Darbi: Darba autors (34); Recepcijas persona (9)
Attēli: Persona attēlā(4)
| Vārds | Kārlis Dzelzītis |
|---|---|
| Kopsavilkums | Kārlis Dzelzītis (arī Kārlis Dzelzs; 1892–1982) – dzejnieks. |
| Personiska informācija | Dzimis zemnieku ģimenē. Brālis Jēkabs Dzelzītis. Sieva Lidija Dzelzīte, dēls Linards Dzelzītis. |
| Profesionālā darbība | Literārā darbība1918: pirmās publikācijas Ņižņijnovgorodas krievu preses izdevumos.1919: dzejolis latviešu valodā "Viens un neskaitāmie" publicēts žurnāla "Taurētājs" 4. numurā. Literārie darbi 1922: dzejoļu krājums "Karogu nemiers" ar Kārļa Dzelzs vārdu. 1924: dzejoļu krājums "Sniegs un degošā sirds". 1928: stāstu krājums "Gājienā uz nākotni". 1967: dzejoļu krājums "Pasaules krustceļos" 1981: dzejoļu krājums "Iesākumā bija vārds". |
| Citātu galerija | Par dzejas krājumu "Karogu nemiers" (Rīga: Vaiņaga izdevums, 1922)"K. Dzelža dzeja .kreisi noskaņota." "Varoņu laiks ir garām, vārds ir vairumam, šķirai." Viņa patētiskais lozungs skan: „Noleeceet savas galvas līdz masai." Jādomā, ka tikpat demokrātiska ir ari Dz. mākslas uztvere. [..] Dz. cenšas kļūt masas, kolektīva izteicējs, praveetis «Manā dvēselē raugās neskaitāmas acis un viņa (dvēsele) tām atstaro Viņš meklē savu veetu akordā ar masu ("pacelt dvēseles karogus veenkopus gribā"), bet grib būt arī masas preekšgējejs: "Es tautas saceļu, es vadu milzu karu" (102 lp ). Beidzot Dz. atzīstas masai par sevi: "bez jums m— nekas, ar jums es kolosāls." Ar tādām idejām un sajūtām "kā augšā izdzīts vilnis par citeem nezinameem, neskaitameem" Dz. dzejo savu karogu nemeeru. [..] Te nav ne vests no tās leelpilsētas, masām un viņas traģikas, par kādu mēs esam paraduši eedomatees runājot par proletariātu un viņa dzejneekeem. Dz. teešā nozīmē pee teem nav peeskaitams. Visa viņa dvēsele visos savos domāšanas veidos, preekšstatos un dzejas tēlos vēl dabas pilna, viņā runā beeži „zemes spēks," bet pēdējais vēl ne spēj izšautees revolucionarismā un nokrist pagrabu nabadzibā. Tam ir sveša mašinis kā leelpasaule, viņa nemeers plīst nevainīgas zaļās pasaules pavasara pumpuros. [..] Stila ziņā Dz. veetumis atgādina kautko no Raiņa (kas uzkrīt sevišķi paša sākumā) No otras puses Dz. brīvajā pantmērā atviz kautkas no Ērmaņa. [..] Dz. dzeja ir nopeetni ņemama, jo Ir attīstības spējīga. Labo eespaidu kavē mazleet tikai tendenciozā nosvēršanās uz "masam," kas vismazāk pārleecina."Sūna, Edgars. Karogu nemiers. Latvis, 1922, 7. maijā. Par dzejas krājumu "Sniegs un degoša sirds" (Rīga: Promets, 1924)"Kārlis Dzelzs savā jaunajā dzeju krājumiņā "Sneegs un degoša sirds" raksturojas kā zocialistiskās inteliģences jūtīgs dzeesmineeks. Dzejoļu pamattonis zeema un sneegs. Tas sneegs, kas krit ārā uz eelas un tas — kas krit dvēselē no laikmetajūklīgajeem pārdzivojumeem, "kad dzivo un valda hokejs — rinkotajs uz ledus" bet cilvēks meklētājs teek nokleegts nost. Dzelzs ilgojas sabeedriskas aktivitātes, viņš tāpat gandriz kā dzejneeki - sabeedriskās domas paudēji pēc 1905. gada, sajūt tikai baigu nakts melnumu, asu rezignāciju, stāv četru eelu krustlauzumā un nezin izeju uz nākotni saucošo. Zocialistiskās sabeedribas noslāuošanos un diferencešanos viņš vēro kā masu vecnibas skaldišanu un sauc apveenotees par jaunu, ši jūtoniba un pārdzīvoto uzplūdu atplūdi mūsu laikmetam gan raksturigi, bet leekās dzejneekam jaeet dziļākos un tālākos meklējumos, lai degtu jaunu leesmu, ko nedzēst sneegam un pagātnes spožumam. Blakus veenam otram atkārtojumam, veenam otram aizņēmumam (3., 15. lpp.) Dzelzam šai krājuminā ir formiski un jūtoniski tik patstāvigi dzejoli kā 5., 7., 10., 14., 16., 20., 21., 22., 23„ 24. un 25. 1. pusēs. Tee dod jaunas ceribas uz Dzelžu kā dzejneeku un uzrāda ari vina māksliskā satvara attīstību." Valts, Dāvids. Jaunākā lirika. Domas, 1924, Nr. 5. Par stāstu krājumu "Gājienā uz nākotni" (Rīga: Darbs un daile, 1929)"No Dzelziša grāmatas desmit tēlojumiem gribētos izmest laukā stāstiņu Es esmu tu. Sižeta, tēmas izveidojuma, idejiskas noskaņas un arī mākslinieciskas izjūtas ziņā tas radikāli atdalās no pārējiem. Arī zem kopējā grāmatas titula viņš ne par ko negrib pakļauties. Nekāda gājiena uz nākotni vioā nav. Bet totiesu tur ir vecā saldenā un salkanā mīlas romantika, kura nu uz laikiem būtu atstājama pilsoniskajiem speciālistiem šajos jautājumos, ar kuriem Dzelzīts nevar un nevienā citā stāstā ari nemēģina sacensties. Un labi, kaviņš to negrib. Nopietnai sociālai beletristikai, kura vēl bez tam tiecas uz proletāriskās mākslas pusi, ir bezgala daudz citu nopietnāku tēmu, nekā tā, ko jau līdz apnikai nogaudojusi pilsoniskās erotikas leijerkaste. [..] Reālistiska meklētāja instinkts ir pati pirmā un nepieciešamākā īpašība gājienā uz jaunās mākslas nākotni. [..] Dzelziša stāstu meti plešas arvienu plašāki, no latviešu dzīves šauruma pamazām aizstiepdamies jau internacionālas strādniecības ciņu pasaulē. Tā ir raksturīga jaunās topošās mākslas iezīme, ka viņa, lai arī pagaidām tikai tēmatiski. pašu dzīves pavedienus piesaista vispasaules proletariāta stiprajam audumam, netieši stiprinādama arī solidāritātes un vienības apziņu. Pats tēlojuma risinājums gandrīz itin visos Dzelzīša stāstos tiecas uz vienu vienīgo idejiski nodomāto noslēgumu. Uz proletāriskās atziņas pamošanos strādnieciskā īpatnī. Tā Ir jau daudzkārt beletristikā izlietota tēma, bet tas arī saprotami, jo tajā proletāriskās cīņas un spēku problēma kodols. [..] Tēlojumā vipš vēl bieži operē ar dzīves gleznojumiem, kas jau daudzkārt redzēti līdzīgā komponējumā un līdzīgās krāsās. Bagāto un nabago pasaules pretstati uztverti stipri elementārā skatījumā, vispārējos vilcienos un vairāk tikai no virspuses. Raksturojuma līdzekļi liekās ņemti no vispārējās, parastās, viduvējās strādnieciskās beletristikas arsenāliem, ne vienmēr tiem īpatnējs asums, iespaidības un pārliecības spēks. [..] Gājienā uz nākotni ir Dzelzīša pirmā stāstu grāmata. Lielas pilnības viņā tāpēc vēl nav ko meklēt. Proletāriskās mākslas stila problēmām Dzelzīts par maz pieskāries. Koncentrācijas un dinamiska spraiguma viņa vēstījumā nav pietiekoši daudz, turpretī gan diezgan bieži vēl gadās beletrizēta publicistika, publicistiska rezonēšana un feletonisms." A. U. Latviešu literatūra. Domas, 1928, Nr. 8. Par dzejas krājumu "Pasaules krustceļos" (Čikāga: A. Kalnāja apgāds, 1967)"K. Dzelzīša krājums bagāts motīviem. Viņa pārdzīvojumi, noskaņas un pārdomas izskan no augstā patosa līdz dziļai rezignācijai, sevišķi nodaļā Pasaules krustceļos. Tas ari saprotami, jo krājumā atspoguļojas traģiski posmi un lielas pārmaiņas kā dzimtenes, tā paša autora personīgā dzīvē. K." Dzelzītis pēc kara beigām bija stipri pieķēries pasaules republikas Idejai, par to rakstīja savu doktora disertāciju, un šai domai viņš veltījis arī vairākus dzejoļus, tomēr sirsnīgāks un patiesāks viņš liekas dzimtenei Latvijai veltītos pantos. [..] Blakus patriotiskam, sociālam un brīvības motīviem, ļoti spilgti, dziļa pārdzīvojuma un Jūsmas caurstrāvoti, ir viņa mīlestības dzejoļi. [..] Dziļāki malki noved pie reliģijas atpakaļ. Tas spilgti Izteicas K. Dzelzīša personībā. Viņa dzīves cīņas, garīgi meklējumi noveduši pie saskaņas ar dzīvi, pasauli un mūžību. Kā jauns, neparasts, bet dziļš un patiess viņa dzejā izpaužas reliģiskais pārdzīvojums. [..] tagadējā latviešu dzejas situācijā tas ir viens no īpatnākiem un ir visai nozīmīgs kā paša dzejnieka individuāls sasniegums, tā arī kā pienesums latviešu dzejas apcirkņiem."Tihovskis, Heronīms. Pasaules krustceļos. Laiks, Nr.87 (30.10.1968) |
| Nodarbes | dzejnieks politiķis jurists |
| Dzimšanas laiks/vieta | 25.06.1892 Nurmiži Nurmiži, Siguldas pagasts, Siguldas novads Dzimis Nurmižu, vēlākā Vildogas pagasta "Ķopos". |
| Dzīvesvieta | 1959 – 1982 Amerikas Savienotās Valstis United States |
| Izglītība | Austrija Austria Mācījies doktorantūrā; Austrijā ieguva politisko zinātņu doktora grādu. Siguldas draudzes skola Sigulda Sigulda, Siguldas novads Cēsu pilsētas skola Cēsis Cēsis, Cēsu novads mācījies Rīga? mācījies Blūma reālskolā nezināms – 1912 Jelgavas reālskola Svētes iela 18, Jelgava Svētes iela 18, Jelgava, LV-3001 1912 – 1914 Studēja jurisprudenci Tērbatā un Pēterburgā. 1920 – 1925 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studējis Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas. 1948 Grenobles Universitāte Avenue Centrale 621, Grenoble Avenue Centrale 621, Grenoble, Auvergne-Rhône-Alpes, 38400 Studējis franču literatūru. |
| Darbavieta | 1950 – 1959 Jaunzēlande New Zealand |
| Dalība organizācijās | Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Latviešu Rakstnieku apvienība Latvijas Rēriha biedrība Konkordija "Valdemārija" |
| Ceļojums | 1927 Franču Rivjēra French Riviera, France Apceļoja kopā ar Raini. 00.07.1968 Šveice Switzerland 00.08.1968 Hannovere Hanover, Lower Saxony, Germany Piedalījās Otro Eiropas latviešu dziesmu svētku Rakstnieku cēlienā. 00.07.1976 Tobago Tobago, Trinidad and Tobago Piedalās latviešu kultūras dienās. |
| Miršanas laiks/vieta | 08.01.1982 Salisberi Salisbury, Rowan County, North Carolina, United States |
| Apglabāts | 10.01.1982 Chestnut kapsēta Chestnut Hill Cemetery, Fulton Heights, Salisbury, Rowan County, North Carolina, United States |
| Apbalvojumi | Raiņa un Aspazijas fonda balva Balva piešķirta par piemiņas rakstu presē, atzīmējot Aspazijas 20. nāvesdienu. 1963 |
|---|
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Nurmiži (Nurmiži, Siguldas pagasts, Siguldas novads) | 25.06.1892 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | 1959 - 1982 | Dzīvesvieta | Valsts |
| 3 | Salisberi (Salisbury, Rowan County, North Carolina, United States) | 08.01.1982 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 4 | Chestnut kapsēta (Chestnut Hill Cemetery, Fulton Heights, Salisbury, Rowan County, North Carolina, United States) | 10.01.1982 | Apglabāts | Kapsēta |
| 5 | Austrija (Austria) | (Nav norādīts) | Izglītība | Valsts |
| 6 | Sigulda (Sigulda, Siguldas novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 8 | Svētes iela 18, Jelgava (Svētes iela 18, Jelgava, LV-3001) | 1912 | Izglītība | Ēka, māja |
| 9 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1920 - 1925 | Izglītība | Ēka, māja |
| 10 | Avenue Centrale 621, Grenoble (Avenue Centrale 621, Grenoble, Auvergne-Rhône-Alpes, 38400) | 1948 | Izglītība | Ēka, māja |
| 11 | Jaunzēlande (New Zealand) | 1950 - 1959 | Darbavieta | Valsts |
| 12 | Šveice (Switzerland) | 01.07.1968 | Ceļojums | Valsts |
| 13 | Hannovere (Hanover, Lower Saxony, Germany) | 01.08.1968 | Ceļojums | Pilsēta |
| 14 | Tobago (Tobago, Trinidad and Tobago) | 01.07.1976 | Ceļojums | Sala |
| 15 | Franču Rivjēra (French Riviera, France) | 1927 | Ceļojums | Reģions, apgabals |
