Karls Johans Grass

Tēvs, Pēteris Grass – pārvaldnieks Madlienas muižā, māte – Susanna dzim. Helēniusa (Healenius). Par savu izglītību cīnījies pats, jo vecāki 13 gadu vecumā atdevuši bāreņu namam Rīgā. Sarežģīta jaunība, nepieciešams agri pašam tikt ar visu galā, tādēļ darbs mijies ar izglītību. 27 gadu vecumā nokļuvis Rīgā pie Kārļa liceja rektora J. Lodera, ar kura atbalstu pabeidzis šo mācību iestādi un iestājies Jēnas Universitātē.
Atgriežoties Livonijā, sākotnēji strādājis par privātskolotāju, līdz dabūjis pastāvīgu mācītāja vietu.
1762: apprecējies, sieva Marija Magdalēna Šteingotera (Steingötter), arhivāra meita. Ģimenē auguši pieci bērni. No tiem latviešu kultūrvēsturē nozīmīgākais – Karls Gothards Grass (1767 –1814) gleznotājs, grafiķis un literāts.
Sadarbojies ar apgaismības pārstāvi un literātu Drustu muižkungu Nīkolausu Kristoferu Hāgemeistaru.

K.J.Grass latviešu tautasdziesmas, jādomā, vācis savas intereses vadīts. Par šo darbošanos liecina viņa vēstule G. Merķelim 1797. gadā. Jādomā, vācēja nāves dēļ Dzērbenē savāktās tautasdziesmas pirmo krājumā tautasdziesmu krājumu izdošanas nolūkos Rūjienas mācītājam G. Bergmanim iesūta Rubenes mācītājs K. Harders.

Pastorālais veikums
1776: kalpojot Dzērbenes un Drustu draudzē uzcēlis mūra baznīcu

Autordarbi
1794: sarakstījis luterāņu katehismu "Ceļš uz to mūžīgu labumu un labklāšanu no tās dabīgas cilvēka atzīšanas ierādīts un no Dieva vārdiem pēc tiem pieciem gabaliem tās bērnu mācības pilnīgi parādīts"

Tulkojumi
1764: "Aizkraukles un Rīmaņa muižas zemnieku tiesa dota no Kārļa Spridiķa Šulc tūkstotā septītā simt sešdesmit ceturtā" – Aizkraukles un Rīmaņu muižas barona Karla Fridriha Šulca likumi (tiesības) šo muižu dzimtļaudīm;
1790: "Īsa mācība priekš latviešiem, kādā vīzē tos būs glābt, kas ūdenī slīkuši jeb ātri nomiruši" – Drustu muižas īpašnieka Nīkolausa Kristofera Hāgemeistera darba tulkojums.

Darbs folkloristikā
Jādomā, tautasdziesmas vācis savas intereses vadīts. 16 tautasdziesmas, kam kā vācējs norādīts K.J. Grass ievietotas G. Bergmaņa "Pirmajā latviešu epigrammu krājumā".

folkloras vācējs
literāts
mācītājs
tulkotājs

Grass

–1760
Mājskolotājs fon Hanenfeldu (Hanenfeld) ģimenē

1737–1738
Cēsis
Sekretāra Medera palīgs, dokumentu pārrakstītājs.

1739
Madliena
Mājskolotājs

1740–1747
Ropaži
Mājskolotājs tirgotāja forn Pieča (Pietsch) ģimenē

1760–1764
Liepkalnes evanģēliski luteriskā draudze
Liepkalnes evaņģēliski luteriskā baznīca
Šai laikā izveidojis arī mazu privātskolu.

1764–1796
Dzērbenes evaņģēliski luteriskā draudze
Dzērbenes evaņģēliski luteriskā baznīca
1776. gadā uzcelta pirmā Dzērbenes mūra baznīcaDibinājis draudzes skolu.

1733–1736
Rīga
Vecāki nodevuši bāriņu namā.

1736–1737
Lielvārdes mācītājmuiža
Atradies pie Lielvārdes macītāja Jakoba Andrē (Andreae, 1699 – 1776), kas darbojies 2. Bībeles izdevuma sagatavošanā.Šajā laikā strādājis par mājskolotāju pie landrāta fon Volfenšīlda (Wolffenschield).

1738
Valmiera
Friziera māceklis

1747
Rīgas licejs jeb Kārļa licejs
Mazā Pils iela 4, Rīga
27 gadu vecumā nokļuvis Rīgā pie rektora Johana Lodera (Loder, 1687—1775). J. Lodera kontrolē, mācības sākot ar 4. klasi, beidzis liceju.

1751–1754
Jēnas Universitāte
Studējis teologiju. Studijām ieguvis stipendiju 40 guldeņi.

1754–1760
Rīga
Pēc studiju beigšanas, ceļu daļēji mērojot kājām, atgriezies Livonijā.

1796
Vecie kapi
”Tur, kur Dieva debesnami,Tur aizved viņu Dieva Eņģeļi.Stāviet klusu, šeit apdomādami,Kāds viņš draugs un mācītājs jums bij.”Dēla K. G. Grasa vārdi, iekalti K. J. Grasa kapakmenī Dzērbenes vecajos kapos.