Teodors Bērziņš

1 bilde

04.08.1898 – 19.01.1992

Teodors Bērziņš (1898–1992) – grāmatizdevējs un grāmatu un rakstāmlietu tirgotājs, apgāda "Grāmatu Zieds" īpašnieks (1936–1940).

Dzimšanas laiks/vieta

04.08.1898
Rīga

Miršanas laiks/vieta

19.01.1992
Ārlingtona

Personiska informācija

Dzimis amatnieka Kristapa Bērziņa ģimenē.


Dzīvesbiedre Marija (16.01.1898–1960).

Profesionālā darbība

Izdevējdarbība un grāmatu tirdzniecība

No 1936. līdz 1940. gadam apgādā "Grāmatu Zieds" izdevis 35–40 saturā unapdarē labas kvalitātes izdevumu. Pārsvarā tika izdoti tulkojumi, t. sk. H. Zudermaņa un I. Turgeņeva kopoti raksti, Dž. Bairona "Manfreds" (1940), dažas oriģinālliteratūras grāmatas (J. Sudrabkalna, J. Plauža, A. Eglīša darbi), B. Vipera eseju krājums "Mākslas likteņi un vērtības" (1940) u. c.

1940. gadā pēc padomju okupācijas apgāda darbību pārtraucis.

1936. gada 1. septembrī uzsāka arī uzņēmuma "Grāmatu un rakstāmlietu tirgotava Teodors Bērziņš" darbību. Veikals atradies Rīgā, Tērbatas ielā 52. Uzņēmums reprivatizēts 1942. gada 8. jūlijā.

Apgāda "Grāmatu Zieds" izdevumi
1936: Ivans Turgēņevs (Иван Сергеевич Тургенев). "Kopoti raksti", 1. sēj.
1936: Agnese Ģintere (Agnes Günther), romāns "Svētā un viņas nerrs"
1937: Sīmanis Svenne. "Mozō ābece un pyrmō losomō grōmota mōjā un pyrmskūlā" (8. izd.)
1937: Hermanis Zūdermanis (Hermann Sudermann). "Kopoti raksti", 1.–4. sēj.
1937: Vilhelms Spandegs, romāns "Baltais bruņinieks"
1937: Peter R. Smoljar. Die geretteten Brüder (2. izd.)
1937: Tomass Mains Rīds (Thomas Mayne Reid). "Kopoti raksti", 1.–5. sēj.
1937: M. Arājs [Verners Kohs]. "Aizstāvaties bez ieročiem!"
1937: Jānis Grots, dzejoļu krājums "Dziļos sniegos"
1937: A. K. Grīns [Anna Katrīna Grīna] (Anna Katharine Green), kriminālromāns "Kurš no trijiem?" (Lequel des trois?)
1937: Ludvigs Ganghofers (Ludwig Ganghofer), romāns "Klostera mednieks" (Klosterjäger)
1937: Elita Dzenis [t. i. Elza Miķelsons], romāns "Bez ģimenes"
1937: Osvalds Dienvidnieks, romāns "Ogļrači"
1937: Arturs Brauzeveters (Artur Friedrich Leon Brausewetter), romāns "Pārvērtība"
1937: Antonijs Berkelejs (Anthony Berkeley), kriminālromāns "Otrais šāviens" (The second shot)
1938: Harijs Valnovskis. "Mūsu skolas jaunatne Brīvības cīņās"
1938: Rafaels Sabatini (Rafael Sabatini), romāns "Kapteinis Bluds"
1938: Reinholds Konrads Mušlers (Reinhold Conrad Muschler), novele "Nezināmā" (Die Unbekannte)
1938: Rūdolfs Kleinbergs. "Uz drupām"
1939: Jānis Plaudis, dzejas krājums "Putnu ceļš"
1939: Jānis Sudrabkalns, izlase "Cīruļi ziemā"
1939: Jānis Ruģēns. "Kad atnāks latviešiem tie laiki?: Dzīve un darbi"
1939: František Langer "Otrās rotas suns" (Pes druhé roty)
1939: Svens Hedins (Sven Anders Hedin). "No Pekinas uz Maskavu" (Fran Peking till Moskva)
1939: Jaroslav Hašek, humoreskas "Miera konference" (Mírová konference)
1939: Karel Čapek, ceļojuma piezīmes "Dīvainā Anglija" (Anglické list)
1940: Boriss Vipers, esejas "Mākslas likteņi un vērtības"
1940: Francis Emils Silanpē (Frans Eemil Sillanpää), romāns "Vīra ceļš" (Miehen tie)
1940: Roberts Kroders. "Somu rakstniecības likteņi un meistari"
1940: Maits Metsanurks (Eduard Hubel). "Aicināts un izredzēts: kāda dvēseļu gana atzīšanās" (Kutsutud ja seatud)
1940: Olavs Gullvogs (Olav Gullvaag), romāns "Tas sākās Jāņunakti" (Det byrja ei jonsoknatt)
1940: Anšlavs Eglītis, romāns "Līgavu mednieki"
1940: Džordžs Bairons (George Gordon Byron), dramatiska poēma "Manfrēds"

Citātu galerija

"ASV ieradies 1950. gadā, un sešdesmito gadu sākumā, līdztekus savam maizes darbam medicīnisko piederumu firmā, iesaistījās dažādos Ciānas draudzes pienākumos – bijis priekšnieka vietnieks, grāmatvedis, kasieris 16 gadus. Pēc pensionēšanās vadīja Ciānas draudzes plašo grāmatu galdu 21 gadu līdz bija sasniegti 87 gadi, redzes un dzirdes traucējumi spieda darbu pārtraukt. Pieminams viņa lielais materiālais atbalsts koncerta flīģeļa iekādē, Oakridžas kapu latviešu nodalījuma pieminekļa novietošanā u. c. Draudze atceras T. Bērziņa gādību vairākus gadus par plašu ziedu klāstu, greznojot dievnamu Ziemsvētkos un Lieldienās.
Vienreizēja bija aizgājēja paļāvība un pakļaušanās Dieva vadībai, katra viņa darba diena sākās un beidzās ar lūgšanu dievnamā."

L. Liepiņš. Teodoru Bērziņu pieminot. Laiks, Nr. 32, 18.04.1992, 7. lpp.Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Bērziņš Teodors. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/2574/

Izglītība

Rīgas Pilsētas reālskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Mācījies Rīgas pilsētas reālskolā.

Dalība organizācijās

Rīgas evaņģēliski luteriskā Jēzus draudze
Rīgas Jēzus baznīca
Rīgā bijis Jēzus draudzes loceklis.

1964–1985
Ciānas draudze
Bijis Ciānas draudzes loceklis un aktīvists, no 1964. līdz 1985. gadam vadījis draudzes grāmatu galdu.

Darbavieta

1921
1921. gadā burtu lietuves "Gutenberg" pilnvarotais.

1936–1940
Apgāds "Grāmatu Zieds" (1936–1940)
Tērbatas iela 52, Rīga
Apgāda "Grāmatu Zieds" īpašnieks

1950
Amerikas Savienotās Valstis
ASV bijis medicīnisko piederumu firmas darbinieks.

Emigrē

1944
Vācija
1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Dzīvesvieta

1950–1992
Amerikas Savienotās Valstis
No 1950. gada dzīvoja ASV.

1987–1992
Ārlingtona
Pēdējos piecus dzīves gadus pavadījis luterāņu aprūpes namā Arlington Heights.

Apglabāts

Pēdējā gaitā izvadīts no Ciānas dievnama uz Oakridžas kapiem, kur guldīts līdzās 1960. gadā mirušajai dzīves biedrei Marijai.