Uldis Bērziņš

Pilnajā vārdā Uldis Egīls Valdemārs Bērziņš.

Dzejnieka mātes vecāki nākuši no Sēlijas, Neretas puses.
Vectēvs Jānis Vītols (1876–1951) bijis cara armijas virsnieks 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā, komandējis strēlnieku bataljonu 1916. gadā Ziemassvētku kaujās pie Ložmetējkalna.
Vecmāmiņa Marija Jēkaba meita Vītola, dzimusi Stakena vai Stakāne (1879–1971), nāk no Rites pagasta Bokleniekiem jeb Būkleniekiem. Uldi Bērziņu pamatā audzinājusi vecmāmiņa.
Ulda Bērziņa māte Sebastiana Biruta, dzimusi Vītola (1922–2004), precējusies divas reizes: ar oficiālo Ulža Bērziņa tēvu 1943. gada 14. novembrī, ar Leonīdu Ozoliņu 1952. gada 2. augustā.
Oficiāli Ulda Bērziņa tēvs – stacijas priekšnieka palīgs Paulis Jānis Bērziņš (1922–?).
Pastāv versija, ka Uldis Bērziņš ir dzejnieka Viļa Cedriņa dēls.

1974: Uldis Bērziņš apprecējās ar Jeļenu Staburovu, tolaik PSRS ZA Austrumpētniecības institūta aspiranti, šobrīd vēstures, sinoloģijas un politikas zinātnes profesori Rīgas Stradiņa Universitātes Politikas zinātnes katedrā.
1975: piedzimst dēls Ansis Ataols.
1985: piedzimst meita Una.

LITERĀRĀ DARBĪBA

DARBU TULKOJUMI CITĀS VALODĀS

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

Viens no nozīmīgākajiem mūsdienu atdzejotājiem. Atdzejojis no ģermāņu, turku, slāvu, semītu, irāņu, skandināvu, senebreju u. c. valodām. Tulkojis Rasula Rza, F. H. Dāglardžas, V. Hļebņikova, V. Šimborskas, I. Ezela u. c. dzejnieku darbus, E. Eilisli prozu.

20. gadsimta 80.–90. gadi un 21. gadsimta pirmā desmitgade ražīga kā atdzejotājam un tulkotājam. 80. gados iznāk piecas atdzejojumu un tulkojumu grāmatas.

Nozīmīgākie tulkojumi
1980: poļu dzejnieces Nobela prēmijas laureātes Vislavas Šimborskas dzejas krājums "Apsveiksim skudras" (no poļu valodas)
1983: Saadī grāmata "Rožudārzs" (no persiešu valodas)
1985: Veļimirs Hļebņikovs "Dziesmu karapulks" (no krievu valodas, kopā ar Māri Čaklo)
1988: Horhe Luiss Borhesa stāstu tulkojumi periodikā
1993: eposs "Mana vectēva Korkuda grāmata" (no vecoguzu valodas)
1997: Snorres Sturlas dēla "Gilves acumalds" (no vecīslandiešu valodas)
1998: Česlavs Milošs "Sagūstītais prāts" (no poļu valodas)
1998: Vislava Šimborska "Dzeja" (no poļu valodas)
2014: "Teika par Igora karagaitu" (no senslāvu valodas)
2015: "Eddas dziesmas" (no senislandiešu valodas)
2019: Rasuls Rza. Krāsas (no azebaidžāņu valodas)
2019: senspāņu varoņeps "Dziesma par manu Sidu" (no senspāņu valodas)

Bībeles tulkojums
No 20. gadsimta 90. gadu sākuma sākas darbs pie jaunā Bībeles tulkojuma. Uldis Bērziņš piedalās tulkošanas semināros un studijās Amsterdamā, Zviedrijā, Jeruzalemē.

Atsevišķu Vecās Derības grāmatu atdzejojumi
1997: "Ījabs" (no senebreju valodas)
2000: "Pulcētājs"
2005: "Slavinājumi"
2012: Bībeles jaunais tulkojums (starp Vecās Derības tekstu tulkotājiem arī Uldis Bērziņš)

Korāna tulkojums
2000: sākās darbs pie Korāna tulkojuma no arābu valodas. Tulkojums pabeigts 2011. gadā, izdots izdevniecībā "Neputns". Dažu Korāna sūru tulkojumi iekļauti 2007. gada izdevumā (izdevniecība "Zvaigzne ABC").

"Kā lai nosauc to nebijušo, kas līdz ar Uldi Bērziņu ienāk latviešu dzejā? Vai, precīzāk, šo nebijušā un bijušā kombināciju?
Pirmkārt, U. Bērziņa dzejā īpaši akcentēta valoda kā suverēna realitāte, kurai ir pakļauta empīriskā – autora biogrāfiskās pieredzes un ikdienas – realitāte. Tādēļ likumsakarīgi, ka U. Bērziņa dzejā latviešu lirikai (resp., 20. gs. 60. gadu nogalē – 80. gados) tobrīd vēl nebijušā intensitātē notiek abstraktu – valodniecībai, eksaktajām zinātnēm un filozofijai piederīgu – jēdzienu izmantošana, kuri kļūst par autora poētiskās sistēmas daļu. [..]
Otrkārt, U. Bērziņa daiļrade ir iezīmīga ar visai latviešu 20. gs. otrās puses dzejai nepierastu laiktelpas amplitūdu. Laiks hronoloģiski ietver gan mezozoju, gan "ļaužu nākotni", ilgstamības ziņā – gan sekundi, gan mūžību. Telpisko mērogu amplitūda plešas no skudras līdz Visumam. Turklāt šim atvēzienam līdzi nāk neordinārs, ideoloģijām (pagājušā gadsimta 60.–80. gados – komunisma ideoloģijai) nepakļauts skatījums uz Latvijas vēsturi (tai skaitā arī uz tolaik "aizliegtajām tēmām") "lielā laika"/mūžības kontekstā. Kosmiskuma un "nākotnības" aspektā U. Bērziņa dzejā ir rodami saskares punkti ar Raini, bet realitātes detalizācijas pakāpē un episkajā atvēzienā – ar Aleksandru Čaku (poētikā izmantojot arī cildenā un piezemētā līdzāspastāvēšanu). Treškārt, U. Bērziņa dzejā ir iedzīvināta daudzveidīga laiku polifonija – objektīvais cikliskais un lineārais laiks visdažādākajās to izpausmēs (diennakts cikls, gadskārtu cikls, "Dieva rats", sekundes – gadu tūkstoši) savijas ar subjektīvo/sapņa/radīšanas/dzejoļa laiku, kas viņa dzejā ir pats svarīgākais laiks, jo, pateicoties tieši tam, iespējama visu pārējo laiku sastapšanās un mijiedarbe un – kas īpaši svarīgi – iespējama arī dzejas subjekta ietekme uz šiem laika režīmiem. [..]"

Rižijs, Marians. Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika. Rīga: LU LFMI, 2011, 7. lpp.

"U. Bērziņa dzeja patiesi atgādina tekstu – audumu, blīvu, jēgām un asociācijām piesātinātu. (..); īstenībā viņu tikpat kā nav iespējams citēt, jo no U. Bērziņa dzejas konteksta izolēts teksta fragments ne tikai maina jēgu, bet faktiski zaudē visu. Tāpēc katrs šī autora dzejolis ir jāapskata kā viengabalains audums, kurš savukārt ir mazs gigantiskā teksta auduma fragments, kuru autors nemitīgi raksta, ar katru dzejoli pievienodams tam vēl vienu gabaliņu; tādējādi, aprakstot konkrētu U. Bērziņa darbu, var runāt par "audumu audumā", pēc analoģijas ar "romānu romānā"."

Berelis, Guntis. Latviešu literatūras vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 257. lpp.

"Ulža Bērziņa vārdā nosauktais kontinents. Pārspīlējums? Nebūt ne – kā citādi lai nodēvē Ulža Bērziņa apmēram pusgadsimta laikā sadarīto. Ar ierasto bibliogrāfiju vai darbu uzskaitījumu šai gadījumā nav iespējams izlīdzēties, runa ir par ko plašāku – kultūrslāņiem vai kontinentiem. Rodas iespaids, ka Uldis Bērziņš visu mūžu raksta vienu gigantisku tekstu, ar katru jauntapušo dzejoli pievienodams tam klāt vēl kādu fragmentu, kas atkarots klusumam. Saskaroties ar Ulža Bērziņa dzeju un atdzeju, nudien parādās sajūta, ka, strādājot ar valodu, viņš rada vai vismaz pārkārto pasauli. Uldim Bērziņam vārds nav tikai skaņa vai komunikācijas līdzeklis, ko lieto, lai cilvēki cits citu saprastu. Vārds ir bezmaz maģiska darbība, kas spēj satricināt un transformēt pasauli. Gan ar vienu, toties ārkārtīgi svarīgu noteikumu. Proti, savulaik Bērziņš izteicās, ka rakstīt – tas ir "izelpot vārdu". Vārdam ir jābūt izelpotam, izlaistam caur dieszina kādiem apziņas un aizapziņas gaņģiem, lai tas patiesi spētu pārtapināt pasauli. Turklāt visus šos gadu desmitus Uldis Bērziņš apbrīnojamā stūrgalvībā sien kopā laikmetus un kultūras. Pateicoties viņa poliglota spējām, nu ir latviskotas daudzas pasaules kultūras fundamentālās vērtības, ieskaitot "Eddas dziesmas", atsevišķas Vecās derības grāmatas, Korānu, "Teiku par Igora karagaitu" u. c. Tāpat ir atdzejoti arī daudzu mūslaiku autoru teksti. Ulža Bērziņa latviskojumi ir tik smalki un pārdomāti, ka tie uzskatāmi nevis par pārcēlumiem no svešas valodas/ kultūras, bet gan par svešā pārtapināšanu par savējo. Šādā skatījumā Ulža Bērziņa atdzeja nesaraujami saistīta ar viņa dzeju. Ulža Bērziņa vārds ar latviešu literatūru saistīts aptuveni pusgadsimtu. Taču viņa dzeja un atdzeja ietilpina ar gadu un kilometru tūkstošiem attālinātu kultūru pieredzi."

Berelis, Guntis. Laligaba.lv

"Ulda Bērziņa daiļradi raksturo trīs šķautnes – dzeja, atdzeja un mīlestība pret bagātu, krāšņu un koptu latviešu valodu. Dzejā Uldis Bērziņš jau kopš pirmā krājuma "Piemineklis kazai" (1980) visu savu radošo mūžu ir bijis mazliet disidents, meklējis un atradis novatorus akcentus, tēlus un metaforas, vienmēr uzsverot kopīgo tautu un cilvēces kultūrtelpu, baltiem būtisko. Autora dzeja ir piepildīta laiktelpas pārlaicīgiem akcentiem. Latviešu lasītājs var būt laimīgs, jo tieši Uldis Bērziņš ir parūpējies, precīzāk – nodrošinājis pasaules literatūras stūrakmeņu un pērļu pieejamību latviešu valodā, un, lasot dzejnieka atdzejojumus, vienmēr pavadījusi sajūta, kas līdzīga katarsei, jo Uldis Bērziņš mums paralēli pasaules literatūras unikalitātei licis noticēt latviešu valodas grodumam, skanīgumam un īpašam valdzinājumam, un tam, ka nevajag ticēt daudzreiz izskanējušam pieņēmumam par latviešu valodas izteiksmes nabadzību. Ulda Bērziņa devums latviešu valodas un dzejas formas bagātināšanā ir unikāls. Īpaši atdzejā dzejnieka radītie jaunvārdi, no zemdzīlēm izceltie vecvārdi, dialektismi ir Vērtība, kas ierakstāma latviešu valodā un literatūrā zelta burtiem."

Ratniece, Sandra. Laligaba.lv

Egīls Valdemārs

Krišjāņa Barona iela 26, Rīga
Bērnību Uldis Bērziņš aizvadījis dzīvoklī Kr. Barona ielā 26.

Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Bijis turku valodas pasniedzējs LU Moderno valodu fakultātē.

Lundas Universitāte
Lunda
Stažējies Lundas Universitātes Teoloģijas fakultātē Korāna tulkošanas jautājumos.

1951
Rīgas 40. vidusskola
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Skolas gaitas sācis Rīgas 40. vidusskolā (kādreizējā Ata Ķeniņa ģimnāzijā). Pēc pirmās klases skola tika pārtaisīta par krievu vidusskolu; Uldis Bērziņš tika pārcelts uz 7. vidusskolu.

1952–1962
Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskola
Ģertrūdes iela 32, Rīga
7. vidusskolu beidzis 1962. gadā.

1962–1964
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultāte, latviešu valodas un literatūras specialitāte. Universitāti Uldis Bērziņš nebeidza, jo no trešā kursa 1964. gada rudenī tika iesaukts armijā.

1968–1971
Ļeņingradas Valsts universitāte
Sanktpēterburga
Ar LVU Filoloģijas fakultātes norīkojumu Uldi Bērziņu 1968. gada rudenī ieskaitīja Ļeņingradas Valsts universitātes Austrumu fakultātē turku valodas un literatūras specialitātes (tirkoloģija) otrajā kursā.1971. gadā saņēmis diplomu turku filoloģijā.

1968
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultāte, latviešu valodas un literatūras specialitāte. Atgriezies no dienesta, 1968. gadā Uldis Bērziņš vienu ziemu turpinājis studijas latviešu filoloģijā.

1973–1974
Maskavas Valsts Universitāte
Maskava
Pēcstudiju kursi Maskavas Valsts Universitātes Āzijas un Āfrikas valstu institūtā persiešu un turku filoloģijā. Divos semestros tika apgūta sinhronā turku-krievu tulkošana, persiešu literatūras vēsture, persiešu dzejas seminārs.

1976–1982
Prāgas Kārļa universitāte
Opletalova 38, Prague
1976.–1982. gada vasarās apmeklē Bohēmistikas un slāvistikas vasaras skolu Kārļa Universitātē Prāgā (trīs kursi).

1976–1982
Bratislavas Universitāte
Bratislava
1976.–1982. gada vasarās apmeklē "Studia Academica Slovaca" vasaras skolu Bratislavas Universitātē (trīs kursi).

1983
Taškentas Valsts Universitāte
Taškenta
1983. gadā apmeklē uzbeku valodas studijas Taškentas Valsts Universitātē.

1990
1990. gadā vienu semestri studē zviedru valodu Bīlstrēma Tautas augstskolā.

1993–1994
Islandes Universitāte
Reikjavika
1993. un 1994. gadā studē islandiešu valodu un literatūru Reikjavīkas Universitātes vasaras kursos.

09.1994–08.1995
Amsterdamas Brīvā Universitāte
Amsterdama
Studējis senebreju valodu Bībeles tulkošanas seminārā Amsterdamas Brīvajā (Vrijes) Universitātē.

1997
Upsālas Universitāte
Upsala
1997. gadā studijas Teoloģiskajā institūtā Upsālas Universitātē.

1998
Jeruzaleme
1998. gadā studijas seminārā "Kristoloģija, jūdu mesiānisms un islāma perspektīva: teksta interpretācija" Zviedrijas Teoloģiskajā institūtā Jeruzalemē.

11.1964–1967
Baltkrievija
1964. gada rudenī tika iesaukts armijā; viss dienests tika pavadīts Baltkrievijā.

11.09.1972–17.09.1972
Azerbaidžāna
1972. gada 11.–17. septembrī pēc Ulda Bērziņa iniciatīvas notiek pirmā un vienīgā daudzskaitlīgā latviešu literātu viesošanās Azerbaidžānā. Braucēju grupā bija arī RS valdes sekretārs Gunārs Cīrulis, dzejnieki Imants Ziedonis, Daina Avotiņa, Lija Brīdaka, Knuts Skujenieks, Pēteris Zirnītis, Reinis Ādmīdiņš.

1975
Prāga
Čehu valodas apgūšanas viena mēneša seminārs.

07.1976
Čehoslovākija
Dalība slāvistikas vasaras skolā.

01.1978
Turcija
Tulks PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

07.1979–08.1979
Čehoslovākija
Brauciens uz slāvistikas vasaras skolu.

1981
Zviedrija
Brauciens studiju nolūkos.

1982
Tuvie Austrumi
Brauciens sakarā ar darbu tulkošanas jomā.

07.1985–08.1985
Čehoslovākija
Brauciens uz 24 dienām dalībai valodas kursos.

19.12.1974–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs1974. gada 21. maijā RS dzejas sekcijas prezidija sēdē U. Bērziņu vienbalsīgi iesaka uzņemšanai RS. Ieteikumus raksta biedri – tulkotāja Marija Šūmane, dzejnieki Jānis Sirmbārdis un Ojārs Vācietis.Latvijas Padomju rakstnieku savienībā uzņēma 1974. gada 19. decembrī. Šajā pašā sēdē par biedriem uzņemti Leons Briedis, Tālivaldis Treicis, Alberts Ločmelis un Vladlens Dozorcevs; no RS valdes pirmā sekretāra pienākumiem atbrīvots Alberts Jansons, viņa vietā stājas dramaturgs Gunārs Priede.

1988
Latvijas PEN klubs
Rīga
Kopš 1988. gada Latvijas PEN kluba biedrs.

1989
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Rīga
Kopš 1989. gada — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs. 1991. un 1992. gadā — partijas vadītājs.

1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs

1992
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
1992. gadā — ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.(Citos avotos – 1993. gads.)

1996
Kopš 1996. gada — Tautību konsultatīvās padomes loceklis.

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par poļu dzejas atdzejojumiem.
Atdzeja
1979

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par Saadī "Rožudārza" atdzejojumu no persiešu valodas.
Atdzeja uz latviešu valodu
1983

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Piemineklis kazai" un "Poētisms baltkrievs".
Veicināšanas prēmija par mākslinieciski spilgtu dzeju
1984

Zinaīdas Lazdas prēmija
Prēmija piešķirta Uldim Bērziņam un Jurim Kronbergam par dzejoļu krājumu "Laiks".
1994

Sorosa fonda Sabiedriskās saskaņas balva
1994. gada pavasarī saņem Sorosa fonda Sabiedriskās saskaņas balvu.
1994

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 1995. gada 8. novembra lēmumu.
V šķira
1995

Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par dzejas krājumiem "Kukaiņu soļi", "Laiks" un "Dzeja".
Literatūra
1995

Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva
Balva piešķirta par Bībeles grāmatas "Pulcētājs" tulkojumu (2000) (kopā ar profesoru un zinātnisko komentāru autoru Joelu Veinbergu).
2000

Aleksandra Čaka balva
2003

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par Psalmu grāmatas atdzejojumu "Slavinājumi".
Tulkojumi
2006

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par atdzejojumu – Fikrets Demirāgs "Gaisos tālu medību balsis".
Atdzeja
2009

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Saruna ar pastnieku".
Dzeja
2010

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par augstvērtīgu ieguldījumu rakstniecībā un nozīmīgu devumu, tulkojot izcilus pasaules literatūras darbus.
2011

Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas literārā balva ''Sudraba tintnīca''
Izcilības stipendija (Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam literātam)
2012

Latvijas Literatūras gada balva
Speciālbalva piešķirta par Korāna tulkojumu latviešu valodā.
Speciālbalva
2012

Žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva
Balva piešķirta par atdzejojumu – I. Seiferts "Mēra stabs / Skūpstu grāmata".
Atdzeja
2015

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par krājumu "Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā".
Dzeja
2015

AKKA/LAA Autora balva
Balva piešķirta par senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojuma "Eddas dziesmas" latviskojumu.
2016

Dzintara Soduma balva
Balva piešķirta par senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojuma ''Eddas dziesmas'' (Jāņa Rozes apgāds) tulkojumu no senislandiešu valodas.
2016

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu pasaules kultūrtekstu latviskošanā, no senislandiešu valodas tulkojot "Eddas dziesmas".
Speciālbalva
2016

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas kultūrvides un valodas bagātināšanā ar nozīmīgiem pasaules kultūrtekstiem.
Mūža balva
2017

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par krājumu "Idilles".
Labākais dzejas krājums
2019

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par latviskoto varoņepu "Dziesma par manu Sidu" (no senspāņu valodas).
Labākais ārvalstu literatūras tulkojums
2020