Meklēt

Kārlis Oļģerts Kraujiņš

2 bildes
Kārlis Oļģerts Kraujiņš
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Mudīte Austriņa un Kārlis Kraujiņš

Avots: KAKTUSS: LU AB un RMM kopprojekts. Pieejams: https://www.acadlib.lu.lv/pvp/0000000016.htm 

Lomas: dramaturgs, dzejnieks, rakstnieks, redaktors, tulkotājs, žurnālists

11.06.1879 – 28.01.1975

Kārlis Oļģerts Kraujiņš (1879–1975) – rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs, žurnālists, tulkotājs. Nozīmīgs viņa devums ir stāsti un tēlojumi jaunatnei, kas saista ar trāpīgu dzīves vērojumu, savdabīgiem portretējumiem un valodas tēlainību. Vairāki darbi, sevišķi dzeja, publicēti tikai periodikā. Sarakstījis monogrāfijas par Apsīšu Jēkabu, Frici Bārdu un Giju de Mopasānu, kā arī periodikā publicētas apceres par Antonu Austriņu, Rūdolfu Blaumani, Linardu Laicenu u. c. kultūras personībām.

  • Darba autors (37)
  • Recepcijas persona (18)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    11.06.1879
    Ranka
    Dzimis Rankas pagasta Lejasveckaļvos.

    Miršanas laiks/vieta

    28.01.1975
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimis saimnieka ģimenē.
    1901–1908: dzīvo Sanktpēterburgā, Krievijā. Šajā laikā Kārlis Oļģerts Kraujiņš aktīvi piedalās sabiedriskajā un kultūras dzīvē, iepazīstas ar ievērojamiem rakstniekiem un mākslas darbiniekiem. Top pirmie dzejoļi, stāsti, apraksti, publicistiski raksti, recenzijas par teātri un mūziku. Kādu laiku klausījies arī lekcijas Pēterpils Tautas universitātē.
    1908–1919: dzīvo Rostovā pie Donas, Krievijā.
    1920, 1921: dzīvo Novorosijskā un Tuapsē Krievijā. Kārlis Oļģerts Kraujiņš kopā ar rakstniekiem Fjodoru Gladkovu un A. Roslavļevu darbojas kultūras iestādēs, piedalās padomju rakstnieku un mākslas darbinieku arodbiedrības nodaļas izveidošanā. Tuapses izglītības komisariātā Kraujiņu ieceļ par mākslas nodaļas vadītāju. Šajā laikā viņš saraksta aģitācijas lugu "Sarkanais arājs" (krievu valodā). Luga pārtulkota arī ukraiņu valodā.
    1922–1924: dzīvo Suhumi, Krievijā un strādā Abhāzijas autonomās republikas laikraksta redakcijā par literārās nodaļas vadītāju.
    1924: atgriežas Latvijā.
    1930–1940: nodevies tikai rakstniecībai, saņēmis kultūras darbinieka pensiju.
    No 1949: aizgājis pensijā un nodevies tikai rakstniecībai.

    Profesionālā darbība

    LITERĀRĀ DARBĪBA
    1900:     pirmā publikācija – dzejolis "Bez ceļa" žurnāla "Austrums" 11. numurā.


    Rakstniecībā Kārli Oļģertu Kraujiņu ievadījis Rūdolfs Blaumanis. Ar Blaumani iepazinies Sanktpēterburgā, laikā, kad Rūdolfs Blaumanis ir laikraksta "Pēterburgas Avīzes" literārās daļas "Purva mala" vadītājs. Blaumanis kritiski iztirzā Kraujiņa darbus, dod padomu un publicē viņa pirmos sacerējumus.

    Kārļa Oļģerta Kraujiņa dramatiskie sacerējumi iestudēti radiofonā un galvenokārt uz pašdarbības teātru skatuvēm. Liriskā un satīriskā dzeja, tāpat proza publicēta periodikā, arī daudzos humoristiskos izdevumos.

    LITERĀRIE DARBI

    Fabulas
    1926: "Zīļu josta".

    Literārās pasakas
    1940: "Daugavas vārava".

    1960: "Saules bērns".

    Lugas
    1930: "Laimes karātavas".
    1930: "Miss Latvija".
    1932: "Dots pret dotu".
    1932: "Kur laime mīt?".
    1933: "Draugs un palīgs".
    1933: "Kad ievas zied".
    1933: "Mīlas talka".
    1933: "Paša barots, paša audzināts"".
    1934: "Mazie vistkopji".
    1935: "Uz mūžības krustcelēm".

    1936: "Kā Pārsliņa ceļoja uz sauli.

    Memuāri
    1973: "No atmiņu skrīņa".

    Monogrāfijas
    1930:     "Apsīšu Jēkabs dzīvē un darbā".
    1935: "Fricis Bārda dzīvē un darbā" (kopā ar Kārli Kārkliņu).

    1937: "Gijs de Mopasāns dzīve un darbi"

    Stāsti un tēlojumi
    1931:     "Miksis, Peksis un Ruksis".
    1932: "Meteņi".
    1934: "Lāča smēde".
    1938: "Spoku dzirnas".
    1942: "Zaļais pagalms".
    1970: "Dzīves lokā".

    Ārzemju autoru darbu tulkojumi

    No krievu valodas

    1945: Dmitrijs Furmanovs "Čapajevs".
    1947: Fjodors Gladkovs "Cements".
    1947: Vanda Vasiļevska "Kad iedegsies gaisma".
    1950: Konstantīns Paustovskis "Krimas stāsti".
    1957: Jelins-Pelins "Geraku dzimta", "Zeme".

    Citātu galerija

    PAR KĀRLI KRAUJIŅU

    ".. Līdzīgi daudziem vecākas paaudzes vēl esošiem un jau aizgājušiem rakstniekiem, arī jubilārs Kārlis Kraujiņš ir vēl Rūdolfa Blaumaņa literārais audžu dēls. Kraujņa pirmais dzejolis iespiests gan "Austrumā" jau 1900. gadā. Bet tad no pirmās revolūcijas gadiem viņš pāriet pie sava drauga Blaumaņa Pēterburgas Avīžu paspārnē un uzkar arī sev kaklā grāvrača kulīti, ar kuru līdzīgi savam audžu krusttēvam dodas iekarot pasauli. Un kur tik šis jūsmīgais rožu mīlētājs nav pabijis, meklēdams rozes starp literāra darba ērkšķiem. Gan Pēterpils tautas augstskolā, gan arī kā darbinieks Inženieru valdē, gan lielajās krievu izdevniecībās "Prosvežčoņije", vēlāk "Kultūra", bijis draugs ar daudziem to laiku prominentiem krievu rakstniekiem un māksliniekiem. [..] kad jūs pārlaidīsit vērīgu skatu viņa darbu sarakstam, tad tur bezgalīgā sīkā mistra paklājā atradīsit daudzus graudus veselus. Sīkais mistrs liekams uz viņa kā laikrakstu recenzenta, korespondenta un feļetonista birkas, arī redaktora darba žurnālistikā un periodikā, bet tad nāk smagākie graudi dzejā, fabulā, stāstā, drāmā un esejās: "Zīļu josta" – fabulas, "Lāču smēde", "Spoku dzirnavas", "Daugavas vārava", "Zaļais pagalms" – stāstu krājumi. lespiešanā – Kaukāza stāsti "Kalnos" un krājums "Dzīves lokā". Dailes teātrī 1933. g. izrādīta 5 ainu komēdija "Mīlas talka", citur izrādīta, starp citu radiofonā, – 3 cēl. komēdija "Katrs savā vietā", bez tam savs desmits mazāku dramatisku darbu skatuvei un radiofonam. Kapitālākie darbi literatūrvēsturē ir rakstnieku: Apsīšu Jēkaba, Gija de Mopasana un dzejnieka Fr. Bārdas monogrāfijas".

    Gruzna, Pāvils. Rakstnieka Kārļa Kraujiņa 65 gadi. Līdums, 1944, 8. jūn.

    Saiknes

    Antons Austriņš - Radinieks
    Mudīte Austriņa - Radiniece

    Nodarbes

    dramaturgs
    dzejnieks
    rakstnieks
    redaktors
    tulkotājs
    žurnālists

    Pseidonīms

    Kaļvu Oļģerts, Rožmīlis, Roberts Ķilders

    Izglītība

    –1894
    Velēnas draudzes skola
    Draudzesskola

    Darbavieta

    Jāņa Rozes apgāds
    Krišjāņa Barona iela 3, Rīga
    Vadījis Jāņa Rozes grāmatnīcu.

    1905–1908
    Sanktpēterburga
    Strādājis grāmatizdevniecībās "Просвещение" un "Культура".

    1908–1917
    Rostova pie Donas
    Strādājis grāmatizdevniecības "Культура" filiālē Rostovā pie Donas.

    1920
    Novorosijska
    Pēc padomju varas nodibināšanās Novorosijskā viņš bija apgabala Tautas saimniecības padomes sekretārs un juriskonsults. Kopā ar V. Meierholdu, F. Gladkovu u. c. nodibinājis Rakstnieku un mākslas darbinieku arodbiedrību, kurā ieņēmis atbildīgus amatus.

    1921
    Tuapse
    Tuapses izglītības komisariāta mākslas nodaļas vadītājs

    1922–1924
    Suhumi
    Strādājis laikraksta "Голос трудовой Абхазии" redakcijā par literārās nodaļas vadītāju.

    1925
    Laikraksts "Ziemeļlatvija" (1925–1940)
    Valka
    Redaktors

    1926–1929
    Laikraksts "Daugavas Vārds" (1926–1928)
    Daugavpils
    Redaktors

    1940–1941
    VAPP Grāmatu apgāds
    Rīga
    Tulkotājs un ārštata redaktors

    1944–1945
    VAPP Grāmatu apgāds
    Rīga
    Tulkotājs un ārštata redaktors

    1945–1949
    Latvijas PSR AP Prezidija izdevums "Ziņotājs"
    Rīga
    Atbildīgā redaktora vietnieks

    Dzīvesvieta

    1901–1908
    Sanktpēterburga

    1908–1919
    Rostova pie Donas

    1920
    Novorosijska

    1921
    Tuapse

    1922–1924
    Suhumi

    1924–1925
    Valka

    1926–1930
    Daugavpils

    1930–1975
    Rīga

    Dienests

    1901–1905
    Sanktpēterburga
    Karadienesta laikā Pēterburgā bijis štāba rakstvedis inženieru valdē.

    Dalība organizācijās

    1920
    Novorosijska
    Rakstnieku un mākslas darbinieku arodbiedrība.

    Apglabāts

    Rīgas Svētā Miķeļa kapi