Margarita Biezaite

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (2); Recepcijas persona (1)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsMargarita Biezaite
Dzimtais vārdsVusa
KopsavilkumsMargarita Biezaite (dzimusi Vuss, 1921– 2007) – mākslas pedagoģe, literāte, muzikāli sabiedriska darbiniece. Sarakstījusi grāmatu "Latviešu kultūras dienas Austrālijā. 1971-1990" (1995). Sastādījusi skaidrojošu vārdnīcu latviešu tautasdziesmu leksikai "Atslēdziņa" (1986), kopā ar Ēriju Biezaiti "Mūzikas krātuvē savākto izdevumu rādītāju" (1989) un "Mūzikas krātuves skaņdarbu katalogu" (1992). Kopš 1996. gada atkal dzīvoja Latvijā.
Personiska informācija1944: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1949: pārcēlusies uz Austrāliju.

1941: apprecējās ar Ēriku Biezaiti (1911–1994).
1944. gada oktobrī: jaunā ģimene no Liepājas ar kuģi devās ceļā uz Vāciju.
1949: izceļoja uz Austrāliju. Bērni Austris, Māra un Laima.
1960: pie meitas no padomju Latvijas ieradās māte Lizete Vuss.
1996: atgriezās uz dzīvi Latvijā.
1997: pārvedusi uz Latviju un nodevusi Rakstniecības un mūzikas muzejam Ērika un Margaritas Biezaišu Latviešu mūzikas krātuvi, kā arī daļu materiālu no pašas organizētā un 1970–1990 vadītā Latviešu muzeja Austrālijā.
Profesionālā darbībaSarakstījusi grāmatu "Latviešu kultūras dienas Austrālijā. 1971–1990" (1995).
Sastādījusi skaidrojošu vārdnīcu latviešu tautasdziesmu leksikai "Atslēdziņa" (1986), kopā ar Ēriku Biezaiti "Mūzikas krātuvē savākto izdevumu rādītāju" (1989) un "Mūzikas krātuves skaņdarbu katalogu" (1992).

Publikācijas laikrakstā "Austrālijas Latvietis", Austrālijas latviešu Rakstnieku dienās referējusi par literatūru ("Pumpura Lāčplēša simtgade", "K. Barona simtpiecdesmitgade", par Annu Brigaderi, Jāni Jaunsudrabiņu, Āriju Elksni, Māru Zālīti u. c.), teātri, mākslu.

Vairākkārt bijusi Latviešu apvienības Austrālijā kultūras dienu vadītāja, Austrālijas latviešu Rakstnieku dienu organizētāja.
1970–1990: organizēja un vadīja Latviešu muzeju Austrālijā.

Piedalījusies ar gleznām, grafikas un emaljas darbiem Dienvidaustrālijas mākslinieku, Austrālijas latviešu Kultūras dienu un citās izstādēs.
Dziedājusi Adelaidas Latviešu biedrības jauktajā korī.

19611962, 19761978
: Latviešu Apvienības Austrālijā un Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē kultūras daļas vadītāja.
Nodarbesfolkloras pētniece
literāte
pedagoģe
sabiedriskā darbiniece
Dzimšanas laiks/vieta30.07.1921
Rīga
Rīga
IzglītībaAustrālija
Australia

Mācījusies Dienvidaustrālijas mākslas skolā.


Adelaides universitāte
Adelaida
Adelaide, South Australia, Australia

nezināms – 1935
Rīgas 36. pamatskola
Rīga
Rīga

1935 – 1936
Millera proģimnāzija
Rīga
Rīga

1937 – 1942
Rēzeknes skolotāju institūts
Rēzekne
Rēzekne
Darbavieta1950 – 1952
Adelaida
Adelaide, South Australia, Australia
Adelaidas latviešu sestdienas skolas vadītāja.

1955 – 1961
Adelaida
Adelaide, South Australia, Australia
Mākslas un pedagoģijas zinību skolotāja Adelaidas ģimnāzijā.

1961 – 1981
Adelaida
Adelaide, South Australia, Australia
Mākslas un pedagoģijas skolotāja Augstākās izglītības koledžā.
Dalība organizācijāsAustrālija
Australia
Dievidaustrālijas mākslinieka apvienība Royal S.A. Society of Arts.

Latviešu Rakstnieku apvienība

Austrālija
Australia
Austrālijas mākslinieku apvienība.
Emigrē1944
Vācija
Germany
Devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

1949
Austrālija
Australia
No Vācijas izceļoja uz dzīvi Austrālijā.
Miršanas laiks/vieta19.11.2007
Rīga
Rīga
Apglabāts30.11.2007
Rīga
Rīga
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1998. gada 8. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1998

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
30.07.1921Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
19.11.2007Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
4Austrālija
(Australia)
1949EmigrēValsts
5Rīga
(Rīga)
30.11.2007ApglabātsPilsēta
6Austrālija
(Australia)
(Nav norādīts)IzglītībaValsts
7Rēzekne
(Rēzekne)
1937 - 1942IzglītībaPilsēta
8Adelaida
(Adelaide, South Australia, Australia)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1935IzglītībaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1935 - 1936IzglītībaPilsēta
11Adelaida
(Adelaide, South Australia, Australia)
1950 - 1952DarbavietaPilsēta
12Adelaida
(Adelaide, South Australia, Australia)
1955 - 1961DarbavietaPilsēta
13Adelaida
(Adelaide, South Australia, Australia)
1961 - 1981DarbavietaPilsēta
14Austrālija
(Australia)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsValsts
15Austrālija
(Australia)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsValsts
Margarita Biezaite (dzimusi Vuss) dzimusi Rīgā. Mācījusies Rīgas 36. pamatskolā (1935) un Millera ģimnāzijā (1935–1936), beigusi Rēzeknes skolotāju institūtu (1941). 1941. gadā Margarita Biezaite apprecējās ar Ēriku Biezaiti (1911–1991). 1944. gada oktobrī jaunā ģimene no Liepājas kuģī devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

1949. gadā ar ģimeni izceļoja uz Austrāliju, kur Margarita Biezaite piedalās pie dibināšanas un vairākus gadus vadīja Adelaidas latviešu skolu, kā arī studēja Dienvidaustrālijas mākslas skolā un Adelaidas universitātē. Margarita Biezaite bijusi arī latviešu ģimnāzijas eksaminācijas komisijas locekle un lektore. No 1955. līdz 1961. gadam Margarita Biezaite bija mākslas skolotāja ģimnāzijā, no 1961. gada mākslas un pedagoģijas lektore Augstākās izglītības koledžā (līdz 1981. gadam).

1960. gadā pie meitas Austrālijā viesojās Margaritas Biezaites māte Lizete Vuss.

Margaritas Biezaites publikācijas lasāmas laikrakstā “Austrālijas Latvietis”, Austrālijas latviešu Rakstnieku dienās referējusi par literatūru (“Pumpura Lāčplēša simtgade”, “K. Barona simtpiecdesmitgade”, par Annu Brigaderi, Jāni Jaunsudrabiņu, Āriju Elksni, Māru Zālīti u. c.), teātri un mākslu.

Piedalījusies ar gleznām, grafikas un emaljas darbiem Dienvidaustrālijas mākslinieku, Austrālijas latviešu Kultūras dienu un citās izstādēs. Dziedājusi Adelaidas Latviešu biedrības jauktajā korī.

Vairākus gadus – 1961–1962, 1976–1978: Margarita Biezaite bijusi Latviešu Apvienības Austrālijā un Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē kultūras daļas vadītāja.

1986. gada vēstulē Indrai Gubiņai atklājas, ka Margarita Biezaite kopā ar Lūciju Bērziņu bija iecerējušas sastādīt grāmatu “Latviešu literāti svešumā. 1945–1985”. Šī iecere gan nav īstenojusies.

Sarakstījusi grāmatu “Latviešu kultūras dienas Austrālijā. 1971–1990” (1995). Sastādījusi skaidrojošu vārdnīcu latviešu tautasdziesmu leksikai “Atslēdziņa” (1986), kopā ar Ēriju Biezaiti “Mūzikas krātuvē savākto izdevumu rādītāju” (1989) un “Mūzikas krātuves skaņdarbu katalogu” (1992).

Irēna Lagzdiņa raksta: “Kad abi dzīvesbiedri ieradās Austrālijā, Ērika Biezaiša ceļasomā bija apmēram 400 dziesmu notis. Tagad krātuvē ir ap 50 tūkstoši vienību. Apkopotas ne vien bagātīgas liecības par mūziku un komponistiem, bet arī par citām nozarēm – rakstniecību, izglītību, teātri, mākslu un Latvijas karavīriem.”

Savukārt Margarita Biezaite par krājuma veidošanas pirmsākumiem stāstījusi:
“Krātuves vākšanu uzsākt veicināja nošu trūkums. Tas sākās ar latviešu koru dibināšanos ārzemēs, ar koru praktiskajām vajadzībām. Nošu trūkumu izjuta arī solisti – vokālisti un instrumentālisti. Bija nepieciešams kāds centrs, kur uzkrāt mūzikas materiālus un tos sadalīt pēc vajadzības. Taču mūs mudināja vēl arī apziņa, ka abi no Latvijas esam daudz saņēmuši, tāpēc centāmies vismaz daļu atdot atpakaļ. Abi bijām Latvijā auguši un izglītojušies. Es paspēju beigt Rēzeknes Skolotāju institūtu, mans dzīvesbiedrs – tehnikumu un Kara skolu.

Kad sākās krātuves darbi, ģimenē auga jau trīs bērni, tomēr tas mūs netraucēja apvienot maizes pelnīšanu ar darbošanos vietējā sabiedriskajā dzīvē un daudzo, dažādo kultūras materiālu uzkrāšanu. Ēriks Adelaidē nodibināja Latviešu biedrības jaukto kori, viņš vadīja arī Latviešu apvienības Austrālijā skaņu mākslas nozari, dziedāja divos koros un darbojās gandrīz visās Austrālijas latviešu kultūras dienu rīcības komitejās Adelaidē. Arī es darbojos dažādos sabiedriskos pasākumos, piedalījos izstādēs, dziedāju korī, darbojos arī teātrī un Adelaidē nodibināju Latviešu skolu. Mūzikas krātuve tika atklāta 1960. gadā un kļuva par Ērika mūža darbu. Pirmie materiālu vākšanas darbi bija pagrūti, tomēr jau 70. gados, kad cilvēki pārliecinājās, ka krātuve ir nopietna lieta un tai var uzticēties, mūzikas materiāli mums sāka pienākt lielā daudzumā. Vienlaikus auga arī pieprasījums, un notis ceļoja no Adelaides uz visiem kontinentiem. Izveidojās sarakste ar komponistiem dažādās pasaules malās, ko Ēriks kārtoja nenoguris. Tā bija nepārtraukta, neatslābstoša rūpē, kam tika veltīts katrs brīvais brīdis, atvaļinājuma dienas un vēlās nakts stundas. Es centos palīdzēt, cik vien spēju. Brīvajos brīžos sastādīju krātuves katalogus, shēmas, lasīju visus pieejamos laikrakstus, izgriežot un sakrājot rakstus par mūziku, mākslu, teātri, izglītību lielajos albumos, kas tagad apskatāmi Mūzikas krātuvē Rīgā.” / “Literatūra un Māksla Latvijā”, 2001, Nr. 31. /

Ģimenē uzauga trīs bērni – meitas Māra un Laima un dēls Austris, kurš pirmais ar sievu un četriem bērniem jau 1990. gadā atgriezās uz dzīvi Latvijā. Tas Margaritu Biezaiti ļoti iepriecināja. 1990. gada septembrī vēstulē Indrai Gubiņai viņa raksta:
“Priecājos, ka izaudzis latvietis, kas savus bērnus te negrib svešai tautai atstāt un reizē baiļojamies, vai šis brīdis – atgriezties mājās – ir jau pienācis. Es pati nekad neesmu atmetusi cerību atgriezties mājās, te mani nekas nesaista. Šai zemei ir savs skaistums, ko varu apbrīnot, bet es te esmu svešiniece. Brauktu mājās kaut šodien – mani nekādas materiālās grūtības nebaida. Esmu diezgan grūti augusi un domāju, ka tur izdzīvotu pavisam labi, bet Ēriks domā, ka viņš ir par vecu, lai savā mūžā vēl reizi uzņemtos tik lielas pārmaiņas.”

Un tomēr – 1996. gadā Margarita Biezaite atgriezās uz dzīvi Latvijā, un 1997. gadā pārveda uz Latviju un nodeva Rakstniecības un mūzikas muzejam Ērika un Margaritas Biezaišu Latviešu mūzikas krātuvi, kā arī daļu materiālu no pašas organizētā un no 1970. līdz 1990. gadam vadītā Latviešu muzeja Austrālijā. Latvijā dzīvo arī meita Laima Bērziņa ar ģimeni.

Margaritas Biezaites mūža veikums novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni (1998), tāpat saņēmusi vairākus Austrālijas latviešu organizāciju atzinības un pateicības rakstus, darbojusies dažādās organizācijās.

Margaritas Biezaites dzīves gājums noslēdzās Rīgā 2007. gada 19. novembrī.

Informāciju sagatavoja Inguna Daukste-Silasproģe

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.