Māra Caune

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (29); Redaktors (3); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsMāra Caune
PseidonīmsMalda Vāverīte
Personiska informācijaDzimusi 1941. gada 4. jūlijā zootehniķa un pagasta valdes sekretāres ģimenē.
1948: zaudējusi māti.
Profesionālā darbība1978: pirmā publicētā recenzija "Pār kādu slieksni iet uz baltu mūžu” par Skaidrītes Kaldupes prozu publicēta žurnālā "Karogs” (Nr. 12).
Rakstījusi recenzijas jaunākajiem dzejoļu krājumiem un bērnu literatūru, apceres par teātri un tēlotājmākslu, par grāmatniecības un poligrāfijas jautājumiem.
Citātu galerija

Māra Caune par sevi

*
Grāmatu izdošana man ir dzīves jēga un nepieciešamība. Es nevaru vērtēt savu darbu, bet zinu, ka nevaru to nedarīt.
*
Dažs redaktora pienākumos ietver tikai manuskripta lasīšanu, piekārtošanu. Esmu sevi vienmēr izjutusi par grāmatas arhitekti. Domāju par to, kam tā adresēta, ja zinātniekam – tekstā var būt komentāri, ja plašam lasītāju lokam – lai valoda būtu raita, ilustrācijas tieši uztveramas. Mākslinieciski var paspēlēties ar saturu... Jā, piedalos grāmatniecības pilsētas radīšanā!
*
Palīdz intuīcija, dzīves pieredze [grāmatizdošanā]. Kopš 1961. gada strādāju grāmatniecībā. Hruščova laikā izbaudīju naudas maiņu, būdama kasiere grāmatnīcā, vēlāk kā pārdevēja iepazinu lasītāju prasības. Studiju laikā liktenis piespēlēja dullību un likumsakarību – pametu universitāti un, nezinādama krievu valodu, aiztraucos uz Maskavu apgūt jaunu specialitāti, jo gribēju kļūt par profesionāli grāmatniecībā. Pirmajā studiju gadā dzīvoju ārpus Maskavas kopā ar grāmatu ilustrētājiem no visas savienības. Rīgā –loģisks turpinājums – darbs pie grāmatām par mākslu, vēlāk "Karogā" – iepazīšanās ar rakstniekiem, tagad zinu, kā viņus bikstīt, laist kopā ar māksliniekiem, zinu, kad kuram top manuskripts. Risks – tā ir mana stihija! Patīk klasiskie ilustrētāji, tomēr, cik vien varu, aicinu jaunos.
*
Ap mani vienmēr ir kņada. Bērnu, jaunu cilvēku ielenkums. Man nepatīk sīkie darbi – adīt, tamborēt, šūt.. Gēnos varbūt nav likts būt mātei, jo mīlu vienatni, klusumu. Varu būt nejauka, asa, labi, ka nav to, kam obligāti tas jāiztur. Līdzsvaru atgūstu laukos Ļaudonā vai Plakanciemā. Strādāju dārzā, bet jau vācu ražu – idejas.
*
Tipogrāfijas krāsu smarža ir visburvīgākā, sarunas ar tipogrāfijas "večiem" – psiholoģiski visjaukākās...

Romanizējama avantūriste Māra: Genovefas Bērsones saruna ar Māru Cauni. Latvijas Jaunatne, 1993, 25. marts. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr...
Nodarbespubliciste
izdevēja
kritiķe
Dzimšanas laiks/vieta04.07.1941
IzglītībaĻaudona [uo]
Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads
Ļaudonas skola

Koknese
Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads
Kokneses skola

Aizkraukle
Aizkraukle, Aizkraukles novads

Aizkraukles skola


Madliena
Madliena, Madlienas pagasts, Ogres novads
Zārdzenes septiņgadīgā skola

Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola
Rīga
Rīga

nezināms – 1959
Rīgas 45. vidusskola

1964 – 1968
studējis
Maskavas Poligrāfijas inst. Redaktoru fak. Grāmatzinību nod.
Darbavieta1959 – 1961
Rīga
Rīga

Tekstilfabrika "8. Marts", audēja


1961 – 1964
Rīga
Rīga

Grāmatnīca "Gaisma", preču pieņēmēja un prečzine


1969
Rīga
Rīga
Grāmatnīca "Gaisma"

26.10.1970 – 03.08.1977
Zinātne
Rīga
Rīga

Redaktore


1977 – 1992
Žurnāls "Karogs"
Rīga
Rīga
Bijusi kultūras nodaļas vadītāja, atbildīgā sekretāre un galvenā redaktora vietniece

00.09.1992 – 2000
Izdevniecība "Preses nams"
Balasta dambis 2, Rīga
Balasta dambis 2, Rīga, LV-1048

Apgāda vadītāja


1996 – 2003
Rīga
Rīga
Nacionālās grāmatniecības padomes locekle

2000 – 2008 (Datums nav precīzs)
Priedaines
Saulkrasti
Saulkrasti, Saulkrastu novads
Redaktore
Ceļojums00.11.1979
Turcija
Turkey

00.11.1979
Grieķija
Greece

00.11.1979
Ēģipte
Egypt

00.11.1979
Kipra
Cyprus

23.12.1979 – 07.01.1980 (Datums nav precīzs)
Kuba
Cuba
Ceļojuma piezīmes "Vasara ziemā" lasāmas žurnālā "Karogs"(1980, Nr. 8)
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr...

1982
Bratislava
Bratislava, Slovakia
Brauciens uz vasaras kursiem.

00.08.1984
Ungārija
Hungary
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

1985
Spānija
Spain
Miršanas laiks/vieta07.01.2010
Rīga
Rīga
Apglabāts13.01.2010
Rīga
Rīga
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 1995. gada 2. augusta lēmumu.
V šķira
1995

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-23 no 23.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
07.01.2010Miršanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
13.01.2010ApglabātsPilsēta
3Ļaudona [uo]
(Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
4Koknese
(Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
5Aizkraukle
(Aizkraukle, Aizkraukles novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
6Madliena
(Madliena, Madlienas pagasts, Ogres novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
7Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1959 - 1961DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1961 - 1964DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1969DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
26.10.1970 - 03.08.1977DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1977 - 1992DarbavietaPilsēta
13Balasta dambis 2, Rīga
(Balasta dambis 2, Rīga, LV-1048)
01.09.1992 - 2000DarbavietaĒka, māja
14Saulkrasti
(Saulkrasti, Saulkrastu novads)
2000 - 2008DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1996 - 2003DarbavietaPilsēta
16Turcija
(Turkey)
01.11.1979CeļojumsValsts
17Grieķija
(Greece)
01.11.1979CeļojumsValsts
18Ēģipte
(Egypt)
01.11.1979CeļojumsValsts
19Kipra
(Cyprus)
01.11.1979CeļojumsValsts
20Kuba
(Cuba)
23.12.1979 - 07.01.1980CeļojumsValsts
21Ungārija
(Hungary)
01.08.1984CeļojumsValsts
22Bratislava
(Bratislava, Slovakia)
1982CeļojumsPilsēta
23Spānija
(Spain)
1985CeļojumsValsts
Intervijā žurnālistei Genovefai Bērsonei Māra Caune (1941–2010) teikusi: “Esmu sevi vienmēr izjutusi par grāmatu arhitekti. [..] Jā, piedalos grāmatniecības pilsētas radīšanā!” (Latvijas Jaunatne, 1993, 25. marts) Un Māra Caune patiešām bija gan grāmatu arhitekte, gan 90. gados, vadot apgādu “Preses nams”, izveidoja veselu grāmatniecības pilsētu, ierakstot gan apgāda, gan savu vārdu grāmatniecības vēsturē.
Māra Caune, nākusi no Ļaudonas, vidējo izglītību ieguvusi Rīgā Natālijas Draudziņas vidusskolā un 45. vidusskolā (1959). Pēc vidusskolas uzreiz studēt nav bijis iespēju, Māra Caune strādājusi tekstilfabrikā “8. Marts” par audēju (1959–1961). Nākamā darbavieta jau ved tuvāk interesēm, kas radušās jau bērnībā, iespējams, tad, kad kāds no Rīgas meitenei atvedis Alberta Kronenberga ilustrēto grāmatu “Darbam dzimu, darbam augu”: “Cik lauku bērna gara pasaulei tuvi un saprotami tās varoņi – “Zaķīts ara tīrumā, Žagatiņa brīnījās; Ko brīnies, žagatiņa? Tā vīram jāstrādā”. Varbūt tieši šī plānā grāmatiņa bija tā, kas mani ierosināja pievērsties grāmatniecībai, saskatīt skaisto pasaulē un cilvēkos.” (Caune M. Alberta Kronenberga dzīvesceļu pārstaigājot. Karogs, 1987, Nr. 10) Grāmatnīcā “Gaisma” Māra Caune ir prečzine (1961–1964), pieņem jaunās grāmatas un pārzina visu, kas saistīts ar to pārdošanu.
1964. gada septembrī – solis vēl tuvāk grāmatai, Māra Caune sāk studēt Maskavas Poligrāfijas institūtā Redaktoru fakultātes jaundibinātajā Grāmatu zinību nodaļā (1964–1968). Kad augstskola pabeigta Latvijas PSR Preses komiteja nevar nodrošināt izglītībai atbilstīgu darbu, un kādu laiku viņa atkal strādā grāmatnīcā “Gaisma” (1969). Tad septiņus gadus Māra Caune ir izdevniecības “Zinātne” redaktore (1970–1977), līdz seko uzaicinājums pāriet darbā uz žurnāla “Karogs” redakciju(1977–1992), kur kādu brīdi darbojas kritikas nodaļā, bet vēlāk patstāvīgi veido “Kultūras panorāmu”. Literatūrvēsturnieks Ilgonis Bērsons, kurš vienā laikā strādājis ar Māru Cauni “Karogā”, raksta: “Biezais žurnāls īstenībā ir sarežģīts grāmatas žanrs, un poligrāfijas speciāliste varēja īstenot jaunas, drošas idejas. Karodznieki bija ciešas saimes ļaudis, kas cienīja atklātību, sirsnību, talantību, darba mīlestību, un Māra bija mūžīgā nemiera gariņš.” (Bērsons I. No audējas līdz grāmatu arhitektei. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 2010, Nr. 1/2)
Strādājot žurnālā “Karogs”, Māra Caune rakstījusi recenzijas par jauniznākušajām grāmatām – viņas uzmanības lokā bijusi dzeja un bērnu literatūra –, pievērsusies arī grāmatizdošanas un poligrāfijas jautājumiem, arvien uzskatīdama, ka ne mazāk svarīgs par grāmatas saturu ir arī grāmatas ietērps, jo, tikai domājot par abiem, var sasniegt maksimālo rezultātu – labu un skaistu grāmatu. Īpašu prieku “Karogā” sagādājusi “Kultūras panorāmas” veidošana, jo tā bija iespēja saskarties arī ar teātra un tēlotājmākslu. Pārskatus par kultūras notikumiem dažkārt parakstījusi ar pseidonīmu – Malda Vāverīte.
Taču ļaušanās savai īstajai stihijai – grāmatizdošanai – kļūst iespējama 90. gados – sākumā žurnālā “Karogs”, kad, vienojoties ar akciju sabiedrības “Preses nams” prezidentu Kazimiru Dunduru par grāmatu izdošanu, “Karogs” sāk izdevējdarbību, un to vada Māra Caune. Taču “Karoga” iespējas ir visai ierobežotas, jo galvenais jau ir žurnāla sagatavošana un klajā laišana. 1992. gadā Māra Caune no “Karoga” aiziet un akciju sabiedrības “Preses nams” paspārnē izveido latviešu oriģinālliteratūras apgādu “Preses nams” (1992–2000). Astoņos gados – un tie ir skarbie deviņdesmitie – apgāds kļūst par lielāko oriģinālliteratūras izdevēju valstī un ir izdevis vairāk nekā 400 grāmatu. Pirmā, starp citu, bija Zigmunda Skujiņa “Sarunas ar jāņtārpiņiem” (1992).
“Risks – tā ir mana stihija,” tā jau minētajā intervijā teikusi Caune, pierādot to arī praksē. 1997. gadā viņa uzņemas finansiāli riskanto nacionālo enciklopēdiju izdošanu. Pabeidz izputinātās valsts izdevniecības “Latvijas enciklopēdija” iesāktās enciklopēdijas “Latvijas daba” pēdējo trīs sējumu izdošanu un turpina ar citiem šāda tipa izdevumiem – “Latvijas jūrniecības vēsture” (1. sējums, 1998), “Latvijas Brīvības cīņas, 1918–1920” (1999), “Latvijas pilsētas” (1999), “Teātris un kino biogrāfijās” (1. sējums, 1999). “Latvijas daba” ir pirmā enciklopēdija, kas iznāca atjaunotajā Latvijas Republikā. Šķiet, Māra Caune bija arī tā, kas pirmā atsāka rakstnieku rakstu izdošanu – par tādiem kļuva Ārijas Elksnes Raksti (1996–1997).
2000. gadā, kad Preses nama saimnieki atzīst, ka izdevniecība ir nerentabla, Māra Caune kļūst par apgāda “Priedaines” redaktori un īsteno dažu labu iepriekšējā apgāda ieceri, piemēram, izdod enciklopēdisku izdevumu “Rīgas ielas” (1. sējums, 2001). To turpina digitālās drukas uzņēmums “Drukātava”, kur arī viņa strādājusi par redaktori, izdodot 2. un 3. sējumu (2008, 2009).
Māras Caunes darbu novērtējusi Latvijas valsts, 1995. gadā piešķirot viņai Triju Zvaigžņu ordeni.
Māras Caunes mūžs noslēdzās 2010. gada 7. janvārī.

Ieva Kalniņa, 04.07.2021.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.