Pāvils Johansons

3 bildes

Pāvils Johansons (1947) – dzejnieks, skolotājs, mūziķis un sabiedrisks darbinieks. Dzejas krājumu "Sudraba ceturksnis" (1968), "Patskaņi un līdzskaņi" (1976) un "Paisums un bēgums" (2016) autors. Dzejai raksturīgs savas paaudzes psiholoģisks portretējums, zīmīgi sabiedrības realitātes vērojumi, vēršanās pret laikmeta steigu, paviršību, virpusējību. Dzejas formā pārsvarā verlibrs. Trimdas periodikā publicējis stāstus un recenzijas. Zviedru valodā publicējis īsu latviešu literatūras vēstures pārskatu. No 20. gs. 60. gadu vidus sacerējis dziesmas ar A. Čaka, V. Strēlertes, E. Veidenbauma un citu autoru tekstiem, ko pats izpildījis. Muzicējis rokgrupā "Dunduri".

Dzimšanas laiks/vieta

18.10.1947
Stokholma

Personiska informācija

Dzimis dzejnieces Veronikas Strēlertes un esejista, kultūrvēsturnieka un zinātnieka Andreja Johansona ģimenē.
1962: iesvētīts Stokholmas latviešu ev.-lut. draudzē.
1973: ar māti Veroniku Strēlerti pirmo reizi viesojies Latvijā.

Profesionālā darbība



Literārā darbība
1966: sācis publicēties.
1967: dzejolis "Tas īsais brīdis" jauniešu žurnāla "Mēs" 23. numurā; dzejolis "Ēnu spēle" laikrakstā "Laiks" 30. augustā.

Dzeja publicēta latviešu trimdas izdevumos "Ceļa Zīmes", "Latvija", "Laiks", "Mēs", "Londonas Avīze", "Latvija Amerikā", "Austrālijas Latvietis".

Literārie darbi
Dzejas krājumi

1968: Sudraba ceturksnis (Imanta: Kopenhāgena).
1976: Patskaņi un līdzskaņi (Stokholma).
2016: Paisums un bēgums (Rīga: Neputns).

Regulāri piedalījies latviešu literāros sarīkojumos Eiropā, viesojies ASV, Anglijā, Austrālijā.
Piedalījies Eiropas latviešu jauniešu (ELJA) aktivitātēs, kongresos un saietos, kur gan muzicēja, gan arī piedalījās dzejas lasījumos.

Trimdas periodikā publicējis stāstus un recenzijas. Zviedru valodā publicējis īsu latviešu literatūras vēstures pārskatu.
1969: izdevumā "Snīpis" publicējis turpinājumos rakstu "Modernisma ievadītāji Somijas zviedru literatūrā".
1970: zviedru žurnāla "Horisont" 3. burtnīcā – baltiešu rakstniecībai veltītā numurā, kopā ar Juri Kronbergu un Andreju Irbi publicējuši latviešu atdzeju zviedru valodā.
1973: sarakstījis īsu pārskatu – "Latviešu literatūras vēsture", kas domāta kā mācības grāmata Stokholmas universitātes Slāvu institūta latviešu valodas nodaļai.

Mūziķa darbība
Apguvis čello un ģitāras spēli. No 20. gadsimta 60. gadu vidus sacerējis dziesmas ar Aleksandra Čaka, Veronikas Strēlertes, Eduarda Veidenbauma u. c. aut. tekstiem, ko pats izpildījis ģitāras pavadījumā.
20. gs. 60. gadu beigās dziedājis profesora Arvīda Norīša vadītajā Stokholmas Latviešu jauktajā korī.
20. gs. 70. gadu sākumā muzicējis rokgrupā "Dunduri" kopā ar dzejnieku Juri Kronbergu un Jānis Zālīti.
Spēlējis basketbolu Zviedrijas junioru klasē klubā "Rīga".Piedalījies atsevišķās Stokholmas Latviešu teātra izrādēs (piemēram, 1968. gadā Aspazijas "Boass un Rute" iestudējumā, 1969. gadā Alfreda Dziļuma lugā "Beigu sākums", 1971. gadā Riharda Rīdzinieka lugā "Spoguļu sienas".).Ilgus gadus bijis Stokholmas latviešu papildskolas skolotājs.
1977: ievēlēts Baltijas institūta valdē.

Citātu galerija



Par dzejas krājumu "Sudraba ceturksnis" (Kopenhāgena, 1968)
".. visuma Pāvils Johansons ir pilnīgi pats par sevi. Nedz saturā, nedz izteiksmē nav viņam ari nekādas tuvības ar jaungaitnieku plejādu. Šī gribētos sacīt, fainomenālā patstāvība jau pati par sevi ko nozīmē un,
protams, mūsu dzejas auduma sāk ievilkt jaunu dzīparu. Pāvils Johansons ir dzejnieks ar smalkam maņām un oriģinālu Iztēli. No maņām, liekas, pirmajā vietā izceļama dzirde. Varbūt tā tikai nenozīmīga sagadīšanās, bet interesanti, ka šai mazajā burtnīcā sešas reizes kaut kādā sakarā pieminēta auss. [..] Savu gaitu Pāvils Johansons ir sācis sekmīgi."

Rudzītis, Jānis. Pats jaunākais. Latvija, 1968, 24. aug.

Par dzejas krājumu "Patskaņi un līdzskaņi" (Stokholma, 1976)
"Krājums radies astoņu gadu laikā, tādēļ tematiskais diapazons ir loti plašs. Ir bērnības ainas, politiski dzejoli, filozofiski ievirzīti dzejoli u. c. Bet galvenās. caurejošās tēmas ir: "indivīds-sabiedrība" un "es-tu". Visā sarežģītajā, nedrošajā pasaulē - ārējā kā iekšējā - un attiecībās ar citiem Indivīdiem, dzejnieks tiecas pēc miera un līdzsvara. Viņš saredz un saprot to neiespējamību, bet tiekšanās pēc tiem ir būtiski nepieciešama. Indivīds-sabiedrība: viens no divdesmitā gadsimta galvenajiem tematiem literātūrā. [..] Konflikta situācija rodas, tātad, starp pārējās sabiedrības "laikmeta" prasībām un nenovēršamo "uzbāzību" un indivīda nespēju šiem spēkiem pretoties. Šai tematikai veltītie dzejoli pieder pie krājuma labākajiem. Tajos ir laba daļa pašironijas un tie tieša valodā pārnes autora būtiski izjustu problēmu, "identitātes krīzi", kurai atrisinājumu atrast nenāksies viegli."

Kronbergs, Juris. Modernisms un Pāvils Johansons. Latvija, 1977, 23. apr.

Saiknes

Papildu vārdi

Pāvils Kārlis

Izglītība

–1971
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Beidzis studijas ar maģistra grādu.

Stokholma
Mācījies Stokholmas latviešu papildskolā.

Dalība organizācijās

Latvijas PEN klubs
Stokholma
20. gs. 70. gadu sākumā darbojies valdē.

2017
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga

Ceļojums

07.1970
Amerikas Savienotās Valstis
Viesojās Ņujorkā un apkaimē, arī Kolumbijas universitāte ar muzikālu dzejas programmu.

14.07.1976
Minstere
Ar dzejas lasījumiem piedalījās Minsteres Latviešu ģimnāzijā.

08.1977
Lestera
Piedalījās Anglijas latviešu dziesmu dienu Rakstnieku rītā.

12.1977
Austrālija
Apmeklēja Austrālijas latviešu 27. Kultūras dienas un piedalījās Jauniešu sarīkojumā.

04.1987
Bostona
Pāvila Johansona autorvakars.