Līvija Labrence
16.02.1928 – 10.01.2007
Līvija Labrence (1928–2007) – grāmatvēsturniece un bibliotekāre, ilggadēja Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas darbiniece. Beigusi LVU Filoloģijas fakultātes Vācu valodas un literatūras nodaļu. Kopš 1960. gada strādāja Zinātņu akadēmijas Fundamentālajā bibliotēkā (mūsdienās – LU AB Misiņa bibliotēka), no 1973. gada – Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā, kur kārtojusi un popularizējusi manuskriptu un rokrakstu krājumu. Daudzu zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autore par latviešu grāmatniecības vēsturi. Pētījumu "Jelgavas grāmata" (1984), "Latviešu ābece" (1988) un "Latviešu rakstnieku rokraksti Misiņa bibliotēkā" (1994) autore.
Dzimšanas laiks/vieta
16.02.1928
Rīga
Miršanas laiks/vieta
10.01.2007
Rīga
Personiska informācija
Tēvs – prokurists – bankas grāmatvedības vadītājs Liepājas bankā Rīgā, māte – vācu valodas skolotāja. Bijusi trešais bērns ģimenē.
Profesionālā darbība
1975: pirmā publikācija – raksts par Eduardu Zīslaku krājumā "Varavīksne".
Publicējusi rakstus par latviešu grāmatniecības un literatūrvēstures jautājumiem krājumos un periodikā; parJēkabu Dravnieku, Jelgavas grāmatizdevējiem, Kārļa Egles arhīvu. Rakstījusi arī par cittautu grāmatniecības un bibliotēku zinātnes problēmām.
Nozīmīgākie pētījumi grāmatniecības vēsturē
1984: "Jelgavas grāmata"
1988: "Latviešu ābece"
1994: "Latviešu rakstnieku rokraksti Misiņa bibliotēkā"
Citātu galerija
"Katru reizi, kad Līvija Labrence referējusi grāmatniecības interesentiem par vecajiem Jelgavas izdevējiem, viņa saistījusi uzmanību ne tikai ar jauniem faktiem, kurus viņa atklājusi rūpīgā darbā – pāršķirstot desmitiem avīžu komplektu, pārcilājot grāmatu kaudzes un izskatot arhīvu materiālus, Katrs grāmatu izdevējs viņai ir kultūras darba veicējs ar savdabīgu raksturu, ar īpatnēju pieeju dzīvei un cilvēkiem, bet galvenais – ar īpatnēju pieeju grāmatai. L. Labrence cenšas sīki izpētīt katra izdevēja dzīves gaitu un profesionālo sagatavotību, lai izprastu, kāpēc viņš kļuvis par grāmatu apgādātāju un kāpēc viņa grāmatas ir tieši tādas gan autoru un temata izvēles, gan arī apdares ziņā. Šāda pieeja redzama arī L. Labrences darbā "Jelgavas grāmata". Ne skaitļu un nosaukumu virknes, bet dzīvs stāstījums, grāmatu raksturojums un vērtējums vada lasītāju no nodaļas uz nodaļu."
Konstantīns Karulis. Darbs par Jelgavas grāmatniecību. Karogs, Nr. 5, 1985, 1. janv., 178.–179. lpp.
No Līvijas Labrences personīgajām atmiņām. Citēts pēc: Sandra Grīnberga. Grāmatniecības pētniece Līvija Labrence. Bibliotēku Pasaule, Nr. 38, 2007.
"Šis 25 gadu darbs man nebija darbs, ko strādā un par ko tikai saņem algu, bet tas bija man sirdslieta, kuru es strādāju ar interesi un kur es jutos kā savā vietā. Pats galvenais – Misiņa bibliotēka bija zaļa sala lielajā krievināšanas jūrā. Tā bija reta izredzēta vieta, kur varēja domāt un strādāt latviski. Sirds notrīs vēl tagad, domājot par to, kādas latviešu kultūras vērtības – rokrakstus un senas latviešu grāmatas – man bija lemts turēt rokā, lasīt, kopt."
Līvija Labrence par darbu Misiņa bibliotēkā. Citēts pēc: Sandra Grīnberga. Grāmatniecības pētniece Līvija Labrence. Bibliotēku Pasaule, Nr. 38, 2007.
Dzimtais vārds
Vīnkalne, Vīnkalna
Papildu vārdi
Līvija Ilga
Dalība organizācijās
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Dziedājusi Zinātņu akadēmijas korī kopā ar Fundamentālās bibliotēkas lasītavas vadītāju Martu Silu, pēc kuras rosinājuma uzrunājusi bibliotēkas direktoru Kārli Liepiņu un sākusi strādāt FB.
Izglītība
1942
Jelgavas Skolotāju institūts
Jelgava
Pēc pamatskolas beigšanas 1942. gadā iestājās Jelgavas Skolotāju institūtā.
1947
Rīgas 9. vidusskola
Rīga
Kara dēļ spiesta mainīt skolu uz Bekera un Millera ģimnāziju Rīgā (vēlākā Rīgas 9. vidusskola), kur pastiprināti mācījās vācu, angļu un latīņu valodu. Skolu beidza 1947. gadā.
1947–1952
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1947. gadā iestājās LVU Filoloģijas fakultātes Vācu valodas un literatūras nodaļa. Diplomdarbu par Kurta Bartela daiļradi izstrādāja Maskavā, Ārzemju literatūras bibliotēkā. Universitāti beidza 1952. gadā, iegūstot vācu filologa kvalifikāciju.
Darbavieta
1946–1953
Rīgas 3. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
1.–3. klašu skolotāja. Viņas stundas regulāri hospitēja Latvijas PSR Izglītības ministrijas pārstāvji, konstatējot, ka tajās trūkstot sociālistiskās ideoloģijas izpausmes un sabiedriskā aktīvisma. Neraugoties uz 3. vidusskolas direktores labvēlīgo attieksmi, Līvija Labrence bija spiesta labprātīgi aiziet no darba skolā pret sevi izdarītā ideoloģiskā spiediena rezultātā.
01.09.1953–1960
Rīgas pilsētas 9. bibliotēka
Brīvības gatve 206, Rīga
1953. gada 1. septembrī sāka strādāt par bibliotekāri Rīgas pilsētas 9. bibliotēkā (tagadējā Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkā "Vidzeme").
20.06.1960–1997
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
1960. gada 20. jūnijā sākusi strādāt par bibliotekāri-tehniķi Fundamentālās bibliotēkas lasītavā, vēlāk FB starpbibliotēku abonementā.
1973–1997
Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēka
Skolas iela 3, Rīga
1973. gadā Līvija Labrence no darba Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas lasītavā pārgāja strādāt uz Rokrakstu un reto grāmatu nodaļu Skolas ielā 3, kur nostrādāja līdz 1997. gada beigām, kad aizgāja pensijā.
Apglabāts
01.2007
Matīsa kapi