Vienības: Teicējs (1)
Darbi: Darba autors (85); Sastādītājs (15); Redaktors (17); Komentāra autors (15); Recepcijas persona (37)
Attēli: Persona attēlā(6)
| Vārds | Kārlis Egle |
|---|---|
| Kopsavilkums | Kārlis Egle (1887–1974) – bibliogrāfs, literatūrvēsturnieks, tulkotājs. Rūdolfa Egles brālis. Kārlis Egle noorganizēja un vadīja Oskara Jēpes bibliotēku Cēsīs un Rīgā. Kopā ar brāli Rūdolfu Egli nodibināja un vadīja latviešu literatūras vēstures un kritikas žurnālu "Latvju Grāmata" (1922–1931), kurā ievietots daudz Egles rakstu. Bija Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēkas (kopš 1954. gada ZA Fundamentālās bibliotēkas nodaļas) vadītājs (1925–1952), pēc tam līdz 1966. gadam ZA Fundamentālās bibliotēkas galvenais bibliogrāfs. Tulkojis V. Šekspīra, A. Kuprina, V. Katajeva, R. Kiplinga, M. Ļermontova, Ļ Tolstoja, A. Puškina, un R. Tagores darbus. Publicējis dzejoļus, rakstus par literatūru un tās darbiniekiem, sagatavojis izdošanai un komentējis latviešu, krievu un cittautu klasiķu kopotos rakstus. No 1946. līdz 1947. gadam Kārlis Egle bija ZA Valodas un literatūras institūta Bibliogrāfijas un dokumentācijas nodaļas vadītājs. No 1946. līdz 1952. gadam LVU Filoloģijas fakultātes paša noorganizētās bibliotēku zinātnes katedras vadītājs, docents, arī Pedagoģiskā institūta lektors. Grāmatas "Īsa latviešu bibliogrāfijas vēsture" (1957) autors. Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedrs (1957), LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1945). |
| Personiska informācija | Dzimis lauku saimnieka ģimenē. Brālis – Rūdolfs Egle. Daļu bērnības aizvadījis pie vecvecākiem Adulienas Zeltkalnā. 1920. gada 6. jūnijā Vecpiebalgas baznīcā apprecējies ar Elmīru Veismani (1895–1979). |
| Profesionālā darbība | Ieguldījums izdevējdarbībā un bibliotēku darbāAp 1920.–1922. gadu noorganizējis un vadījis grāmatizdevēja un tirgotāja Oskara Jēpes maksas bibliotēku Cēsīs un Rīgā.1922. gadā pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Rīgā, kur turpinājis darbu Jēpes grāmatu veikalā un apgādā, izraudzījies apgādājamo literatūru, pulcinājis ap apgādu autorus, veicinājis izdodamo grāmatu kvalitātes paaugstināšanu. Organizējis izdevumu sērijas, pievērsies sistemātiskai literatūrzinātnes darbu publicēšanai. Vadījis un rediģējis sērijas "Bērnu un jaunatnes literatūra" un "Bērnu literatūra". Organizējis kultūrvēsturiski nozīmīgos izdevumus "Atziņas" (1–3, Cēsīs, 1923–1924) un Kaudzītes Matīsa "Atmiņas no tautiskā laikmeta" (1–2, Cēsīs, 1924). No 1925. līdz 1952. gadam Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēkas vadītājs. Atstājis nozīmīgu ieguldījumu Misiņa bibliotēkas attīstībā: 1932. gadā panācis obligātā brīveksemplāra piešķiršanu, papildinājis krājumu ar iztrūkstošajiem latviešu grāmatu izdevumiem, iedibinājis grāmatu apmaiņu ar ārvalstu bibliotēkām, ieguvis krājumam daudzus rokrakstu arhīvus. 30. gados piedalījies Latvijas Bibliotekāru biedrības aktivitātēs: vadījis biedrības bibliogrāfijas sekciju, organizējis literatūras izstādes, uzstājies bibliotekāru sanāksmēs un publicēja rakstus par dažādiem grāmatniecības un bibliotēku darba jautājumiem. 1946. gadā noorganizējis LVU Bibliotēku zinātnes katedru, līdz 1952. gadam bijis LVU mācībspēks. Literārā darbībaPeriodikā publicējis dzejoļus un īsprozas darbus.Pirmā publikācija – "Telegramma" žurnālā "Vārdotājs" 1906. gadā (6. nr.) – satīra par vācu muižniekiem sakarā ar 1905. gada revolūciju. Sastādītie, rediģētie krājumi un bibliogrāfijasKārlis Egle publicēja periodikā gan bibliogrāfiskus, gan literatūrvēsturiskus rakstus par Teodoru Zeifertu, Jāni Misiņu, Rūdolfu Blaumani, brāļiem Kaudzītēm, Ļevu Tolstoju, Morisu Māterlinku, Novālisu u. c.Sastādījis vai komentējis rakstu un kopotu rakstu (Jāņa Poruka, Jāņa Ziemeļnieka, brāļu Kaudzīšu, Rūdolfa Blaumaņa, Eduarda Veidenbauma, Linarda Laicena u. c.) izdevumus, kā arī sagatavojis bibliogrāfijas par Raini, Andreju Upīti, Vili Lāci. Savāca un sagatavoja publicēšanai, pievienojot īsas bibliogrāfiskas ziņas, latviešu rakstnieku autobiogrāfiju krājumu "Atziņas" (1–3, 1923–1924). Kopā ar Antonu Birkertu sakārtojis atmiņas par Rūdolfu Blaumani (1962). Kārlis Egle papildināja Teodora Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturi" (2–3, 1930–1934{2}), bija redaktors "Latviešu literatūras vēstures" (1–6, 1935–1937) izdevumam (sastādītājs un virsredaktors Ludis Bērziņš). Piedalījies Jāņa Misiņa "Izlases" (1962) sastādīšanā, sarakstījis tai apceri "Jāņa Misiņa mūža darbs" un sastādījis Jāņa Misiņa darbu bibliogrāfiju. Monogrāfijas 1935: grāmata par Misiņa grāmatu krātuves vēsturi "Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēka 1885–1935" 1957: Īsa latviešu bibliogrāfijas vēsture (līdz 1917. gadam) Sakārtotie krājumi 1923–1924: Atziņas: latvju rakstnieku autobiogrāfijas (Kārļa Egles sakārtojums un biobibliogrāfija) Sastādītie kopotie raksti un izlases 1933–1934: Jāņa Ziemeļnieka Raksti 2 sējumos 1939–1941: Brāļi Kaudzītes. Raksti 1942–1943: Valdis. Kopoti raksti (1., 4.–5. sējums; kopā ar Jāni Alksni) 1946–1949: Blaumanis, Rūdolfs. Kopoti raksti 5 sējumos 1958–1960: Blaumanis, Rūdolfs. Kopoti raksti 8 sējumos 1962: Jānis Misiņš. Izlase (sast. bibliogrāfiju, apceres "Jāņa Misiņa mūža darbs" autors) Bibliogrāfiskie rādītāji 1934: Kronvalda Ata grāmatas un rokraksti 1958: Akadēmiķis Jānis Endzelīns (kopā ar Jāni Paegli) 1958: Latviešu daiļliteratūra krievu un citu PSRS tautu valodās, 1917–1956 (darba vadītājs, citi sastādītāji Voldemārs Jauģietis, Ārija Brempele, Eiženija Peile) 1963: Komponists Jāzeps Vītols 1966: Latviešu periodika, 1768–1919 (kopā ar Āriju Brempeli, Veltu Lūkinu u. c.; papildināts izdevums 1977) 1977: Jānis Poruks: literatūras rādītājs, 1888–1975 Atmiņas par kultūras darbiniekiem 1972: Atmiņas Lienes Rozes sakārtojumā iznākusi Egles dienasgrāmatas un vēstuļu fragmentu izlase "Manas atziņas" (1980). Ārzemju autoru darbu tulkojumiLielu darbu Egle paveica, tulkodams cittautu rakstnieku (Viljama Šekspīra, Aleksandra Kuprina, Radjarda Kiplinga, Ļeva Tolstoja, V. Katajeva, Mihaila Ļermontova, Aleksandra Puškina, Maksima Gorkija) darbus. Īpaši atzīmējams Egles ieguldījums indiešu rakstnieka Rabindranata Tagores darbu tulkošanā un rakstu izdevuma sagatavošanā (1–9, 1927–1939), kopā ar Rihardu Rudzīti).No angļu valodas 1921: Tagore, Rabindranats. Dārznieks. Rīga: A. Gulbja apgāds. (Atkārtoti izdevumi 1930, 1937, 1958 1923: Kiplings, Redjards. Džungļu grāmata. Rīga: J. Rozes apgāds. (Atkārtoti izdevumi 1926, 1936, 1958, 1982, 2000, 2005.) 1923: Vailds, Oskars. Laimīgais Princis un citas pasakas. Rīga: O. Jēpes apgādībā. (Atkārtoti izdevumi 1937, 1946.) 1930: Tagore, Rabindranats. Gitandžali. Rīga: A. Gulbja apgāds. 1938: Tagore, Rabindranats. Gora. Rīga: A. Gulbja apgāds. 1939: Tagore, Rabindranats. Gāju putni, Zelta laiva. Rīga: Gulbis. (Atkārtoti izdevumi 1999, 2014.) 1956: Tagore, Rabindranats. Katastrofa. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. (Atkārtoti izdevumi 1958, 1960, 1993, 2012.) 1960: Tagore, Rabindranats. Gāju putni. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1969: Kiplings, Radjards. Blēņu stāsti maziem bērniem. (Kopā ar Vizmu Belševicu.) Rīga: Liesma. (Atkārtots izdevums 1994.) 2000: Šekspīrs, Viljams. Hamlets. Rīga: Zvaigzne ABC. (Atkārtots izdevums 2019.) 2004: Tagore, Rabindranats. Iemīļotā veltes. (Kopā ar Rihardu Rudzīti.) Rīga: Jumava. No franču valodas 1921: Mopasāns, Gijs de. Slokas stāsti. Cēsis: O. Jēpes apgādiens. 1923: Prevo Antuāns. Manonas Lesko un kavaliera Grijē piedzīvojumi. Rīga: Leta. No krievu valodas 1928: Kuprins, Aleksandrs. Granātu aproce un citi stāsti. Rīga: Leta. 1928: Tolstojs, Ļevs. Bērnība. Rīga: VAPP Jaunatnes rakstu apgādniecība. (Atkārtoti izdevumi 1941, 1944, 1946, 1978) 1929: Tolstojs, Ļevs. Bērnība; Zēna gadi; Jaunība. Cēsis, Rīga: O. Jēpes apgādībā. (Atkārtots izdevums 1938) 1941: Perovskaja, Olga. Bērni un zvērēni. Rīga: VAPP Jaunatnes rakstu apgādniecība. 1946: Tolstojs, Ļevs. Greizie rati un citi stāsti. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1960: Kuprins, Aleksandrs. Izlase. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1965: Puškins, Aleksandrs. Dubrovskis. Rīga: Liesma. No vācu valodas 1926: Altenbergs, Pēteris. Ezermala. Rīga: Leta. |
| Citātu galerija | "[..] Mūžam rosīgais, pienākumu apkrautais, bet nekad ne steidzīgais, vienmēr pamatīgais un neatlaidīgais meklētājs, kārtotājs, rakstītājs. Redzu viņu acu priekšā: liela auguma, plecīgs vīrs, mazliet ironisku smaidu lūpās, ļoti vērīgu un pētīgu acu skatienu. Tāds viņš gāja cauri dzīvei gadu desmitus, un darbu kalni nenolieca viņa plecus. Nolieca vienīgi vecums, bet arī tas spēja viņu nogurdināt tikai tad, kad devītais gadu desmits jau bija pusē. [..] "Skolā Kārlis Egle bija gājis maz, gandrīz visas viņa zināšanas bija iegūtas pašmācības ceļā. Pastāvīgā lasīšana un mācīšanās palīdzēja veidot viņa raksturu, padarīja viņa skatienu asu un redzīgu, pastiprināja iedzimto kritisko pieeju parādībām un atziņām. Taču viņš smagi izjuta autodidakta trūkumus: nebija pietiekami vispusīgu zināšanu, dzīves aina bija jāsaliek kā mozaīka no izlasīto grāmatu atziņām, bet šai ainā palika daudz tukšu un neskaidru vietu. Izveidojās zināms mazvērtības komplekss, kas izzuda tikai pēc daudziem gadiem līdz ar paša spēku un varēšanas izaugsmi. Līdz tam katrs augstskolā pabijis cilvēks likās liela autoritāte, un pirmām kārtām šāda autoritāte bija brālis Rūdolfs, kura uzskatiem Kārlis pakļāvās ilgi, vēl 20. un 30. gados. Liela ietekme K. Egles garīgajā augšanā bija personiskajam kontaktam ar izciliem kultūras darbiniekiem. Pirmie dziļākie iespaidi bija bērnībā, klausoties J. Poruka sarunas ar tēvu. [..] Sevišķa nozīme bija draudzībai ar J. Misiņu un T. Zeifertu: viņi ievirzīja K. Egli darba nozarēs, kas kļuva par viņa dzīves dominējošo līniju. Cik ciešas bija viņu garīgās saites, rāda jau tas, ka abi izvēlējās K. Egli par sava darba turpinātāju. [..] K. Egle paveica daudz. Viņa darba spējas bija ārkārtīgi lielas. Viņa darba diena sākās piecos no rīta un beidzās pēc pusnakts. Rakstīšanai tika veltītas agrās rīta un vēlās vakara stundas, diena pagāja kārtējā bibliotēkas vai universitātes darbā. Šajā laikā izveidojās arī viņa kontakti ar rakstniekiem un grāmatniecības darbiniekiem. Viņa konsultācijas izmantoja bezgala daudzi, jo Kārlim Eglem bija lieliska atmiņa, viņu dēvēja par dzīvo enciklopēdiju. Nebija cilvēka, kam viņš atteiktu palīdzību. Pirmā atbilde gan bieži bija: "Meklē pats!" – bet tad sekoja vajadzīgais paskaidrojums." Konstantīns Karulis. Kārlis Egle latviešu kultūras darbā. Karogs, Nr. 6, 01.06.1987, 148.–152. lpp. Avoti Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Egle Kārlis. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/1561/ |
| Saiknes | Jānis Šmits (1877–1929) - Domubiedrs Aleksejs Arturs Dzens-Ļitovskis (1892–1981) - Skolnieks Rūdolfs Egle (1889–1947) - Brālis Elmīra Egle (1895–1979) - Sieva |
| Nodarbes | skolotājs bibliotekārs tulkotājs literāts literatūrzinātnieks bibliogrāfs vēsturnieks literatūrvēsturnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 02.06.1887 Vasarāji "Vasarāji", Druvienas pagasts, Gulbenes novads, LV-4426 Dzimis Druvienas pagasta "Mazvasaraudzos" (tagad – "Vasarāji"). |
| Dzīvesvieta | Zeltakalns "Zeltakalns", Aduliena, Tirzas pagasts, Gulbenes novads Daļu bērnības aizvadījis pie vecvecākiem Adulienas Zeltkalnā. 1906 Rīga Rīga 1906. gadā pārcēlies uz Rīgu, lai sagatavotos iestājeksāmeniem Viļņas karaskolā. 00.02.1917 – 1918 (Datums nav precīzs) Druviena Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads 1917. gada februārī pēc demobilizācijas atgriezies Druvienā. |
| Izglītība | 1897 No 1897. gada mācījies pie mātesbrāļa, skolotāja Jāņa Zībiņa. 1898 (Datums nav precīzs) Odzienas pagastskola Vietalva Vietalva, Vietalvas pagasts, Aizkraukles novads Mācījies Vietalvas Odzienas pagastskolā. 1899 – 1900 Ziemera Kaktiņu pagastskola Kaktiņi "Kaktiņi", Ziemera pagasts, Alūksnes novads, LV-4332 Mācījies Ziemera Kaktiņu pagastskolā. 1900 – 1902 Šļukuma Neibeizera ministrijas skola Šļukums Šļukums , Ziemera pagasts, Alūksnes novads Mācījies Šļukuma Neibeizera ministrijas skolā, ko beidzis 1902. gadā. 1906 – 1907 (Datums nav precīzs) Rīga Rīga 1906. gadā devies uz Rīgu, lai sagatavotos iestājeksāmeniem Viļņas karaskolā. Mācījies pašmācībā, taču atmetis nodomu par karaskolu un 1907. gadā, nokārtojot pārbaudījumus kā eksterns, ieguvis tautskolotāja tiesības. 1925 (Datums nav precīzs) Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050 20.–30. gados (precīzi nezināms) Latvijas Universitātē kā brīvklausītājs apmeklējis lekcijas vēsturē, literatūrā un mākslā. |
| Darbavieta | 1902 – 1906 Vasarāji "Vasarāji", Druvienas pagasts, Gulbenes novads, LV-4426 Pēc skolas beigšanas no 1902. līdz 1906. gadam strādājis lauku darbus tēva saimniecībā. 1908 Alūksne Alūksne, Alūksnes novads 1908. gadā uzsācis skolotāja darbu Alūksnes divklasīgajā elementārskolā. 1908 – 1914 (Datums nav precīzs) Lugaži Lugaži, Valkas pagasts, Valkas novads No 1908. līdz 1914. gadam strādājis par skolotāju Alūksnē, Lugažos, Ziemerī un Druvienā. 1908 – 1914 Druviena Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads No 1908. līdz 1914. gadam strādājis par skolotāju Alūksnē, Lugažos, Ziemerī un Druvienā. 1910 Ziemera Kaktiņu pagastskola Kaktiņi "Kaktiņi", Ziemera pagasts, Alūksnes novads, LV-4332 1910. gadā sācis strādāt Ziemera pagastskolā, kurā agrāk pats mācījies. 1917 – 1918 Druvienas pagastskola "Vecā skola", Druviena Vecā skola, Ozoli — Liezere — Tirza — Stāķi, Rožlīči, Druviena, Gulbenes novads, Vidzeme, LV-4426, Latvija Pēc demobilizācijas 1917. gada februārī atgriezies Druvienā, strādājis pagastskolā un piedalījies vietējā sabiedriskajā dzīvē. 1918 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia 1918. gadā apciemojis brāli Rūdolfu Petrogradā un īslaicīgi strādājis par bibliotekāru Krievijas Zinātņu Akadēmijas bibliotēkā Petrogradā. 1922 – 1925 Krišjāņa Barona iela 24/26, Rīga Krišjāņa Barona iela 24/26, Rīga, LV-1050 No 1922. līdz 1925. gadam Oskara Jēpes lasāmbibliotēkas vadītājs. 1922 – 1925 Oskara Jēpes izdevniecība Krišjāņa Barona iela 24/26, Rīga Krišjāņa Barona iela 24/26, Rīga, LV-1050 No 1922. līdz 1925. gadam Oskara Jēpes izdevniecības Bērnu un jaunatnes literatūras sērijas vadīja Kārlis Egle, viņš bija arī Jēpes izdevniecības literārais konsultants. 1922 – 1931 Žurnāls "Latvju Grāmata" Rīga Rīga Kopā ar brāli Rūdolfu Egli nodibināja un vadīja žurnālu "Latvju Grāmata". 1925 – 1952 Rīgas pilsētas J. Misiņa bibliotēka Rīga Rīga Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēkas vadītājs. 1952. gadā no Misiņa bibliotēkas vadības atstādināts. 1945 – 1946 Latvijas Valsts universitātes Latviešu valodas un literatūras institūts (1945–1946) LVU Latviešu valodas un literatūras institūta Bibliogrāfijas un dokumentācijas nodaļas vadītājs 1946 – 1947 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Latvijas Zinātņu akadēmija Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 No 1946. līdz 1947. gadam – ZA Valodas un literatūras institūta Bibliogrāfijas un dokumentācijas nodaļas vadītājs. 1946 – 1952 Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958) Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050 1946. gadā noorganizēja LVU Bibliotēku zinātņu katedru (vēlāk nodaļu), bija tās vadītājs un lasīja lekcijas līdz 1952. gadam. 1952 – 1966 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka Riharda Vāgnera iela 4, Rīga Riharda Vāgnera iela 4, Rīga, LV-1050 Līdz 1966. gadam Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas galvenais bibliogrāfs. |
| Dalība organizācijās | 1930 (Datums nav precīzs) Latvijas Bibliotekāru biedrība Rīga Rīga 30. gados piedalījies Latvijas Bibliotekāru biedrības aktivitātēs: vadījis biedrības bibliogrāfijas sekciju, organizējis literatūras izstādes, uzstājies bibliotekāru sanāksmēs un publicējis rakstus par dažādiem grāmatniecības un bibliotēku darba jautājumiem. 1957 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Rakstnieku savienības biedrs 1960 (Datums nav precīzs) Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka Riharda Vāgnera iela 4, Rīga Riharda Vāgnera iela 4, Rīga, LV-1050 60. gados viens no ZA FB Grāmatniecības vēstures komisijas dibinātājiem. |
| Dienests | 1914 – 00.02.1917 Krievijas Impērijas armija Kijiva Kyiv, Ukraine No 1914. līdz 1917. gadam bija mobilizēts Krievijas armijā. Cīnījies frontē Galīcijā, ievainots, ārstējies Kijivā. Pēc izārstēšanās atzīsts par armijai nepiemērotu un līdz 1917. gadam kalpojis par ārrindnieku hospitālī. 1917. gada februārī demobilizējies. 1919 – 1922 Latvijas armija No 1919. līdz 1922. gadam bija mobilizēts Latvijas armijā. |
| Ceļojums | 00.03.1931 Merana Merana, Piedmont, Italy Ārstējot plaušu kaites, 1931. gada martā kopā ar Elmīru devies uz Meranu Itālijā. |
| Miršanas laiks/vieta | 25.06.1974 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Vecpiebalgas Vidus kapi Gaismas iela, Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads Apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos. |
| Apbalvojumi | LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1945 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-30 no 30.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Vasarāji ("Vasarāji", Druvienas pagasts, Gulbenes novads, LV-4426) | 02.06.1887 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
| 2 | Rīga (Rīga) | 1906 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Druviena (Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads) | 01.02.1917 - 1918 | Dzīvesvieta | Ciems |
| 4 | Zeltakalns ("Zeltakalns", Aduliena, Tirzas pagasts, Gulbenes novads) | (Nav norādīts) | Dzīvesvieta | Viensēta |
| 5 | Rīga (Rīga) | 25.06.1974 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 6 | Vecpiebalgas Vidus kapi (Gaismas iela, Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 7 | Rīga (Rīga) | 1906 - 1907 | Izglītība | Pilsēta |
| 8 | Vietalva (Vietalva, Vietalvas pagasts, Aizkraukles novads) | 1898 | Izglītība | Ciems |
| 9 | Kaktiņi ("Kaktiņi", Ziemera pagasts, Alūksnes novads, LV-4332) | 1899 - 1900 | Izglītība | Viensēta |
| 10 | Šļukums (Šļukums , Ziemera pagasts, Alūksnes novads) | 1900 - 1902 | Izglītība | Ciems |
| 11 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050) | 1925 | Izglītība | Ēka, māja |
| 12 | Krišjāņa Barona iela 24/26, Rīga (Krišjāņa Barona iela 24/26, Rīga, LV-1050) | 1922 - 1925 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 13 | Krišjāņa Barona iela 24/26, Rīga (Krišjāņa Barona iela 24/26, Rīga, LV-1050) | 1922 - 1925 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 14 | Alūksne (Alūksne, Alūksnes novads) | 1908 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Kaktiņi ("Kaktiņi", Ziemera pagasts, Alūksnes novads, LV-4332) | 1910 | Darbavieta | Viensēta |
| 16 | Vasarāji ("Vasarāji", Druvienas pagasts, Gulbenes novads, LV-4426) | 1902 - 1906 | Darbavieta | Viensēta |
| 17 | Lugaži (Lugaži, Valkas pagasts, Valkas novads) | 1908 - 1914 | Darbavieta | Ciems |
| 18 | Druviena (Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads) | 1908 - 1914 | Darbavieta | Ciems |
| 19 | Rīga (Rīga) | 1922 - 1931 | Darbavieta | Pilsēta |
| 20 | Rīga (Rīga) | 1925 - 1952 | Darbavieta | Pilsēta |
| 21 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050) | 1946 - 1952 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 22 | Riharda Vāgnera iela 4, Rīga (Riharda Vāgnera iela 4, Rīga, LV-1050) | 1952 - 1966 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 23 | Latvijas Zinātņu akadēmija (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050) | 1946 - 1947 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 24 | "Vecā skola", Druviena (Vecā skola, Ozoli — Liezere — Tirza — Stāķi, Rožlīči, Druviena, Gulbenes novads, Vidzeme, LV-4426, Latvija) | 1917 - 1918 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 25 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1918 | Darbavieta | Pilsēta |
| 26 | Merana (Merana, Piedmont, Italy) | 01.03.1931 | Ceļojums | Reģions, apgabals |
| 27 | Kijiva (Kyiv, Ukraine) | 1914 - 01.02.1917 | Dienests | Pilsēta |
| 28 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1957 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 29 | Rīga (Rīga) | 1930 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 30 | Riharda Vāgnera iela 4, Rīga (Riharda Vāgnera iela 4, Rīga, LV-1050) | 1960 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
Mācījies Vietalavas Odzienas un Ziemera Kaktiņu pagastskolā, Šļukuma Neibeizera ministrijas skolā, ko beidzis 1902. gadā. Strādājis tēva mājās, 1906. gadā pārcēlies uz Rīgu, pašmācības ceļā sagatavojies un ieguvis skolotāja tiesības. No 1908. līdz 1914. gadam strādājis par skolotāju Alūksnē, Lugažos, Ziemerī un Druvienā. Periodikā publicējis dzejoļus, rakstus par literatūru un audzināšanu.
Pirmā publikācija – "Telegramma" žurnālā "Vārdotājs" 1906 (6. nr.) – satīra par vācu muižniekiem sakarā ar 1905. gada revolūciju. No 1914. līdz 1917. gadam Egle bija mobilizēts Krievijas armijā, no 1919. līdz 1922. gadam Latvijas armijā. Kārlis Egle noorganizēja un vadīja Oskara Jēpes bibliotēku Cēsīs un Rīgā. Kopā ar brāli Rūdolfu Egli nodibināja un vadīja žurnālu "Latvju Grāmata" (1922–1931), kas ir nozīmīgs latviešu literatūras vēstures un kritikas krājums, tajā daudz Egles rakstu. Kārlis Egle bija Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēkas (kopš 1954. gada ZA Fundamentālās bibliotēkas nodaļas) vadītājs (1925–1952), pēc tam līdz 1966. gadam galvenais bibliogrāfs. No 1945. līdz 1946. gadam Kārlis Egle bija LVU Literatūras, no 1946. līdz 1947. gadam – ZA Valodas un literatūras institūta Bibliogrāfijas un dokumentācijas nodaļas vadītājs. 1946. gadā Egle noorganizēja LVU Bibliotēku zinātņu katedru (vēlāk nodaļu), to vadīja un tajā lasīja lekcijas līdz 1952. gadam.
Egle publicēja periodikā gan bibliogrāfiskus, gan literatūrvēsturiskus rakstus par Teodoru Zeifertu, Jāni Misiņu, Rūdolfu Blaumani, brāļiem Kaudzītēm, Ļevu Tolstoju, Morisu Māterlinku, Novālisu u. c. Sastādījis vai komentējis rakstu un kopotu rakstu (Jāņa Poruka, Jāņa Ziemeļnieka, brāļu Kaudzīšu, Rūdolfa Blaumaņa, Eduarda Veidenbauma, Linarda Laicena u. c.) izdevumus, kā arī sagatavojis bibliogrāfijas par Raini, Andreju Upīti, Vili Lāci. Savāca un sagatavoja publicēšanai, pievienojot īsas bibliogrāfiskas ziņas, latviešu rakstnieku autobiogrāfiju krājumu "Atziņas" (1–3, 1923–1924). Kopā ar Antonu Birkertu sakārtojis atmiņas par Rūdolfu Blaumani (1962). Kārlis Egle papildināja Teodora Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturi" (2–3, 1930–1934{2}), bija redaktors "Latviešu literatūras vēstures" (1–6, 1935–1937) izdevumam (sastādītājs un virsredaktors Ludis Bērziņš). Piedalījies Jāņa Misiņa "Izlases" (1962) sastādīšanā, sarakstījis tai apceri "Jāņa Misiņa mūža darbs" un sastādījis Jāņa Misiņa darbu bibliogrāfiju. Lielu darbu Egle paveica, tulkodams cittautu rakstnieku (Viljama Šekspīra, Aleksandra Kuprina, Radjarda Kiplinga, Ļeva Tolstoja, V. Katajeva, Mihaila Ļermontova, Aleksandra Puškina, Maksima Gorkija) darbus. Īpaši atzīmējams Egles ieguldījums indiešu rakstnieka Rabindranata Tagores darbu tulkošanā un rakstu izdevuma sagatavošanā (1–9, 1927–1939), kopā ar Rihardu Rudzīti). Sarakstījis grāmatu "Īsa latviešu bibliogrāfijas vēsture" (1957) un "Atmiņas" (1972). Lienes Rozes sakārtojumā iznākusi Egles dienasgrāmatas un vēstuļu fragmentu izlase "Manas atziņas" (1980).
Pirmā publikācija – "Telegramma" žurnālā "Vārdotājs" 1906 (6. nr.) – satīra par vācu muižniekiem sakarā ar 1905. gada revolūciju. No 1914. līdz 1917. gadam Egle bija mobilizēts Krievijas armijā, no 1919. līdz 1922. gadam Latvijas armijā. Kārlis Egle noorganizēja un vadīja Oskara Jēpes bibliotēku Cēsīs un Rīgā. Kopā ar brāli Rūdolfu Egli nodibināja un vadīja žurnālu "Latvju Grāmata" (1922–1931), kas ir nozīmīgs latviešu literatūras vēstures un kritikas krājums, tajā daudz Egles rakstu. Kārlis Egle bija Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēkas (kopš 1954. gada ZA Fundamentālās bibliotēkas nodaļas) vadītājs (1925–1952), pēc tam līdz 1966. gadam galvenais bibliogrāfs. No 1945. līdz 1946. gadam Kārlis Egle bija LVU Literatūras, no 1946. līdz 1947. gadam – ZA Valodas un literatūras institūta Bibliogrāfijas un dokumentācijas nodaļas vadītājs. 1946. gadā Egle noorganizēja LVU Bibliotēku zinātņu katedru (vēlāk nodaļu), to vadīja un tajā lasīja lekcijas līdz 1952. gadam.
Egle publicēja periodikā gan bibliogrāfiskus, gan literatūrvēsturiskus rakstus par Teodoru Zeifertu, Jāni Misiņu, Rūdolfu Blaumani, brāļiem Kaudzītēm, Ļevu Tolstoju, Morisu Māterlinku, Novālisu u. c. Sastādījis vai komentējis rakstu un kopotu rakstu (Jāņa Poruka, Jāņa Ziemeļnieka, brāļu Kaudzīšu, Rūdolfa Blaumaņa, Eduarda Veidenbauma, Linarda Laicena u. c.) izdevumus, kā arī sagatavojis bibliogrāfijas par Raini, Andreju Upīti, Vili Lāci. Savāca un sagatavoja publicēšanai, pievienojot īsas bibliogrāfiskas ziņas, latviešu rakstnieku autobiogrāfiju krājumu "Atziņas" (1–3, 1923–1924). Kopā ar Antonu Birkertu sakārtojis atmiņas par Rūdolfu Blaumani (1962). Kārlis Egle papildināja Teodora Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēsturi" (2–3, 1930–1934{2}), bija redaktors "Latviešu literatūras vēstures" (1–6, 1935–1937) izdevumam (sastādītājs un virsredaktors Ludis Bērziņš). Piedalījies Jāņa Misiņa "Izlases" (1962) sastādīšanā, sarakstījis tai apceri "Jāņa Misiņa mūža darbs" un sastādījis Jāņa Misiņa darbu bibliogrāfiju. Lielu darbu Egle paveica, tulkodams cittautu rakstnieku (Viljama Šekspīra, Aleksandra Kuprina, Radjarda Kiplinga, Ļeva Tolstoja, V. Katajeva, Mihaila Ļermontova, Aleksandra Puškina, Maksima Gorkija) darbus. Īpaši atzīmējams Egles ieguldījums indiešu rakstnieka Rabindranata Tagores darbu tulkošanā un rakstu izdevuma sagatavošanā (1–9, 1927–1939), kopā ar Rihardu Rudzīti). Sarakstījis grāmatu "Īsa latviešu bibliogrāfijas vēsture" (1957) un "Atmiņas" (1972). Lienes Rozes sakārtojumā iznākusi Egles dienasgrāmatas un vēstuļu fragmentu izlase "Manas atziņas" (1980).