts neatkārtojamā poēzijā."
Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešu institūts, 2000, 647. lpp.

Par dzejas krājumu "Piesaukšana" (Kopenhāgena: Imanta, 1967)

"Sniķeres dzejoļos maģiskais elements atklājas piesaukšanas jeb invokācijas momentos, un te tas visai radniecīgs vecāko indiešu vēdu maģiskajam elementam. [..] Dzejoļi ļauj saskatīt visai labi pārdomātu filozofisku sistēmu Sniķeres pasaules uzskatā, kuŗā, pieslienoties vēdu mantrām, domai un vārdam ir iedabāts maģisks spēks. [..] Grāmata ir augstas kvalitātes piemērs, kā ar seniem simboliem var veidot pasaules uzskatu, rakstīt īstu dzeju un kā šos simbolus lietāt tagadnes aktuālitāšu diskusijām un polītiskajā cīņā."
Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešu institūts, 2000, 648., 657. lpp.

Par dzejas izlasi "Lietus mutes" (Rīga: Artava, 1991)

"Velta Sniķere mēmajā un nerunājošajā pasaulē ietiecas vēl dziļāk par skatījumu - viņa it kā noloba virspusējo atsvešinātības čaulu un godbijīgi ieklausās tajos. [..] Savu pasauli izsakot, Velta Sniķere balstās uz vārdu precīzi pausto noskaņu, saskaņu un izcelsmes sakariem. Ir lietotas atskaņu saspēles, arī vienas rindas robežās. [..] Viena no pamattēmām krājumā - mīlestība. Gan divu būtņu mūžam jaunās, katrreiz savādākās, nekad neapnīkstošās intīmās attiecības, kas Veltas Sniķeres izjūtā ir arī pārliecinoši iezīmētu liktenīguma nokrāsu, gan mīlestība uz dzimto zemi. Tā izpaužas ne vien nostalģijā, bet arī
aktīvā nostājā darīt, uzturēt, aizstāvēt! [..] Veltas Sniķeres dzīves atziņas pamatos ir sevis apzināšanās nepārtrauktajā mainībā un nesaraujamajā saistībā ar citām dzīvībām un lietām mūžības gājumā, kas ir ar
neatminamu sākumu un iet uz nebeidzamu nākotni. Ir svarīgi apjaust savu neapbruņoto trauslumu un jūtīgumu šajās dimensijās, lai tad atrastu arī savu garīgo spēku."
Brīdaka, Lija. Aiz visiem saredzamā. Literatūra un Māksla, 1992, 13. martā.

Par dzejas krājumu "Pietuvoties vārdiem" (Rīga: Valters un Rapa, 2003)

"Pietuvoties vārdiem ir pēc autores izjūtas kārtots krājums, kuŗā apkopoti dažādos daiļrades posmos radītie dzejoļi - lasām krājuma pēcvārdā. [..] Te autore tos izvietojusi pa nodaļām: Gliemežu vāki, Ēnas pār bezdibeni, Lausku dzidrums, Bez mākoņiem, Atburtojas, Tava tērpa šalka, Uz savu valsti un Savērp klusumu. Iepriekšējo krājumu dzejoļi izvietoti pa dažādām nodaļām, un ir mazliet žēl, ka nav nekādu norādījumu par dzejoļu tapšanas laiku. Kaut Sniķeres dzeja neiezīmē konkrētus laikus vai vietas, izņemot lielāko tiesu dzejoļu nodaļā Uz savu valsti, tomēr lasītājam, kas šajā krājumā sastapsies ar Sniķeri pirmoreiz, paies secen viņas dzejas pamazītēm ieniršana aizvien dziļākos "vārdu atvaros". Protams, šādā sakārtojumā atklājas dažādu laiku dzejoļu mijiedarbība. [..] man šķiet, ka šis krājums ir brīnišķīga iespēja mums jebkuŗā pasaules malā atkalsastapties un pietuvoties ne ar viena cita dzejnieku nesamaināmajiem vārdiem."
Muižniece, Lalita. Dzeja ir esmē urbšanās skaidas. Jaunā Gaita, Nr. 241, 2005.

Par grāmatu "Savādībiņas" (Rīga: Valters un Rapa, 2009)

"Savādībiņas ar apakšvirsraksta paskaidrojumu, ka notika tieši tā, nekas nav grozīts vai pielikts, ir īsi, dažkārt pat strupi prozas fragmenti, kurus kopumā varētu raksturot kā autobiogrāfiskas „atklāsmītes”, kurās autore izklāsta, kā apkārtējā pasaule viņu redz un novērtē. Atklājas fakti par autores dzīvi, zināšanām un darbību, kas dažam labam latviešu literatūras lasītājam varētu būt nezināmi. Tos tomēr šeit neuzskaitīsim, jo šo izziņu katrs pats var grāmatiņā izlasīt. Neatstāsim gan nepieminētu nodaļu par autores svētīgo darbošanos PEN klubā, kura kongresos un konferencēs viņa drosmīgi un sekmīgi aizstāvējusi vairāku toreizējā padomju bloka tautu nacionālās intereses, izpelnīdamās pretinieku raksturojumu par visbriesmīgāko kādreiz sastapto sievieti.
Autores piezīmes aptver laika posmu no Rīgas „toreiz” līdz mūsdienām. Starplaiks pavadīts, dzīvojot Anglijā, ceļojot Eiropā, Šrilankā un Indijā, un iepazīstot dažādu tautību pārstāvjus un to īpatnējās rakstura īpašības. Ap pašu autori it kā plīvo kāda dīvaina aura, kas citiem liek viņā saskatīt kaut ko, kas nebūt neatbilst īstenībai – viņu dažkārt notur gan par īrieti (pat paši īri), gan anglieti, gan pat par indieti. Arī Londonas latvieši netiek īsti gudri par Sniķeres īsto būtību un iebraucējiem apgalvo, ka viņa dzīvo kā eremīts un nevēlas nevienu satikt. Patiesība ir tieši otrāda, grāmatiņā paskaidro autore. [..] Šā vai tā, grāmatiņu var lasīt ar interesi, un daudzi fragmenti ir kā prozas epigrammas, pie kuru izbaudīšanas var atgriezties atkārtoti. Tāda ir mūsu Velta Sniķere."
Sūrmane, Biruta. Dzejniece par sevi. Jaunā Gaita, Nr. 264, 2011.
Nodarbesdzejniece
Dzimšanas laiks/vieta25.12.1920
Veļikije Luki
Velikiye Luki, Pskov Oblast, Russia
Dzīvesvieta1936 – 1944
Mežaparks
Rīga

1944
Vācija
Germany

Nosūtīta sanitāru kursos.


1944 – 1946
Austrija
Austria

1946 līdz šim
Londona
London, Greater London, United Kingdom
Izglītība1927 – 1933
Rīgas pilsētas 8. pamatskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001

1933 – 1939
I Rīgas valsts ģimnāzija
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Raiņa bulvāris 29, Rīga, Latvija, LV-1050

1940 – 1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: vēsture un filozofija.


1946 – 1949
Londona
London, Greater London, United Kingdom

Ieguvusi stipendiju, 3 gadus mācās fizioterapiju, 1953 - iegūst M. C. S. P (member of the Chartered Society of Physiotherapy) kvalifikāciju.


1950 (Datums nav precīzs)

20. gadsimta 50. gados apguvusi indiešu dejas mākslu un bijusi Rama Gopala indiešu dejas trupas dalībniece.

Darbavieta1944 – 1946
Austrija
Austria

Tulce


1965
Londona
London, Greater London, United Kingdom

Kopš 1965. gada jogas skolotāja.


1966
Londona
London, Greater London, United Kingdom

Kopš 1966. gada pasniedzēja tālākizglītības klasēs Haringejas mācību centrā (Souht East Haringey Adult Education Centre).

Dalība organizācijāsLatvijas PEN klubs
Londona
London, Greater London, United Kingdom

Londona
London, Greater London, United Kingdom
Aktīvi darbojusies Britu līgā Eiropas brīvībai (British League of European Freedom).

Londona
London, Greater London, United Kingdom

Viena no organizācijas "British Wheel of Yoga" dibinātājām.

Emigrēnezināms – 1944
Austrija
Austria

Devusies bēgļu gaitās.

ApbalvojumiJ. Auškāpa piemiņas fonda balva
1984

PBLA Kultūras fonda Goda balva
Pietuvoties vārdiem
Balva piešķirta par izlasi "Pietuvoties vārdiem".
Rakstniecības nozare
2004

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2007. gada 15. marta lēmumu. Ordenis pasniegts 2007. gada 27. aprīlī.
IV šķira
2007

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par izcilu un spilgtu ieguldījumu Latvijas dzejā un atdzejā.
Mūža balva
2019

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirta par ieguldījumu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā un iedzīvināšanā latviešu trimdas sabiedrībā un izcilu sniegumu Latvijas literatūrā.
2020

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Veļikije Luki
(Velikiye Luki, Pskov Oblast, Russia)
25.12.1920Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Vācija
(Germany)
1944DzīvesvietaValsts
3Austrija
(Austria)
1944 - 1946DzīvesvietaValsts
4Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1946DzīvesvietaPilsēta
5Mežaparks
(Rīga)
1936 - 1944DzīvesvietaPilsētas daļa
6Austrija
(Austria)
1944EmigrēValsts
7Raiņa bulvāris 29, Rīga
(Raiņa bulvāris 29, Rīga, Latvija, LV-1050)
1933 - 1939IzglītībaĒka, māja
8Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1940 - 1943IzglītībaĒka, māja
9Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1946 - 1949IzglītībaPilsēta
10Bruņinieku iela 24A, Rīga
(Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001)
1927 - 1933IzglītībaĒka, māja
11Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1965DarbavietaPilsēta
12Austrija
(Austria)
1944 - 1946DarbavietaValsts
13Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1966DarbavietaPilsēta
14Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
15Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
16Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
Ir bijuši dažādi Ziemassvētki – sniegoti un mazāk sniegoti, taču 1920. gada 25. decembris ir īpaša diena Latvijas kultūrā un literatūrā – todien Veļikije Lukos, kur tolaik atradās Reinholds Sniķeris ar sievu Emmu, piedzima meitene, kuru nosauca par Veltu.

Kopš 5 gadu vecuma Velta Sniķere raksta dzeju, kopš 13 gadu vecuma prāta dienasgrāmatu aforismu veidā. Mācījusies Rīgas pilsētas 8. pamatskolā Bruņinieku ielā 24A, Pirmajā Rīgas valsts ģimnāzijā Raiņa bulvārī 29, studējusi vēsturi un filozofiju Latvijas Universitātē turpat netālu.

Par Veltas Sniķeres pirmo publikāciju uzlūkojama dzejoļu kopa laikrakstā “Tēvija” pielikumā “Zīle” 1941. gada 29. augustā. 1942. gadā viņa sāk publicēt dzejoļus periodikā, tostarp “Rīts”, “Latvju Mēnešrakstā”, “Mana Māja”, “Laikmets”. Literatūrkritiķis Jānis Andrups atzinis, ka Veltas Sniķeres dzeju jau kopš pirmajām publikācijām galvenokārt sapratuši īsti dzejnieki un dzejas gardēži, tostarp dzejnieks Kārlis Skalbe, ka viņa pratusi dzejā ienākt bez klišejām. 1943. gada 18. februārī Veltas Sniķeres dzeja izskan Latvijas Radiofonā (arī 1944. g. 6. janv.).

1944. gadā atstājot Latviju, Velta Sniķere literārajās aprindās jau ir pazīstama kā dzejniece, iepazinusi Austrumu filozofijas atziņas, kas viņas daiļradei piešķir papildu dziļumu un nozīmi, tomēr līdz pirmajam dzejoļu krājumam paiet krietns laiks. Austrijas posma dzejoļi publicēti Zviedrijā izdotajā mēnešraksta “Daugava” 5. numurā 1945. gadā; par tiem Edgars Andersons mēnešrakstā “Sauksme” rakstīja: “No latviešu dzejniekiem debitē tagad Anglijā dzīvojošā jaunā dzejniece un filozofe Velta Sniķere ar viņai raksturīgā, gandrīz japāniski impresioniskā veida dzejoļiem”. Laikrakstā “Latvju Vārds” 1946. gada 14. decembrī lasāma Latvijas valsts himna Veltas Sniķeres angļu tulkojumā; viņa atdzejojusi Lūcijas Garūtas kantātes “Dievs, Tava zeme, deg!” Andreja Eglīša tekstu. “God, Thy earth is aflame!” ar Niklāva Strunkes zīmējumiem 1948. gadā izdota Stokholmā Oskara Sakārņa izdevumā.

Velta Sniķere tolaik vēl ir ceļā uz savu pirmo kopkrājumu “Trīs autori” (1950) un vēl ilgākā attālumā līdz pirmajam dzejoļu krājumam “Nemitas minamais” (1961), tomēr par viņu raksta – ‘jaunā, iejūtīgā, impresionistiskā dzejniece’ (Edgars Andersons). Jau kopš pirmajām publikācijām atklājas Veltas Sniķeres burvīgā, īpašā, īsā dzejas forma, vārdu un domu dziļums. Šķiet, no dzejnieces strāvo rāms miers, līdzsvarotība, atturība, mazvārdība – toties ļoti precīzi tvertas atziņas, vārdu spēka, jēgas, plūduma apjausma.

Viņa nav daudzrakstītāja, tā vien šķiet, ka katrs dzejolis ir ‘dzīvojis’ ar dzejnieci, mainījies, slīpējies. Jānis Andrups atzīmējis, ka Veltas Sniķere sākusi rakstīt tā, it kā iepriekšējās dzejas tradīcijas uz viņu neattiektos, raudzījās uz pasauli kā pirmoreiz minamu un vārdā saucamu. “Te vārds ir kļuvis par to, kas bija iesākumā, un tam ir burvju formulas raksturs. Ar dzejas vārdu Veltas Sniķeres pasaule ne tikai sevi izpauž, ar vārdu tā arī top.”

Vērtējot latviešu dzejas attīstību, Veltas Sniķeres devums veido īpašu un neatkārtojamu vietu, arī savulaik jaunās dzejas un autoru vidū. To ne vienreiz vien akcentējuši viņas laikabiedri – ‘mērena sirreāliste’ (Jānis Grīns), ‘koncentrēta dzeja’ (Ruta Spīrsa), ‘dzejas formulās tverta dzeja, kas ir pilnīgi un galīgi izkausēta pārdzīvojumā’ (Jānis Andrups), ‘tieša zemapziņas dzejniece’ (Zinaīda Lazda), ‘impresioniste’, kuras dzejā jo būtiska nozīme skaņām, vārdu ārējai formai (Valdemārs Dambergs), dzeja ir ‘subjektīva es pasaules atminēšana’ (Andrejs Irbe), ‘stāstošā proza’ (Jānis Veselis), ‘burvju formulu dzeja’ (Anšlavs Eglītis); atzīmēta viņas pārpasaulība, vārdu maģija, dzeja iztverta kā brīnums, kuru raksturo ‘uzskatāmība, konkrētība un daudznozīmība’ (Juris Kalns), tā esot dzeja, kas šķetināma, pārlasāma un prasa no lasītāja līdzradīšanu, tā arī (at)minama, ar savu īpašu arī sintaksi, ka dzejniece pratusi aiziet līdz vārda ‘saknēm’. Veronika Strēlerte atzīmējusi Veltas Sniķeres neatdarināmo, pastāvīgo un nefiksēto formu. Pēteris Ērmanis rakstīja – Londonā mītošā dzejas savādniece Velta Sniķere izteiksmes strupumā un lakonismā izveidojusi pilnīgi (gribētos piezīmēt: jau pārāk) īpatnēju stilu.

Dzeja sakņojas maģijas un simbola poētikā, dažkārt tuvinoties sirreālistiskam izteiksmes veidam, taču saglabājot saikni ar dažādu tautu arhetipisko un folklorisko pasaules izjūtu un tēlainību. Dzejas centrālā tēma – cilvēka spēja atklāt pasaules un dabas dziļāko metafizisko nozīmi un iekļauties kosmiskā ritējumā. Dzejoļiem lakonisks, dvēseliski piesātināts spriegums. Līdzās dzejošanai profesionāli nodarbojas ar jogu, ir pasniedzēja. Austrumu zināšanu un mākslas nozīme izpaudusies vēl vienā jomā – dejā; dzejas lasījumu skanējumu papildinot ar roku un arī visa ķermeņa kustībām – mudrām. Tās aizgūtas no indiešu dejas kustībām un ir arī pašas dzejnieces jaunradītas – dzejas domas izteikšanai. Vairāku dzejas krājumu autore, atdzejojusi angļu valodā latvju dainas un citu latviešu dzejnieku dzeju.

Vēlākā laikā par viņas dzeju ir rakstījuši daudzi, mēģinot atšķetināt, saprast, apjaust arī to, kas aiz vārdiem. Literatūras zinātniece Anita Rožkalne to precīzi definējusi šādi:

“Balansējot uz sadzīves, literatūras, filozofijas un pārlaicīgā robežām, virmo mēģinājumi izskaidrot, aprakstīt vai vismaz pieskarties Veltas Sniķeres dzejas pasaulei, kurai var tuvoties katrs, bet spēj pietuvoties vien tas, kurš dzejas vārdos un to sakarībās un saspēlēs atrod arī nozīmes, kas paceļas virs ikdienas priekšstatiem un lietojuma citā zināšanu vai nojautu līmenī. Gaisma un noslēpums iet roku rokā šajā iepazīšanas un izziņas procesā, jo mūsu pieredzes ir atšķirīgas.”

“Nekas, ko Velta dara, nav mērojams ar parasto mērauklu: viss, kas viņas dzīvē notiek, jāsaprot simboliskā, transcendentālā sakarībā. (..) Katrs vārds ir pilns ar tiešumu un nozīmi, katrs pārdzīvojums kļūst skaidrs, nesaduļķots, svarīgs,” atzinusi tulkotāja Ruta Spīrsa. Viņas dzejā ir daudz gaismas un klusuma, spējas klausīties sevī un otrā, dzejas simboliku nav viegli atminēt, tā sakņojas ne vien latviskajā, bet arī indoeiropiešu gara tradīcijā.

Lūk, Veltas Sniķeres dzejolis “Pārvēršanās” –

Aptinas velēna
Cilājas plaisāt
Mikla un trūdoša
Smarža kūp gaisā.

Ūdeņu avoti
Mutuļo, čalo
Gadus, gružus
Un acis skalo.

Burgzdalām daloties
Dīvainos tvaikos
Ieskatos senos
Un savādos laikos.

Pelēka villaine
Sudraba bārkstīm
Paveŗas apmetnis
Ieguldamies.

Gaviļu smiekli,
Dzidrais spožums,
Divpadsmit spoguļu
Spulgodamies.

Londonā, 1949. (publicēts “Tālos Krastos”, 1949, 10. okt.?

Un dzejolis “Words” –

Words fly in like birds,
Unheard words,
And settle on masts
And on me.

They spread out their wings
Like a sail fluttering,
They spread out their wings and hail the wind,
They spread out their wings and sing.

The summoned wind
Alights on the sail
And with him
Takes wings and me.

He takes us away
To where? Who can say?
For the lack of words
One cannot get back.
He takes us away
When words fail.
Words fly away,
But I have to stay
Where birds cannot stray. (publicēts “Zintis”, 1960, Nr. 1)

Informāciju sagatavoja Inguna Daukste-Silasproģe.
Kristiāna Kuzmina, RMM mākslas eksperte
Veltas Sniķeres kolekcijas apraksts

Ieskandinot dzejnieces un jogas praktiķes Veltas Sniķeres 100. jubileju, ielūkosimies viņas kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzejā. Vispirms jāuzsver, ka tā ir lielākā priekšmetu kopa Latvijā, kas pieejama dzejnieces personības, dzīvesstāsta un literārās darbības pētniecībai – tajā ir vairāk nekā 700 priekšmetu, turklāt jāņem vērā, ka daudz materiālu atrodami arī saistītajās, citu personību kolekcijās.

Veltas Sniķeres kolekciju sāka veidot Rakstniecības un mūzikas muzeja pētniece Maija Kalniņa – pirmie materiāli muzeju sasniedza pēc 1991. gada vasaras, kad dzejniece bija apmeklējusi Latviju.

V. Sniķeres materiālu kopa sniedz plašu ieskatu visdažādākajās viņas dzīves norisēs un periodos, atklāj vērtības, kas viņai ir svarīgas gan kā cilvēkam, gan kā dzejniecei, gan kā Latvijas vārda spodrinātājai un nesējai pasaulē. Tāpat materiāli stāsta par viņas plašo interešu loku, kur, protams, vispirms jāmin dzeja, nodarbošanās ar jogu, dzīvīga un nekad neapsīkstoša sabiedriskā darbība, neviltota iedziļināšanās politiskajās norisēs. Velta Sniķere vienmēr uzturējusi ciešus kontaktus ar saviem laikabiedriem, draugiem, tuviniekiem un jogas audzēkņiem, allaž meklējusi iespējas viņus apciemot, tādējādi arī daudz ceļojot un uzturot vērienīgas sarakstes.

Jāuzsver, ka kolekcija, sadarbojoties ar dzejnieci, tiek regulāri papildināta, lai priekšmetu grupas un pieejamie materiāli sniegtu pēc iespējas pilnīgāku ainavu par V. Sniķeres dzīvi un sabiedrisko darbību.

Dokumenti
Veltas Sniķeres kolekcijas dokumentu sadaļā lielākoties atrodami ar profesionālo darbību saistīti dokumenti, piemēram, Austrijas militārās pārvaldes izsniegta darba atļauja (1945), kas liecina par V. Sniķeres darba gaitām bēgļu laikā, paziņojums par honorāra piešķiršanu par piedalīšanos televīzijas raidījumā Vācijā (1961) un rekomendācija V. Sniķerei kā jogas pasniedzējai (1974).

Mazāk ir izglītību apliecinošu dokumentu, bet jo īpaši izceļama ir 1942. gadā izsniegta Latvijas Universitātes matrikula par studijām filoloģijas un filozofijas fakultātē. Tāpat dokumentu sadaļā atrodama arī caurlaide no laika, kad dzejniece studēja salīdzināmo reliģiju Londonas Karaliskajā koledžā (20. gs. 90. gadu sākums).

Būtiska liecība ir arī V. Sniķeres veidlapa, kas stāsta par ziedojumu Okupācijas muzejam (2015), lai pieminētu brālēnu Alfu Sniķeri, kurš mira izsūtījumā.

Fotoattēli
Fotoattēlu sadaļa ir viena no divām lielākajām, pilnvērtīgākajām priekšmetu grupām Veltas Sniķeres kolekcijā – tajā ir vairāk nekā 200 fotogrāfiju, kas aptver visus viņas dzīves posmus un svarīgākos dzīves gājuma aspektus gan privātajā, gan radošajā sfērā, apliecinot dzejnieces vitālo vēlmi darboties sabiedriskajā un kultūras dzīvē, kā trimdā, tā arī Latvijā.

Plaši rādīta dzejnieces galvenā dzīves nodarbošanās – joga un Austrumu deja – gan apvienojumā ar dzeju, gan darbojoties kā pasniedzējai – fotogrāfijās iemūžināti viņas izdejotie dzejoļi, tikšanās ar saviem audzēkņiem, domubiedriem, personībām, no kurām viņa pati mācījusies un iedvesmojusies.

Tieši tāpat fotogrāfijās atainotas V. Sniķeres radoši literārās gaitas, sākot no jaunības, pirmskara gadiem (foto no kāda literāra vakara V. Sniķeres tēva mājās Mežaparkā, kur topošie rakstnieki un dzejnieki Anšlavs Eglītis, Andrejs Johansons, Ingrīda Vīksna, Oļģerts Kroders u. c., (20. gs. 30. gadu beigas), atainojot viņas aktīvo darbību PEN klubā 20. gs. 80. gados – apmeklējot tā kongresus daudzviet ārvalstīs, kopā ar dažādu valstu delegātiem u. tml., gan viesojoties Latvijā un tiekoties ar “kolēģiem”, piemēram, Noru Ikstenu, Zigmundu Skujiņu, Liānu Langu, Kārli Vērdiņu u. c.

Izvērsta ir arī ģimenes un privātu foto sadaļa, atainojot gan Veltas Sniķeres vecākus un dzimtu (dzimtas foto, kur V. Sniķeres vecvecāki un vecvecāku bērni, (20. gs. sākums), tuvākos radus (foto ar māsu, brālēnu, māsīcām u. c.) un vīru, pašas bērnus un mazbērnus. Fotogrāfijās arī V. Sniķeres draugi un draudzenes, domubiedri, piemēram, foto ar viņas tuvu draudzeni Elodiju Turki (2011. gads). Privāta rakstura fotoattēlos atainotas dzejnieces jubileju svinības, ikdienišķas aktivitātes, mājdzīvnieki – kaķi Šnurris un Tai.

Fotoattēlu sadaļā arī virkne citu personību foto – Voldemārs Dambergs, Anšlavs Eglītis, Andrejs Johansons un Veronika Strēlerte, Pāvils Klāns, Ilona Leimane, Velta Toma, Andrejs Eglītis un Broņislava Martuževa, Mudīte Austriņa u. c.

Gleznu fotogrāfijās iemūžinātas Dainas Dagnijas un Induļa Zariņa gleznas.

Fotogrāfiju sadaļā īpaši izceļamas ir fotogrāfijas no Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanas Veltai Sniķerei (2007) un divi Veltas Sniķeres portreti – viņa ar 1. Valsts ģimnāzijas cepuri galvā, (20. gs. 30. gadu beigas) un Velta Sniķere latviešu tautastērpā (20. gs. 60. gadi).

Jāmin, ka drīzumā fotoattēlu sadaļa tiks papildināta ar citām vērtīgām un kvalitatīvām fotogrāfijām.

Grāmatas
Veltas Sniķeres kolekcijas grāmatu sadaļā lielākoties viņas pašas dzejas krājumi – “Lietu mutes” (1991), “Piesaukšana” (1967), “Nemitas minamais” (2 eks., 1961), “Trīs autori” (kopkrājums ar Ojāru Jēgenu un Dzintaru Sodumu, 1950), kā arī viņas tulkotā dzeja – Zinaīdas Lazdas krājums “A Green Leaf” (1986) un Stīva Kutca krājums “In the landscape of my mothers eyes” (1986). Grāmatu sadaļā arī rakstu krājums angļu valodā “The art of survival” (1987), kur V. Sniķeres raksts.

Veltas Sniķeres grāmatu klāstu muzejā papildina arī saistītajās kolekcijās iekļautie darbi, no kuriem liela tiesa dublējas ar iepriekš minētajiem, bet pieminēšanas vērti ir Andreja Eglīša kolekcijā atrodamie krājumi angļu valodā – Veltas Sniķeres krājums “Husks” (1999) un A. Eglīša krājums “Hand holds hand” V. Sniķeres tulkojumā (2001), kā arī Alberta Eglīša kolekcijā esošais V. Sniķeres un Andreja Eglīša kopkrājums angļu valodā “No such place lasts summerlong” (1974).

Iespieddarbi
Veltas Sniķeres kolekcijas iespieddarbu sadaļā iekļauti pārsvarā Latvijā pieejamu laikrakstu izgriezumi, ārzemju (angļu, īru un igauņu) preses izdevumi, kuros V. Sniķeres raksti par jogu/reliģiju, retāk par politiku, kā arī pasākumu programmas un reklāmlapas, V. Sniķeres vizītkartes (PEN kluba) un divas brošūras ukraiņu valodā.

Iespieddarbu vidū arī perifēras vienības – diploma veidlapa no V. Sniķeres pasniegtajiem jogas skolotāju kursiem, Ojāra Jēgena bēru lapiņa un notis Anitas Kārkliņas komponētai dziesmai “Latvijai”.

Iespieddarbi apliecina, ka dzejniece Velta Sniķere trimdā guvusi atzinību un ievērību ne tikai pateicoties savai daiļradei, bet arī darbībai jogā un meditācijā, tās apmācībā.

Korespondence
Šī ir otra lielākā priekšmetu grupa V. Sniķeres kolekcijā. Korespondences sadaļā lielākā daļa vēstuļu ir adresētas dzejniecei, ne dzejnieces pašas rakstītas. Korespondences sadaļa līdztekus fotoattēlu sadaļai atspoguļo Veltas Sniķeres aktīvo sabiedrisko darbību (piemēram, viņa regulāri rakstījusi vēstules televīzijas un radio kanāliem/raidījumiem, laikrakstu redakcijām (BBC Radio 4, The Daily Mail, The Daily Telegraph u. c.) un plašo draugu, paziņu, domubiedru un radošo kolēģu loku. Tāpat viņa uzturējusi regulārus kontaktus arī ar saviem jogas audzēkņiem. Vērā ņemama ir arī sarakste ar tuviniekiem – meitu, mazbērniem, kuri V. Sniķerei regulāri sūta apsveikumu kartītes un pastkartes no ceļojumiem, var teikt, tā laika gaitā kļuvusi par ģimenisku tradīciju un ir vērtējama kā īpašs dzejnieces kontaktu uzturēšanas fenomens.

Saistītajās kolekcijās esošās korespondences vienības labi atklāj Veltas Sniķeres rakstīto, piemēram, vēstulēs Leonam Briedim, Anšlavam Eglītim, Zinaīdai Lazdai, Gunaram Saliņam, Guntim Zariņam un citiem. Dažām vēstulēm klāt pievienoti arī angļu valodā iztulkoti dzejoļi.

Piemiņas lietas (personīgie priekšmeti)
Skaitliski vismazākā priekšmetu grupa, ko noteikti nākotnē ir plānots papildināt. Šai sadaļā divi priekšmeti – apaļu metāla auskaru pāris un tamborēta mandala, kas ir dāvana no V. Sniķeres jogas skolnieču mātes.

Rokraksti
Veltas Sniķeres kolekcijas rokrakstu sadaļā vairāk nekā puse darbu ir viņas pašas sacerēti – lielākoties raksti par dažādām personībām, PEN kluba norisēm un cita veida piezīmes. Skaitliski mazāk ir dzejoļu – viena dzejoļu kopa (14 dzejoļi) un viens atsevišķs dzejolis “Neputini”. Sadaļas pārējās vienības ir citu personību raksti un dzejoļu kopas (piem., Ainas Folkmanes apcere par V. Sniķeres dzeju, Andreja Eglīša dzejoļu kopa u. c.), kā arī perifēri rokraksti – V. Sniķeres mazdēla un Pētera Vaska rakstītas adreses. Rokrakstu vidū arī Longīna Apkalna notis četrām kordziesmām ar V. Sniķeres vārdiem.

Arī rokrakstu sadaļai drīzumā tiks pievienoti jauni V. Sniķeres rakstu darbi.

Audio, video
Arī šī sadaļa V. Sniķeres kolekcijā ir skaitliski neliela – filmas “Spožā bradātāja” DVD ieraksts un dzejnieka Kārļa Vērdiņa saruna ar Veltu Sniķeri par dzīvi, literatūru, ģimeni, jogu un Latvijas vēsturi (2009). Sarunā pieminētas daudzas latviešu literatūrā un kultūrā pazīstamas personības.

Abi šie ieraksti atklāj dzejnieces Veltas Sniķeres personību, radošā mūža šķautnes un poētiskās pasaules (gan dzejā, gan dejā) savdabību.

Rezumējot – Veltas Sniķeres kolekcija Rakstniecības un mūzikas muzejā atsedz un izgaismo dzejnieces veikuma unikalitāti trimdas un Latvijas kultūrvēsturiskajā telpā. Šīs unikalitātes pamatā – viņas transcendentālais pasaules tvērums, kas caurauž gan viņas dzeju, gan horeogrāfiju, kas jūtams, pētot un vētot muzeja priekšmetus. Pat, ja visiem viņas dzejā/dejā paustā doma nav skaidra, ir ļoti skaidri redzams, ka viņa savos vārdos, kustībās, domās rīkojas saskaņā ar sevi – viņas personība apveltīta ar īpašu harmoniju un garīgu gaismu.

Viņas dzeja un atdzeja, nepastāvīgā, neviennozīmīgā 20. gadsimta vidū un izskaņā paustais viedoklis par norisēm Latvijas un pasaules politiskajā arēnā, sabiedriski un radoši aktīvā iesaistīšanās kultūras procesos, apvienojot šķietami neapvienojamo un apelējot pie latviskās sirdsapziņas, ir harizmātiskas, stipras un nacionāli atbildīgas personības apliecinājums.

Gribas cerēt, ka dzejnieces vārds un personība raisīs arvien lielāku interesi sabiedrībā. Ikviens viņas pētnieks un dzejas, dejas un uzskatu domubiedrs, cienītājs ir laipni gaidīts Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.