Lelde Stumbre

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Vienības: Autors (1)

Darbi: Darba autors (59); Sastādītājs (2); Redaktors (1); Recepcijas persona (24)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsLelde Stumbre
KopsavilkumsLelde Stumbre (1952) – dramaturģe. Dzimusi žurnālista Ērika Stumbra un muzikoloģes Silvijas Stumbres ģimenē. Neilgu laiku strādājusi laikrakstu "Diena" un ''Literatūra. Māksla. Mēs'' redakcijā un citur, taču galvenokārt pievērsusies literārajai darbībai. Viņas radošo interešu attīstību rosinājusi saskarsme ar mātes brāli, trimdā dzīvojošo latviešu dzejnieku Olafu Stumbru. Rakstnieces pirmās publikācijas ir 20. gadsimta 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā publicēti dzejoļi. 70. gados Stumbre pievērsusies dramaturģijai, kļūdama par vienu no novatoriskākajām 20. gadsimta pēdējās ceturtdaļas lugu autorēm, kuras lugās - ''Sarkanmatainais kalps'', ''Jānis'', ''Ipolits'', ''Nākošpavasar'' un citās - jaušamas absurda un sirreālisma drāmas iezīmes. 21. gadsimtā Stumbre daudz rakstījusi arī prozu, darbus bērniem, publicējusi autobiogrāfiskas ievirzes sacerējumus un biogrāfijas.
Profesionālā darbība1973: Pirmā nozīmīgākā publikācija: dzejoļi jauno dzejnieku krājumā "Acis". Literāro darbību sākusi ar dzeju, kas publicēta periodikā kopš 1969. gada.

Darbu pirmuzvedumi

1975: "Lietus" (Somerseta Moema stāsta motīvi) Valmieras teātrī
1979: "Gaidīt" Latvijas radio
1980: "Andersons" Dailes teātrī
1980: "Zīmējumi smiltīs" Dailes teātrī
1981: "Vasaras ainava" Latvijas radio
1982: "Bērni" Nacionālajā teātrī
1982: "Ipolits" Nacionālajā teātrī
1982: "Tā, lai var redzēt ceļu" teātrī "Sovremeņņik" (Maskavā)
1982: "Mauglis" (Radjarda Kiplinga "Džungļu grāmatas" motīvi) Jaunatnes teātrī
1984: "Jānis" Valmieras teātrī
1986: "Ziediņi" Jaunatnes teātrī
1987: "Sarkanmatainais kalps" Nacionālajā teātrī
1988: "Kuģītis miglā" teātrī "Kabata" Rīgā
1988: "Nākošpavasar" Valmieras teātrī
1989: "Liels, spoži sarkans autobuss" Latvijas televīzijā
1989: "Kronis" Nacionālajā teātrī un teātrī "Kabata"
1991: "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" (Selmas Lāgerlēvas romāna motīvi) Dailes teātrī
1991: "Kaziņa – meitiņa" teātrī "Skatuve"
1992: "Suns" Nacionālajā teātrī
1992: "Roze" Valmieras teātrī
1992: Cikls "Deviņas īsas lugas" Latvijas Televīzijā
1994: "Divi forši suņi" Liepājas teātrī
1995: "Spalvas" Dailes teātrī
1995: "Svešinieki šeit" Nacionālajā teātrī
1998: "Slepkava un slepkava" ("Mīla – jā, mīla – nē") Nacionālajā teātrī
1999: "Aktieri" Sanfrancisko Mazajā teātrī
2003: "Letiņi" Valmieras teātrī
2004: "Saulriets" Nacionālajā teātrī
2005: "Skatiens no augšas" Daugavpils teātrī
2007: "Laimīgā Blūmentāle" Dailes teātrī
2008: "Smiltāju mantinieki" ("Mājās") Nacionālajā teātrī
2008: "Pāris – nepāris" Liepājas teātrī
2009: "Persijs Dievišķīgais" Austrālijas Latviešu teātrī Sidnejā
2012: "Mī.. mālēt" ("Bilde") Nacionālajā teātrī
2012: "Zelta nauda" Daugavpils teātrī (kopā ar Moniku Zīli)
2015: "Droši kā tankā" Dailes teātrī

Romāni

2006: Pacietības mērs (Lauku Avīze)
2009: Mācītājas māja (Lauku Avīze)
2010: Savienoto trauku līkums (Lauku Avīze)
2011: Vasaras svelme (Lauku Avīze)
2014: Divas mājas (Lauku Avīze)
2017: Fokstrots (Latvijas Mediji)
2021: Perfekcioniste (Latvijas Mediji)

Proza bērniem

2016: Pūcīte ar zeltainajām acīm (Zvaigzne ABC)

Biogrāfijas

2016: Pasaules lāpītājs - Arvīds Ulme (Drukātava)
2017: Maija, Cher ami! (Latvijas Avīze)

Memuāri

2012: Personīgi (Lauku Avīze)

Dalība citos projektos

2015: autore Jēkaba Jančevska oratorijas ''Māra no Letu zemes'' un skaņdarba ''Naktsvijole'' dzejas tekstiem

Citātu galerija

Par lugu ''Jānis''

Lidz šim dramaturģija piedāvāja galvenokārt varoni, kas traucās no laukiem projām, lai ātrāk tiktu pilsētā: pie komforta, pie visa gatava. Piedāvāja varoni: ņemt un baudīt noskaņotu. Lelde Stumbre un režisore Māra Ķimele veiksmīgas sadarbības rezultātā piedāvā mums jauna tipa varoni, kurš no pilsētas atgriežas laukos, jaunieti, kuram ir svarīgi atrast nevis kaut kādu. bet gan savu īsto vietu dzīvē. Lelde Stumbre, pati būdama jauna, izjutusi savas paaudzes sirdspukstus: - Nav laikam neviena, kuram nebūtu pazīstams kāds Jānis. Jānis ir mums blakus katru dienu, mēs skatāmies uz viņu un vērtējam viņu, jo viņš taču ir JĀNIS. Cilvēks. realitāte. simbols, sapnis. Саur Jāni man gribējās ieraudzīt savas tautas pagātni, šodienu un varbūt arī nākotni. Vai viņš šodien ir tikpat stiprs kā bija kādreiz, vai būs ar mums vienmēr? Ko viņš, Jānis, grib un domā šodien mūsu civilizētājā gadsimtā? Vai viņš vēl sajūt zemes smaržu un tās saldo smagumu, jeb vai tikai pask-rien visam garām, sēžot žigulī? Vai viņš būs tas spēks, kas mūs visus virzīs uz priekšu, saturēs kopā? Vai viņš būs tas JĀNIS? Tādi ir jautājumi, kurus es pati sev uzdevu, rakstot šo lugu.

Austra Skudra. Par zemes smaržu un viduslaiku meiteni. Valmiera, Liesma, nr.195, 12.12.1984.

Par lugu emocionālo intensitāti

"Lasītāja emocionālo kontaktu ar L. Stumbres lugām vispirms rada arī viņas tēlu dzīvīgums, tajos kūsājošās dziņas. Dionīsiskais vīrišķo un sievišķo dziņu pārmērs, ko lugas struktūras rāmjos iekļauj L. Stumbres izkoptā amata prasme. Acīmredzot ir sasniegta tā meistarības pakāpe, kurā formas pieredze vairs nav kanons, kas spīdzina jaunrades impulsus, bet spēks, kas organiski iekļaujas jaunrades procesā. [..] Leldes Stumbres talants ir bagāts arī ar vārda maģijas izjūtu. Autores lugu personāži nevairās no stipriem vārdiem. (..) Bet autores lugu valodā ir arī otrs slānis, te valoda kļūst par zīmju sistēmu, kurā sazinās izredzētie. Šī valoda apliecināja Leldes Stumbres mākslas noslēpumu jau „Zīmējumos smiltīs”. Cilvēku visintīmākās saskarsmes brīžos klasiskais dialogs pāraug pārtrauktajā, kad vārds ir reizē adresēts sev un partnerim.

Gunārs Bībers. Būt vienmēr ceļā. Priekšvārds Leldes Stumbres lugu izlasei ''Kronis''. Rīga: AGB, 2000. 7. lpp.
''Leldes Stumbres lugu izejas punkts ir it ka sadzīvisks, bet, lugai virzoties uz priekšu, kļūst redzams, ka katra varoņa rīcību nosaka kāda viena visu pakļaujoša iedoma, noteikts rīcības, domāšanas stereotips. Varoņi neatsedzas kā personības cilvēkiem raksturīgā daudzveidībā, bei viņi iet līdz galam pa kādu vienu jūtu, domāšanas, rīcības līniju. Lidz ar to arī ir neiespējama savstarpējā saprašanās. Ja šādiem cilvēkiem pieietu no sadzīviska viedokļa – varētu teikt, ka mūsu priekšā ir psihiski slimie. Taču šeit notiek kas cits – autores psiholoģiskā intuīcija, spēja saskatīt katrā situācija aizvien jaunas nianses atkal kādā brīdī liek skatītājam sevī sajust tuvību ar šiem varoņiem. Jo viņu rīcību vada vispārcilvēciski, ikvienam vairāk vai mazāk piemītoši motīvi un impulsi. Vienkārši dzīvē tie nav sastopami tik sakāpinātā veidā, kā tas ir lugā – modelī. Notiek tas pats, kas Jāņa Jurkana lugās – identifikācija un pēc tam konfrontācija ar nepieņemamo ceļu, pa kuru aiziet lugas varoņi, tikai, ja Jānis Jurkāns to panāk ar smalku visas cilvēka esamības atspoguļojumu, tad Lelde Stumbre ar precīzi niansētu psiholoģiju. Ja Jānim Jurkanam atsevišķi tēli metaforiski izsaka lugas jēgu, tad Leldei Stumbrei visa luga pāraug metaforā.''

Dainis Grīnvalds. Jaunie dramaturgi – problēmas un perspektīvas. Rīga, Literatūra un Māksla, nr. 2, 14.01.1983.

Par saistību ar teātri

"Teātrim L. Stumbres mūžā ir īpaša nozīme. Viņas lugas daudz rādītas gan profesionālos, gan amatieru teātros, iestudētas televīzijā un radio, atšķirīgu mākslinieku personību iedzīvinātas. Teātris ir viņu mācījis un kalis, īpaši no tā laika, kad S. Moema "Lietus" dramatizējuma uzveduma sagatavošanā Leldei Stumbrei bija iespēja piedalīties režisores Māras Ķimeles mēģinājumos Valmieras teātrī."

Kalnačs, Benedikts. Lelde Stumbre. Latviešu rakstnieku portreti. 70.–90. gadi. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. 36. lpp.

Par rakstnieces personību

"Lelde nav ārišķiga, viegla. Ir impulsīva, emocionāla, drosmīga, viegli aizkaitināma, stipra, taisnīga, naiva... Vai nav par daudz pretrunu? Nav, jo dažas no šīm īpašībām attiecas tikai uz viņas lugu personāžiem."

Čaklais, Ingmārs. Lelde Stumbre un viņas lugas. Stumbre, Lelde. Kronis. Rīga: AGB, 2000. 516. lpp.
SaiknesOlafs Stumbrs (1931–1996) - Tēvabrālis
Nodarbesdramaturģe
autore
Dzimšanas laiks/vieta30.01.1952
Auce
Auce, Dobeles novads
Dzīvesvieta1952
Rīga
Rīga
Izglītībanezināms – 1970
Rīgas 5. vidusskola
Āgenskalna iela 21a, Rīga
Āgenskalna iela 21A, Rīga, LV-1048

1978 – 1984
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069

Diplomdarbs - luga ''Sarkanmatainais kalps''

Darbavieta
Vides Vēstis
Kalnciema iela 28, Rīga
Kalnciema iela 28, Rīga, LV-1046

Līdzstrādniece



Zaļās atmodas muzejs un vides izglītības centrs
Pils iela 1, Jūrmala
Pils iela 1, Jūrmala, LV-2015

1971 – 1972
Latvijas Radio
Doma laukums 8, Rīga
Doma laukums 8, Rīga, LV-1050

Teletaipiste


1974 – 1978 (Datums nav precīzs)
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs
Rīgas Botāniskais dārzs
Kandavas iela 2, Rīga, LV-1083

Sardze


1990 – 1990
Laikraksts "Diena"
Mūkusalas iela 15, Rīga
Mūkusalas iela 15, Rīga, LV-1004

Žurnāliste


1998 – 1999
Laikraksts "Literatūra. Māksla. Mēs"
Rīga
Rīga

Žurnāliste


2007
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003
Vadījusi dramaturģijas meistarklases

2011
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003
Vadījusi dramaturģijas meistarklases

2013 – 2016
Žurnāls ''Mezgls''
Rīga
Rīga

Ārštata autore


2014
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050

11. Saeimas deputāte

Dalība organizācijās1983
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1987
Vides aizsardzības klubs

Kluba biedre un viceprezidente


1999
Latvijas Dramaturgu ģilde
Vaļņu iela 9, Rīga
Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050

Valdes priekšsēdētāja

ApbalvojumiAndreja Pumpura prēmija
Prēmija piešķirta Leldei Stumbrei un Valmieras teātra uzvedumam "Jānis" (režisore M. Ķimele), komponistam I. Zemzarim.
1985

Latvijas Literatūras gada balva
Kronis
Balva piešķirta par lugu krājumu "Kronis".
Dramaturģija
2001

Latvijas Literatūras gada balva
Smiltāju mantinieki (Mājās)
Balva piešķirta par darbu "Smiltāju mantinieki".
Dramaturģija
2009

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Auce
(Auce, Dobeles novads)
30.01.1952Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1952DzīvesvietaPilsēta
3Āgenskalna iela 21a, Rīga
(Āgenskalna iela 21A, Rīga, LV-1048)
- 1970IzglītībaĒka, māja
4Povarskaya 25А, Maskava
(Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069)
1978 - 1984IzglītībaĒka, māja
5Mūkusalas iela 15, Rīga
(Mūkusalas iela 15, Rīga, LV-1004)
1990 - 1990DarbavietaĒka, māja
6Doma laukums 8, Rīga
(Doma laukums 8, Rīga, LV-1050)
1971 - 1972DarbavietaĒka, māja
7Rīgas Botāniskais dārzs
(Kandavas iela 2, Rīga, LV-1083)
1974 - 1978DarbavietaParks
8Rīga
(Rīga)
1998 - 1999DarbavietaPilsēta
9Jēkaba iela 11, Rīga
(Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050)
2014DarbavietaĒka, māja
10Kalnciema iela 28, Rīga
(Kalnciema iela 28, Rīga, LV-1046)
(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
11Pils iela 1, Jūrmala
(Pils iela 1, Jūrmala, LV-2015)
(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
2013 - 2016DarbavietaPilsēta
13Ludzas iela 24, Rīga
(Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003)
2007DarbavietaĒka, māja
14Ludzas iela 24, Rīga
(Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003)
2011DarbavietaĒka, māja
15Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1983Dalība organizācijāsĒka, māja
16Vaļņu iela 9, Rīga
(Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050)
1999Dalība organizācijāsĒka, māja
Lelde Stumbre ir latviešu rakstniece, vairāk nekā 50 lugu autore. Rakstījusi arī dzeju, prozu un dramatizējusi tādus pasauslavenus prozas darbus kā Radjarda Kiplinga romānu ‘’Džungļu grāmata’’ (Mauglis; Jaunatnes teātris, 1982) un Zelmas Lāgerlēvas darbu ‘’Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums’’ (Dailes teātris, 1991).

Autore dzimusi 1952. Gada 30. janvārī Aucē, žurnālista Ērika Stumbra un muzikoloģes Silvijas Stumbres ģimenē. Mācījusies Rīgas 5. Vidusskolā un beigusi literāros kursus PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtā Maskavā.

Saskarsme ar mātes brāli rosinājusi Stumbri pievērsties rakstniecībai, un jau 20. Gadsimta 60. gados tā sākusi nodoties dzejai, latviešu literārajā arēnā sevi izteiktāk piesakot ar 1973. gadā publicētu dzejas ciklu laikabiedres Montas Kromas sastādītajā jauno dzejnieku krājumā ‘’Acis’’. Ziņas par publikāciju guvušas plašu rezonansi arī trimdas latviešu literārajās aprindās par godu Gunara Irbes recenzijai laikrakstā ‘’Jaunā Gaita’’:

‘’Krājumā ir 15 autoru dzeja. Meklējot šo autoru starpā pārliecinošāko un sološāko, vispirms prātā paliek Leldes Stumbres (dz. 1952. g.) dzeja, ko viņa veido no nepabeigtiem, stakato teikumiem, tos saauzdama kopā veselumā; kurā ir satura, dzejas gleznu un ritmikas saliedētība, neparastums un it kā ziemeļnieciski vēsa grafiska skaidrība.’’ (Jaunā Gaita, nr. 102, 1975)

Tomēr, par spīti sākotnējiem panākumiem dzejas laukā, 1970. gadu gaitā rakstnieces rokraksts arvien spilgtāk nostiprinājies latviešu dramaturģijā. Autores oriģināllugas un dramatizējumi 50 radošu darbības gadu laikā guvuši atzinību teju vai ikkatrā Latvijas profesionālajā teātrī, kā piemērus minot uzvedumus ‘’Andersons’’ un ‘’Zīmējumi smiltīs’’ Dailes teātrī (abi 1980), ‘’Ipolits’’ un ‘’Sarkanmatainais kalps’’ Latvijas Nacionālajā teātrī (1982; 1987), ‘’Jānis’’ un ‘’Roze’’ Valmieras Drāmas teātrī (1984; 1992), ‘’Divi forši suņi’’ Liepājas teātrī (1994) un ‘’Skatiens no augšas’’ Daugavpils teātrī (2005). Tāpat ar garākiem starpbrīžiem Stumbres literārais devums ticis godināts uz citzemju teātru skatuvēm. 1982. gadā Maskavā, teātrī ‘’Sovremeņņik’’, noris pirmuzvedums lugai ‘’Tā, lai var redzēt ceļu’’; 1999. gadā dramaturģes vārds izskan Sanfrancisko Mazajā teātrī, ASV, līdz ar lugas ‘’Aktieri’’ iestudējumu, bet vēl desmit gadus vēlāk Austrālijas Latviešu teātra skatuvi Sidnejā sasniedz ‘’Persijs Dievišķīgais’’. Līdztekus izceļamas ir Stumbres radiolugas ‘’Gaidīt’’ (1979) un ‘’Vasaras ainava (1981), kā arī iestudējumi Latvijas Televīzijā ‘’Liels, spoži sarkans autobuss’’ (1989) un ‘’Deviņas īsas lugas’’ (1992).

Par novatorisko ieguldījumu teātra darbā Lelde Stumbre saņēmusi vairākus apbalvojumus – Andreja Pumpura prēmiju par iestudējumu ‘’Jānis’’ (1985), kā arī Latvijas Literatūras gada balvu par lugu krājumu ‘’Kronis’’ (2001) un darbu ‘’Smiltāju mantinieki’’ (2009). Autore 1983. gadā tikusi uzņemta Latvijas Rakstnieku savienībā un kopš 1999. gada ir Latvijas Dramaturgu ģildes biedre.

Vērts minēt, ka paralēli radošajām gaitām rakstniece pildījusi teletaipistes pienākumus Latvijas Radio un strādājusi par sardzi Rīgas Botāniskajā dārzā, kā arī deviņdesmitajos gados īslaicīgi guvusi pieredzi žurnālistikā, darbodamies laikrakstos ‘’Diena’’ un ‘’Literatūra. Māksla. Mēs’’. No 2013. līdz 2016. gadam kā ārštata autore Stumbre strādājusi arī žurnālā ‘’Mezgls’’, vēstot par Latvijas muzeju vēsturi, kā arī vadījusi dramaturģijas meistarklases Latvijas Kultūras akadēmijā.

Neatkarīgās brīvvalsts gados pieaugusi Leldes Stumbres sabiedriskā un politiskā iesaiste. Rakstniece ir ilggadēja Vides aizsardzības kluba biedre un viceprezidente, bez tam arī Zaļās atmodas muzeja un vides izglītības centra vadītāja. Saistībā ar vides aizsardzības tematiku publicējusi rakstu sēriju laikrakstā ‘’Diena’’ un joprojām līdzdarbojas žurnālā ‘’Vides Vēstis’’. 11. Saeimas sasaukumā Stumbre īslaicīgi pildījusi arī deputātes funkcijas, pārstāvēdama partiju Nacionālā apvienība.

Par spīti aktīvai dalībai sabiedriskajās norisēs, Leldes Stumbres literārais mantojums turpina augt. Pēdējā desmitgadē rakstnieces uzmanības centrā ir proza un dokumentālā literatūra. Izdevniecības ‘’Latvijas Mediji’’ gādībā autore izdevusi septiņus romānus, tostarp ‘’Pacietības mērs’’ un ‘’Vasaras svelme’’, sarakstījusi atmiņu grāmatu ‘’Personīgi’’, biogrāfijas – ‘’Pasaules lāpītājs – Arvīds Ulme’’ un ‘’Maija, Cher Ami’’ – kā arī prozas grāmatu bērniem ‘’ Pūcīte ar zeltainajām acīm’’.

Informāciju apkopojis Eriks Dekoneks.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.