Nikolajs Mollīns

1550 – 1625

Nikolajs Mollīns (Mollyn, Mollinus) Nikolajs (ap 1550/1555–1625) – pirmais grāmatu iespiedējs un izdevējs Rīgā. No 1579. līdz 1587. gadam strādājis par grāmatu iespiedēju Antverpenē. 1588. gadā pārcēlies uz Rīgu, kur rātes uzdevumā ierīkojis pirmo tipogrāfiju. 1590. gada 1. janvārī Mollīns iegūst Rīgas grāmatizdevēja, iespiedēja un grāmattirgotāja monopoltiesības. Rīgā Mollīns izdevis ap 180 izdevumu, galvenokārt garīgo literatūru, kalendārus, skolas grāmatas, dažas vēstures, juridiskas u.c. zinātņu grāmatas, filozofiskus traktātus, kā arī Rīgas rātes rīkojumus, Rīgas plānus un panorāmas un Rīgā pirmo latviešu valodā iespiesto grāmatu – Vidzemes luterāņu rokasgrāmatas 1. izdevumu (1615), kur ar atsevišķām titullapām un lappušu numerāciju apvienotas trīs grāmatas (tajā ietilpst dziesmugrāmata, mazais katehisms, evanģēliji un epistulas). Mollīna izdevuma pamatā izmantota Kēnigsbergā izdotā luteriskās baznīcas rokasgrāmata (1586–1587).

Dzimšanas laiks/vieta

1550
Antverpene
Dzimis ap 1550. vai 1555. gadu Antverpenē.

Miršanas laiks/vieta

1625
Rīga

Personiska informācija

Biogrāfiskās ziņas trūcīgas. Nikolajs Mollīns dzimis holandiešu kokgriezēja grāmatu iespiedēja Jana Mollīna ģimenē Nīderlandē ap 1550.–1555. gadu.
Domājams, piederējis pie kādas protestantu konfesijas (visticamāk, pie kalvinistiem), tāpēc 1587. gadā, kad Flandrijā un Brabantē nostiprinās katoliskā reakcija un spāņu okupanti, Mollīns Antverpeni atstāj. Rīgā Mollīns ieradies vai nu 1587. gada beigās, vai arī 1588. gada agra pavasarī.

Vispārpieņemts uzskats, ka Mollīnu uz Rīgu tās rātes uzdevumā aicinājis virssekretārs un vēlākais juriskonsults Dāvids Hilhens.
Vēsturnieks J. Straubergs pieļāvis, ka Mollīnu varētu būt aicinājis rīdzinieks, Kalendāra nemieru neformālais līderis, jurists Mārtiņš Gīze.

Profesionālā darbība



Izdevējdarbība
No 1573. līdz 1575. gadam strādāja K. Plantena firmā.
1575. gadā tika uzņemts Antverpenes Sv. Lūkas ģildē. No 1575. (citos avotos – no 1576.) gada pēc tēva nāves uzsāka patstāvīgu darbību, no 1579. līdz 1587. gadam strādājis par grāmatu iespiedēju Antverpenē.
1588. gadā pārcēlies uz Rīgu, kur rātes uzdevumā ierīkojis pirmo tipogrāfiju.
1590. gada 1. janvārī Mollīns iegūst Rīgas grāmatizdevēja, iespiedēja un grāmattirgotāja monopoltiesības.
Privilēģijas
1590: Polijas karaļa privilēģija
Pēc Polijas-Lietuvas valdnieka Sigismunda III rīkojuma Rīgai 1590. gadā piešķīra grāmatu iespiešanas privilēģiju.
1591: Rīgas rātes iecelšanas raksts
Rāte regulēja zeļļu skaitu, grāmatu cenas, maksāja Mollīnam algu un deva dzīvokli, nodrošināja spiestuves monopolstāvokli grāmatu ražošanā.
1621: Zviedrijas karaļa privilēģija
Pēc Rīgas ieņemšanas 1621. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs apstiprināja Mollīna spiestuves privilēģiju.
Rīgā Mollīns izdevis ap 180 izdevumu, galvenokārt garīgo literatūru, kalendārus, skolas grāmatas, dažas vēstures, juridiskas u.c. zinātņu grāmatas, filozofiskus traktātus, kā arī Rīgas rātes rīkojumus, Rīgas plānus un panorāmas. Pirmie Mollīna iespiedumi Rīgā (kopš 1588. gada) atbalstīja rātes pusi Kalendāra nemieru sadursmēs.
Mollīns izdevis grāmatas latīņu, retāk vācu valodā, arī zviedru un somu valodā, kā arī Rīgā pirmo latviešu valodā iespiesto grāmatu – Vidzemes luterāņu rokasgrāmatas 1. izdevumu (1615), kur ar atsevišķām titullapām un lappušu numerāciju apvienotas trīs grāmatas (tajā ietilpst dziesmugrāmata, mazais katehisms, evanģēliji un epistulas). Mollīna izdevuma pamatā izmantota Kēnigsbergā izdotā luteriskās baznīcas rokasgrāmata (1586–1587).

Spiestuve atradās Krāmu ielā tagadējā Vecrīgā, tajā atradās divas spiedes un grāmatu tirgotava, kas piederēja Mollīnam, kurš algoja darbiniekus, iespieda par saviem līdzekļiem un tos atguva, grāmatas pārdodot galvenokārt savā spiestuvē. Mollīns sadarbojās arī ar grāmatsējējiem, kuri tieši nestrādāja viņa tipogrāfijā.

Pēc Nikolaja Mollīna nāves viņa atraitni apprecēja Gerhards Šrēders (Gerhard Schroeder) (1625–1657), tādējādi mantojot arī Mollīna uzņēmumu.

Lielākā Mollīna iespieddarbu kolekcija glabājas LU Akadēmiskajā bibliotēkā.

Citātu galerija

"Mollīns, protams, bija vidusmēra tipogrāfs, un mēs nesalīdzināsim viņu ar šīs profesijas izcilākajiem pārstāvjiem tālaika Eiropā – ar grāmatu iespiedējiem, kuru vārdus saglabājušas hronikas un kuru attēli skatāmi gravīrās un gleznās. Par Mollīna dzimtu vēsture gandrīz vai klusē. Mēs pat nemaz skaidri nezinām, kāpēc viņš atstāja lielo Eiropas grāmatniecības centru Antverpeni, kur Kristofa Plantēna veidoto tipogrāfiju dēvēja par astoto pasaules brīnumu, lai dotos uz svešu zemi un citas tautas vidū sāktu visu no gala.
Un tomēr ar savām apmēram 180 Rīgā iespiestajām grāmatām čaklais un enerģiskais nīderlandietis iznirst no gadsimtu krēslas un paliek mūsu atmiņā. Ar pirmajām rīdziniekiem un līdz ar to latviešiem izdotajām grāmatām, kas tapušas par spīti nebeidzamiem militāriem konfliktiem, par spīti badam, mērim, stihiskām nelaimēm. Par spīti trūcīgajai iespiedtehnikai un pilsētas rātes iecelto inspektoru uzmācībai, kas raudzījās, lai Mollīns "viscentīgi sargātos no viltus rakstiem, ķecerībām, paskvilam un citām nelietībām, lai kādos vārdos tās sauktos.""
Ojārs Zanders. Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks. Rīga: Zinātne, 1988, 5.–6. lpp.

"80. gados Rīgā risinājās t. s. "kalendāra nemieri" – pilsētas opozicionāro slāņu cīņa pret patriciātu. Nemieru laikā 1587. vai 1588. g. Rīgā no lielā Rietumeiropas grāmatniecības centra Antverpenes ieradās tipogrāfs Nikolajs Mollīns – turienes iespiedēju ģimenes atvase, jau ar 12 gadu darba praksi un, kā liekas, arī ar savu tipogrāfijas iekārtu. Viņu bija ataicinājusi vai nu viena, vai otra cīnītāja puse, kurām tipogrāfija būtu noderējusi uzsaukumu, pamfletu, aizstāvēšanās rakstu iespiešanai, ar ko varētu iegūt arī citzemju sabiedriskās domas atbalstu. [..] 1588. g. rāte sāka gādāt Mollīnam Polijas karaļa privilēģiju, ko 1590. g. beidzot dabūja. 1591. g. atjaunoja rakstu, ar ko rāte Mollīnu iecēla par pilsētas tipogrāfu. Privilēģija, piedraudot ar sodu, aizliedza citiem Polijas valstī pārdrukāt Mollīna izdotās grāmatas un ieviest šādus pārdrukājumus no ārzemēm. Kad 1621. g. Rīgu ieņēma zviedru karaspēks, Mollīns sev un saviem pēctečiem dabūja līdzīgu privilēģiju no Zviedrijas karaļa. Ar minēto iecelšanas rakstu Mollīns bija pieņemts amatā līdz pat nāvei."
Aleksejs Apīnis. Latviešu grāmatniecība. Rīga: Liesma, 1977, 42. lpp.
Avoti
Aleksejs Apīnis (b. g.). Šķirklis Mollīns Nikolajs. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/522/

Papildu vārdi

Mollyn, Mollinus, Mollynus, Mollin

Darbavieta

1575–1587
Antverpene
No 1575. līdz 1587. gadam strādājis par grāmatu iespiedēju Antverpenē.

1588–1625
Krāmu iela, Rīga
Grāmatiespiedējs, izdevējs un grāmattirgotājs Rīgā. 1590. gada 1. janvārī Mollīns iegūst Rīgas grāmatizdevēja, iespiedēja un grāmattirgotāja monopoltiesības. Mollīna spiestuve atradās Vecrīgā, Krāmu ielā.

Ceļojums

1594
Frankfurte pie Mainas
1594. gadā Mollīnam vienīgo reizi izdodas apmeklēt grāmatu mesu Frankfurtē pie Mainas.