Marta Mende

Dzimusi muižas strādnieku ģimenē.
Jāņa Mendes un Friča Demena (Augusta Mendes) māsa.
1911: uzsāk patstāvīgas darba gaitas. Viņa strādā vispirms par bērnu aukli turīgā Limbažu tirgotāja Vītola ģimenē, vēlāk par pārdevēju un kasieri tā veikalos.

1925: Dzejoļu publikācijas nelegālajā cietumnieku izdevumā "Cauri Tumsai", žurnālā "Cietumniece", žurnālā "Darba Jaunatnes Ceļš".

"Tēlainības plastiskums un ietilpīgums verlibrā veidotajos revolucionāras ievirzes dzejoļos liecina par nerealizētajām liriķes iespējām."

Tabūns, Broņislavs. Latviešu rakstniecības biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Bieži Martas Mendes darbos, piemēram, dzejoļos «Jūdasi», «Tītari», «Demonstrācija», «Ik nakti» un citos, izskan motīvi, kas pauž nesamierināmu, no visas viņas būtnes izaugušu naidu pret to netaisnību un varmācību, ar kādu darba cilvēkam nācās sastapties ik dienas «demokrātiskajā» Latvijā, bet vēl jo vairāk tās cietumu kamerās. M. Mendes dzejoji lielāko tiesu izaug no konkrētas situācijas. Tā, piemēram, atgriežoties kamerā pēc kārtējās pratināšanas, rodas dzejolis «Pie izmeklēšanas tiesneša». (..) Dziļa cilvēciska siltuma pārpilna «Oglītes šūpu|a dziesmiņa» veltīta politieslodzītās Antrupes mazajai meitiņai, kuras pirmais kliedziens izskan cietuma kamerā. (..) Ar līksmu satraukumu Marta cauri restēm brīžiem redz saules pielietās zilās debesis, tālumā viļņojošu rudzu lauku. Šo pārdzīvojumu iespaidā rodas nedaudzi gaiši kolorēti dzejoli («Vasaras rītā», «Sapnis»). Taču retos liriska pacēluma pilnos brīžus nomaina asaru piemircis spilvens cietuma slimnīcā, blakus gu|ošo slimo biedreņu vaidi. Tiem nokļūstot, visās kamerās dobji atbalsojas smagi klaudzošas koka tupeles, aiznesot kārtējo varmācības upuri uz 5. korpusu. Bet no turienes vienīgais ce|š ved uz Matīsa kapu smiltāju. (..) Arī nedaudzajos prozas darbos, dažkārt pat vēl spēcīgāk un šķautnaināk nekā dzejā, izmantoti cietuma dzīves motīvi. M. Mendes darbos skarbo problēmu loks nav plašs un kupli sazarots, toties katrā darbā jūtams pašas autores skatījums, viņas aktīva, vērtējoša attieksme pret to vai citu dzīves parādību. Visi M. Mendes darbi kopumā veido savdabīgu cietuma kamera uzrakstītu dienasgrāmatu. Atskaitot nedaudzus dzejoļus, kuri (pēc J. Mendes sniegtām ziņām) sarakstīti jau pirms aresta, visi pārējie darbi sacerēti no 1923. līdz 1926. gadam. Martas dzīves laikā tie publicēti tikai nelegālajā cietumnieku presē — «Cauri Tumsai» un «Cietumniece». 

Kalnača, Biruta. "Es gribēju tik cilvēks būt..." Karogs, Nr. 7, 01.07.1972.

Nora Vilnis

1906–1911
mācījiesmācījusies Umurgas draudzes skolā

1906–1911
Umurgas draudzes skola
Umurga

20.08.1922–12.1923
Rīgas Termiņcietums
Laktas iela 2/4, Rīga

14.01.1924–03.1926
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga

Matīsa kapi