Meklēt

Kārlis Ducmanis

1 bilde
Kārļa Ducmaņa rokraksts
Fragments no publicista Kārļa Ducmaņa (1881–1943) raksta “Devīto vispārējo dziesmu svētku personas”, kas publicēts 1938. gada 2. jūlija laikraksta “Brīvā Zeme” 145. numurā.
Rakstā minētie notikumi un personas:
Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki;
komponists, pedagogs un kordiriģents Jāzeps Vītols (1863–1948);
komponists un kordiriģents Emilis Melngailis (1874–1954);
diriģents Teodors Reiters (1884–1956).
Rokraksts Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 51419.

Teksta atšifrējums:

Lūgums ievietot negrozītu. K. Ducmanis
Devīto vispārējo dziesmu svētku personas. [pasvītrōts]
Aizskanējušos dziesmu svētkos bij [šādas personas – ievietots]: viens latvju mūzikas un dziesmas ķēniņš; trīs virsaktīvas personas; 16.000 aktīvu personu; 381 pasīvi-aktīva persona, un 180.000 – 200.000 pasīvu personu ar aktīvām [izsvītrots vārds] [sirdīm – augšā]. Katrs uzmin, kas tie tādi. Tomēr – vai ikdienas nerunājamies par to, ko sen zinām? – nu tāpēc cilāsim arī tās personas. Uzmetoties lautai par tulku, [izsvītrots vārds] [sakāms, ka – augšā] profesors [Jāzeps Vītols – pasvītrots], mūsu mūzikas un dziesmas ķēniņš un tēvzemes balvas pirmais laureāts, kā dziesmu svētku rīcības komitejas priekšnieks un dvēsele, reizē bij arī garants ar neaprobežotu muzikāla kredīta jaudu. Zinot, ka viņš tur ir, mierīgi gaidījām un paļāvāmies, ka viss labi būs. Kā pirmo un ilggadīgo Tautu Savienības ģenerālsekretāru seru Eriku Drummondu, bez kura nekas nenotika, jo nevarēja notikt, Ženēvā iesauca par Tautu Savienības satversmes pantu, kam tur jābūt, – tāpat sauksim profesoru Jāzepu Vītolu, teiksim (“tā sakot piemēram par provi”, kā mēdza iepīt savos argumentos viens no manas dzimtās draudzes pagastu vecākiem) – par atslēgas noti, bez kuras [izsvītrots vārds] arī nekas nevar iznākt, [vai arī par mūsu konservatorijas satversme pantu – ievietots]. Viņš [izsvītrots vārds] pie visa tā bija tikpat spiedīgi pašsaprotams kā “piemēram par provi” svētku estrāde un ieejas biļetes, šīs [izsvītrots vārds] savdabīgās atslēgas notis. Kad viņu kā autoru sumināja, ļaudis it dabīgi cēlās kājās, un visi jutām gandarījumu, ka tā tiek sumināts.
Trīs virsmaktīvās personas [katra diriģēja savdabīgi – ievietots]. To seniors nopelnos un gados – virsdiriģents [Emīlis Melngailis – pasvītrots], kurš diriģēja pats savas kompozīcijas, bij ar Pēterpils žestu, monumentāls, liekot korpusam līdzkustēt tikai par tik, par cik; bet rokām – to darīt jo apvaldīti, toties nemaldīgi, valdonīgi un pietiekoši. Kā ģeometrijas formulā: “nepieciešami un pietiekoši”. Ilgos posmos – korpuss vertikāli negrozīgs, griežoties tikai ap savu asi, sekojot kilometriskās estrādes sektoriem un puķu dārziem, kuri [izsvītroti vārdi]atsaucās tāpat ģeometriski precīzi skaņu jūras viļņu kalnos. Bez tam Melngailis daļu no diriģenta mājieniem veic [tikai ar acīm – pasvītrots], kā to novēroju Pēterpilī kā students dziedot viņa korī. Spēcīgs pretstats Melngailim diriģenta žestu plāksnē – virsdiriģents [Teodors Reiters – pasvītrots], savdabīgi liels atkal šai pretstatā, tāpat, pa citādu ceļu, sasniedzot pilnību [izsvītroti vārdi] skaņu mērķu piepildīšanā, kuru mēs visi zinam. Reiters diriģējot kust viss bez izņēmuma, un te nav ko šķirot korpusu no rokām. It kā tiecas lidot. Dziedātāji saprot viņa kustības, gaida tās, zinot, ka tas ir taisni neviens cits kā Reiters, un no tām nolasa visu vajadzīgo kā no grāmatas, un tad ari dabon to pilnību izpildījumā, kas tapusi jau proverbiāla iekš- un ārzemēs. Vispār katram diriģentam takts kustību plāksnē ir sava, tikai viņam īpatnēja rakstība, savs alfabēts, savs šifrs, ko tad dziedātāji nemanot iemācās un pēc tā orientējas. Ja p. piem. Melngailis kādreiz [..]

Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece
Lomas: diplomāts, jurists, publicists

10.11.1881 – 20.08.1943

  • Recepcijas persona (2)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    10.11.1881
    Dzimis Brantu pagasta "Kainaišos".

    Miršanas laiks/vieta

    20.08.1943
    Kirova

    Personiska informācija

    Ducmanis Kārlis (1881.10.XI Brantu pagasta Kainaišos - 1943.20.VIII Kirovā, Krievijā) - publicists.
    Māc. Raunas Jāņa sk., Cēsīs pie K.Zariņa. Beidzis Jelgavas reālskolu. Stud. Pēterburgas univ. inženierzinātnes, tad jurisprudenci (1902-07). Bijis laikr. "Pēterburgas Avīzes" (1904-05), "Pēterburgas Vēstnesis" (1906), žurn. "Zibens" (1906-07)faktiskais rdaktors, laikr. "Līdums" red. (1913-14). Zvērinātā advokāta palīgs Rīgā, 1. pas. kara laikā virsnieks Krievijas armijā, demobilizējies 1918, tad juriskonsults bēgļu organizācijās Vitebskā, laikr. "Baltijas Ziņas"(1918) un "Jaunākās Ziņas" (1918-19) red. loceklis. Ieņēmis augstus posteņus diplomātiskajā korpusā un tiesu resorā: 1919-20 Ljas pārstāvis Dānijā, 1923-25 - Zviedrijā, 1925-29 Ljas delegāts Tautu Savienībā, pēc tam sūtnis Čehoslovākijā un Belgradā, 1933-35 Ārlietu min-jas nodaļas vadītājs, 1934-36 starpt. tiesnesis Zāras apgabalā (Vācijā), 1936-40 senators. 1941 ticis deportēts.
    Pirmā publikācija - raksts "Turgeņeva uzskati par dzīvi un laimi" laikr. "Dienas Lapa" 1900. 3./16.V. Public. humoreskas "Zvārguļa Zobgala kalendārā" (1901-03), laikr. "Pēterburgas Avīzes" piel. (1902-03). Rakstījis krievu presē. Sar. grāmatas par tiesiskiem, politiskiem un filozofiskiem jautājumiem. Public. apcere "Vēsturiskais materiālisms un mākslas kritika (laikr. "Dzīve" 1908), grām. "Iz Baltijas provinču tiesībām" (1913), "Georgs Brandess un jaunā strāva mākslas kritikā un filozofijā 19. gadu simtenī" (1928), "Atdzimšanas ceļi kristīgai civilizācijai" (1936). Dāņu val. izd. brošūra "Letland" (1923), zviedru val. grām. "Lettland for och nu" ("Latvija senāk un tagad", 1926). - Ps.: K.D-mans, Atskabarga, Stud. K.D.
    R.Briedis

    Saiknes

    Alma Marija Ducmane - Sieva
    Kārlis Bērziņš - Mātesbrālis
    Pēteris Bērziņš - Mātesbrālis

    Nodarbes

    diplomāts
    jurists
    publicists

    Izglītība

    mācījiesmācījies Raunas Jāņa sk., Cēsīs pie K.Zariņa

    mācījiesbeidzis Jelgavas reālskolu

    1902–1907
    studējisStud. Pēterburgas univ. inženierzinātnes, tad jurisprudenci

    Darbavieta

    1918–1919
    Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
    Rīga
    Redakcijas darbinieks

    Apbalvojumi

    Triju Zvaigžņu ordenis
    Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1928. gada 14. novembra lēmumu.
    III šķira
    1928