Valentina Kira

lv
Ziņot redaktoram
VārdsValentina Kira
Papildu vārdiValentina Kļumele
Dzimtais vārdsValentina Kira
KopsavilkumsValentīna Kira (Kļumele, 1925) – tulkotāja un redaktore. Tulkojusi no krievu valodas, tulkojumu vidū Aleksandra Kuprina "Zaņķis" (1988) un "Laika rats" (1989), Jurija Bondareva "Izvēle" (1983) un "Spēle" (1987), Anatolija Ribakova "Arbata bērni" (1988) un "Trīsdesmit piektais un nākamie gadi" (1. grāmata, 1991).
Personiska informācijaDzimusi strādnieku ģimenē.
No 1938: strādājusi dažādus darbus pilsētā un laukos.
1945: beigusi Rīgas 3. vidusskolu.
1955: beigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti, studējusi ģermāņu un baltu filoloģiju.
Profesionālā darbība1945–1957: strādājusi laikrakstā "Padomju Jaunatne".
1957–1980: strādājusi Latvijas Valsts izdevniecībā (no 1964. gada – izdevniecība "Liesma") par redaktori.

Tulkojumi no krievu valodas:

1965: pirmais tulkojums – Viļs Ļipatovs "Svešinieks" (Liesma).
1967: Anvers Bikčentajevs "Nesolu tev paradīzi" (Liesma).
1972: Miroslavs Krleža "Filipa Latinoviča atgriešanās" (Liesma).
1974: Veniamins Kaverins "Atspulgs spogulī" (Liesma).
1982: Vladimirs Odojevskis "Pilsēta bez vārda" (arī priekšvārda autore; Liesma).
1983: Jurijs Bondarevs "Izvēle" (Liesma).
1984: Oless Gončars "Tava rītausma" (Liesma).
1987: Jurijs Bondarevs "Spēle" (Liesma)
1988: Aleksandrs Kuprins "Zaņķis" (Liesma).
1988
: Anatolijs Ribakovs "Arbata bērni" (Liesma).
1989: Aleksandrs Kuprins "Laika rats" (Liesma).
1991: Anatolijs Ribakovs "Trīsdesmit piektais un nākamie gadi" (1. grāmata; Liesma).
Nodarbestulkotāja
Dzimšanas laiks/vieta20.09.1925
Salacgrīva
Salacgrīva, Salacgrīvas novads
Izglītībanezināms – 1945
Rīgas 3. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010

beigusi Rīgas 3.vidusskolu


nezināms – 1955
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

studējusi ģermāņu un baltu filoloģiju, 1955. gadā absolvējusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti

Darbavieta1945 – 1957
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Rīga

1957 – 1964
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050

1964 – 1980
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
ApbalvojumiPrēmija par labāko daiļliteratūras tulkojumu no PSRS tautu valodām
Prēmija piešķirta par Jurija Bondareva romāna "Izvēle" tulkojumu.
1984

"Literatūras un Mākslas" prēmija
Prēmija piešķirta "par aktīvu un būtisku sadarbību".
1987

Kartes leģenda







Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Salacgrīva
(Salacgrīva, Salacgrīvas novads)
20.09.1925Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010)
1945IzglītībaĒka, māja
3Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1955IzglītībaĒka, māja
4Rīga
(Rīga)
1945 - 1957DarbavietaPilsēta
5Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1957 - 1964DarbavietaĒka, māja
6Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1964 - 1980DarbavietaĒka, māja
20. septembrī tulkotājai un redaktorei VALENTINAI KIRAI – 95

Valentīna Kira (precējusies Kļumele, 1925), redaktore un tulkotāja no krievu valodas, dzimusi Salacgrīvā strādnieku ģimenē. No 1938. gada strādājusi dažādus darbus pilsētā un laukos. 1945. gadā beigusi Rīgas 3. vidusskolu, pēc tam Latvijas Valsts universitātē studējusi ģermāņu un baltu filoloģiju un 1955. gadā absolvējusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti.

No 1945. līdz 1957. gadam Valentina Kira strādājusi laikraksta “Padomju Jaunatne” redakcijā, no 1957. līdz 1980. gadam bijusi redaktore Latvijas Valsts izdevniecībā (no 1964. gada – izdevniecība “Liesma”).

Valentina Kira tulkojusi no krievu valodas, nozīmīgāko tulkojumu vidū: Aleksandra Kuprina “Zaņķis” (1988) un “Laika rats” (1989), Jurija Bondareva “Izvēle” (1983) un “Spēle” (1987), Anatolija Ribakova “Arbata bērni” (1988) un “Trīsdesmit piektais un nākamie gadi” (1. grāmata, 1991).

1984. gadā par Jurija Bondareva romāna “Izvēle” tulkojumu Valentinai Kirai piešķirta prēmija par labāko daiļliteratūras tulkojumu no PSRS tautu valodām, savukārt 1987. gadā viņa saņēmusi laikraksta “Literatūra un Māksla” prēmiju “par aktīvu un būtisku sadarbību”.

Tulkotāja Viola Avdoņina, savulaik izdevniecības “Liesma” PSRS tautu literatūras redakcijas vadītāja, lūgta raksturot tulkotāju, atceras: “Patīkams cilvēks, laba tulkotāja, sekoja jaunumiem, kas mums tolaik likās drosmīgi, literatūras (PSRS) virzībai perspektīvi.”

1989. gada 20. jūnijā žurnāls “Zvaigzne”, piesakot Anatolija Ribakova romāna “Arbata bērni” turpinājuma “Trīsdesmit piektais un nākamie gadi” publikāciju, raksta: “Tulkotāja Valentīna Kira novēl savu honorāru Latvijas Tautas frontei ar mērķi – staļinisma upuru piemiņai.”

Ja lasītājiem ir pieejamas Valentinas Kiras fotoattēls un papildu ziņas par tulkotājas dzīvi, lūdzam sazināties ar literatura.lv redakciju.

Informāciju sagatavoja pētnieks Jānis Oga.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.