Pēteris Ērmanis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (311); Sastādītājs (9); Redaktors (6); Līdzautors (3); Komentāra autors (7); Recepcijas persona (58)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsPēteris Ērmanis
PseidonīmsEdgars Lapenieks, Kalēju Indriķis
KopsavilkumsPēteris Ērmanis (1893–1969) – rakstnieks un literatūrvēsturnieks. Ievērojams kā viens no latviešu ekspresionisma dzejas pārstāvjiem (īpaši pirmie divi dzejoļu krājumi "Es sludinu" (1920) un "Es šaubos, es ticu" (1923)), kā arī ražīgs citu autoru kopotu rakstu sastādītājs (Jāņa Poruka, Annas Brigaderes, Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Ezeriņa u.c.) un apceru vai atmiņu autors (par Edvardu Treimani-Zvārguli, Jani Akurāteru, Antonu Austriņu, Jāni Ziemeļnieku u.c.). Pirmā pasaules kara laikā iesaukts cariskajā Krievijas armijā, vēlāk nokļuvis latviešu strēlnieku pulkā. Karš ir spēcīgs iedvesmas avots pirmajiem dzejoļu krājumiem. Otrā pasaules kara beigās Ērmanis ar ģimeni devās trimdā uz Vāciju, kur ražīgi turpinājis savu radošo darbu. Kopā ar Arturu Plaudi rediģējis latviešu rakstnieku autobiogrāfiju krājumu "Trimdas rakstnieki" (1-3, 1947). Minsteres latviešu centrā iekārtots Ērmaņa piemiņas stūrītis.
Personiska informācijaDzimis saimnieku ģimenē.
Pēterim Ērmanim bija dēls un meita. Dēls pazuda 2. Pasaules kara apstākļos, meita nomira bēgļu nometnē Čehoslovākijā.
1915: rudenī Ērmani iesauc armijā un nosūta apmācībā uz Novgorodas guberņas Medvedju sādžu (tā sauktās Arakčejeva kazarmas).

"Turienes šausmīgo dzīvi esmu attēlojis stāstiņā "Svešumā" (grāmatā "Atsacīšanās"), bet jāsaka, šai stāstiņā es vēl esmu krāsas mīkstinājis; īstenībā ši dzīve bij vēl nejēdzīgāka. Māte brauca pie manis ciemā uz Krieviju 5 reizes pusgada laikā, nebēdādama par toreizējām ceļa grūtībām un sirdskaiti. Neaizmirstams biedris Medveģā man bij Jūlijs Sīlis, tagad skolotājs Liepājā un rakstnieks. Tā kā sliktā rokraksta dēļ nevarēju strādāt nevienā kancelejā un savu dažādo rakstura dīvainību dēļ arī citādi karadienestā nespēju tikt uz priekšu, tad izbaudīju zaldāta pirti visā viņas sūrumā un vēl dubulti smagi kā citi."

Ērmanis, Pēteris. Īsas ziņas par mani pašu. Atziņas. 3. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924. 361. lpp.
1916: nosūtīts uz Oranienbaumas ložmetēju pulku, vēlāk uz Pēterhofu.
1916: aprīlī nonāk latviešu bataljonā.

"Režīms, protams, arī te bija nežēlīgs un bargs, virsnieki un apakšvirsnieki reizēm lamājās niknāki nekā krievi (liekas, zināmo "trīsstāvaino" krievu izteicienu latvieši lietoja vairāk nekā paši krievi), un, kad dzirdu pārmērīgi slavinot šos bataljonus, man vienmēr gribas šo to piezīmēt. Tādēļ sapratu arī revolucionāro strēlnieku naidu pret virsniekiem un daudzas 1917. g. parādības."

Ērmanis, Pēteris. Īsas ziņas par mani pašu. Atziņas. 3. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924. 361.–362. lpp.

1917: atrodas frontē.
1918: nedodas līdzi savam pulkam uz Krieviju, šo laiku pavada Plāņu "Kalna-Ruķos".
1919: Stučkas valdības laikā mobilizēts Sarkanajā armijā, uzturas Rīgā.
1919: no 22. maija veselu mēnesi uzturas Pie Jāņa Misiņa bibliotēkā, tad pāriet frontes līniju un tiek mobilizēts Latvijas armijā, kur tiek piekomandēts štāba informācijas nodaļai.
1921: sākumā demobilizēts.
1923: pavasarī apprecas ar Annu G.
Profesionālā darbība1912: pirmā publikācija – stāsts "Maija" kalendārā "Jaunais gads" 1912. gadam.
1913: pirmo dzejoli "Divi gaismas varoņi" publicējis Linards Laicens Valkas laikrakstā "Kāvi" (18./31.V.1913).
1913: pirmā grāmata "Jāņu vakarā" ir stāstiņa "Maija" pārstrādājums lugā.
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Es sludinu" (Vaiņags, 1920)

"Pēteris Ērmanis pie tam viens no vismazāk iepazītiem latviešu jaunākiem rakstniekiem, visvairāk pārprasts un nesaprasts. Vietā un nevietā, runājot par latviešu jaunāko literātūru, dzirdam pieminam Sudrabkalna un Laicena vārdus. Pēteris Ērmanis it kā aizmirsts. Patiesībā viņš gan bija viens no pirmiem, un pie tam visapzinīgākais latviešu rakstnieks, kurš savos darbos ievirzīja pirmo lūzumu mūsu pēckara literātūrā. Tieši un konkrēti Pēteris Ērmanis ar grāmatu „Es sludinu" sāka ne tikai sludināt, bet arī parādīt ekspresionistiskās dzejas paraugus. Viņa dzeja bija reti dinamiska, domu un atziņu bagāta. Jaunās pēckara Eiropas garu Ērmanis attēloja vispareizāk. Viņš, saprotams, nogāja arī līdz visiem ekspresionistu pārspīlējumiem: brīžiem tukšas klaigāšanas, pārspīlēta egocentrisma un — mistikas. Ērmanis apzinīgi mūsu dzejā nostājas kā ekspresionists. Viņš prasīja jaunu, apgarotu cilvēku. Glābiņu no kara šausmām viņš saskatīja — paša cilvēka pārveidošanā, garīgā atdzimšanā. Pārveidojiet cilvēku! — prasīja Ērmanis līdz ar citiem ekspresionistiem kā garantiju visas cilvēces mieram. ledziļināties sevī, izsacīt savu iekšējo pasauli, Ērmanis skaitīja tai laikā par rakstnieka uzdevumu".

Ķikuts, Pēteris. Pēteris Ērmanis. Piesaule, Nr. 11, 1929.
SaiknesKārlis Plukšs (1906–1945) - Domubiedrs
Nodarbesdzejnieks
rakstnieks
literatūrvēsturnieks
Dzimšanas laiks/vieta03.02.1893
Plāņu pagasts
Plāņu pagasts, Strenču novads
Dzimis Plāņu pagasta "Kalna Ruķos". Mājvārds citviet arī "Kalna-Ruķi", "Kalna-Rūķi".

"Mazs daudz slimoju, un māte, kurai jau pirmais dēls bij miris, mani ļoti lutināja. Tas arī vienīgais, ko varu viņai pārmest. Citādi māte bijusi manas dzīves jaukākā gaisma vienmēr; vienmēr jutusi līdz manām sāpēm, priecājusies līdz maniem priekiem."

Ērmanis, Pēteris. Īsas ziņas par mani pašu. Atziņas. 3. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924. 359. lpp.

Dzīvesvieta1946 – 1949
Vircburga
Würzburg, Bavaria, Germany

1949 – 1951
Traunšteina
Traunstein, Bavaria, Germany

1952 – 1964
Ingolštate
Ingolstadt, Bavaria, Germany

1964 – 1969
Delmenhorsta
Delmenhorst, Lower Saxony, Germany
Izglītība1904
Tiepeles pagasta skola
Trikāta
Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads

1906 – 1908
Smiltenes draudzes skola
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads

1909 – 1912
Smiltenes tirdzniecības skola
Zaķu iela 2, Smiltene
Zaķu iela 2, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729
Darbavieta1913 – 1915
Smiltenes zemkopības biedrības bibliotēka
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads

Bibliotekārs.


1919
Laikraksts "Latvijas Kareivis"

Korektors, vēlāk darbs redakcijā.


1929 (Datums nav precīzs)
Latviešu folkloras krātuve
Rīga
Rīga
Dalība organizācijās1940 – 13.06.1942
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010
Biedrs, izslēgts no savienības 1942. gada 13. jūnijā Latvijas Padomju rakstnieku savienības plēnumā Maskavā – "par dzimtenes un tautas nodevību, pārejot latviešu tautas un visas cilvēces lielākā ienaidnieka vācu fašisma kalpībā" (lēmums plēnuma protokolā).
Dienests1915 – 1919
Krievijas armijā 1. Pasaules kara laikā

1919 – 1921

Latvijas armijas sastāvā cīnījies 1. Pasaules karā.

Emigrē1944
Vircburga
Würzburg, Bavaria, Germany

Sudetijas Lušicas bēgļu nometnē (Čehoslovākija), vēlāk Vircburgā (Vācija).

Miršanas laiks/vieta08.10.1969
Delmenhorsta
Delmenhorst, Lower Saxony, Germany
Mūžībā aizgājis Delmenhorstas pansionātā.

Apglabāts13.10.1969
Delmenhorsta
Delmenhorst, Lower Saxony, Germany

Apbedīts Vildenhauzenes kapos Delmenhorstā, Vācijā.

Piemiņas vietasMinsteres latviešu ģimnāzija
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany

Piemiņas stūrītis. Pēc Pētera Ērmaņa nāves viņa rakstāmgalds, grāmatas un cietas lietas pārveda uz Minsteri, jo Ērmanis bija novēlējis Minsteres Latviešu ģimnāzijai visus savus rakstus, bibliotēku un personīgos īpašumus.

ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Es visur dzīvību redzu
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Es visur dzīvību redzu".
Literatūra
1926

Kultūras fonda prēmija
Vecie skolotāji
Prēmija piešķirta par stāstu "Vecie skolotāji".
Literatūra
1936

Kultūras fonda prēmija
Ēku burvība
Prēmija piešķirta par stāstu "Ēku burvība".
Literatūra
1937

Kultūras fonda prēmija
Sejas un sapņi
Prēmija piešķirta par grāmatu "Sejas un sapņi".
1955

PBLA Tautas balva
1963

Kartes leģenda



















Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Plāņu pagasts
(Plāņu pagasts, Strenču novads)
03.02.1893Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Vircburga
(Würzburg, Bavaria, Germany)
1946 - 1949DzīvesvietaPilsēta
3Delmenhorsta
(Delmenhorst, Lower Saxony, Germany)
1964 - 1969DzīvesvietaPilsēta
4Ingolštate
(Ingolstadt, Bavaria, Germany)
1952 - 1964DzīvesvietaPilsēta
5Traunšteina
(Traunstein, Bavaria, Germany)
1949 - 1951DzīvesvietaPilsēta
6Delmenhorsta
(Delmenhorst, Lower Saxony, Germany)
08.10.1969Miršanas laiks/vietaPilsēta
7Vircburga
(Würzburg, Bavaria, Germany)
1944EmigrēPilsēta
8Delmenhorsta
(Delmenhorst, Lower Saxony, Germany)
13.10.1969ApglabātsPilsēta
9Trikāta
(Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads)
1904IzglītībaCiems
10Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
1906 - 1908IzglītībaPilsēta
11Zaķu iela 2, Smiltene
(Zaķu iela 2, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729)
1909 - 1912IzglītībaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
1929DarbavietaPilsēta
13Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
1913 - 1915DarbavietaPilsēta
14Ģertrūdes iela 6, Rīga
(Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010)
1940 - 13.06.1942Dalība organizācijāsĒka, māja
15Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
(Nav norādīts)Piemiņas vietasPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.