Olga Lisovska

9 bildes

04.08.1928 – 30.09.2015

Olga Lisovska (1928–2015) – dzejniece, atdzejotāja. Mācījusies Jaunpiebalgas pamatskolā, Rīgas 2. vidusskolā, beigusi Rīgas Republikānisko neklātienes vidusskolu (1955), Maksima Gorkija Literatūras institūtu un Augstākos literatūras kursus Maskavā (1965). Strādājusi laikrakstā "Literatūra un Māksla" un žurnālā "Karogs" par dzejas nodaļas redaktori, izdevniecībā "Liesma", bijusi scenāriju kolēģijas redaktore Rīgas kinostudijā, RS dzejas konsultante. 14 dzejoļu krājumu autore. Sastādījusi almanahu "Dzejas diena", kā arī vairākas dzejas izlases. Savā radošajā darbībā pievērsusies arī prozai. Tulkojusi un atdzejojusi no angļu, krievu, čehu, slovāku, dāņu valodas. LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1980).

Dzimšanas laiks/vieta

04.08.1928
Jaunpiebalga
Dzimusi Jaunpiebalgas pagasta Plienkalnos.

Miršanas laiks/vieta

30.09.2015
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi laukstrādnieka ģimenē.
Ilggadējs dzīvesbiedrs – fotomākslinieks Aivars Čakste.

Profesionālā darbība

Pirmā publikācija

1950: pirmais dzejolis "Vecmāmuļas pavasaris" publicēts laikrakstā "Padomju Jaunatne" 1950.1.V.

Radošā darbība

Dzeja
1959: Priede kalnā
1963: Saulespuķe
1966: Apsolītā zeme
1970: Pavedieni
1973: Pie jūsu mīlestības...
1977: Zilais skrējiens
1978: Stārķu krasts (izlase)
1983: Sarkana debesmala
1985: Tur ilgi ejams
1988: Rīt, pie dienas
1994: Pavards
1998: Patvērums
2005: Kamēr gaisma atnāk
2006: Pārlidojums
2011: Vējam magones noliecas zemu


Dzeja bērniem
1994: dzejoļu krājums bērniem "Betas grāmata"
2005: dzejoļu krājums "Lusija"

Biogrāfiskā proza
80. gadu 2. pusē publicēti Lisovskas atmiņu tēlojumi prozā.
2003: apgādā "Nordik" izdota Olgas Lisovskas atmiņu grāmata "Uz manu tālo atmiņu".

Maskavā izdota Olgas Lisovskas dzejas izlase "Радость — рябина" (1983). Olgas Lisovskas darbi tulkoti krievu, baltkrievu, lietuviešu, ukraiņu, gruzīnu, kirgīzu, tatāru, angļu, vācu, poļu, slovāku un citās valodās.

Sastādītās grāmatas un komentāri

1970: Friča Bārdas izlase "Zemes dziesma" (Olgas Lisovskas pēcvārds)
1987: Jāņa Ziemeļnieka izlase "Lai mīlestības nepietrūktu" (Olgas Lisovskas priekšvārds)
1996: Vizmas Belševicas dzejoļu krājums "Par saknēm būt"
1999: Māras Misiņas krājums "Būt, neparādoties būt" (Olgas Lisovskas pēcvārds)

Tulkojumi un atdzejojumi

No angļu valodas
1960: Ē. Koldvela stāsts "Zēns no Džordžijas"
1968: Lengstona Hjūza dzejas izlase
1981: Viljama Bleika dzejas izlase
Tulkots arī S. Naidu.

No krievu valodas atdzejojusi Ludmilas Kopilovas, Jevgeņija Jevtušenko, Pāvela Antokoļska u. c. dzeju.

No čehu valodas
1975: Konstantina Bībla dzejas izlase
1980: Vilema Zāvadas dzejas izlase (kopā ar Hermani Marģeru Majevski)

No slovāku valodas atdzejojusi V. Mihailika dzeju.

No dāņu valodas
2001: Pia Tafdrupa, dzejas izlase "Karalienes vārti"

Pagodinājumi

Jaunpiebalgas goda cilvēks 2005 – par ieguldījumu Jaunpiebalgas literārajā dokumentēšanā

Citātu galerija

Par dzejnieces daiļrades izjūtu un tematiku

"Dzejā Olgas Lisovskas izteiksmes līdzekļi bija dabas tēlainība, ko viņa izjuta ar dziļi latvisko, lirisko tuvību gadskārtu norisēm, ik reizes citās noskaņās. Olgas sirds intīmā atklātība nebija tieša un skaļi izpausta, bet it kā nenoteikta, neuzbāzīga, pusvārdos, tomēr allaž saklausāma, atbalsi izraisoša."

"Olga Lisovska nav daudzrakstītāja, viņa nestrādā dzejā sistemātiski un nepūlas uzkrāt profesionālo pieredzi mērķtiecīgi. Olga dzejoļus sacer tad, kad uzrodas radošs noskaņojums, kad sirdi piepilda kāds saviļņojošs pārdzīvojums, kad mūžam mainīgajā dabā ierosina kaut kas jauns saskatīts vai kad pienācis īstais brīdis tuviem cilvēkiem pateikt par viņiem pašiem ikdienas steigā nepasacīto."

Lija Brīdaka

"Ar krājumu "Apsolītā zeme" Lisovskas dzejā ienāk daudz ģeogrāfiski tālu vietu, nemierīgi aicinoša intonācija. Krājumos "Pie jūsu mīlestības..." (1973), "Zilais skrējiens" (1977) un vēlākajos krājumos ("Sarkana debesmala", 1983, "Tur ilgi ejams", 1985, "Rīt, pie dienas", 1988) noskaņu un nianšu bagātībā vairāk atklājas cilvēka iekšējā pasaule: pretruna starp ceļu un mājām, bērnības un kara laika atmiņas, cilvēka dzīves un dabas ciklu harmoniska saistība. Jaunākajā dzejā galvenā ir mājas izjūta. Krājumiem "Pavards" (1994) un "Patvērums" (1998) raksturīga pārdomu lirika, kurā Lisovska vētī nodzīvotos gadus un akcentē mūža galvenās vērtības."

Rota Goldšteina

Par autobiogrāfisko grāmatu "Uz manu tālo atmiņu" (2003)

"Šī grāmata ir kā bērns, kā lūgšana, kā dvēseles grēksūdze. Grāmatas lappuses ir pilnas ar īstu jūtu ekstraktu, viss ir tik spilgts un patiess, laikam, vispatiesākais, ko esmu lasījusi par tiem laikiem, kad mūsu zemē bija pēdējais karš, kad mainījās vara pēc varas."

Liāna Miķelsone

Saiknes

Aivars Čakste - Dzīvesbiedrs
Anna Lisovska - Māsa
Klāvs Elsbergs - Krustdēls

Darbavieta

Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Dzejas nodaļas redaktore

Žurnāls "Karogs"
Dzejas nodaļas redaktore žurnālā "Karogs".

Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Strādājusi izdevniecībā "Liesma".

Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Bijusi RS dzejas konsultante.

Rīgas kinostudija
Scenāriju kolēģijas redaktore Rīgas kinostudijā.

Izglītība

1937–1945
Jaunpiebalga

1945–1949
Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1955
Rīgas Republikāniskā neklātienes vidusskola
1955. gadā beigusi Rīgas Republikānisko neklātienes vidusskolu.

1955–1965
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Tveras bulvāris 25, Maskava
Ar pārtraukumiem mācās Maksima Gorkija Literatūras institūtā un PSRS Augstākajos literatūras kursos.

Dalība organizācijās

1960–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

1990–2015
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedre

Ceļojums

1972
Dienvidslāvija

1974
Dienvidslāvija

04.1975
Čehoslovākija
Dalība tulkotāju simpozijā kā padomju tulkotāju delegācijas loceklei.

1976
Somija

07.1976
Čehoslovākija
Dalība slāvistikas vasaras skolā.

08.1978
Dienvidslāvija
PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

04.1982
Bulgārija
Brauciens rakstnieku apmācības nolūkos.

06.1984
Zviedrija
Brauciens no PSRS Rakstnieku savienības.

10.1984
Dienvidslāvija
Brauciens uz 15 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

06.1985
Zviedrija

Apglabāts

Jaunpiebalgas kapsēta
Dzejniece guldīta blakus mātei un tēvam.

Apbalvojumi

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1980

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par Jevgeņija Jevtušenko dzejas un čehu dzejnieka Vilema Zāvadas darbu atdzejojumiem grāmatā "Sauc atbalss septiņkārt".
Atdzeja
1981