Oto Svenne
30.10.1886 – 30.09.1938
Oto Svenne (1886–1938) – skolotājs, žurnālists. Beidzis Pēterpils (Minskas) skolotāju semināru (1914), ieguvis tautskolotāja tiesības, strādājis skolās, piedalījies Latvijas brīvības cīņās, bijis tautskolu inspektors Ludzas apriņķī (1920-1938). Žurnālista darbu sācis 1905. gadā laikrakstā "Pēterburgas Avīzes" un "Dzimtenes Vēstnesis", periodikā rakstījis par Latgales kultūras jautājumiem. Darbojies Brīvības pieminekļa komitejā, Latvijas Aizsardzības biedrībā. Izdevis grāmatu "Vecā un jaunā Latgale un viņas īpatnības" (1923), mācību grāmatas "Latviešu-krievu vārdnīca skolām un pašmācībai" (1924, kopā ar A.Svenni), "Īsa Latvijas vēsture latvju un cittautiešu skolām" (1925, pārstrād. izd. 1927), "Matemātika pamatskūlom" (1.-4. klasei, 1925-27), "Apkōrtnes mōceiba latgalīšu pamatskūlom" (1928, 1931), "Modernie audzināšanas jautājumi" (1930), "Īsa Latvijas vēsture" poļu un baltkrievu val. (abas 1933), "Kā strādāt atjaunotā tautskolā?" (1935). Rakstu krājuma "Ludzas apriņķis senāk un tagad" (1935) līdzautors un līdzredaktors.
Dzimšanas laiks/vieta
30.10.1886
Stāmerienas pagasts
Mežmaišos
Miršanas laiks/vieta
30.09.1938
Ludza
Personiska informācija
Meita Vija Svenne, Rēzeknes skolotāju institūta absolvente, skolotāja.
Citātu galerija
Ludzas apriņķa pamatskolu inspektors Otto Svenne ir vecākais skolu inspektors Latgalē. Izglītības darbinieki allaž stāvējuši tautai vistuvāk un viņu „bēdas un prieki" visiem labi zināmi. Tāpēc kavēties pie šā jautājuma nav īpašas vajadzības. Taču nevar neminēt Svennes lielo darba mīlestību un centību, kas viņu norūdījusi un sagatavojusi atbildīgajam skolu inspektora amatam, ko jubilārs visai autoritātīvi pilda jau no 1920. gada. Jau savās skolotāja gaitās, uzsākdams darbu Burtnieku skolā (Valmieras apr.), Svenne, kā meklējošs cilvēks, nav varējis sevi ietilpināt tikai klases sienās vien. Viņš sācis nodoties žurnālistikai un plašam pašizglītības darbam. Tas arī ir vienīgais ceļš, pa kuru ejot vairāki agrākie tautskolotāji ir parādījušies atklātībā kā redzami sabiedriski darbinieki, rakstnieki un zinātnieki. Citādi parastais skolotāja liktenis ir – pacietīgi samierināties ar apstākļiem un palikt tikpat klusam un mierīgam savā lauku apkārtnē, kāda ir pati šī lauku dzīve un ļaudis. Gan ausīs ieskanas vēl ilgu sauciens kāds, un solījums, ko kādreiz dzīvei un pats sev un saviem draugiem devis, vēl sirdī iededzina nemieru ... Bet pelēkās ikdienas apkampieni aizvien ciešāk apskauj darbā nogurušo seju un liek aizmirst jaunības ideālus un domas par plašākiem mērķiem un dziļākām vērtībam. [..] Blakus iecienītam pai dagoga darbam, Svenne nopietni strādā rakstniecības laukā, sniegdams, galvenēm kārtām, praktiski audzinoša satura rakstus: par paidagoģiju, vēsturi, audzināšanu vispāri. Viņa raksti izkaisīti dažādos periodiskos izdevumos, bet visplašāk tie atrodami paidagoģiskos žur nālos: „Izglītības Ministri jas Mēnešrakstā", „Mūsu nākotnē", „Audzinātājā", „Latgales skolā" (latg.) u. c. Arī „Zeltenē" iespiesti vairāki Svennes raksti — par aistētiku, bērnu rotaļām, bērnu au dzināšanu ģimenē u. t. t. Svennes sarakstītās mācibas grāmatas (vēsture, matēmatika, apkārtnes mācība visai plaši izplatītas. Tāpat prāva brošūra „Vecā un jaunā Latgale" pagaidām sev līdzvērtīgu Latgales kultūrālās dzīves ap skatu nav atradusi.
Alfrēds Līksniņš. O. Svenne 25 gadi izglītības darbā. Zeltene, Nr.22 (15.11.1930)
Saiknes
Paulis Svenne - Brāļadēls
Sīmanis Svenne - Brālis
Nodarbes
Pseidonīms
Malēnietis
Papildu vārdi
Atis, Otto
Izglītība
Stāmerienas pagastskola
Stāmeriena
Vecgulbenes draudzes skola
Vecgulbenes pagasts
Jaungulbenes draudzes skola
Jaungulbene
1914
Pēterburgas Zemstes skolotāju seminārs
Sanktpēterburga
Darbavieta
1920–1938
Ludzas novads
Tautskolu inspektors
Apglabāts
04.10.1938
Šauteņu zalve pavada inspektoru Svenni Ludzā vakar apbedīja mirušo aizsargu pulka kulturālās nodaļas vadītāju, bij. taut skolu inspektoru Otto Svenni. Vietējā luterāņu baznīcā notika sēru dievkalpojums, pēc kam sēru gājiens ar orķestri un ap 1000 pavadītāju devās uz kapsētu. Šķirstam ka pā grimstot aizsargi atsveicinājās no nelaiķa ar šauteņu zalvi.Rīts, Nr.275 (05.10.1938)