Māra Zālīte
Māra Zālīte (1952) – dzejniece, dramaturģe, prozaiķe, sabiedriskā darbiniece. Saņēmusi V. Majakovska prēmiju (Gruzijā, 1982), Andreja Upīša prēmiju (1985). Ojāra Vācieša prēmiju (1989), Aspazijas prēmiju (1992), Herdera prēmiju (Vācijā, 1993), Literatūras gada balvu (2002, 2005, 2014, 2019). Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Barikāžu piemiņas medaļu (2000). Viņas darbi tulkoti angļu, krievu, zviedru, franču, lietuviešu, igauņu, baltkrievu, gruzīnu, kazahu, kirgīzu, moldāvu, turkmēņu un itāļu valodā.
Dzimšanas laiks/vieta
18.02.1952
Krasnojarska
Personiska informācija
Dzimusi politiski represēto ģimenē. 1956. gadā ģimene atgriezās Latvijā, un bērnību Māra Zālīte pavadīja Slampes "Kalna Ķivuļos".
1979: apprecējusies ar sportistu, sporta tiesnesi, agrākā Latvijas PSR Literatūras fonda direktoru Jāni Ķuzuli (1940). Abu laulībā dzimis dēls Jānis Ķuzulis un meita Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Dailes teātra aktrise.
Profesionālā darbība
1972: pirmā nozīmīgā publikācija – dzejolis "Balādīte" žurnāla "Karogs" 1. numurā.
Dzejoļu krājumi
1977: "Vakar zaļajā zālē".1979: "Rīt varbūt".
1985: "Nav vārdam vietas".
1988: "Debesis, debesis".
1997: "Apkārtne".
2003: "Dzeja" (izlase).
2004: "Vējš meklē mājas".
2008: "Klusās vētras = Тихие стихии" (krievu valodā atdzejojusi Ludmila Azarova).
2015: "Dziesmu rakstā" (dzejoļu izlase no mūzikliem un rokoperām).
2022: "Visas lietas" (izlase).
Lugas
1981: "Pilna Māras istabiņa" (Jaunatnes teātrī 1983, režisors Pēteris Pētersons; atkārtots iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī 2016, režisore Inese Mičule).1985: "Tiesa" (sarakstīta 1982, Dailes teātrī, režisori Juris Strenga un Varis Vētra).
1988: "Dzīvais ūdens (Jaunatnes teātrī, režisors Ādolfs Šapiro).
1991: "Eža kažociņš" (Valmieras Drāmas teātrī 1993, režisors Aigars Vilims).
2000: "Margarēta" (Jaunajā Rīgas teātrī 2001, režisors Viesturs Kairišs; Juozas Miltinis Drāmas teātrī 2005, Lietuvā, režisors Albina Kelera (Albinas Keleris); Latvijas Nacionālajā teātrī 2020, režisors Reinis Suhanovs).
2001: "Tobāgo!" (Dailes teātrī, režisors Valdis Liepiņš).
2003: "Zemes nodoklis" (Dailes teātrī, režisors Juris Strenga).
2004: "Še tev Žūpu Bērtulis!" (Ogres estrādē, režisors Juris Rijnieks).
2005: "Visi cilvēki ir kaķi" (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, režisors Felikss Deičs).
2007: "Pērs Gints nav mājās" pēc Henrika Ibsena lugas motīviem (Dailes teātrī, režisors Mihails Gruzdovs).
2009: "Lācis" (Latvijas Nacionālajā teātrī, režisore Indra Roga).
2020: "Smiļģis" (Dailes teātrī, režisors Viesturs Kairišs).
Grāmatās izdotās lugas
1987: "Divas dramatiskas poēmas: Pilna Māras istabiņa; Tiesa".2001: "Sauciet to par teātri".
2004: "Neglītais pīlēns; Sfinksa; Tobāgo!; Zemes nodoklis".
2011: "Trīs latviskas dziesmuspēles: Priekules Ikars; Tobāgo!; Še tev Žūpu Bērtulis!".
2011: "Trīs drāmas: Lācis; Pērs Gints nav mājās; Margarēta".
Eseju krājumi
1990: "Brīvības tēla pakājē".1997: "Kas ticībā sēts".
Intervijas
2009: "To mēs nezinām: sarunas ar Imantu Ziedoni".Grāmatas bērniem
1985: dzejoļu krājums "Deviņpuiku spēks".2011: "Tango un Tūtiņa ciemos".
2016: "Mamma un tētis kūrortā".
2023: "Tango un Tūtiņa sēnēs".
Romāni
2013: "Pieci pirksti".2018: "Paradīzes putni".
Libreti
1988: rokopera "Lāčplēsis" (komponists Zigmārs Liepiņš, Rīgas sporta manēžā, režisors Valdis Lūriņš; grāmatā 1991; atkārtoti iestudējumi: Kongresu namā, 2013 (režisore Inese Mičule) un Arēnā Rīga, 2018 (režisors Viktors Runtulis)).1992: mūzikls bērniem "Momo" pēc Mihaela Endes romāna motīviem (komponists Zigmārs Liepiņš, VEF Kultūras pilī).
1995: mūzikls "Meža gulbji" pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem (komponists Raimonds Pauls, Dailes teātrī; grāmatā 1995; atkārtots iestudējums Dailes teātrī 2005, režisors Valdis Lūriņš).
1998: rokopera "Kaupēn, mans mīļais!" (komponists Jānis Lūsēns, Liepājas teātrī, režisors Valdis Lūriņš; atjaunots iestudējums muzikālajā teātrī ARS NOVA 2011, režisore Inese Mičule un atjaunots iestudējums 2020, režisore Paula Pļavniece).
1999: rokopera "Indriķa hronika" (komponists Jānis Lūsēns, Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Edmunds Freibergs).
2000: "Putnu opera" (komponists Jānis Lūsēns, Latvijas Nacionālajā operā, režisore Baņuta Rubess).
2000: mūzikls "Neglītais pīlēns" (komponists Jānis Lūsēns, Liepājas teātrī, režisors Rims Morkūns).
2001: rokopera "Sfinksa" (komponists Jānis Lūsēns, Latvijas Nacionālajā teātrī, režisori Regnārs Vaivars, Edmunds Freibergs).
2001: dziesmuspēle "Tobāgo!" (komponists Uldis Marhilēvičs, Dailes teātrī, režisors Valdis Liepiņš; atjaunotais uzvedums 2017, režisors Valdis Liepiņš).
2006: rokopera-melofarss "Hotel Kristina" (komponists Jānis Lūsēns, Latvijas Nacionālajā teātrī, režisore Baņuta Rubess).
2008: "Leļļu opera" pēc K. Kollodi pasakas "Pinokio piedzīvojumi" un A. Tolstoja pasakas "Zelta atslēdziņa" motīviem (komponists Jānis Lūsēns, Latvijas Nacionālajā operā, režisore Elita Bukovska).
2009: "Priekules Ikars" (komponists Uldis Marhilēvičs, Dailes teātrī, režisors Mihails Gruzdovs).
2013: "Meierovics" (komponists Jānis Lūsēns, Latvijas Nacionālajā operā, režisors Gatis Šmits).
2019: "Kā ābeļdārzs ir brīvība" (komponists Jānis Lūsēns, režisors Reinis Suhanovs).
Citi darbi
2002: Ežēns Labišs "Salmu cepurīte" (Māras Zālītes dziesmu teksti, VEF Kultūras namā, komponists Jānis Lūsēns, režisors Edmunds Freibergs).2003: koncertuzvedums "Mistērija par sapni un mīlestību" (komponists Jānis Lūsēns, režisors Dž. Dž. Džilindžers).
2004: Atjaunotās Latvijas Nacionālā teātra ēkas atklāšanas koncerts ("Poēma par Skatuvi", Latvijas Nacionālajā teātrī, komponists Valdis Zilveris, režisords Edmunds Freibergs).
Atdzejojumi no krievu valodas
1978: Zulfija (Зульфия) "Piemiņas rindas" (Строки памяти) (kopā ar Liju Brīdaku un Māru Misiņu).Recepcija mūzikā
Māras Zālītes dzeju komponējuši Jānis Lūsēns, Zigmars Liepiņš, Uldis Stabulnieks, Imants Kalniņš, Uldis Marhilēvičs, Kārlis Lācis, Mārtiņš Brauns, Vents Zilveris, Pēteris Plakidis, Juris Karlsons, Lolita Ritmane, Raimonds Pauls, Veljo Tormiss, Pēteris Vasks, Arturs Maskats, Valts Pūce, Jānis Porietis, Ilona Breģe u. c.Citātu galerija
Par romānu "Paradīzes putni" (Dienas Grāmata, 2018)
"Paradīzes putni ir emocionāls stāsts, kas vēstīts no bērna redzes viedokļa. Kā daudzos darbos, kuros stāstītājs ir bērns, Mārai Zālītei ir izdevies nesaudzīgi atklāt dažādas pieaugušo pasaules nejaucības un pretrunas. Tāpat kā dauzos izcilos darbos, kuros stāstītājs ir bērns, Paradīzes putnu vēstījums ir reizē komisks un traģisks - bērns pieaugušo izdarības nekritizē, pieņem kā normalitāti, savukārt lasītāja acu priekšā atklājas absurda, smieklīgi skumja pasaule. Paradīzes putnu gadījumā absurda pasaule ir padomju lauku realitāte 20. gadsimta vidū, taču kopumā grāmata ir kaut kas vairāk par padomju varas noziegumu un padomju iekārtas kritiku, tā drīzāk ir cilvēka dabas kritika. Paradīzes putni turklāt ir izcila grāmata ne vien tāpēc, ka labi uzrakstīta, bet arī tāpēc, ka daudzi tajā izstāstītie notikumi ir nedzirdēti un pārsteidzoši paši par sevi."Baklāne, Anda. Laligaba ekspertu vērtējumi. Laligaba.lv, 2019, 25. marts
Par Māras Zālītes dzeju
"Dzejoļu krājumos "Vakar zaļajā zālē" (1977) un "Rīt varbūt" (1979) atklāts 70. gadu Latvijas jaunatnes koptēls ar tai raksturīgu dzīvesveidu un problemātiku. Šis dzejas liriskais "es" atspoguļo sabiedrībā valdošās nihilisma un atsvešinātības tendences. Vadmotīvs – personības veidošanās problēmas, dzīves jēgas meklējumi. Indivīda un sabiedrības vērtības kritēriji – ētiskais progress, garīgums, radošā aktivitāte. Saturiski un intonatīvi daudzveidīgajā krājumā "Nav vārdam vietas" (1985) parādību konkrētais tēlojums saistīts ar filozofiskiem vispārinājumiem. Dzejnieces personība visspēcīgāk atklājas simboliskajā Mātes – dzīves harmonizētājas misijas tēlojumā un dziļajā piederības apziņā savai zemei un tautai. Tautas likteņtēma vismonolītāk skan krājumā "Debesis, debesis" (1988) – dziļa traģisma piesātinātajā dzejā par gadsimtu verdzībā pazemotās latviešu tautas postu un sāpēm, tās brīvības alkām un cerībām. Dramatiskām kolīzijām bagāta 90. gadu pieredze koncentrēta krājumā "Apkārtne" (1997). Apkārtnes tēlā ietvertā cilvēka un viņa laika problēmas atklājas asos kontrastos starp brīvības apziņu un haosu, cerībām un to zudumu, atmodas laika ideālu gaišumu un garīgu depresiju. Zālītes dzejai raksturīga intonatīva daudzveidība, formai – konkrēta tēlainība, tautas valodā sakņota izteiksmes vienkāršība un dabiskums."Vārdaune, Dzidra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
Par Māras Zālītes dramaturģiju
"[Zālītes dramaturģijā] risināti globāli jautājumi, sintezēti vienlaikus darbojošies aktuālie un pārlaicīgie motīvi. Arhetipālas situācijas, mītiskas pasaules atmosfēra saplūst ar 20. gs. konkrētību. Lugā "Pilna Māras istabiņa" (periodikā un teātrrī 1983, grāmatā 1987) dominē indivīda un sabiedrības atbildības problēma, meklēti cēloņi cilvēcības degradācijas procesam. Lugas darbība risināta divos plānos – sadzīviskajā un simboliskajā. Lugā "Tiesa" (periodikā 1984, teātrī 1985, grāmatā 1987) tautas degradācija parādīta kā nežēlīgas verdzības rezultāts. Otrs motīvs – cilvēka tieksme pēc laimes, pēc brīvības. Šis motīvs saistīts ar vienotības ideju, kas ietverta dziesmā – tautas garīgā spēka un nākotnes cerību simbolā. Lugā "Dzīvais ūdens" (periodikā 1987, teātrī 1988, grāmatā 2001) mītiskā un aktuālā savienojums izpaužas vistiešāk. Pamatkonflikts – starp patiesību un meliem. Atklāts melu teorijas atihumānais raksturs. Indivīds tiek nostādīts konfliktsituācijās – izvēles priekšā starp patiesību, pienākumu, ilgām, mīlestību, kas ir savstarpēji saistītas parādības."Vārdaune, Dzidra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
Saiknes
Artūrs Skrastiņš - Znots
Ilze Ķuzule-Skrastiņa - Meita
Papildu vārdi
Ķuzule
Dalība organizācijās
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle
1979–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre
1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedre
1991
Studenšu korporācija "Dzintra"
Goda filistre
1999–2006
Triju Zvaigžņu ordeņa dome
Rīga
Domes locekle
1999 līdz šim
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Goda locekle
2002–2004
Valsts valodas komisija
Rīga
Priekšsēdētāja
2005 līdz šim
Koknese
Kokneses fonda padomes locekle
2006–2007
Ordeņu kapituls
Pils laukums 3, Rīga
Locekle
Dzīvesvieta
1956–1967
Ķivuļi
"Kalna Ķivuļi"
Izglītība
1959–1967
Slampes astoņgadīgā skola
Slampe
1967–1970
Murjāņu sporta internātskola
Murjāņi
1970–1975
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa
Darbavieta
1974–1975
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Tehniskā sekretāre
1975–1979
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Referente
1977–1990
Žurnāls "Liesma"
Rīga
Dzejas konsultante
1980–1982
Rīgas Jauno literātu studija
Rīga
Vadītāja
1989–2000
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Galvenā redaktore
2000–2008
Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība
Rīga
Prezidente
Ceļojums
1975
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācu valodas viena mēneša seminārs.
04.1977
Vācijas Demokrātiskā Republika
Braucienam uz VDR ar "Draudzības vilcienu" uz desmit dienām aprīlī.
04.1981
Japāna
Brauciens uz desmit dienām Rīgas pilsētas izpildkomitejas spectūrisma grupas sastāvā.
1982
Dienvidslāvija
Brauciens delegācijas sastāvā.
1982
Dienvidslāvija
Dzejnieku tikšanās.
04.1983
Bulgārija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā sakarā ar bērnu literatūras dienām Bulgārijā.
10.1984
Dienvidslāvija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
08.1985
Dienvidslāvija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
1989
Sidneja
Brauciens pēc Austrālijas LARAs grupas ielūguma.
Organizators
10.07.1988–17.07.1988
Scenārija autore
Apbalvojumi
Vladimira Majakovska prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoli "Tik un tā".
1982
LĻKJS prēmija
Prēmija piešķirta par sabiedriski aktuālu tēmu risinājumu augstā mākslinieciskā līmenī lugās "Pilna Māras istabiņa" un "Tiesa", dzejoļu krājumā "Nav vārdam vietas" un aktīvu sabiedrisko darbību.
1986
Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par pēdējo piecu gadu devumu dramaturģijā (lugas "Divas dramatiskas poēmas" ("Pilna Māras istabiņa", "Tiesa"), "Dzīvais ūdens").
1987
Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dramatiskajām poēmām, pēdējo gadu devumu dzejā un libretu rokoperai "Lāčplēsis".
1988
Johana Gotfrīda Herdera prēmija
1993
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 8. novembra lēmumu.
IV šķira
1995
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
2000
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par rokoperas "Indriķa hronika" un tās fragmentu izmantojumu Latvijas Nacionālajā teātrī, Latvijas radio, koncertos un mehāniskajā ierakstā.
2001
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par muzikāli dramatiskā darba "Tobago" izmantojumu.
2002
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par lugu krājumu "Sauciet to par teātri".
Dramaturģija
2002
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par operas "Putnu opera" iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un ārpus Latvijas - Vanemuines teātrī Igaunijā, kā arī par tās izmantojumu Latvijas Radio, LTV un koncertos.
2003
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu - dziesmu "Tuvu tuvu". Darbs publicēts arī nošu krājumā.
2004
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu - dziesmu "Tik un tā". Darbs publicēts arī nošu krājumā.
2004
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par darbu "Zemes nodoklis".
Dramaturģija
2005
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par lugas “Zemes nodoklis" (2003) ilgstošu un plašu izmantojumu - iestudējumiem Latvijas Dailes teātrī, Rīgas Krievu teātrī, amatierteātros, kā arī teātros ASV, Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā, Vācijā un lugas publicēšanu lugu k
2007
Atzinības krusts
Ordeņa lielvirsniece ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 12. novembrī Rīgas pilī.)
II šķira
2008
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par rokoperas "Lāčplēsis" (pirmizrāde Rīgas Sporta manēžā 1988. gada 23. augustā) atjaunojumu koncertiestudējumā Burtnieku estrādē un plašu darba izmantojumu.
2009
Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Balva piešķirta par literāro pasaku "Tango un Tūtiņa ciemos".
Bērnu literatūra
2012
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par grāmatu "Pieci pirksti".
Proza
2014
Lielā lasītāju balva
Balva piešķirta par romānu "Pieci pirksti".
Oriģinālproza
2015
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par dziesmu "Veltījums", kas skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, ne vien Latvijā, bet arī Vācijā.
2017
Sabiedrisko mediju balva "Kilograms kultūras"
Balva piešķirta par autobiogrāfisko romānu "Paradīzes putni".
Literatūra
2018
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par romānu "Paradīzes putni".
Labākais prozas darbs
2019