Nikolajs Lečmanis
20.02.1904 – 23.10.1986
Nikolajs Lečmanis (1904–1986) – dzejnieks, Latvijas armijas virsnieks, redaktors un žurnālists. Dzimis Madlienā. Mācījies vietējā skolā, studējis ķīmiju Latvijas Valsts tehnikumā, beidzis Latvijas Karaskolu un kopš 1929. gada bija saistīts ar Latvijas armiju. Pirmās literārās debijas skolas gados, pirmās publikācijas kopš 1925. gada (publicējies līdz 1928. gadam). Rakstniecībai pievērsies atkārtoti trimdā, dzīvojot Vācijā. Līdzdarbojies latviešu laikraksta "Latvija" redakcijā. Personiski kara, gūsta un bēgļu gaitu pārdzīvojumi atspoguļoti miniatūru krājumā "Karavīra nenosūtītās vēstules" (1947). Dzejoļu krājumiem "Zvaigzne logā" (1962), "Eju savā gaismā" (1968), "Es pasaules tirgū" (1976) raksturīgs pasaules modernistu pieredzes atbalsojums bez trimdas dzejnieku jaunākās paaudzes protesta skaļuma vai tukšām patriotisma deklarācijām.
Dzimšanas laiks/vieta
20.02.1904
Madliena
Dzimis Ērgļu mājās Madlienā, kur vecākiem piederēja dažādu preču veikals, bet Ķeipenes pagastā – labiekārtota lauksaimniecība.
Miršanas laiks/vieta
23.10.1986
Eitīne
Personiska informācija
Dzimis saimnieka ģimenē.
1929–1941: dzīves ikdiena saistīta ar dienestu Latvijas armijā.
Otrā pasaules kara laikā nonācis gūstā; Latvijā palika sieva un dēls, izsūtīti uz Sibīriju.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
Pirmie dzejoļi ievietoti Rīgas valsts tehnikuma radošā pulciņa žurnālā "Saturns".1925: pirmā publikācija dzejolis "Ziedoņa skaņa" laikraksta "Brīvais Imantas Gars" 11. septembrī.
1925–1928: publicējis dzejoļus un rakstus laikrakstos "Latvijas Sargs", "Latvis", žurnālā "Kadets" un citur.
Literārai jaunradei atkārtoti pievērsies bēgļu gados un trimdā; dzejas un miniatūru publikācijas trimdā – laikrakstos "Nameja Gredzens", "Daugavas Vanagi", "Latvija", "Latvija Amerikā", "Treji Vārti" un citur; rakstījis arī recenzijas par jaunākajām grāmatām.
Pēc nometņu laika beigām piedalās latviešu rakstnieku literāros sarīkojumos, Kultūras dienās Vācijā.
LITERĀRIE DARBI
1947: miniatūru krājums "Karavīra nenosūtītās vēstules".
1962: dzejas krājums "Zvaigznes logā".
1968: dzejas krājums "Eju savā gaismā".
1976: dzejas krājums "Es pasaules tirgū".
DARBĪBA ŽURNĀLISTISKĀ
Kopš 1945: darbojas kā žurnālists. Rakstījis žurnālā "Nameja Gredzens" (1945).
1946–1947: Valkas latviešu bēgļu nometnes (Mercfelda) rotētā biļetena "Dienas Ziņas" līdzstrādnieks.
1959–1969: laikraksta "Latvija" politiskais redaktors un apgāda "Latvija" vadītājs.
Citātu galerija
PAR NIKOLAJA LEČMAŅA DAIĻRADI
"Nikolajs Lečmanis dzejo savā, īpatā izteiksmē brīvajā pantā ar filozofisku ievirzi. Viņš aicina tiekties pēc ārējā un iekšējā dvēseles klusuma, ko parasti var atrast ārpus pilsētu trokšņiem un tvana. Vakara klusumā dzejnieks var sarunāties ar savu Dievu un tas nāk pretim, ja cilvēks dažus soļus pamet Dievam pretim. [..] ir liels patriots un svešumu nespēj pieņemt. Tādēļ sajūtas vienmēr uz ceļa, kā ceļinieks, ejot savā gaismā."
Daģis, Jānis. Karavīrs un dzejnieks jubilārs. Latvija, 1974, 16. febr.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "ZVAIGZNES LOGĀ" (1962)
"N. Lečmanis mūsu lepni sazēlušajā dzejā ienāk klusu, bez neparastām domu un rakstura īpašībām, un tomēr viņam ir savu doma risināma un pašam savs estētlskais pārdzīvojums. [..] Šai mazajā grāmatiņā ir daudz īstas, pārdzīvotas dzejas. [..] N. Lečmanis prot uztvert Ikdienas lieta daiļumu. Šo daiļumu viņš prot arī izteikt īpata šarma pilnās gleznās. [..] N. Lečmanis ir spējīgs dzejnieks ar ļoti labu dzeju gan estētiskā pārdzīvojuma un veiklās formas, gan filozofiski iekrāsotā ētiska satura dēļ."
Gāters, Alfrēds. Kluss ienācējs lepni sazēlušajā dzejā. Latvija, 1962, 28. apr.
"Lečmanis zīmē vienu eksistences situāciju pēc otras, kas katra vienreizēja, neatjaunojama, nesamaināma; katrā situācijā cilvēkam sevi jāapliecina un jāpārvar atbildības sajūtā. Viens mirklis dzen otru, cilvēks sevī ieaug un nākošā atrod sevi citā situācijā. [..] Autors ir sirds estēts un nevis fantasts, kas grib aizvilināt ar papīra puķēm. Viņa dzejas gleznās valdzina dabiskums, iejūta un īpats redzēšanas veids. Dzejnieks paver kādu neredzētā stūrīti, kādu aizmirstās paradīzes jausmu. [..] Autoram liela tematu dažādība. Pārsvarā arvien problēmu risināšana. Tā Lečmanis mūsu dzejnieku pulkā ieņem īpatu vietu un ir savrupceļa gājējs. Viņš nesakliedzas jauno dzejdaru grupās ar skaļiem lozungiem un ārišķībām, bet paliek uzticīgs mūžīgajām dzejas vērtībām. [..]Viņa dzeja liek cilvēkam sevī pārrūgt, meklēt pazaudēto paradīzi un mulst dzīvības prieka apliecināšanā, lai sevi piepildītu un apliecinātu. "
Spoģis, Alberts. Zvaigžņu vērotājs ar sapņu pīpi. Daugavas Vanagi, 1962, 1. jūl.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "EJU SAVĀ GAISMĀ" (1968)
"Krājums Eju savā gaismā ar 33 dzejoļiem pārsniedz pirmā krājuma kvalitāti. Dzejnieks Ir strādājis un darbā audzis. To apliecina izteiksme, kas kļuvusi vienkārša un koncentrēta. Savdabīgajās gleznās vairs nav uzbāzīgu krāsu triepienu, salīdzinājumiem nav "zaļuma piegaršas", kā tas dažuviet ir pirmajā krājumi. Dzejas forma nav mainījusies: tā ir tāla no klasiskās, tik pat tālu no "ultramodernās", un, ja Lečmanis šajā formā var vislabāk izteikties, tad tur nav nekā ko iebilst."
Apse, Arnolds. Eju savā gaismā. Latvija, 1969, 4. okt.PAR DZEJAS KRĀJUMU "ES PASAULES TIRGŪ" (1976)
"Gadiem ejot lietas un notikumus viņš skatījis citādi, vērtējis savādāk. Ar gadiem radusies skepse, kuplojusi rezignācija un ironija. [..] Nikolajs Lečmanis raksta brīvajā panta, reizēm salaužot rindas nevajadzīgi, kas nepadara dzeju skanīgāku un ritmiskāku. Bet tā ir viņa īpatnība.,kas jāpieņem. Brīvais pants dod lielāku izteiksmes brīvību, bet Lečmanim tā ir pavisam lakoniska. To ko grib. viņš pasaka ar nedaudz vārdiem, pat pavisam ikdienišķiem. Šinī tehnoloģijas laikmetā cilvēki parasti baidās kļūt romantiski un par visam lietām – sentimentāli. Par Lečmaņa Jauno grāmatu nevar teikt – tā ir vienkārša sirsnīga dzeja. Tā jālasa, jāsaprot. Trimdas kupli sazarojušās dzejas vidū tai ir sava vieta."
Nodarbes
Pseidonīms
Fabiāns, J. Ērglis
Dzīvesvieta
Vācija
Grosenbrode, Dillingena.
1969–1986
Neištate
Izglītība
Madliena
Mācījies Madlienas skolā.
1921–1925
Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Beidzis ķīmijas nodaļu.
1928–1929
Latvijas Kara skola
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
Beidz kā leitnants.
Dienests
1926–1928
Latvijas armija
Dienests 12. Bauskas kājnieku pulkā Daugavpilī.
01.03.1942
28. policijas bataljonā, vēlāk 33. pulkā, veic arī pulka tieslietu virsnieka pienākumus. 1944. gada novembrī pārskaitīts uz 3. būvpulku, kur viņš līdz Vācijas kapitulācijai veic adjutanta pienākumus.
Darbavieta
1929–1941
Latvijas armija
Rīga
4. Valmieras kājnieku pulks Rīgā. Rotas komandieris, organizē dažādus kursus.
1956–1969
Laikraksts "Latvija" (1946–1986)
Gincburga
Laikraksts "Latvija" redakcijas loceklis un apgāda "Latvija" vadītājs.
Apcietinājums
1945–1946
Gūstā Šlezvigā-Holšteinā, Putlosas gūstekņu novietnē un Beļģijā — Cēdelghēmā.
Apglabāts
Katskilu brāļu kapi
Apbedīta pelnu urna.