Ofēlija Sproģere

3 bildes

02.04.1915 – 31.01.2002

Ofēlija Sproģere (precējusies Jansone; 1915-2002) - literatūrkritiķe, tulkotāja. Studējusi Latvijas Universitātē romāņu valodas, strādājusi par skolotāju un bibliotekāri. Pirmās publikācijas kopš 1934. gada. Devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, kopš 1950. gada dzīvoja Anglijā, 1954. gadā pārcēlās uz Zviedriju. Publicējusies laikrakstā "Tēvijas Sargs", žurnālos "Daugava", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", "Latvju Mēnešraksts", trimdā – laikrakstos "Latvija", "Laiks", "Nedēļas Apskats", žurnālos "Sauksme", "Jaunā Gaita", "LaRA's Lapa". Publicējusi recenzijas un apceres par Aleksandra Čaka, Alfreda Dziļuma, Rūtas Skujiņas, Teodora Tomsona, Edvarda Virzas, Veronikas Strēlertes, Zinaīdas Lazdas, Andreja Eglīša, Mirdzas Bendrupes un citu autoru darbiem. Sastādījusi literatūrkritiķa Jāņa Rudzīša izlases "Starp provinci un Eiropu" (1971), "Tālos ceļos, savos ļaudīs" (1973), "Raksti" (1977); tulkojumi, piemēram, Džovanni Bokačo "Dekamerons" un citus darbus.

Dzimšanas laiks/vieta

02.04.1915
Maskava

Miršanas laiks/vieta

31.01.2002
Stokholma

Personiska informācija

Dzimusi ierēdņa Žaņa Friča Alberta Sproģera ģimenē. Māte Lūcija Laura Sproģere (dzimusi Skuja; 1897-1981).
Māsa Berta Sofija Rudzīte (dzimusi Sproģere; saukta par Bitīti; 1912-1994), literatūrkritiķa Jāņa Rudzīša sieva.
1919: ar ģimeni atgriezusies Latvijā.

Precējusies ar Aleksandru Jansonu (1916-1991), vēsturnieku, bibliotekāru.

1944: devusies bēgļu gaitās ar dēlu Mārtiņu un savu tēvu uz Vāciju; vīrs palika Latvijā, bijis represēts un izsūtīts.
1950: izceļojusi uz Angliju.
1954: pārcēlusies uz dzīvi Zviedrijā.

Profesionālā darbība



Literatūrkritiskā darbība
1934: pirmās publikācijas – raksti par franču literatūru žurnālā "Students".
1938: pirmā recenzija par Laimas Akurāteres atdzejojumu Petrarkas "Soneti madonnai Laurai" laikrakstā "Brīvā Zeme".

Publicējusies laikrakstā "Tēvijas Sargs", žurnālos "Daugava", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", "Latvju Mēnešraksts", trimdā – laikrakstos "Latvija", "Laiks", "Nedēļas Apskats", žurnālos "Sauksme", "Jaunā Gaita", "LaRA's Lapa".
Publicējusi recenzijas un apceres par Aleksandra Čaka, Alfreda Dziļuma, Rūtas Skujiņas, Teodora Tomsona, Edvarda Virzas, Veronikas Strēlertes, Zinaīdas Lazdas, Andreja Eglīša, Mirdzas Bendrupes un citu autoru darbiem.

Sastādītāja un sakārtotāja
1971: Jāņa Rudzīša izlase "Starp provinci un Eiropu".
1973: Jāņa Rudzīša grāmatu "Tālos ceļos, savos ļaudīs".
1977: Jāņa Rudzīša "Raksti".
1991: sakārtojusi krājumu "Edītes Hauzenbergas-Šturmas vēstules Jānim Rudzītim".

Tulkotāja
1939: Nacionālā teātra vajadzībām tulkojusi Moljēra komēdiju 3 cēlienos "Iedomu slimnieks".
1943
: K. F. Meiers "Andžela Bordža".
1954-1955: Dž. Bokačo "Dekamerons" (1-2, arī priekšvārda autore).
1955: M. T. Valtari "Tumšais enģelis".

Tulkojusi Eižena Skriba komēdiju "Dāmu karš".
Tulkojusi arī 20. gadsimta itāļu īsprozu.

Citātu galerija



Par Ofēlijas Spoģeres sakārto grāmatu Jāņa Rudzīša "Raksti" (1977)
"Augstas atzinības cienīgu darbu veikusi Rakstu sakārtotāja Ofēlija Sproģere. Trimdas zemēs nepastāvot nevienai tādai bibliotēkai, kurā atrodama visa ārpus Latvijas publicētā mūsu periodika, un zinot, cik sarežģīta, dažkārt neiespējama materiālu iegūšana no krātuvēm Rīgā, var apbrīnot viņas pūles, rūpību un panākumus krājumā uzņemto darbu un bibliogrāfisko datu savākšana. Visiem, kam rūp mūsu literatūra, Rakstos atspoguļotā pēdējo gandrīz četru gadu desmitu tās norišu un attīstības aina ir vērtīgs ieguvums."

Rabācs, Kārlis. Jāņa Rudzīša raksti. Laiks, 1979, 7. jūl.

Saiknes

Jānis Rudzītis - Svainis

Dzimtais vārds

Ofēlija Flora Sproģere

Izglītība

Rīgas pilsētas 2. pamatskola
Rīga

1928–1932
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
1932. gadā beidza mācības ģimnāzijā.

1932–1937
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studēja Filoloģijas un filozofijas fakultātes Romāņu filoloģijas nodaļā.

Darbavieta

1937–1938
Cesvaine
Strādāja par latīņu valodas skolotāju.

1938–1939
Talsu Valsts ģimnāzija
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Strādāja par skolotāju.

1939–1941
Rīgas pilsētas bibliotēka
Rīga

1941–1944
Latvijas Valsts bibliotēka
Rīga

1962–1978
Upsala
Strādāja Upsalas universitātes bibliotēkas ārzemju grāmatu nodaļā.

Apglabāts

Upsalas vecie kapi