Otomārs Gundars

GUNDARS Otomārs (īst.v. Edgars Krūmiņš; 1905.13.III Vitrupes pag. "Vecmelbāržos" - 1988.21.IX Saulkrastos, apbed. Liepupes kapos) - dzejnieks, feļetonists. Dramaturga Hugo Krūmiņa brālis.
Dz. saimnieka ģim. Māc. Vitrupes pagastsk., beidzis vsk. Rīgā. Stud. tieslietas LU (1929-34). Ieguvis tiesību zin. maģistra grādu (1935). Strād. tiesu resorā par miertiesnesi, bijis asistents LU Jurid. fak. (1944-45). Izsūtījumā Krasnojarskas apg. (1945-49). Pēc atgriešanās Ljā (1950) Kandavas un Tukuma raj. laikrakstu lit. korespondents. Strād. Rīgas Paraugtipogrāfijā par korektoru, vēlāk inženieri tehnologu (1953-69).
Pirmā publikācija - dzejolis "Vakarā" žurn. "Domas" 1925 (1. nr.). Dzejoļu krājumā "Romantika" (1926) mīlestības, dabas un pārdomu lirika. 50. gados G. pievērsies feļetona žanram, publicējoties žurn. "Dadzis", "Veselība", laikr. "Rīgas Balss". 1974 G. sar. atmiņas par J. Grotu (fragments "Pirmā vasara" public. žurn. "Karogs", 1981, 2). Public. G. raksts "Dzejas atskaņas var veidot pēc mūzikas teorijas principiem" ("Karogs", 1980, 3). - Ps.: Toms Dižboms, Edgars Osis.
L. Grigulis A. Kā dzīve katra laivu griež... // Karogs, 1980, 3.
I. Rubule

Feļetona žanram pievērsies 50. gados. Publicējis feļetonus žurnālos "Dadzis", "Veselība", laikrakstā "Rīgas Balss".

Otomara Gundara Romantika. Dzejas. Krājumā pie akc. sab. Valters un Rapa, Rīgā, 1926. g. 56 Ipp. Maigs liriķis ir Otomars Gundars, pilns viegli līganu fantā zijas darinājumu. Tikko jaušami viņa dzejā atainojas lietu reālā būtība, dodama savu vietu ļoti bieži gaisīgajai roman tikai, kuļ-a ir tam ne tikai dzejoļu krājuma nosaukums, bet arī galvenais saturs. Viņa pārdzīvojumu spektrs pārāk šaurs. Arī dzejnieka personība vēl tikko veidojas. Lasīt tomēr dotos dzejoļus var ar patiku, jo viņos sastopam daudz sirsnības. Otomaram Gundaram bez tam būtu noteiktāk jā attīsta paša savdabība, jo pārāk bieži redzam daudz iespaidu no citiem jaunajiem dzejniekiem, sevišķi no Jāņa Grota. Tikai dažās niansēs Otomars Gundars ir maigāks un romantiskāks, kamēr Jānis Grots skarbāks un ekspresīvāks. Otomars Gundars raksta gan saistītos (klasiskos), gan arī nesai stītos (brīvos) ritmos, kaut gan abos bez sevišķas ērudīcijas. Līdzīgi Jānim Mednim arī Otomars Gundars nav pietiekoši vērīgs pret stiliskajām prasībām, atkārtodams visas parastās kļūdas. Noslēdzot izteikto, jāatzīst, ka Otomars Gundars nav pietiekoši plašu pārdzīvojumu, bet gan tīkamu izjūtu izteicējs. īsta dzejnieka izjūtas ļauj viņu uzlūkot par attīstības spējīgu. Visu trīs aplūkoto dzejnieku galvenie sasniegumi vēl nākotnē. Gaidīsim viņus. P. Ķikuts,
Ilustrēts Žurnāls, Nr.9 (01.09.1927)

Otomars Gundars — Romantika. Dze jas. Krājumā pie A/S Valters un Kapa. Dažus gadus atpakaļ viņa dzejoļi sāka pa rādīties periodikā (žurnālā „Domas", vēlāk „Jaunākās Ziņās", „Latvijas Vēstnesī".) Apskatot tuvāk jauno dzejoļu krājumu, var konstatēt, ka Otomars Gundars ir pa nācis pietiekoši labu dzejisku izteiksmi. (Piem.: „Pie klavierēm", 37. 1. p.). Kaut gan Romantikā vietām izskan it kā ilgas pēc plašuma, tomēr Otomara Gun dara galvenais temats ir mīla, ko arī viņš pasaka sava dzejoļu krājuma motto: „Dzī ve man liekas kā ledaina prizma, miljonu krāsās kur atstaro mīla". — Tāpēc arī mīla viņa grāmatā atplaiksnī visādos vei dos un nokrāsās. Fridrichs Gulbis.
Jaunā Nedēļa, Nr.13-14 (30.03.1928)

Edgars Osis

mācījiesmācījies Vitrupes pagastskolā

mācījiesbeidzis vidusskolu Rīgā

1929–1934
studējisstudē tieslietas LU

Studentu korporācija "Ventonia"

09.1988
Liepupes kapi
Apbedīts Liepupes kapos.