Paula Jēgere-Freimane

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (40); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (22)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsPaula Jēgere-Freimane
Dzimtais vārdsJēgere
KopsavilkumsPaula Jēgere–Freimane (1886–1975), teātra un literatūras kritiķe. Teātra kritikās profesionāli analizējusi skatuves mākslas sniegumu, vispusīgi atsedzot dramatiskās vielas ētiskās un estētiskās vērtības; spriedumi patstāvīgi, loģiski argumentēti, emocionāli atturīgi. Sarakstījusi monogrāfiju "Dace Akmentiņa" (1929) un aktieru portretu krājumu "Siluetes" (1938). Darbojusies arī literatūrkritikā, periodikā publicējusi rakstus par Annu Brigaderi, plašākas apceres par Jāni Poruku, Jāni Veseli, Ivandi Kaiju, Angeliku Gailīti. Rakstījusi arī plašākus apcerējumus par latviešu rakstnieču darbiem, kā arī publicistiku, uzsverot, ka sievietei jārada sava īpatnējā gara apdvestas vērtības, lai ar tām padarītu bagātāku visu kultūras dzīvi. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, kur darbojusies kā teātra kritiķe trimdas latviešu izdevumos, 1950. gadā pārcēlusies uz ASV. Publicējusi autobiogrāfiju "Cilvēks domā – Dievs dara" (1963) un autobiogrāfisku triloģiju "Dzīves romāns" (1966–1973).
Personiska informācijaDzimusi kalpa (vēlākā ostas strādnieka) ģimenē.
1889: kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu.
1906–1921: bijusi skolotāja dažādās privātskolās, Latviešu izglītības biedrības proģimnāzijā, P. Dzeņa ģimnāzijā evakuācijā Petrogradā, Rīgas 2. pilsētas ģimnāzijā u.c.
1. pasaules kara laikā evakuējusies uz Petrogradu.
1944: emigrējusi uz Vāciju.
1950. decembris: pārcēlusies uz ASV.
Profesionālā darbība1913: pirmā publikācija – par Ž. Dalkroza ritmiskās vingrošanas institūtā Vācijā gūtajiem iespaidiem "Viena vasara Hellerauā" žurnālā "Druva" (3. nr.).
No 1921: publicējusi teātra recenzijas žurnālā "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", laikrakstā "Latvis".
No 1922: nododas tikai rakstniecībai.
No 1935: publicējusi teātra recenzijas laikrakstā "Brīvā Zeme", žurnālos "Sējējs", "Latvju Mēnešraksts" u.c.
Periodikā publicējusi ap 20 rakstu par Annu Brigaderi, parādot viņu kā latviešu modernās sievietes tikumiskās pasaules atspoguļotāju.
Plašākas apceres periodikā par Jāni Poruku (1922, 1923), Jāni Veseli (1928), Ivandi Kaiju (1935), Angeliku Gailīti (1936).

Kritika, apceres


"Dace Akmentiņa" (1929)
"Atziņu ceļi" (raksti par teātri, literatūru un dzīvi, 1936)
"Siluetes" (aktieru portreti, 1938)

Autobiogrāfiskā proza

"Cilvēks domā – Dievs dara" (1963, K. Barona prēmija 1964)
"Es atgriežos pie sevis" (autobiogrāfiskās triloģijas "Dzīves romāns" 1. daļa) (1966)
"Es apliecinu tevi" (autobiogrāfiskās triloģijas "Dzīves romāns" 2. daļa) (1968)
"Mainīgā, mānīgā dzīve" (autobiogrāfiskās triloģijas "Dzīves romāns" 3. daļa) (1973)
Citātu galerija
"Paulas Jēger-Freimanes stils ir apbrīnojami vienkāršs, viengabalains un skaidrs. Katra frāze atgādina rūpīgi apdarinātu filigrāna darbu. Te nekas nav lieks un nevajadzīgs, katrs vārdiņš ir savā vietā un ja te ko atņemtu vai pieliktu, tad mainītos domas dziļākā jēga. Taisni apskaužama ir rakstnieces māka maz vārdos izteikt ļoti daudz. Šī īpašība sevišķi vērojama pēdējā darbā "Siluetes", kur bieži vien viens pats spalvas vilciens momentāni apgaismo un parāda visu cilvēku. (..) Veidu, kādā Paula Jēger-Freimane pieiet apskatāmai vielai, gribetos apzīmēt par zinātnisku. Ikvienā spriedumā un atzinumā, lai tas būtu teātra, literatūras, vai sadzīves jautājumos, ir jaužams ass, kritizējošs intelekts. Tādēļ arī Paulas Jēger–Freimanes darbos ir vērojama liela skaidrība un noteiktība. Tas, kas lasītāju pārliecina, nav jūsma, kaisla trauksmainība, patoss, bet izkristalizētā doma. Jānis Grīns ("Brīvā Zemē" Nr. 110), sauc Paulu Jēger–Freimani par Annas Brigaderes draudzeni un līdzinieci, to pašu gara radniecību uzsver Kārlis Egle ("Rīts" Nr. 134) un — nevar tam nepiekrist. Savā dziļākā būtībā viņa tiešām ir tuvu rada Annai Brigaderei — tā pati nosvērtība, viengabalainība, domas skaidrība un etoss."

Karola Dāle. Paula Jēger–Freimane un viņas 25 darba gadi. "Latviete" Nr. 2, 1.02.1938.


"Teātra kritikās apkarots mazvērtīgs repertuārs, profesionāli analizēts skatuves mākslas sniegums, vispusīgi atsegtas dramatiskās vielas ētiskās un estētiskās vērtības; spriedumi patstāvīgi, loģiski argumentēti, emocionāli atturīgi. (..) Periodikā publicējusi ap 20 rakstu par Annu Brigaderi, parādot viņu kā latviešu modernās sievietes tikumiskās pasaules atspoguļotāju. (..) Publicistikas rakstos, kas ievietoti krājumā "Atziņu ceļi" (1936), uzsvērta sievietes mātes un audzinātājas ētiskā loma literatūrā, ģimenē, valsts dzīvē."

Biruta Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
SaiknesDzintars Freimanis (1925–1978) - Dēls
Nodarbesskolotāja
literatūrzinātniece
literatūrkritiķe
teātra kritiķe
Dzimšanas laiks/vieta20.12.1886
Ķīļi
"Ķīļi", Tumes pagasts, Tukuma novads, LV-3139
Dzimusi agrākā Vecmoku pagasta Ķīļos.
Izglītība1895 – 1900
Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības elementārskola
Torņakalns
Ozolkalni, Rīga

1901 – 1906
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga
Rīga

1910 – 1912
Latvju dramatiskie kursi
Rīga
Rīga

1912
Hellerava
Hellerau, Klotzsche, Dresden, Sachsen, 01109, Deutschland

Apmeklē Žaka–Dalkroza ritmiskās vingrošanas institūtu.


1919 – 1924
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Baltu filoloģija

Darbavieta1906 – 1907
M. Martinellas privātskola

Skolotāja


1907 – 1908
Vintera proģimnāzija
Skolotāja

1908 – 1915
Latviešu izglītības biedrības proģimnāzija
Rīga
Rīga

Skolotāja


1915 – 1916
Pētera Dzeņa ģimnāzija
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Skolotāja P. Dzeņa evakuētā ģimnāzijā Pēterpilī.


1916 – 1917
Ļišinas ģimnāzija
Rīga
Rīga
Skolotāja

1917 – 1918
Latviešu izglītības biedrības vidusskola

Skolotāja


1919 – 1922
Rīgas pilsētas 2. vidusskola
Rīga
Rīga

Skolotāja


1921
Izglītības Ministrijas Mēnešraksts
Teātra kritiķe

1929 – 1934
Laikraksts "Latvis"
Mākslas kritiķe

1935
Laikraksts "Brīvā Zeme"
Rīga
Rīga

Teātra kritiķe


1935
Mēnešraksts "Sējējs"
Teātra kritiķe

1945 – 1949 (Datums nav precīzs)
Baltijas Universitāte
Vācija
Germany

Mācībspēks drāmā

Dalība organizācijāsStudenšu korporācija "Varavīksne"
Goda filistre
Emigrē1944
Vācija
Germany

00.12.1950
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Miršanas laiks/vieta22.08.1975
Potaketa
Pawtucket, Rhode Island, United States
ApglabātsSwan Point kapsēta
585 Blackstone Blvd, Providence, RI 02906, USA
ApbalvojumiKrišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Dace Akmentiņa".
1930

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par autobiogrāfiju "Cilvēks domā – Dievs dara".
1963

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Ķīļi
("Ķīļi", Tumes pagasts, Tukuma novads, LV-3139)
20.12.1886Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Potaketa
(Pawtucket, Rhode Island, United States)
22.08.1975Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
4Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
01.12.1950EmigrēValsts
5Swan Point kapsēta
(585 Blackstone Blvd, Providence, RI 02906, USA)
(Nav norādīts)ApglabātsPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1910 - 1912IzglītībaPilsēta
7Torņakalns
(Ozolkalni, Rīga)
1895 - 1900IzglītībaPilsētas daļa
8Rīga
(Rīga)
1901 - 1906IzglītībaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1919 - 1924IzglītībaPilsēta
10Hellerava
(Hellerau, Klotzsche, Dresden, Sachsen, 01109, Deutschland)
1912IzglītībaPilsēta
11Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1915 - 1916DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1919 - 1922DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1908 - 1915DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1935DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1916 - 1917DarbavietaPilsēta
16Vācija
(Germany)
1945 - 1949DarbavietaValsts
Paula Jēgere–Freimane dzimusi 1886. gada 20. decembrī Zemgalē, Vecmoku pagasta Ķīļos. 1889. gada pavasarī ģimene pārceļas uz Rīgu. Paula mācījusies Torņkalna palīdzības biedrības elementārskolā un vēlāk Maldoņa sieviešu ģimnāzijā, kuru beidz 1906. gadā, iegūdama skolotājas tiesības.

No 1906. gada līdz 1921. gadam viņa strādājusi par skolotāju dažādās skolās, mācīdama matemātiku un latviešu valodu. 1906. gadā viņa sākusi skolotājas gaitas Mildas Lapas–Martinellas privātproģimnazijā Torņakalnā, vēlāk strādājusi Vintera zēnu privātproģimnāzijā, kurai bijušas tiesības mācīt visus priekšmetus latviešu valodā. Tomēr šī skola nevarējusi pastāvēt skolēnu trūkuma dēļ. Tās koncesiju nopirkusi Latviešu Izglītības biedrība, kas atvērusi vairākas elementārskolas ar latviešu mācības valodu. Paula Jēgere strādājusi par skolotāju Izglītības biedrības proģimnāzijā no 1908. līdz 1915. gadam, taču skolotājas darbs, kas ir viņas iztikas avots, īstu gandarījumu nesniedz.

Jau 1906. gada pavasarī ģimnāzijas pēdējā klasē Paula Jēgere–Freimane gājusi uz privātstundām pie Rīgas Latviešu teātra aktiera Jēkaba Dubura, par tām maksājot ar savu pirmo honorāru, ko dabūjusi par populārzinātnisku darbu tulkojumiem Derīgu grāmatu nodaļai. 1910. gadā viņa iestājas Jēkaba Dubura kopā ar Zeltmati nodibinātajos Latvju dramatiskajos kursos, pirmajā profesionālo aktieru apmācības skolā Latvijā. Kursos Paula Jēgere–Freimane izcēlusies ne vien ar deklamācijām, bet arī ar rakstīšanas un spriešanas spējām, tādēļ pēc kursu beigšanas viņa tiek izraudzīta, lai dotos uz Helleravu iepazīties ar Žaka–Dalkroza metodi un lai par to vēlāk kursos referētu. (Emīls Žaks–Dalkrozs – komponists, mūziķis un mūzikas pedagogs, kurš izstrādāja Dalkroza eiritmiku, pieeju mūzikas apguvei un pieredzei caur kustību.) 1912. gada vasarā Paula Jēgere–Freimane dodas uz Helleravu, netālu no Drēzdenes, kur atrodas Žaka–Dalkroza ritmiskās vingrošanas institūts, kurā viņa apgūst vasaras kursu, lai novērtētu metodes nepieciešamību dramatiskajā mākslā. Lai arī vasaras kursā iegūtais ir viņu bagātinājis, viņa pārved mājās secinājumu, ka drāmas teātra aktieru izglītībā ritmiskā ģimnastika nav pirmās nepieciešamības priekšmets. Pēc atgriešanās viņa nolasa referātu Dubura kursos un Latviešu izglītības biedrībā. Vēlāk apcere "Viena vasara Hellerauā" par Žaka–Dalkroza ritmiskās vingrošanas institūtā gūtajiem iespaidiem publicēta Teodora Zeiferta rediģētajā mēnešrakstā "Druva" (Nr. 3, 1913).

1914. gada vasarā pēc pārciestas operācijas un tās sarežģījumiem Paula Jēgere–Freimane kādu laiku uzturējusies Holšteinā, Vācijā kādā sanatorijā, atgriezdamās Rīgā 1. Pasaules kara priekšvakarā. 1915. gada vasarā viņa apprecējusies ar ierēdni Jūliju Freimani. Drīz pēc tam iestādi, kurā Freimanis strādājis, evakuē uz Pēterpili. Vīram līdzi uz turieni pārceļas arī Paula Jēgere–Freimane. 1915. gadā viņa strādājusi par skolotāju evakuētajā P. Dzeņa ģimnāzijā. Smagi saslimusi. 1916. gada vasarā dzīvojusi pie Somijas robežas un šajā laikā arī ceļojusi pa Somiju. Tā paša gada rudenī atgriezusies Rīgā. Strādājusi par skolotāju Ļišinas ģimnāzijā, pēc tam Latviešu Izglītības biedrības vidusskolā, kas vēlāk pārvērsta par Rīgas pilsētas 2. vidusskolu. Viņa lasa arī lekcijas dažādos skolotāju kursos par daiļlasīšanu, bet Aktieru arodbiedrības teātra skolā un Krišjāņa Baroņa tautas augstskolā – par ievērojamākām latviešu teātra vēstures personībām.

No 1919. līdz 1924. gadam Paula Jēgere–Freimane studē Latvijas Universitātē baltu filoloģiju, studijas pārtraukdama 1924. gada rudenī, jo 1925. gada sākumā viņai piedzimst dēls Dzintars. Šajā laikā viņa jau aktīvi darbojas teātra kritikā, kuru turpina, bet darbā skolā vairs neatgriežas.

Viņas pirmā recenzija publicēta par Annas Brigaderes drāmu "Ilga". Neapmierināta ar to, ko teātra kritika rakstīja par šo izrādi, Paula Jēgere–Freimane uzrakstīja apceri "Jaunas sievietes problēma Annas Brigaderes drāmā Ilga" un iesniegusi to Izglītības Ministrijas Mēnešraksta redaktoram Teodoram Zeifertam, kas rakstu ievietojis 1921. gada 4. numurā. Ar to sākusies Paulas Jēgeres–Freimanes sistēmatiska darbošanās mākslas kritikas un publicistikas laukā. No 1921. gada rudens viņa ir Izglītības Ministrijas Mēnešraksta teātra kritiķe, no 1929. līdz 1934. gadam viņa ir mākslas kritiķe arī laikrakstā "Latvis", no 1935. gada – laikrakstā "Brīvā Zeme" un mēnešrakstā "Sējējs". Viņa raksta arī citos periodiskajos izdevumos – "Ritumā", "Latvju grāmatā", "Daugavā", "Burtniekā", "Latvietē" un citur, kā arī sniedz dramatiskās literatūras pārskatus Daugavas gada grāmatā. Kā raksta Biruta Gudriķe, Paulas Jēgeres–Freimanes "teātra kritikās apkarots mazvērtīgs repertuārs, profesionāli analizēts skatuves mākslas sniegums, vispusīgi atsegtas dramatiskās vielas ētiskās un estētiskās vērtības; spriedumi patstāvīgi, loģiski argumentēti, emocionāli atturīgi." (Biruta Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.) Sarakstījusi monogrāfiju "Dace Akmentiņa" (1929) un aktieru portretu krājumu "Siluetes" (1938), izdots arī Paulas Jēgeres–Freimanes rakstu krājums "Atziņu ceļi" (1936), kurā apkopoti raksti par teātri, literatūru un dzīvi.

Paula Jēgere–Freimane darbojas arī literatūrkritikas laukā – plašākas apceres periodikā tapušas par Jāni Poruku (1922, 1923), Jāni Veseli (1928), Ivandi Kaiju (1935), Angeliku Gailīti (1936). Periodikā visvairāk rakstu viņa publicējusi par Annu Brigaderi, parādot viņu kā latviešu modernās sievietes tikumiskās pasaules atspoguļotāju. Paula Jēgere–Freimane rakstījusi arī plašākus apcerējumus par latviešu rakstnieču darbiem. Raksts "Latviešu sievietes pirmie mēģinājumi rakstniecībā", kurā kritiķe sniedz īsu pirmo latviešu rakstnieču darbības raksturojumu, publicēts "Latviešu literātūras vēsturē", II daļā, 1935. Savukārt, apcere "Latvju sieviete literatūrā un dzīvē" (pirmiespiedums Daugavas gadagrāmatā, 1931) ir pārskats par latviešu sievietes garīgo darbību no senvēstures laikiem līdz 1930. gadiem. Rakstīdama par senlatvieti, autore balstās uz zinātnieku atzinumiem par sievietes līdzdarbību folkloras radīšanā, kā arī uz dažu hronistu rakstiem. Atzīmēdama pēckara rakstnieču literāro darbību, viņa konstatē intelektuālās latviešu sievietes nozīmīgumu zinātnē, sabiedriskajā darbā, filozofijā un mākslas kritikā: "Visos šais darbos kā rakstniecībā, tā dzīvē nozīme sievietes darbam ir tikai tad, ja viņa to dara citādi kā vīrietis. Ja viņa, to darīdama, nezaudē savas sievietības apziņu, bet arvien patur acīs savas darbības vienīgi pareizo mērķi: radīt ne vīrieša darbam līdzīgu, bet līdzvērtīgu darbu".

Publicistikā, kas apkopota krājumā "Atziņu ceļi" nodaļā "Dzīve", uzsvērta sievietes mātes un audzinātājas ētiskā loma literatūrā, ģimenē un valsts dzīvē. Sievietes lomu valsts un tautas dzīvē rakstniece saskata sievietes garīgo īpatnību izveidošanā līdz augstākai pilnībai, uzsverot, ka sievietei jārada sava īpatnējā gara apdvestas vērtības, lai ar tām padarītu bagātāku visu kultūras dzīvi.

1944. gadā Paula Jēgere–Freimane kopā ar ģimeni emigrējusi uz Vāciju, kur 1949. gadā atsākusi teātra kritiķes darbu trimdas latviešu izdevumos. 1950. gada decembrī viņa pārcēlusies uz ASV. Publicējusi autobiogrāfiju "Cilvēks domā – Dievs dara" (1963, Krišjāņa Barona prēmija, 1964) un autobiogrāfisku triloģiju "Dzīves romāns": "Es atgriežos pie sevis" (1966), "Es apliecinu tevi" (1968), "Mainīgā, mānīgā dzīve" (1973).

Paula Jēgere–Freimane mirusi 1975. gada 22. augustā Potaketā, Rodailendā, ASV.

Aprakstu 2021. gada decembrī sagatavoja Zita Kārkla.
Projekts "Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture" Nr. 1.1.1.2./VIAA/3/19/430


Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.