Mira Krupņikova

2 bildes
Lomas: tulkotāja

03.12.1908 – 24.12.1991

Mira Krupņikova (1908–1991) – žurnāliste un tulkotāja. Studējusi Neapoles Ekonomisko un komerciālo zinību institūtā (1927–1931), 30. gados bijusi cieši saistīta ar nelegālo komunistisko partiju un nelegālajiem vai daļēji legālajiem preses izdevumiem “Nord-Ost” (1931–1932), “Pisatelj na postu” (1935–1937), “Jedinij putj” (1936) u. c., kuros ar pseidonīmu Emma Kappa publicējusi gan savus literāros darbus, gan komunistiskās ideoloģijas piesātinātus rakstus. Otrā pasaules kara laikā atradusies padomju armijas rindās, veicot politiskās darbinieces pienākumus, strādājusi frontes laikrakstos. No 1944. gada darbojusies žurnālistikā, no 1952. gada pievērsusies latviešu literatūras tulkošanai krievu valodā. Tulkoto autoru vidū ir Ernests Birznieks-Upītis, Andrejs Upīts, Aleksandrs Čaks, Roberts Sēlis, Herberts Dorbe, Jezups Laganovskis, Ilze Indrāne, Cecīlija Dinere. Tēlojumu un atmiņu grāmatas “Atmiņu lādīte” (1983) autore.

Dzimšanas laiks/vieta

03.12.1908
Rīga

Miršanas laiks/vieta

24.12.1991
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi 1908. gada 3. decembrī kalpotāja ģimenē.

Profesionālā darbība

1931: pirmie stāsti iespiesti žurnālā "Nord-Ost".
30. gados: publicējusi stāstus, tēlojumus nelegālajā presē ar pseidonīmu Emmu Kappa.
1944–80. gadi: publicējusi laikrakstos un žurnālos tēlojumus, recenzijas par teātra izrādēm un kinofilmām, publicistiskus rakstus un atmiņas.
No 1952: tulkojusi latviešu literatūru krievu valodā.

Oriģināldarbi
1939: Pasaka par mazajām zivtiņām (dzeja bērniem)
1983: atmiņu grāmata "Шкатулка памяти" (Atmiņu lādīte)

Tulkojumi krievu valodā
1952: Birznieks-Upītis, Ernests. Избранное (Izlase, kopā ar citiem)
1954: Apsīšu Jēkabs. Избранное (Izlase)
1955: Birznieks-Upītis, Ernests. Внучка Даце. (Mazmeita Dace)
1955: Upīts, Andrejs. Литературно-критические статьи (Literatūrkritiskie raksti)
1956: Sēlis, Roberts. Веют ветры (Gaiss viļņo)
1961: Indrāne, Ilze. Искорки (Dzirksteles)
1961: Paegle, Leons. В кузнице (Smēdē)
1962: Dinere, Cecīlija. Речка, моя речка (Upe šalc un šalc)
1962: Латышские народные предания (Latviešu tautas teikas)
1965: Dinere, Cecīlija. Я живу на свете (Es dzīvoju pasaulē)
1966: Сирота и Маменькина дочка (pasaka "Bārenīte un mātesmeita")
1971: Čaks, Aleksandrs. Игра жизнью (Spēle ar dzīvību, kopā ar Vladimiru Ņevski, Ļubovu Osipovu)
1975: Čaks, Aleksandrs. Бутыль с муравьиной настойкой (kopā ar Vladimiru Ņevski, Ļubovu Osipovu)
1975: Dorbe, Herberts. Их ждала жизнь (Viņus gaidīja dzīve)
1975: Laganovskis, Jezups. В гостях у Исидора (Ciemos pie Isidora)
1985: Dinere, Cecīlija. Гость из "Шехерезады" (Cilvēks no Šeherezades)

Citātu galerija



Par Miru Krupņikovu
“Miras Krupņikovas personības galvenā īpašība ir pieticība. Pakāpeniski atklājās arī citas iezīmes – smalka literatūras izpratne, vērā ņemama izglītība, inteliģence, labvēlība pret cilvēkiem. [..] Miru Krupņikovu pazīstam kā iejūtīgu latviešu literatūras tulkotāju, ar kuras pūlēm krievu lasītājs var iepazīties ar Aleksandra Čaka, Ernesta Birznieka-Upīša, Leona Paegles stāstiem, Andreja Upīša publicistiku, mūsdienu latviešu literatūras autoriem. Viņa pati arī ir smalka prozaiķe, poētisku, akvareliski caurspīdīgu miniatūru autore, ar dažām no tām lasītājs varējis iepazīties žurnālā “Daugava” (Даугава). Tās tagad apkopotas grāmatā “Atmiņu lādīte”, kas izdevniecībā “Liesma” iznāk 44 gadus pēc viņas pirmās grāmatiņas bērniem “Pasaka par mazajām zivtiņām” (1939).”

Trofimovs, Rems. Из шкатулки памяти. Даугава, 1983, Nr. 12.

Nodarbes

Dzimtais vārds

Kissina

Pseidonīms

E. Kappa, Emma Kappa

Izglītība

–1926
J. Landava privātā ebreju ģimnāzija
Rīga

1927–1931
Neapole
Studējusi Ekonomisko un komerciālo zinību institūtā. Studijas līdzekļu trūkuma dēļ nācās pārtraukt.

Darbavieta

1931–1940
Rīga
Strādājusi dažādus gadījuma darbus.

1931–1932
Žurnāls "Норд-Ост"
Rīga
Strādājusi žurnāla redakcijā, ar pseidonīmu "Emma Kappe" publicējusi šeit rakstus.

1931–1940
Rīga
Publicējusies komunistiskās partijas nelegālajos žurnālos "Eдиный путь" ("Vienotais Ceļš), "Писатель на посту" (Rakstnieks Postenī), "За единство" (Par Vienotību).

09.1939–04.1940
AristIda Briāna iela 18, Rīga
Strādājusi nelegālajā tipogrāfijā, ko izveidoja dzīvesbiedrs Grigorijs Krupņikovs.

1940–1941
Almanahs "Советская Латвия"
Rīga
Publicējusies almanahā.

1940–1941
Rīga
Publicējusies laikrakstā "Пролетарская правда" (Proletāriešu Taisnība) un žurnālā "Русский крокодил" (Krievu Krokodils).

1944–1953
Laikraksts "Советская Латвия"
Rīga
Žurnāliste un redakcijas darbiniece

Dalība organizācijās

Dienests

1941–1944
Padomju Armija
Politdarbiniece; padomju armijas Politiskās pārvaldes darbiniece, cīnījusies Staļingradas un Donas frontē.

Apglabāts

Lizuma iela 4, Rīga
Apbedīta Ebreju kapos.