Puriņu Klāvs

2 bildes

10.12.1858 – 18.11.1935

Puriņu Klāvs (īstajā vārdā Nikolajs Roberts Puriņš; 1858–1935) – žurnālists, rakstnieks. Rīgas Politehnikuma priekšskolas laikā organizēja latviešu studentu vakarus, no kuriem 1880. gadā izveidojās studentu korporācija "Selonija". Popularitāti savā laikā guva Puriņu Klāva lugas "Lielkungu pusdienas" (1889), "Zviedris" (1890), "Nauda" (1893), kas arī iestudētas. Rakstījis arī stāstus, izdevis dzejoļu krājumu "Kokles" (1883). Sastādījis biogrāfiju krājumu "Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu" (1893). Aktīvi darbojās Rīgas Latviešu biedrībā un tās komisijās. Vairāku laikrakstu redaktors un līdzstrādnieks. Latvijas Republikas laikā Satversmes sapulces un Saeimas bibliotēkas pārzinis.

Dzimšanas laiks/vieta

10.12.1858
Vestiena
Dzimis Vestienas Kāļu (arī Kāla) krogā.

Miršanas laiks/vieta

18.11.1935
Rīga

Personiska informācija

Dzimis krodzinieka Reiņa ģimenē kā jaunākais dēls. 

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

1877: pirmā publikācija – dzejolis "Nebēdājies, sērdienīte!" ar pseidonīmu Puriņu Klāvs laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (1877). 

Dzeja

1883: krājums "Kokles" (Rīga: J.E.C.Kapteinis)

Proza

1893: "Stāsti" (Jelgava: H. J. Draviņa-Dravnieka komisijā)
1901: stāsts "Pūrs" (Rīga: B. Dīriķis)

Dramaturģija

1889: joku luga "Lielkungu pusdienas" (Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisija, krājumā pie B. Dīriķa)
1890: bēdu luga "Zviedris" (Jelgava: E. Zīslaka drukātava)
1893: bēdu luga "Nauda" (Jelgava: H. J. Draviņš-Dravnieks)
1921: traģikomēdija "Koku piepe" (Cēsis, Valmiera: K. Dūnis)

Biogrāfijas

1926: "Krišjāņa Kalniņa piemiņai" (Rīga: Valters un Rapa)

Apcerējumi

1901: "Latvieši 20. gadu simtenim atnākot" (Rīga: bez izdevēja norādes)

Sastādītie krājumi

1893: biogrāfiju krājums "Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu"

Citātu galerija

"[..] Puriņu Klāvs, atmodas laikmeta rakstnieks un žurnālists. Savā laikā viņš bija viens no galvenajiem "Baltijas Vēstneša" redaktoriem, darbojās kopā ar Aleksandru Vēberu un Fr. Veinbergu. Vēlāk bija šī laikraksta galvenais redaktors, no 1909. līdz 1915. gadam viņš rediģēja "Latviešu Avīzes". Latvijas valsts laikā [..] darbojās Saeimas bibliotēkā un tad aizgāja pensijā. Pēdējos gados Puriņu Klāva vārds bija mazāk atklātībā dzirdēts, bet šī gadu simteņa pirmā gadu desmitā Puriņu Klāva kā rakstnieka vārds vēl bija labi pazīstams. Viens no viņa labākiem darbiem ir drāma "Zviedris", kuru pirms gadiem uzveda Nacionālais teātris korporācijas "Selonia" jubilejas gadījumā. Šis darbs ir ar īstu literārisku vērtību un ja to tagad mazāk dzirdam pārrunātu, tad tikai tādēļ, ka tā saturs mūsu laikiem stāv jau tālu. Arī citos Puriņu Klāva rakstos, kas palikuši izkaisīti periodikā, droši vien slēpjas vērtības, kuras nebūtu aizmirstamas." 

Anon. Miris rakstnieks Puriņu Klāvs. Latvijas Kareivis, Nr. 214 (20.09.1935)

"Sava laika rakstniecībā rosīgs bija Selonijas dibinātājs Puriņu Klāvs (Nikolajs Puriņš), gan neiesniedzoties latviešu literatūras kalngalos, dodams jo ievērojamu un kuplu ražu gan avīžu ievadrakstos un apcerējumos, gan dzejās, gan stāstos, periodikā izkaisītos un krājumā "Trīs stāsti", gan vēsturiskas vielas apstrādājumos, gan vairākās lugās. Viņa luga "Zviedris" piedzīvoja latviešu mākslas dzīves vienreizīgumu, kad Nacionālais teātris Rīgā 1930. gadā sagatavoja šīs lugas uzvedumu, pirmizrādi vienai vienīgai reizei, veltītu Selonijas 50 gadu jubilejai, pašam autoram klātesot."

Valdis Zēbauers. Selonijas 90 gadi. Universitas, Nr. 26 (01.10.1970)

Dzimtais vārds

Nikolajs Roberts Puriņš

Pseidonīms

P. Kl., Klāvs, Pņu K., Lietuvietis, Nādravietis, Dr. Ods-Smaidonis, Ods, Puriņu Niklass, -x-, xx, x.y

Izglītība

Raunas draudzes skola
Rauna

Vestienas draudzes skola
Vestiena
Pirmo izglītību guvis Vestienas draudzes skolā.

1872–1875
Jēkabpils apriņķa skola
Jēkabpils

1876
Rīgas Politehnikuma priekšskola
Rīga

1878–1889
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nav pabeidzis

Dalība organizācijās

Studentu korporācija "Selonija"
Stabu iela 17, Rīga
Korporācijas dibinātājs

Darbavieta

1886
Žurnāls "Rota" (1884–1887)
Rīga

06.03.1890–15.05.1895
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs

16.05.1895–16.06.1896
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Laikraksta redaktors kopā ar Aleksandru Vēberu.

17.06.1896–19.10.1899
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Laikraksta redaktors

20.10.1899–31.12.1899
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Laikraksta redaktors kopā ar Aleksandru Vēberu.

01.01.1900–06.03.1902
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Laikraksta redaktors kopā ar Frīdrihu Veinbergu.

07.03.1902–31.03.1905
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Laikraksta redaktors

1906–1908
Rīgas Avīze
Rīga

1907
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga

1909–1915
Laikraksts "Latviešu Avīzes" (1822–1915)
Jelgava
Redaktors

1918
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Bibliotēkas pārzinis

1918
Baltijas Ilustrētais laikraksts
Rīga

Apglabāts

Rīgas Pirmie Meža kapi
Izvadīts no studentu korporācijas "Selonija" konventa dzīvokļa.

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1930. gada 29. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1930