Mārtiņš Lācis

2 bildes

16.12.1888 – 20.03.1938

Mārtiņš Lācis (1888–1938) – čekists, literāts, revolucionārs.

Dzimšanas laiks/vieta

16.12.1888
Vecpiebalga
"Ragaiņi".

Miršanas laiks/vieta

20.03.1938
Maskava

Personiska informācija

Dzimis kalpu Pidriķa un Katrīnes ģimenē. Revolucionāra gaitas sācis sociāldemokrātu pulciņos. Izglītību turpinājis pašmācības ceļā.
1905, janvāris–aprīlis: izplata Rīgā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas lapiņas.
1908: ieguvis tautskolotāja tiesības.
Līdz 1910: publicējies ar īsto vārdu – Jānis Sudrabs, pēc tam konspirācijas nolūkā mainījis vārdu un pasi, ar īsto vārdu parakstījis savas lugas.
1911: apcietināts par revolucionāru darbību, atbrīvots.
1913–1915: dzīvo Maskavā un darbojas "Tveras grupā".
1915: apcietināts par revolucionāru darbību.
1916: izsūtīts uz Irkutskas guberņu Krievijas impērijā, no izsūtījuma izbēdzis.
No 1917: Oktobra revolūcijas Krievijā dalībnieks. Strādājis Krievijā vadošā partijas, Viskrievijas ārkārtējā komisijā un saimniecības darbā.
1938: represēts, reabilitēts pēc nāves.

Profesionālā darbība



Darbība literatūrā
1909: pirmās publikācijas – satīriski dzejoļi "Viesuļa kalendārā" un "Zvārguļa Zobgala kalendārā" 1910.–1912. gadam.
Mākslinieciski nozīmīgākā Mārtiņa Lāča daiļrades daļa ir autobiogrāfiskā proza, kā arī apraksti par jaunceltnēm un darba pirmrindniekiem.
Sarakstījis 12 lugas, galvenokārt revolucionāras hronikas un aģitlugas. Darbus rakstījis gan latviešu, gan krievu valodā.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi
No krievu valodas
1911: "Kā dzīvoja un nomira Ļevs Tolstojs".

Citātu galerija

"Sākās ļauna epizode mūsu tautas vēsturē: latviešu lielinieki – niecīgs mazākums Krievijas plašumos – sāka spēlēt nedabīgi lielu lomu noziedzīgā komunistu režīma darbībā. Nekad pirms tam latvieši neko Krievijas dzīvē nebija ietekmējuši, un tagad bija liktenīgs brīdis, kad vajadzētu visiem spēkiem no krievu lietām turēties nost. Par to nevarēja nopelnīt pateicību, gluži pretēji – nekad lielas tautas nepiedos niecīga mazākuma aktivitātes, īpaši tik ļaunas, kādas iemiesoja Mārtiņš Lācis un citi čekisti. Pat Ļeņins, lielā terora iniciators, pārmeta Lācim pārāk atklātu terora sludināšanu jau pirmajā viņa rediģētā žurnāla "Sarkanais Terors" (Красный Террор) aicināja – "nemeklējiet lietā apsūdzības pierādījumus" un "šaujiet nost uz vietas"..."

Stranga, Aivars. Latvijai topot. Latvija Amerikā, Nr. 6, 2009, 7. febr., 6. lpp.
"1918. g. maijā par čekas kolēģijas locekli un kontrrevolūcijas apkarošanas nodaļas vadītāju kļuva cits latviešu lielinieks – Mārtiņš Lācis. Vēsturnieku un publicistu darbos viens tiek dēvēts par Dzeržinska labo, otrs – par kreiso roku. Viņi abi aktīvi piedalījās "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienības" sagrāvē un panāca bijušā latviešu strēlnieku pulkveža Fridricha Brieža (viena no tās vadītājiem) nošaušanu. [..]
Saskaņā ar Dzeržinska vārdiem nevainīgie gāja bojā iekšējā frontē līdzīgi, kā viņi krita kaujas laukā. Lācis ietvēra šos vārdus loģiskā secinājumā: "Ārkārtējā komisija nav izmeklēšanas komisija, tiesa vai tribunāls. Tā ir kaujas organizācija, kas darbojas Pilsoņu kara iekšējā frontē. Tā netiesā ienaidniekus, bet viņus izmēž. Nepiedod stāvošajiem barikādes otrā pusē, bet uzsper tos gaisā." [..]
Ne velti kopā ar Dzeržinski Lācis un Peterss padomju vēsturnieku darbos tika dēvēti par "trim ievērojamākiem padomju čekistiem".

Jēkabsons, Ēriks. Noziedznieki, kuri nav jāaizmirst. Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs, Nr. 4, 2000, 1. apr., 3.–4. lpp.

Dzimtais vārds

Jānis Sudrabs

Pseidonīms

Dadzis, Velnazirgs, Purvabridējs

Izglītība

1904
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga

1908
Ieguvis tautskolotāja tiesības.

1913
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow
Vēstures un filozofijas kursa klausītājs.

Darbavieta

1906
Vecpiebalga
Strādā par kalpu, vada vietējo sociāldemokrātu pulciņu.

09.1907–11.1907
Krimuldas pagasts
Krimuldas pagastskola, skolotāja palīgs.

1908
Lielstraupes draudzes skola
Lielstraupe
Strādājis par skolotāju.

1909
Vecsalacas skola
Vecsalaca
Strādājis par skolotāju.

1910
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Rīga
Rīgas organizācijas propagandists.

1911
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Malienas pagasts
Malienas un Vidienas organizācijas propagandists.

1911–1913
Kaukāzs
Mērnieka palīgs Ziemeļkaukāzā un Donas apgabalā.

1913–1915
Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (1898—1917)
Maskava
Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Tveras grupas Maskavā vadītājs.

12.1916–02.1917
Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku (boļševiku) partija (1917–1918)
Krievija
Nodarbojas ar partijas nelegālās tipogrāfijas organizēšanu.

02.1917–25.10.1917
Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku (boļševiku) partija (1917–1918)
Sanktpēterburga
Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas Pēterburgas komitejas loceklis, Viborgas rajona komitejas atbildīgais organizators, PK izpildu komisijas loceklis, Rajonu starprajonu apspriedes priekšsēdētāja vietieks, Viborgas rajona sacelšanās štāba loceklis, Petrogradas KRK loceklis, komisāru biroja vadītājs.

04.1917
Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku (boļševiku) partija (1917–1918)
Sanktpēterburga
Partijas Petrogradas organizācijas konferences delegāts, partijas VI kongresa delegāts.

07.1917–08.1917
Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku (boļševiku) partija (1917–1918)
Sanktpēterburga
Partijas Petrogradas II konferences delegāts, partijas VI kongresa delegāts.

26.10.1917
Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku (boļševiku) partija (1917–1918)
Sanktpēterburga
Ievēlēts par VCIK locekļa kandidātu.

11.1917–05.1918
Krievija
Padomju Krievijas Iekšlietu tautas komisariāta kolēģija.

05.1918–07.1918
Krievija
Viskrievijas Ārkārtējās komitejas kolēģijas loceklis, Kontrrevolūcijas apkarošanas nodaļas vadītājs.

07.1918–11.1918
Krievija
Austrumu frontes Ārkārtējās komisijas vadītājs, Kara tribunāla priekšsēdētājs, frontes KRP loceklis.

1919
Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija (1918–1925)
Krievija
Partijas VII kongresa delegāts.

1919–1921
Krievija
Viskrievijas Ārkārtējās komitejas slepenās daļas vadītājs.

04.1919–12.1919
Ukraina
Visukrainas Ārkārtējās komisijas priekšsēdētājs.

03.1920–04.1920
Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija (1918–1925)
Krievija
Partijas IX kongresa delegāts.

1921–1923
Krievija
Kalnrūpniecības pārvalde, Galvenās sāls rūpniecības komitejas (vēlāk – Sāls sindikāta) priekšsēdētājs.

03.1921
Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija (1918–1925)
Krievija
Partijas X kongresa delegāts.

1923–1928
Krievija
Valsts lauksaimniecības uzņēmumu sindikāta priekšsēdētājs Zemkopības tautas komisariātā.

1928–1930
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Krievija
Lauku nodaļas vadītāja vietnieks.

1930–1932
Tālie Austrumi
Zivrūpniecības uzņēmumu savienības "Daļriba" priekšsēdētājs.

1932–1937
Maskava
G. Pļehanova Tautsaimniecības institūta direktors.

Apcietinājums

12.06.1911
Rīga
Apcietināts par revolucionāru darbību, atbrīvots.

12.1915–11.1916
Irkutska
Apcietināts par revolucionāru darbību.

29.11.1937
Krievija
Lielā terora laikā Krievijā apcietināts, 1938. gadā – nogalināts. Reabilitēts 1956. gadā.

Dzīvesvieta

1913–1915
Maskava

Deportācija

1916
Irkutska
Izsūtīts uz Irkutskas guberņu Krievijas impērijā, no izsūtījuma izbēdzis.