Darbi: Darba autors (14); Recepcijas persona (18)
Audio/video: Teicējs (5)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Valda Dreimane |
|---|---|
| Papildu vārdi | Valda Melngailis |
| Kopsavilkums | Valda Dreimane (1932–1994) – dzejniece, literatūrzinātniece. Izdoti divi dzejas krājumi: "Ūdens raksti" (1970) un "Kad putni bēg" (1977), Latvijā dzejas izlase "Tam neaizsargātam namam, kas sirds" (1993). 2006. gadā Maijas Meirānes sakārtojumā izdots piemiņas krājums "Kad dzīvošu otru reizi". |
| Personiska informācija | Dzimusi virsnieka Teodora Dreimaņa (dzimis 1904) un Ērikas Dreimanes ģimenē. Māsa Maira Dreimane gleznotāja. 1944: ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Kopš 1951: dzīvoja ASV. |
| Profesionālā darbība | Literārā darbība1961: pirmā publikācija – dzejoļu kopa žurnāla "Jaunā Gaita" 29. numurā.Literārie darbi 1970: dzejas krājums "Ūdens raksti". 1977: dzejas krājums "Kad bēg putni". 1993: dzejas izlase "Tam neaizsargātam namam, kas sirds". 1967: ieguvusi doktores grādu, aizstāvot disertāciju "Bertolds Brehts un Kristofers Mārlovs". Publicējusi literatūrkritiskus un literatūrteorētiskus rakstus un esejas latviešu un angļu valodā par Aspaziju, Krišjāni Baronu, Aleksandru Čaku, latviešu folkloru, kā arī par Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa, Aivara Kalves, Gunara Saliņa, Linarda Tauna, Baibas Bičoles, Astrīdes Ivaskas un citu rakstnieku daiļradi. Latviešu valodā publicēti raksti galvenokārt žurnālos "Labietis" un "Jaunā Gaita". |
| Citātu galerija | Par dzejas krājumu "Ūdens raksti" (Bruklina: Grāmatu Draugs, 1970)"Valda Dreimane savā grāmatā izsaka latviešu dzejniekam raksturīgo tuvumu dabai dažkārt pat saplūšanu ar to. [..] Grāmata iedalīta piecās nodaļās, un tuvums dzīvības straumei jo sevišķi izpaužas pirmajās divās, kā to izsaka arī nodaļu virsraksti: Es labāk vēl dzīvībā degšu; Uz sliekšņa starp lietu un sauli. Treša nodaļa: šķemba akmens Daugava no jauna apliecina ticību pārlaicibai: "Kad dzīvošu otru reizi, es būšu šķemba akmens Daugavā." (45) šai nodaļā ir skaisti dzejoļi Kurzemes pūpolkoki un Vidzemes sēta ar aizredzi par ieplūšanu dzimtenes dabas elementos. Blakus šiem dabas un tēvzemes motīviem grāmatā ir laba daļa mīlestības un citu individuālu pārdzīvojumu tematikas kas arī parasti izteikta ar dabas un dzīvības ornamentiku. Valda Dreimane lieto brīvo pantu ar teikumu, kam ir kāpjoša intonācija, jo loģiskais uzsvars parasti novietots teikuma beigās. Viņa nemeklē sevišķus jauninājumus, viņas grāmatā lasītājs nesastapsies ar mīklām, bet viņas gleznas ir svaigas un vārdi patiesi. Viņas tēlojuma līdzeklis nav tik daudz epitets kā dinamisks teikums un paplašināta glezna. Viņas dzejas spēks jo sevišķi atraisās pacilājumā, apskurbumā, kā grāmatas beigu dzejolī vai ciklā Par ezeru jūru un putniem. Desmit gadu posmā radusies, šī grāmata piesaka ļoti nopietni vērtējamu dzejnieci, kurai ir sava seja un mūsu jaunās lirikas izteiksmes līdzekļi."Andrups, Jānis. Valda Dreimane. Ceļa Zīmes, Nr.48 (01.07.1971) Par dzejas krājumu "Kad putni bēg" (Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1977)"Jau Valdas Dreimanes pirmajā. 1970. gadā izdotajā dzejoju krājumā Ūdens raksti izcēlās tuvības apjauta ar dabu, ar savu tautu, ar mīļotu cilvēku. Jaunajā krājumā "Kad bēg putni" šī izjūta kļuvusi apgarotāka, daudz dziļāka, un tas ir liels solis uz priekšu. Galvenais pārdzīvojums te ir pamatos un būtībā viss ir vienots. Zīmīgi to izceļ dzejnieces bieži lietotais dzejas tēls —koks. kur sakne un galotne, lapas un ziedi un putnu pieskaršanās zariem ir kaut kas dziļi sakarīgs. Dzejnieces dvēselīgā spēja iejusties brīžiem šķiet it kā astrāla, caurspīdīga, tā var neredzama iegrimt līdz saknēm, iespiesties līdz sirdij visā, kas ap viņu un savukārt visam, kas ap mums, tā ļauj ieplūst sevi. [..] Dabas norises, piem., gadalaiki, nakts un dienas nomaiņa šai dzejā iegūst fascinējošu, it kā dzīvas, cilvēcīgas būtnes atspulgu. [..] Vienotības, tuvības pārdzīvojums Valdas Dreimanes dzejā tikpat spilgts arī dzejoļos ar Latvijas likteņa, Latvijas dabas, Latvijas cilvēku motīviem. Reti kur atradīsim par šo tematu dzeju ar tik daudz smeldzīga sāpīguma, nebeidzamas mīlestības, neviltotas sirsnības un pirmreizīgi skaistām dzejas gleznām! [..] Valdes Dreimanes dzejoļi rakstīti brīvajā pantā bez liekiem formas greznojumiem. Retumis ieskanas pa aliterācijai. [..] Šī ir skaista un augstvērtīga dzeja, kuras pievilcība ir dziļu un smalku emociju un īpatas, bagātas iztēles apvienojums."Valtere, Nora. Neviltotas sirsnības gleznas. Laiks, Nr.4 (13.01.1979) |
| Saiknes | Maira Dreimane-Reinberga - Māsa |
| Nodarbes | dzejniece zinātniece literatūrzinātniece |
| Dzimšanas laiks/vieta | 21.05.1932 Rīga Rīga |
| Izglītība | Minhenes universitāte Minhene Munich, Bavaria, Germany nezināms – 1966 studējis 1940 – 1944 Rīgas pilsētas 9. pamatskola Rīga Rīga 1945 – 1951 (Datums nav precīzs) Celle Zella, Krölpa, Ranis-Ziegenrück, Saale-Orla-Kreis, Thüringen, Deutschland Mācījusies latviešu bēgļu nometņu skolā Cellē. 1945 – 1951 Hanovere Hannover, Region Hannover, Niedersachsen, Deutschland Mācījusies latviešu bēgļu nometņu skolā Hanoverā. |
| Darbavieta | Amerikas Savienotās Valstis United States Vācu literatūras vēstures, īpaši dzejas un drāmas vēstures docētāja Velsleja koledžā, Hārvarda universitātē. 1962 – 1978 Žurnāls "Jaunā Gaita" Toronto Toronto, Ontario, Canada Dzejas nodaļas redaktore. 1989 – 1991 Minsteres latviešu ģimnāzija Salzmannstraße 152 152, Salzmannstraße, Kinderhaus-Ost, Kinderhaus, Münster-Nord, Münster, Nordrhein-Westfalen, 48159, Deutschland Direktore un skolotāja. |
| Dalība organizācijās | 1966 Latviešu preses biedrība |
| Ceļojums | 1977 Karakasa Caracas, Parroquia Catedral, Municipio Libertador, Distrito Capital, Venezuela Vadīja literatūras ievirzi 2x2 nometnē. |
| Miršanas laiks/vieta | 18.11.1994 Ņūtona Newtown, Connecticut, United States |
| Apglabāts | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | Zinaīdas Lazdas prēmija Kad bēg putni Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Kad bēg putni". 1979 PBLA Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par Minsteres Latviešu ģimnāzijas mācību programmas vadlīniju sekmīgu izstrādāšanu. 1992 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 21.05.1932 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Ņūtona (Newtown, Connecticut, United States) | 18.11.1994 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 4 | Rīga (Rīga) | 1940 - 1944 | Izglītība | Pilsēta |
| 5 | Celle (Zella, Krölpa, Ranis-Ziegenrück, Saale-Orla-Kreis, Thüringen, Deutschland) | 1945 - 1951 | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Hanovere (Hannover, Region Hannover, Niedersachsen, Deutschland) | 1945 - 1951 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Minhene (Munich, Bavaria, Germany) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 8 | Salzmannstraße 152 (152, Salzmannstraße, Kinderhaus-Ost, Kinderhaus, Münster-Nord, Münster, Nordrhein-Westfalen, 48159, Deutschland) | 1989 - 1991 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 9 | Toronto (Toronto, Ontario, Canada) | 1962 - 1978 | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Valsts |
| 11 | Karakasa (Caracas, Parroquia Catedral, Municipio Libertador, Distrito Capital, Venezuela) | 1977 | Ceļojums | Pilsēta |