Staņislavs Škutāns

7 bildes

16.11.1901 – 25.02.1995

Staņislavs Škutāns (1901–1995) – latgaliešu trimdas garīdznieks,
vēsturnieks, pētnieks, publicists un skolotājs. Studējis Rīgas Garīgajā
seminārā, Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures
nodaļā, kur ieguvis maģistra grādu vēsturē, studējis arī Pontifikālajā Sv. Anselma
universitātē, kur ieguvis doktora grādu teoloģijā. Bijis iesaistīts Mariāņu
kongregācijas darbībā un ieņēmis tās ģenerāla amatu. Trimdā aktīvi pētījis dzimtenes vēsturi.

Dzimšanas laiks/vieta

16.11.1901
Kombuļi [o]

Miršanas laiks/vieta

25.02.1995
Čikāga

Personiska informācija

Audzis zemnieku ģimenē, kurā bija deviņi bērni. Ģimenes
galva – Augusts.

Profesionālā darbība

Savu literāro darbību uzsācis jau ģimnāzijas laikā,
sarakstot un izdodot tādus darbus hagiogrāfijā kā "Svātas Katres dzeive"
(1923), "Svātō Stepona dzeive" (1924). Sākot no 1926. gada laikrakstā
"Latgolas Vōrds", žurnālā "Katōļu Dzeive" un "Zīdūnis"
tiek publicēti raksti, kuros tiek apspriesti reliģijas, ētikas, pedagoģijas un
audzināšanas jautājumi. Apmēram šajā pašā laikā sāk izrādīt interesi par
latviešu etnomentalitātes jautājumiem un publicē rakstu "Par golvonōkom
latvīšu tautas rokstura pazeimem" (1927).

Trimdā (sākot ar 1963. gadu) aktīvi pievēršas vēstures un reliģiju pētniecībai.
Šajā laikā tapa tādi raksti un pētījumi kā "Misionaru darbeiba Latgolā" (1953),
"Dokumenti, kas atsateic uz Latgolas vēsturi" (1972), "Nu Marijanu 300 godu
vēstures" (1973), "Dokumenti par klaušu laikim Latgolā" (1974), "Par jezuitu
darbeibu Latgolā" (1976), "Daži dati nu Katōļu Bazneicas dzeives Latvijā (19.
godu symta II. pusē)" (1977) u.c.

Publicējis arī rakstus par valodniecības jautājumiem – "Latgalian grammar – a
new contribution in linguistics" (1974) un "Pi latgaļu volūdas olūtim" (1978).

Publicējis savus rakstus krājuma "Acta Latgalica" 2. – 7. grāmatā, kā arī bijis
redaktors 3. – 7. grāmatai.

Pēc nāves tika izdota grāmata "Latgolas vēstures druskas" (1999), kurā apkopoti
dažādi materiāli par Latgales vēsturi, ko Staņislavs Škutāns bija ievācis
trimdas laikā.



Atmiņas, biogrāfijas, nekrologi
1974: Munas atmiņas par prāvestu Ludviku Štagaru
1976: Broņislavs Spūļs jau myužeiba
1977: Latgolas dvēseles tulks
1982: Nu munom atmiņom par veiskupu Bolislavu Sloskānu
1982: Daži dati nu veiskupa Boleslava Sloskāna dzeives


Raksti un pētījumi par etnomentalitātes jautājumiem
1927: Par golvonōkom latvīšu tautas rokstura pazeimem
1981: Latgaļu mentalitates veidōtōji faktori


Raksti un pētījumi par reliģiju un reliģisko organizāciju pētniecības jautājumiem
1923: Svātas Katres dzeive
1924: Svātō Stepona dzeive
1953: Misionaru darbeiba Latgolā
1954: Dīva Mōtes kults un Mōras zeme
1973: Nu Marijanu 300 godu vēstures
1974: Žeidu līceiba par Kristu kai vēsturisku personu
1976: Par jezuitu darbeibu Latgolā
1977: Daži dati nu Katōļu Bazneicas dzeives Latvijā (19. godu symta II. pusē)
1980: Katōļticeibas vēsture un katekisms
1981: Vēsture kristiānisma resp. katōļu skatejumā
1981: Par Aglyunas bazneicas un klūstera sōkumim


Raksti un pētījumi par vēstures jautājumiem
1967: Rēzeknes kongress
1970: Par myusu presi trymda (1946 – 1950)
1972: Documenta historiam Livoniae australis illustrantia - Dokumenti, kas atsateic uz Latgolas vēsturi
1974: Dokumenti par klaušu laikim Latgolā
1976: Par Sarkanim, Bēržgali un Dyužgolu
1981: Veļ kaids svoreigs dokuments par Latgolas pagātni
1981: Sigizmunda Augusta privilegija
1999: Latgolas vēstures druskas


Raksti par ētikas, pedagoģijas un audzināšanas jautājumiem
1926: Sv. Stanislavs Kostka un katoļu jaunotne
1930: Paaicynojums uz goreigu kortu
1930: Mysu skulas un gorigajs paaicynojums


Raksti par valodniecības jautājumiem
1974: Latgalian grammar – a new contribution in linguistics
1978: Pi latgaļu volūdas olūtim

Citātu galerija

"Sōkumā minēju, ka jys ir Kazimira Skryndas un Nikodema
Rancāna audzeknis. Tys nabeja mynāts tikai sasagadeišonai, bet vairōk, lai
nūrodeitu uz jō plašū skotu, dziļū orientēšonūs un lelū toleranci. Nu jō
audzeknim beja dzērdātas atsauksmes, kuras beja leidzeigas tom, kaidas
dzērdātas par vacū Nikodemu Rancānu. Dr. St. Škutāns kai školōtōjs beja augstōkā
mārā īcīteigs, respekteja cytu dūmas un natīsoja par moldim, bet pacīteigi
īsadzilinoja aktualajā vaicōjumā, kur cyti parosti iztyktu, tikai ar varu,
pavēlem un nūraideišonu. Šū Dr. St. Škutāna humanismu un dvēseliskū syltumu
mīļoja kai audzekni tai tauta."


Mutulis, Rihards. Tāva Stanislava Škutāna 25 godu pristereibas jubileja. Dzeive, Nr. 18, 1955, 3. lpp.
"Sovā stōjā jys beja atklōts un napretenciozs, bet
sovūs rokstūs jys parōdēja dziļas analizātōja spējas ar stypru pōrlīceibu un
nalūkomu mugurkauli. Jys beja latgaliskō katōlicisma ceineitōjs, un kur tyka
nalīteigi skōrti jō svātumi voi kur ar varu tyka lītōta napatīseiba, tur jys
nasašaubeja lītot styngru volūdu un lītas saukt eistajā vōrdā."


Bukšs, Miķelis. Atmiņas un atziņas. Dzeive, Nr. 62,
1963, 20. lpp.
"Dr. St. Škutāna darbeiba īvārojama gon ar lelū patīseibas
mīlesteibu, objektivitati un skaidru vēsturysku skotu, gon arī ar tū, ka jys
sovūs pētejumūs izmontoj ari Vatikana bibliotekā pīejamūs, vērteigūs vēstures
materialus, kuri latgalis leidz šam ir bejuši moz sasnādzami."


Briška, Bonifacijs. Latgali politiskajōs patmalōs. Latgolas
Bolss
, Nr. 483, 1957, 4. lpp.

Izglītība

Krāslavas pamatskola
Krāslava

Dagdas pamatskola
Dagda

–1926
Aglona

–1949
Pontifikālā Sv. Anselma universitāte
Roma
Ieguvis doktora grādu teoloģijā.

1928–1930
Rīgas Garīgais seminārs
Altonavas iela 6, Rīga

1933–1938
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis Vēstures nodaļā un ieguvis maģistra grādu vēsturē.

Darbavieta

Krievija
Strādāja par dzelzceļu strādnieku un būvēja dzelzceļus.

1933–1940
Aglona
Strādājis par vēstures skolotāju.

1940–1943
Talsu novads
Bijis prāvests Lamiņos, Dundagā un Arlavā.

1942–1943
Aglonas Katoļu garīgais seminārs
Aglona
Darbojās kā audzinātājs.

1943–1944
Rīgas Katoļu teoloģijas augstskola
Rīga
Ieņēmis lektora amatu un ieguvis teoloģijas kandidāta grādu.

1944–1945
Berlīne
Darbojās kā latviešu bēgļu kapelāns.

Dalība organizācijās

1927–1928
Viļāni
Iestājās Mariāņu klosterī un uzsāka darbību Mariāņu kongregācijas ietvaros.

1937
Viļāni
Latvijas pretalkohola biedrības Viļānu nodaļas revīzijas komisijas loceklis.

1952
Roma
Ieņem viceģenerāļa amatu.

1952–1957
Roma
Ieņem Mariāņu kongregācijas ģenerālpadomnieka amatu.

1957–1963
Roma
Ieņem Mariāņu kongregācijas ģenerāla amatu.

Dzīvesvieta

1944–1945
Vācija

1945–1964
Roma

1964–1995
Čikāga

Emigrē

1944
Vācija

1945
Roma