Kārlis Dzelzītis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (34); Recepcijas persona (9)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsKārlis Dzelzītis
KopsavilkumsKārlis Dzelzītis (arī Kārlis Dzelzs; 1892–1982) – dzejnieks.
Personiska informācijaDzimis zemnieku ģimenē. Brālis Jēkabs Dzelzītis.
Sieva Lidija Dzelzīte, dēls Linards Dzelzītis.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1918: pirmās publikācijas Ņižņijnovgorodas krievu preses izdevumos.
1919: dzejolis latviešu valodā "Viens un neskaitāmie" publicēts žurnāla "Taurētājs" 4. numurā.

Literārie darbi
1922: dzejoļu krājums "Karogu nemiers" ar Kārļa Dzelzs vārdu.
1924: dzejoļu krājums "Sniegs un degošā sirds".
1928: stāstu krājums
"Gājienā uz nākotni".
1967: dzejoļu krājums "Pasaules krustceļos"
1981: dzejoļu krājums "Iesākumā bija vārds".
Citātu galerija

Par dzejas krājumu "Karogu nemiers" (Rīga: Vaiņaga izdevums, 1922)

"K. Dzelža dzeja .kreisi noskaņota." "Varoņu laiks ir garām, vārds ir vairumam, šķirai." Viņa patētiskais lozungs skan: „Noleeceet savas galvas līdz masai." Jādomā, ka tikpat demokrātiska ir ari Dz. mākslas uztvere. [..] Dz. cenšas kļūt masas, kolektīva izteicējs, praveetis «Manā dvēselē raugās neskaitāmas acis un viņa (dvēsele) tām atstaro Viņš meklē savu veetu akordā ar masu ("pacelt dvēseles karogus veenkopus gribā"), bet grib būt arī masas preekšgējejs: "Es tautas saceļu, es vadu milzu karu" (102 lp ). Beidzot Dz. atzīstas masai par sevi: "bez jums m— nekas, ar jums es kolosāls." Ar tādām idejām un sajūtām "kā augšā izdzīts vilnis par citeem nezinameem, neskaitameem" Dz. dzejo savu karogu nemeeru. [..] Te nav ne vests no tās leelpilsētas, masām un viņas traģikas, par kādu mēs esam paraduši eedomatees runājot par proletariātu un viņa dzejneekeem. Dz. teešā nozīmē pee teem nav peeskaitams. Visa viņa dvēsele visos savos domāšanas veidos, preekšstatos un dzejas tēlos vēl dabas pilna, viņā runā beeži „zemes spēks," bet pēdējais vēl ne spēj izšautees revolucionarismā un nokrist pagrabu nabadzibā. Tam ir sveša mašinis kā leelpasaule, viņa nemeers plīst nevainīgas zaļās pasaules pavasara pumpuros. [..] Stila ziņā Dz. veetumis atgādina kautko no Raiņa (kas uzkrīt sevišķi paša sākumā) No otras puses Dz. brīvajā pantmērā atviz kautkas no Ērmaņa. [..] Dz. dzeja ir nopeetni ņemama, jo Ir attīstības spējīga. Labo eespaidu kavē mazleet tikai tendenciozā nosvēršanās uz "masam," kas vismazāk pārleecina."
Sūna, Edgars. Karogu nemiers. Latvis, 1922, 7. maijā.

Par dzejas krājumu "Sniegs un degoša sirds" (Rīga: Promets, 1924)

"Kārlis Dzelzs savā jaunajā dzeju krājumiņā "Sneegs un degoša sirds" raksturojas kā zocialistiskās inteliģences jūtīgs dzeesmineeks. Dzejoļu pamattonis zeema un sneegs. Tas sneegs, kas krit ārā uz eelas un tas — kas krit dvēselē no laikmeta
jūklīgajeem pārdzivojumeem, "kad dzivo un valda hokejs — rinkotajs uz ledus" bet cilvēks meklētājs teek nokleegts nost.
Dzelzs ilgojas sabeedriskas aktivitātes, viņš tāpat gandriz kā dzejneeki - sabeedriskās domas paudēji pēc 1905. gada, sajūt tikai baigu nakts melnumu, asu rezignāciju, stāv četru eelu krustlauzumā un nezin izeju uz nākotni saucošo.
Zocialistiskās sabeedribas noslāuošanos un diferencešanos viņš vēro kā masu vecnibas skaldišanu un sauc apveenotees par jaunu, ši jūtoniba un pārdzīvoto uzplūdu atplūdi mūsu laikmetam gan raksturigi, bet leekās dzejneekam jaeet dziļākos un tālākos meklējumos, lai degtu jaunu leesmu, ko nedzēst sneegam un pagātnes spožumam. Blakus veenam otram atkārtojumam, veenam otram aizņēmumam (3., 15. lpp.) Dzelzam šai krājuminā ir formiski un jūtoniski tik patstāvigi dzejoli kā 5., 7., 10., 14., 16., 20., 21., 22., 23„ 24. un 25. 1. pusēs. Tee dod jaunas ceribas uz Dzelžu kā dzejneeku un uzrāda ari vina māksliskā satvara attīstību."
Valts, Dāvids. Jaunākā lirika. Domas, 1924, Nr. 5.

Par stāstu krājumu "Gājienā uz nākotni" (Rīga: Darbs un daile, 1929)

"No Dzelziša grāmatas desmit tēlojumiem gribētos izmest laukā stāstiņu Es esmu tu. Sižeta, tēmas izveidojuma, idejiskas noskaņas un arī mākslinieciskas izjūtas ziņā tas radikāli atdalās no pārējiem. Arī zem kopējā grāmatas titula viņš ne par ko negrib pakļauties. Nekāda gājiena uz nākotni vioā nav. Bet totiesu tur ir vecā saldenā un salkanā mīlas romantika, kura nu uz laikiem būtu atstājama pilsoniskajiem speciālistiem šajos jautājumos, ar kuriem Dzelzīts nevar un nevienā citā stāstā ari nemēģina sacensties. Un labi, ka
viņš to negrib. Nopietnai sociālai beletristikai, kura vēl bez tam tiecas uz proletāriskās mākslas pusi, ir bezgala daudz citu nopietnāku tēmu, nekā tā, ko jau līdz apnikai nogaudojusi pilsoniskās erotikas leijerkaste. [..] Reālistiska meklētāja instinkts ir pati pirmā un nepieciešamākā īpašība gājienā uz jaunās mākslas nākotni. [..] Dzelziša stāstu meti plešas arvienu plašāki, no latviešu dzīves šauruma pamazām aizstiepdamies jau internacionālas strādniecības ciņu pasaulē. Tā ir raksturīga jaunās topošās mākslas iezīme, ka viņa, lai arī pagaidām tikai tēmatiski. pašu dzīves pavedienus piesaista vispasaules proletariāta stiprajam audumam, netieši stiprinādama arī solidāritātes un vienības apziņu. Pats tēlojuma risinājums gandrīz itin visos Dzelzīša stāstos tiecas uz vienu vienīgo idejiski nodomāto noslēgumu. Uz proletāriskās atziņas pamošanos strādnieciskā īpatnī. Tā Ir jau daudzkārt beletristikā izlietota tēma, bet tas arī saprotami, jo tajā proletāriskās cīņas un spēku problēma kodols. [..] Tēlojumā vipš vēl bieži operē ar dzīves gleznojumiem, kas jau daudzkārt redzēti līdzīgā komponējumā un līdzīgās krāsās. Bagāto un nabago pasaules pretstati uztverti stipri elementārā skatījumā, vispārējos vilcienos un vairāk tikai no virspuses. Raksturojuma līdzekļi liekās ņemti no vispārējās, parastās, viduvējās strādnieciskās beletristikas arsenāliem, ne vienmēr tiem īpatnējs asums, iespaidības un pārliecības spēks. [..] Gājienā uz nākotni ir Dzelzīša pirmā stāstu grāmata. Lielas pilnības viņā tāpēc vēl nav ko meklēt. Proletāriskās mākslas stila problēmām Dzelzīts par maz pieskāries. Koncentrācijas un dinamiska spraiguma viņa vēstījumā nav pietiekoši daudz, turpretī gan diezgan bieži vēl gadās beletrizēta publicistika, publicistiska rezonēšana un feletonisms."
A. U. Latviešu literatūra. Domas, 1928, Nr. 8.

Par dzejas krājumu "Pasaules krustceļos" (Čikāga: A. Kalnāja apgāds, 1967)

"K. Dzelzīša krājums bagāts motīviem. Viņa pārdzīvojumi, noskaņas un pārdomas izskan no augstā patosa līdz dziļai rezignācijai, sevišķi nodaļā Pasaules krustceļos. Tas ari saprotami, jo krājumā atspoguļojas traģiski posmi un lielas pārmaiņas kā dzimtenes, tā paša autora personīgā dzīvē. K." Dzelzītis pēc kara beigām bija stipri pieķēries pasaules republikas Idejai, par to rakstīja savu doktora disertāciju, un šai domai viņš veltījis arī vairākus dzejoļus, tomēr sirsnīgāks un patiesāks viņš liekas dzimtenei Latvijai veltītos pantos. [..] Blakus patriotiskam, sociālam un brīvības motīviem, ļoti spilgti, dziļa pārdzīvojuma un Jūsmas caurstrāvoti, ir viņa mīlestības dzejoļi. [..] Dziļāki malki noved pie reliģijas atpakaļ. Tas spilgti Izteicas K. Dzelzīša personībā. Viņa dzīves cīņas, garīgi meklējumi noveduši pie saskaņas ar dzīvi, pasauli un mūžību. Kā jauns, neparasts, bet dziļš un patiess viņa dzejā izpaužas reliģiskais pārdzīvojums. [..] tagadējā latviešu dzejas situācijā tas ir viens no īpatnākiem un ir visai nozīmīgs kā paša dzejnieka individuāls sasniegums, tā arī kā pienesums latviešu dzejas apcirkņiem."
Tihovskis, Heronīms. Pasaules krustceļos. Laiks, Nr.87 (30.10.1968)
Nodarbesdzejnieks
politiķis
jurists
Dzimšanas laiks/vieta25.06.1892
Nurmiži
Nurmiži, Siguldas pagasts, Siguldas novads
Dzimis Nurmižu, vēlākā Vildogas pagasta "Ķopos".
Dzīvesvieta1959 – 1982
Amerikas Savienotās Valstis
United States
IzglītībaAustrija
Austria

Mācījies doktorantūrā; Austrijā ieguva politisko zinātņu doktora grādu.


Siguldas draudzes skola
Sigulda
Sigulda, Siguldas novads

Cēsu pilsētas skola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

mācījies
Rīga?
mācījies Blūma reālskolā

nezināms – 1912
Jelgavas reālskola
Svētes iela 18, Jelgava
Svētes iela 18, Jelgava, LV-3001

1912 – 1914

Studēja jurisprudenci Tērbatā un Pēterburgā.


1920 – 1925
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studējis Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas.


1948
Grenobles Universitāte
Avenue Centrale 621, Grenoble
Avenue Centrale 621, Grenoble, Auvergne-Rhône-Alpes, 38400

Studējis franču literatūru.

Darbavieta1950 – 1959
Jaunzēlande
New Zealand
Dalība organizācijāsLatvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Latviešu Rakstnieku apvienība

Latvijas Rēriha biedrība

Konkordija "Valdemārija"
Ceļojums1927
Franču Rivjēra
French Riviera, France
Apceļoja kopā ar Raini.

00.07.1968
Šveice
Switzerland

00.08.1968
Hannovere
Hanover, Lower Saxony, Germany
Piedalījās Otro Eiropas latviešu dziesmu svētku Rakstnieku cēlienā.

00.07.1976
Tobago
Tobago, Trinidad and Tobago

Piedalās latviešu kultūras dienās.

Miršanas laiks/vieta08.01.1982
Salisberi
Salisbury, Rowan County, North Carolina, United States
Apglabāts10.01.1982
Chestnut kapsēta
Chestnut Hill Cemetery, Fulton Heights, Salisbury, Rowan County, North Carolina, United States
ApbalvojumiRaiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par piemiņas rakstu presē, atzīmējot Aspazijas 20. nāvesdienu.
1963

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Nurmiži
(Nurmiži, Siguldas pagasts, Siguldas novads)
25.06.1892Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1959 - 1982DzīvesvietaValsts
3Salisberi
(Salisbury, Rowan County, North Carolina, United States)
08.01.1982Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Chestnut kapsēta
(Chestnut Hill Cemetery, Fulton Heights, Salisbury, Rowan County, North Carolina, United States)
10.01.1982ApglabātsKapsēta
5Austrija
(Austria)
(Nav norādīts)IzglītībaValsts
6Sigulda
(Sigulda, Siguldas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
7Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
8Svētes iela 18, Jelgava
(Svētes iela 18, Jelgava, LV-3001)
1912IzglītībaĒka, māja
9Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1920 - 1925IzglītībaĒka, māja
10Avenue Centrale 621, Grenoble
(Avenue Centrale 621, Grenoble, Auvergne-Rhône-Alpes, 38400)
1948IzglītībaĒka, māja
11Jaunzēlande
(New Zealand)
1950 - 1959DarbavietaValsts
12Šveice
(Switzerland)
01.07.1968CeļojumsValsts
13Hannovere
(Hanover, Lower Saxony, Germany)
01.08.1968CeļojumsPilsēta
14Tobago
(Tobago, Trinidad and Tobago)
01.07.1976CeļojumsSala
15Franču Rivjēra
(French Riviera, France)
1927CeļojumsReģions, apgabals

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.