Karls Jūliuss Veirihs

16.08.1810 – 18.09.1863

Vācbaltiešu mācītājs, kordziesmu izdevējs latviešu
valodā.

Dzimšanas laiks/vieta

16.08.1810
Adavere

Miršanas laiks/vieta

18.09.1863

Personiska informācija

Tēvs – nomnieks no Kurzemes, vēlāk – Tērbatas pilsētas mantzinis. Māte – Juliāna, dzimusi Boma (Bohm). Precējies ar pirmo sievu Vilhelmīni Stenderi (Stender) 1840. gadā Dignājā, otrās laulības 1843. gadā ar Frīderiki Stenderi (pirmās sievas māsu) Dignājā.
1823.–1829. gadā mācījies Tērbatas ģimnāzijā, 1829. –1832. gadā – studējis teoloģiju. No 1832. gada strādājis par mājskolotāju Sesavā. 1835. gadā strādājis Sunākstē pie Johana Gotfrīda Stendera kā adjunkts. 1839. – 1847. gadā bijis mācītāja palīgs Dignājā, vēlāk mācītājs, no 1858. gada prāvests Sēlpils draudzē.

Profesionālā darbība

Vispārējs raksturojums
Vācbaltiešu mācītājs, kas studējis Tērbatā. Strādājis Sesavā, Sunākstē, kur bijis Johana Gotfrīda Stendera līdzgaitnieks un palīgs, kā arī Dignājā un Sēlpilī. Tulkojis latviešu valodā korāļu un baznīcas dziesmu tekstus, publicējies laikrakstā "Latviešu Avīzes", izdevis kordziesmu krājumu "Dziesmu vainaks, mīļiem latviešu jaunekļiem un bērniem vīts par jauku prieku" (I daļa – 1857, Jelgavā, II. daļa – 1864, III daļa – 1867), kur izcilu komponistu sacerējumi jauktajam un vīru korim publicēti ar tekstiem latviešu valodā un priekšvārdā pirmo reizi ir norāde uz latviešu „rotāšanas dziesmu” žanru. Krājumu materiāls liecina par ievērojamu kordziedāšanas attīstības pakāpi latviešu vidē. Izdevums 1860. gados noteica latviešu koru galveno repertuāru un ietvēra Džovanni Pjerluidži da Palestrinas (Palestrina), Orlando di Lasso (Lassus), Mikaēla Pretoriusa (Praetorius), Georga Frīdriha Hendeļa (Händel), Volfganga Amadeja Mocarta (Mozart),Kārļa Marias fon Vēbera Fēliksa Mendelszona (Mendelssohn), K. Kreicera un citu autoru darbus. Krājuma I daļas priekšvārdu Veirihs nobeidz ar vēlējumu, kaut jel kāds dziesmu mīļotājs ņemtos latviešu tautasdziesmas ar visām melodijām izdot.
Kopā ar Gustavu Grīneru (Grüner) publicējis "Kristīgas mājas grāmatu" (1855).Laika līnija1823–1829Mācās Tērbatas ģimnāzijā

1829 –1832Studē teoloģiju Tērbatas universitātē

1832–1835Strādā par mājskolotāju Sesavā

1835–1839Strādā Sunākstē pie Johana Gotfrīda Stendera kā adjunkts

1839–1847Mācītāja palīgs Dignājā, vēlāk mācītājs

No 1858Prāvests Sēlpils draudzēDarbiKordziesmu krājums Dziesmu vainaks, mīļiem latviešu jaunekļiem un bērniem vīts par jauku prieku (I d. – 1857, Jelgavā, II. d. – 1864, III d. – 1867)
Kristīgas mājas grāmata (1855, kopā ar Gustavu Grīneru)
Publikācijas laikrakstā Latviešu Avīzes

Bibliogrāfija
Breģe, Ilona. Cittautu mūziķi Latvijā. 1401–1939. Rīga: Zinātne, 2001, 205. lpp.
Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710–1960. Köln, Wien: Böhlau Verlag, 1970, S. 863.
Vītoliņš, Jēkabs; Krasinska, Lija. Latviešu mūzikas vēsture, I. Rīga: Liesma, 1972, 128. –129. lpp.

Digitālie resursi:
Baltisches Bibliographisches Lexikon digital,Digitalisierungsprojekt der Baltischen Historischen Kommission, http://www.bbl-digital.de/eintrag/Weyrich-Karl-Jul..Informāciju sagatavojusi Ilze Šarkovska-Liepiņa

Papildu vārdi

Weyrich

Dzīvesvieta

Adavere

Tartu

Sesava

Sunākste

Dignāja

Sēlpils

Izglītība

1823–1829
Tērbatas akadēmiskā ģimnāzija

1829–1832
Tērbatas Universitāte
Studē teoloģiju