Roberts Sēlis
29.09.1884 – 19.04.1975
Roberts Sēlis (īstajā vārdā Roberts Vasjulis-Hermanis-Erkmanis, pēc 1920. gada – Roberts Hermanis; 1884–1975) – rakstnieks, galdnieks. Ilgus gadus strādājis par galdnieku. Agri iesaistījās nelegālās literatūras un propagandas darbā. Daiļradē tēloti izšķirīgi vēsturiski notikumi, strādnieku, amatnieku dzīve un sociālā noslāņošanās. Daiļdarbos attēlota paša pieredze un reāli dzīvē iepazīti cilvēki.
Dzimšanas laiks/vieta
29.09.1884
"Mašmeles"
Dzimis Jelgavas apriņķa Bukaišu pagasta "Mašmelēs".
Miršanas laiks/vieta
19.04.1975
Rīga
Personiska informācija
Dzimis kalpa ģimenē. Sešu gadu vecumā zaudējis tēvu, sācis ganu gaitas.
No 1947: nodevās galvenokārt literāram darbam.
Profesionālā darbība
1911: pirmā publikācija – tēlojums "Atnāca meitenes..." laikraksta "Laika Balss" literārajā pielikumā.
Pēc tam Roberts Sēlis sarakstījis stāstus "Jurģu diena" (1912), "Pēc nedaudz gadiem..." (1913), "Nosala..." (1914), "Sautums" (1915), "Zem piekvēpušās debess" (1917), kas publicēti dažādos sociāldemokrātiskas ievirzes izdevumos. Viela šiem darbiem ņemta no strādnieku dzīves.
Stāsts
1927: "Leišmale".Romāni
1929: "Burši un zeļļi" (1. daļa žurnālā "Domas").1941: "Burši un zeļļi" (papildināts un pārstrādāts).
1948: "Silaines muiža".
1954: "Gaiss viļņo".
1956: "Kam vara un viltus".
1963: "Tanī bargā dienā".
1966: "Ne viss ir zelts, kas spīd".
1971: "Vinardu tirāns".
Proza bērniem
1949: "Melluzītis".1949: "Stāsti".
1957: "Mūsu dārza mazie draugi".
Memuāri
1969: "Es stāstu par sevi".1969: "Manas dzīves vasara" (memuāru turpinājuma fragmenti žurnāla "Karogs" 9. numurā).
Ārzemju autoru darbu tulkojumi
1951: Ivans Gončarovs "Oblomovs" (kopā ar Eliju Klieni).Citātu galerija
"Sēļa iemīļota tēma ir latviešu tautas likteņgaitas izšķirīgos vēsturiskos momentos, lielu vietu Sēļa darbos ieņem paša pieredze un reāli dzīvē iepazīti cilvēki. Stāstījums ir vienkāršs, nepretenciozs, arī valoda vienkārša. Sēļa darbi ir vērtīgs izziņas materiāls kā pagātnes notikumu aculiecinieka skatījums, te ietverta veselīga morāle, vēlēšanās audzināt un pamācīt jaunatni."
Salceviča, Ilona. Roberts Sēlis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 523. lpp.
"Viņš bija čakls. Kā gans. Ka dieninieks. Ka māceklis. Ka galdniekmeistars. Un kā rakstnieks. No mazām dienām bārenis, viņš labi zināja, ka paļauties var tikai uz paša spēkiem. Viņš izgāja gorkijiskās universitātes. Bez augstiem diplomiem kļuva pa īstam inteliģents. Jo bija arī zinātkārs. Mūža nogalē īpaši pievērsās filozofijas studijām. Saprata, ka bez tām nevar radīt revolucionārās cīņas, sociālo pārvērtību panorāmu. [..]
Sēlis nemaz netaisījās kļūt par rakstnieku. Arī tajā 1911. gadā, kad atklātībā parādījās viņa pirmā skice "Atnāca meitenes". Vilināja galdniecība. Taču nerakstīt arī nevarēja. Viņa biogrāfija vēlāk kļuva par viņa daiļrades avotu. Viņš bija īsts reālists un literatūrā augstu vērtēja vienkāršību, nesamākslotību, dzīves patiesīgumu, organiski necieta visniecīgāko kļūdu vēsturisko notikumu, sociālo parādību atspoguļojuma."
Sokolova, Ingrīda. No saules mūža virsotnes. Robertam Sēlim – 100. Literatūra un Māksla, Nr. 39, 1984, 28. sept.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Roberts Vasjulis-Hermanis-Erkmanis, Roberts Hermanis
Pseidonīms
Roberts Sēlis
Dzīvesvieta
Majori
Rīga
Jelgava
1944–1975
Vecāķi
Izglītība
Mežmuižas 6-klašu pamatskola
Mežmuiža
Mežmuižas pagastskola
1894
Bukaišu pagastskola
Bukaiši
1899
Izglītojies pašmācības ceļā.
1900–1902
Jelgava
Mācījies galdnieka amatu.
Darbavieta
1899
Bukaiši
Pēc skolas beigšanas dažus mēnešus strādā par puspuisi laukos.
1903–1904
Jelgava
Zellis pie vairākiem galdniekmeistariem.
1905–1906
Bukaiši
Lauku amatnieks. Darbojās arī par
aģitatoru un propagandistu.
1916–1917
Sanktpēterburga
Strādnieks kuģu būvētavā.
1917–1920
Vitebska
Lauksaimniecības mašīnu remontētājs latviešu komūnā "Liesma".
1920–1928
Rīga
Galdnieks, kooperatīva "Kultūras balss" mācību līdzekļu darbnīcas priekšstrādnieks.
1928–1934
Rīga
Rīgas pilsētas amatnieku skolas galdnieku darbnīcas vadītājs.
1931–1934
Žurnāls "Domas"
Rīga
Parakstās kā literārā žurnāla "Domas" atbildīgais redaktors, iztiku pelnīdams ar galdniecības darbiem.
1940–1941
Rīga
Rīgas pilsētas amatnieku skolas galdnieku darbnīcas vadītājs.
1944–1945
Pēc atbrīvošanas no apcietinājuma strādā galdniecības darbus, klusībā rakstīdams savu pirmo romānu "Muiža un zeme" (publicēts ar nosaukumu "Silaines muiža").
1946–1947
Strādnieks būvniecības trestā.
Dalība organizācijās
1903
Jelgava
Jelgavas sociāldemokrātiskā pulciņa loceklis un nelegālās literatūras izplatītājs.
1903
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Biedrs
1940–1975
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
Apcietinājums
1905–1906
1903. gadā kļūst par Jelgavas sociāldemokrātu pulciņa locekli un nelegālās literatūras izplatītāju. 1905. gada revolūcijā darbojas par aģitatoru un propagandistu. Pēc revolūcijas apcietināts.
1943
Apcietināts vācu okupācijas laikā.
Emigrē
1916–1917
Sanktpēterburga
Pirmā pasaules kara laikā emigrē uz Petrogradu.
Apglabāts
Raiņa kapi