Nellija Grīsle

Dzimusi Raunas pagastā, kur dzīvojušas gan tēva, gan mātes dzimtas (attiecīgi Raunas pagasta Kosās un Baižkalna pagastā). Tēvs Pēteris Grīslis, māte Anna, dzimusi Karēlis. Abi nākuši no saimnieku ģimenēm. Vecāki pēc agrārreformas ieguvuši zemi un ap 1929. gadu "Lībānos" (tagad Smiltenes novada Launkalnes pagasts) izveidojuši jaunsaimniecību.

Bērnībā bijis daudz jāstrādā, jo mājas būvēšanai bankā ņemts kredīts. Nellija bijusi vecākā no trim māsām. Vidējā māsa Biruta kļuvusi par tēlnieci, jaunākā – Ira strādājusi kolhozā.
Skolas gaitas N. Grīsle sākusi turpat netālajā Raunas Mārtiņa pamatskolā, vēlāk tās turpinājusi Rīgā – V. Osvalda ģimnāzijā. Mācījusies izcili, par to saņemot apbalvojumus. Pēc kara strādājusi Raunas Mārtiņa pamatskolā un mācījusies Cēsu skolotāju institūta neklātienes nodaļā. Mācību sesijas laikā 1948. gadā apcietināta. 1949. gadā notiesāta uz 25 gadiem bez apžēlošanas tiesībām par dzimtenes nodevību – sadarbību ar meža brāļiem. Sodu izciest nosūtīta uz Mordovijas labošanas darbu nometni. Šajā laikā sabojāta veselība.
1955. gadā atbrīvota, atgriezusies Latvijā, dzimtajā pusē. Bijušas problēmas atrast darbu biogrāfijas dēļ. 60. gados par pretpadomju rīcību (noorganizējusi jauniešiem Jāņu svinēšanu) atbrīvota no darba, pastāvīgi bijusi Valsts drošības komitejas redzeslokā.
Iesaistījusies Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā, piedalījusies Cēsu rajona politiski represēto biedrības izveidošanā, to arī vadījusi.

Darbība literatūrā
Dzeju sākusi rakstīt 40. gadu beigās, atrodoties izsūtījumā. Uzrakstītais lielākoties saglabājies ierakstos L. Gaideles atmiņu kladē. Atsevišķas dzejoļu publikācijas laikrakstos lielākoties Cēsu rajona avīzē "Druva" un tās literārajā pielikumā "Novadnieks" saistītas ar politiski represēto piemiņu.
Dzeja lielākoties vēsta par izsūtījuma laika emocijām, ilgām pēc dzimtenes.

Plašāk pazīstamais N. Grīsles darbs ir veltījums Raunai. Dziesma tiek uzskatīta par Raunas himnu, izpildīta dažādos sarīkojumos.

Nellija Grīslis

1927–1934
Raunas Mārtiņa 4-klašu pamatskola
Mārtiņa skola
Skolas laikā, 3. klasē vāca folkloru. Pierakstītas 2 teikas, ko stāstījusi māte.

1934–1938
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Skolu beigusi ar izcilību, saņēmusi K. Ulmaņa Latvijas Valsts piemiņas balvu.

1947
Cēsu skolotāju institūts
Bērzaines iela 34, Cēsis
Studējusi neklātienes nodaļā. Mācību laikā apcietināta.

1944–1948
Raunas Mārtiņa 4-klašu pamatskola
Mārtiņa skola
Skolotāja

1959
Launkalnes padomju saimniecība
Launkalne
Nav zināmi precīzi darba gadi, ne arī nodarbošanās. Bijis grūti atrast jebkādu darbu.

1960
Kolhozs "Padomju Latvija"
Strādājusi par kultūras dzīves organizatori. Atlaista, jo sarīkojusi jauniešiem Jāņu svinēšanu.

1960
Raunas patērētāju biedrība
Raunas patērētāju biedrība

1970
Cēsu meliorācijas celtniecības pārvalde
Grāmatvede.

14.07.1949–06.1955
Mordvija
Apcietināta 1948. gadā par nacionālo partizānu atbalstīšanu. 1949. gadā par dzimtenes nodevību piespriests sods 25 gadi bez tiesībām apžēlot. Soda izciešanas vieta Mordovijā, labošanas darbu nometnē. Pēc J. V. Staļina nāves lieta pārskatīta, atļauts atgriezties Latvijā.

1970–2000
Cēsis
Pēc došanās pensijā aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē, bieži viesojusies Raunā.

1989–1996
Cēsu rajona politiski represēto biedrība
Cēsis
Priekšsēdētāja.

10.2000
Raunas kapi