Māris Bērziņš

Māte – Elga Bērziņa. Meita – Elza Bērziņa.

Literārā darbība

2006, 2008: lugas "Pirmā reize”, "Iztēlojies”, "Bezcerīgs gadījums” un "Kabineta suns” godalgotas ar veicināšanas prēmijām "Nacionālajā lugu konkursā".
2007: pasaka "Resnais svešinieks jeb pasaka par Kristeru un cūkmenu” ieguvusi 2. vietu "Meža pasaku” konkursā.
Stāsti publicēti kultūras izdevumos "Kultūras Diena un Izklaide", "Kultūras Forums", "Karogs", "Mūzikas Saule" un citos.

Romāni

2003: "Ērika Trauma sapnis" (Pētergailis).
2011: "Titāna skrūves" (Dienas Grāmata).
2013: "Sveiks, Dzintar Mihail!" (Dienas Grāmata).
2015: "Svina garša" (Dienas Grāmata).
2019: "Aizliegtais pianīns" (Dienas Grāmata).
2021: "Nākotnes kalējs" (Dienas Grāmata).

Stāstu krājumi

2007: "Gūtenmorgens" (Karogs).
2009: "Gūtenmorgens: mazliet pakuplināts krājums" (Mansards).
2011: "Laika pavēlnieki" (Māra Bērziņa stāsti, Aigara Bikšes tēlniecība) (Dienas Grāmata).
2017: "Gūtenmorgens otrreiz" (Dienas Grāmata).
2017: "Gūtenmorgens (piRm'reiz)" (Dienas Grāmata).
2023: "Pastāsti par dziesmusvētkiem" (Rakstniecības un mūzikas muzejs).

Lugas

2009: "Iztēlojies [i’mædzin]" (Mansards).

Darbu recepcija citās mākslās

2009: pēc stāsta "Gūtenmorgens un laika mašīna” uzņemta īsfilma ar tādu pašu nosaukumu (režisore Elīna Ļihačeva).
2016: Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēta luga "Svina garša" pēc Māra Bērziņa romāna ar tādu pašu nosaukumu (režisors Valters Sīlis).
2016: Latvijas Televīzijā pēc stāsta "Vienciems" motīviem uzņemta spēlfilma "Gūtenmorgens Vienciemā" (režisore Linda Olte).

Par Māra Bērziņa prozu 

"Māra Bērziņa daiļrade ir dinamiska – katrs nākamais darbs atšķiras gan satura, gan formas ziņā, pāri paliek "tikai" autora specifiskais, ar citiem nesajaucamais stils. [..] Savās grāmatās Bērziņš izvairās no loģiska sižeta un varoņu konkrētības, lai radītu literāro telpu, kurā viss ir iespējams. Biežāk izmantotie paņēmieni – ikviens varonis acumirklī var kļūt par citu, stāstu aizmetņiem trūkst attīstības un atrisinājuma, nav iekšējo monologu un rīcību skaidrojumu. Lai lasītājs šajā telpā nejustos neomulīgi, Bērziņš prot saglabāt stāstu iekšējo loģiku – subjektīvu ritmu un noskaņu, par dzinuli izvēloties komiskas situācijas."

Brokāne, Laura. Stāsti un mērces. Latvju Teksti, Nr. 4, 2011.

Par Māra Bērziņa romānu "Svina garša" (Dienas Grāmata, 2015)

"Man aizraujoši šķiet romāni, kas vēstures disciplīnā jau zināmās koncepcijas papildina ar ar kādiem paralēliem nozīmju slāņiem, kuru iekļaušana zinātniskajā naratīvā ir neiespējama. Tāda ir "Svina garša", īpaši sākot ar okupāciju laika tēlojumu. Es teiktu, ka Bērziņam ir izdevies reprezentēt laikmeta sajūtu. Sižetiska izklāsta hronoloģiskajā secībā tikai romāna beigu daļā autors ievieš citu laika dimensiju un līdz ar to – citu realitāti, nemanāmi vājinot manu apņēmību novērot savas reakcijas lasīšanas procesā. Romāns beidzas ar galvenā varoņa geto slimnīcā redzētā dīvainā sapņa šķietamo piedzīvošanu pēc tam, kad viņš līdz ar sava likteņa biedriem ir kļuvis par kādu no zvaigznēm romāna beigu lappusēs. Sapņa atkārtojums ir tiešs trāpījums manā lasītājas sirdī. Nav asiņu un ložu, ir tikai neizskaidrojama atbrīvotība. Nav arī šaubu – Māra Bērziņa romāns ir laba literatūra."

Lipša, Ineta. Par svina garšu. Latvju Teksti, Nr. 2, 2015.

Par Māra Bērziņa romānu "Aizliegtais pianīns" (Dienas Grāmata, 2019)

""Aizliegtais pianīns" ir teksts, kurā autors virtuozi nobalansē starp Gūtenmorgena absurdo komismu un "Svina garšas" reālismu. Romāns nekādā ziņā nav tikai izvērsts farss, lai gan atsevišķas situācijas literārajām vajadzībām, protams, tiek piespēlētas, taču, tā kā teksta beigās ir pievienots avotu saraksts, kurā atrodama 91 vienība – romānā citētie noteikumi, rīkojumi un citi dokumenti –, ir skaidrs, ka galvenais teksta absurditātes cēlonis slēpjas ne jau rakstnieka iztēlē, bet dzīvē.
Spēle pēc noteikumiem vienmēr ir abpusgriezīga. Kurā brīdī aiz noteikumu fona pazūd cilvēcīgais nepareizības faktors? Ar šo jautājumu mokās bērnudārza komiski likumpaklausīgā vadītāja Sabīne, murgā redzot situāciju: ielas otrā pusē saļimst cilvēks, bet priekšā – sarkanā gaisma luksoforā... Kādos apstākļos un, pats galvenais, kurš tiesīgs lemt par to, kas svarīgāks – regula vai sirdsapziņa? Kara laikā par pavēles ignorēšanu varēja saņemt gan lodi, gan ordeni. Aizliegtais pianīns – gan mūsdienīgā un (mazliet neganti) rotaļīgā veidā – uzdod to pašu grūti atbildamo jautājumu – par prioritātēm."

Simsone, Bārbala. Spēle pēc noteikumiem. Kultūras Diena un Izklaide, 2020, 2. janvāris.

Par Māra Bērziņa romānu "Nākotnes kalējs" (Dienas Grāmata 2021)

"Tieši šī personiskā pietuvinājuma dēļ Nākotnes kalējam ir potenciāls uzrunāt arī rakstnieka personības nievātājus – ja vien uztveram, ka romāns patiesībā ir nevis biogrāfija, bet gan kaut kas radniecīgs slavenajiem sv. Lojolas Ignācija "sirdsapziņas izmeklēšanas vingrinājumiem". Epizodi pēc epizodes ar lasītāju runā tēls, kura zemtekstos ietvertās dvēseles mokas un prozaiski aprakstītās dzīves nianses netieši mudina lasītāju rast līdzības ar sevi, paurķēties pašam savā sirdsapziņā, meklējot "vīrusu vilislācis". Šai ziņā raksturīgi, ka romāns tikai aptuveni ieskicē Lāča rīcības motivāciju (parakstot izsūtīšanas dokumentus utt.), vairāk uzmanības veltot mēģinājumiem izrauties no viņu savažojušās sistēmas, diemžēl – neveiksmīgiem. Taču neviens neliedz lasītājam savā prātā izspēlēt scenārijus, iztēlojoties, ko jebkurš, kuram ir ko zaudēt, "tautas nodevēja" vietā darītu laikmetā, kad ētiskas izvēles sekas diemžēl bija baismīgas. [..]
Noslēgumā Lācis no romāna skatuves burtiski pagaist – bez efektīvas noslēguma scēnas, bez atvadām un grēknožēlas – ar pēdējo dienasgrāmatā fiksēto teikumu: "Jūtos slikti." Pagaist no vēstures un literatūras atmiņas tomēr tik viegli neizdodas, un joprojām arī pēc romāna izlasīšanas katram lasītājam par Lāci, visticamāk, būs savs viedoklis. Taču, ja būs izdevies kaut uz brīdi pavērst skatienu no ārup uz iekšup, no nosodījuma uz izpratni, no Lāča vēsturē uz to vililāci, kas pašā, – "nākotni kalt" būs bijis vērts."

Simsone, Bārbala. Acetons asinīs. Kultūras Diena un Izklaide, 2021, 19. augusts.

autors
dramaturgs
rakstnieks

Gūtenmorgens

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par lugu krājumu "Iztēlojies".
Dramaturģija
2010

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Egona Līva piemiņas balvas "Krasta ļaudis" diploms par "Literāro veikumu" piešķirts par romānu "Titāna skrūves".
Literārais veikums
2011

Aleksandra Čaka balva
Rīgas domes īpašo atzinību saņēma Māris Bērziņš par grāmatu "Svina garša".
Atzinība
2015

Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par romānu "Svina garša".
Literatūra
2015

Dzintara Soduma balva
Balva piešķirta par vēsturisko romānu "Svina garša".
2015

Autortiesību bezgalības balva
Balva piešķirta par romānu "Svina garša", kas izdots grāmatas formātā 2015. gadā ("Dienas Grāmata"), pieejams arī e-grāmatas versijā. Iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī (pirmizrāde 2016.04.02.).
2016

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par romānu "Svina garša".
Labākais prozas darbs
2016

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Valsts prezidenta un Ordeņa kapitula 2022. gada 4. aprīļa lēmumu.
IV šķira
2022

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2022