Darbi: Darba autors (31); Sastādītājs (8); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (8)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Jūlijs Ķipers |
|---|---|
| Pseidonīms | Jaunais, Jul-Je, J. Jaundris, J. Kips, Kps, Kruts, D. Vīgups |
| Personiska informācija | ĶIPERS Jūlijs (1901.14.VII Sēlpils pag. Ķipos - 1993.17.V, apbed. Rīgā) - dzejnieks, literatūrkritiķis. Dz. zemnieka ģim. Māc. Sēlpils pagastsk. un Vestienas draudzes sk.; 1922 izveidoja Sēlpilī Raiņa klubu, bija tā pirmais pr-js. 1921-23 māc. Rīgas Tautas augstskolā. Strād par grāmatvedi Subates patērētāju b-bā (1924-25), pārdevēju grāmatu veikalā "Daile un darbs" Rīgā (1925-28). No 1926 darbojies LKP un rev. preses izdevumos "Vienība" un "Darba Jaunatnes Ceļš", kur publicē izteiksmē lakoniskus dzejoļus par strādnieku dzīvi, bezdarbu, rev. cīņu, literatūrkrit. rakstus, prasījis mākslu un lit. saistīt ar rev. cīņu, bijis L. Laicena sekotājs, domu un cīņu biedrs. Viena no pirmajām publikācijām - raksts "Laikmeta dzeja" krāj. "Kolektīvs darbs" 1926. 1928 par rev. darbību apcietināts. 1929-35 dzīv. emigrācijā Vācijā un Beļģijā. Hamburgā strādājis par PSRS Tirdzniecības pārstāvn. grāmatvedi. 1935 pārcēlies uz PSRS. Strād. tirdzn. sistēmā Maskavā. 1937.30.IV arestēts, ieslodzīts Maskavas, Vladimiras un Orlas cietumos, 1939 izsūtīts uz Noriļsku. 1955 reabilitēts, 1956 atgriezies Rīgā, pievērsies rev. lit. mantojuma apkopošanai, apcerēšanai, publicēšanai. Sar. grām. par V. Dermani "Kvēlais tribūns" (1964, kopā ar M. Šacu-Aņinu), sast. latv. nelegālās rev. dzejas izlasi "No nakts uz rītu" (1957, kopā ar A. Balodi), divus atmiņu krājumus par L. Laicenu "Rakstnieks revolucionārs Linards Laicens" (1959) un "Sarkanais semafors" (1969), atmiņu krāj. "Arnolds Deglavs" (1976), rakstnieku A. Stradiņa (1960) un E. Sudmaļa (1971) darbu izlases, piedalījies E. Frosa izlases "Ceļš" (1975) sastādīšanā u.c. Atmiņās "Manas nedienas" ("Jaunais Horizonts", 1991, 4/5) stāsta par saviem cietuma gadiem Ljā un īpaši Pad. Savienībā. Dzeja sakopota krājumā "Saulespuķe griežas pret sauli" (1971, ar A. Baloža priekšvārdu). - Ps.: J. Jaunais, Jul-Je, J. Jaundris, J. Kips, Kps, Kruts, D. Vīgups. L. Melgalvs M. Jūlijs Ķipers // Lit. un Māksla, 1988, 22.I; Ķuzāne L. Aizgājušo sēlpilieti pieminot // Jēkabpils Vestnesis, 1993, 9.VI. B. Gudriķe |
| Profesionālā darbība | 1926: viena no pirmajām publikācijām – raksts "Laikmeta dzeja" Rīgas Arodbiedrību centrālbiroja izdotajā krājumā "Kolektīvs darbs". No 1926: darbojies Latvijas Komunistiskās partijas un revolucionārajos preses izdevumos "Vienība" un "Darba Jaunatnes Ceļš", kur publicējis izteiksmē lakoniskus dzejoļus par strādnieku dzīvi, bezdarbu, revolucionāro cīņu, literatūrkritiskus rakstus, prasījis mākslu un literatūru saistīt ar revolucionāro cīņu. Dzeja1926: Nost! (kopā ar Vili Āboltiņu, Andreju Balodi, Alfredu Stradiņu, Eduardu Priedi, Jāni Klauzēnu)1971: Saulespuķe griežas pret sauli Apcere1964: Kvēlais tribūns (par Vili Dermani; sarakstījis kopā ar Maksi Šacu-Aņinu)Sastādītie atmiņu krājumi1959: Cīņas atbalsis (atmiņas un apcerējumi par revolucionāro presi 1920–1940)1959: Rakstnieks revolucionārs Linards Laicens (atmiņu krājums) 1969: Sarkanais semafors (atmiņu krājums par Linardu Laicenu) 1976: Arnolds Deglavs (atmiņu krājums) 1983: Daugavieši (revolucionārās kustības dalībnieku atmiņas par LKP Daugavas apgabala organizācijas darbu) Sastādīties dzejas, prozas un lugu krājumi1957: No nakts uz rītu (latviešu nelegālās revolucionārās dzejas izlase, sastādījis kopā ar Andreju Balodi)1960: Alfreds Stradiņš. Atstāsim grimstošos krastus! 1975: Emīls Fross. Ceļs (kopā ar Kārli Preisu un Valdemāru Ancīti) |
| Citātu galerija | Par Jūlija Ķipera 20. gadu dzeju"Šajā laikā kreiso arodnieku tā sauktajā puslegālajā presē bieži parādās arī Jūlija Ķipera dzejoļi, kas parakstīti ar pseidonīmu Jul-jē. Tā ir Laicena tradīciju veidā radīta cīņas dzeja, ļoti koncentrēta savā izteiksmē, bet paskopa tēlainībā. Tās tematikas galvenās līnijas ir cīņa pret apspiestību, pret oportūnismu strādnieku kustībā, par mākslas un dzejas pavēršanu revolucionārās cīņas virzienā."Balodis, Andrejs. Mūžs kā sarkana magone. Karogs, 1976, Nr. 7. Par dzejoļu krājumu "Saulespuķe griežas pret sauli" (1971)"Grāmatu veido divas nelielas nodaļas. Pirmā no tām saucas "Restu ēnā". Te atrodam galvenokārt spriegajos 20. gados un 30. gadu sākumā rakstīto cīņas dzeju. Tās ir tiešas un skarbas, pat paraupjas rindas, kurām grūti pievienot maigi skanošo un ausi kutinošo vārdu "lirika". Īss apraksts, portreta lakonisks skicējums, ska|š lozungs – lūk, šīs dzejas īpatnības. [..] Šodien šī Jūlija Ķipera dzeja var likties pakaila, beztēlaina un sausa. Tā arī jāuztver un jāvērtē kā attiecīgā laikmeta produkts, kura tapšanā sava nozīme bijusi gan sociāli literāriem motīviem (vēršanās pret pilsoniskās dzejas pseidoklasicismu, pret salonliriku; proletāriskās dzejas toreizējie meklējumi), gan personiskas dabas motīviem (daudzi revolucionārie literāti dzeju neuzskatīja par savu pamatnodarbošanos vai aicinājumu, bet gan par vēl vienu cīņas ieroci – blakus žurnālistikai, pagrīdes darbam utt.). [..]Izlases otro nodaļu, kurai tāds pats nosaukums kā visai izlasei, veido galvenokārt 40.–50. gados rakstītie dzejoļi, kas radušies Noriļskas periodā. Šeit sastopam dzejoļus ar intīmāku saturu un skanējumu. Dominē īsas četrrindes, kurās aprauti izteikts kāds personisks pārdzīvojums vai vērojums. Smagos apstākļos, atrauts no darba, kam būtu lielāks svars mūsu sabiedrības dzīvē, Jūlijs Ķipers tomēr paliek optimists. Tas nav ne kroņa, nedz mākslots optimisms; no nelielajām četrrindēm dveš tāda cilvēka pārliecība, kas apzinās, ka dzīve rit tālāk, nekas nestāv uz vietas, revolūcijā sāk tais darbs turpinās." Vītols, Herberts [Čākurs, Jānis]. "Saulespuķe griežas pret sauli". Karogs, 1971, Nr. 7. |
| Nodarbes | dzejnieks literatūrzinātnieks literatūrkritiķis |
| Dzimšanas laiks/vieta | 14.07.1901 Dzimis Sēlpils pagasta Ķipos. |
| Dzīvesvieta | 1929 Beļģija Belgium 1929 – 1935 Vācija Germany 1935 – 1956 Krievija Russia 1956 – 1993 Rīga Rīga |
| Izglītība | mācījies mācījies Sēlpils pagastskolā nezināms – 1917 Vestienas draudzes skola 1917 izslēgts par ticības mācības stundu boikotēšanu. 1921 – 1923 Rīgas Tautas augstskola Rīga Rīga |
| Darbavieta | 1922 Sēlpils Sēlpils, Sēlpils pagasts, Jēkabpils novads Kopā ar domubiedriem nodibina Raiņa klubu. "1922. gada vasarā [..]. nolēmām dibināt Raiņa kluba nodaļu, jo organizēt patstāvīgu, jaunu kultūras biedrību būtu daudz sarežģītāk. Krišjānis Jurušs apņēmās noorganizēt dramatisko kolektīvu, kāds cits jaunietis apsolījās vadīt kori. Man bija jāuzņemas kluba pagaidu valdes priekšsēdētāja pienākumi, jo es nebiju sakompromitēts. Raiņa kluba Sēlpils nodaļā bija 75–100 biedru. Pie kluba darbojās koris, pūtēju orķestris, dramatiskais kolektīvs un bibliotēka ar lasītavu. Kluba darbību vadīja komunistu frakcija [..]. Ar Raiņa kluba valdes sēžu, kora mēģinājumu, orķestra saspēles, dramatiskā kolektīva nodarbību, bibliotēkas grāmatu maiņas ieganstu notika LKP, vēlāk arī LKJS Sēlpils pulcinu nelegālā darbība. [..] Kluba sarīkojumos vairākas reizes piedalījās partijas legālie sabiedriskie darbinieki un revolucionārie rakstnieki – L. Laicens, L. Paegle, A. Kurcijs [..]." Ķipers, Jūlijs. Maini un mainies uz augšu! Karogs, 1965, Nr. 6. 1924 – 1925 Subate Subate, Augšdaugavas novads Subates patērētāju biedrība, grāmatvedis 1925 – 1928 Apgāds "Daile un Darbs" Rīga Rīga Apgāda "Daile un Darbs" grāmatveikalā pārdevējs 1928 – 1935 (Datums nav precīzs) Hamburga Hamburg, Germany PSRS Tirdzniecības pārstāvniecība, Labības tirdzniecības nodaļa, grāmatvedis 1935 – 00.04.1937 Maskava Moscow, Russia Strādājis tirdzniecības sistēmā |
| Dalība organizācijās | Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 1926 – 1929 Latvijas Komunistiskā partija 1930 Vācijas Komunistiskās partijas biedrs |
| Emigrē | 1929 Beļģija Belgium 1929 – 1935 Hamburga Hamburg, Germany |
| Ceļojums | 1972 Vācijas Demokrātiskā Republika 00.08.1977 Vācijas Federatīvā Republika Brauciens pēc privāta ielūguma. |
| Apcietinājums | 1928 Rīga Rīga Apcietināts par revolucionāru darbību 30.04.1937 – 1939 Maskava Moscow, Russia Butirku, Lefortovas, Vladimiras, Orlas cietumi 1939 – 1955 Noriļska Norilsk, Krasnoyarsk Krai, Russia "[..] rakām pamatus Kalnu metalurģiskā kombināta fabrikām, uzcēlām varenu niķeļa rūpnīcu, kuras elektrolīzes cehā strādāju līdz reabilitācijai un pat ilgāk. Strādājām, cik spēdami labi, ar skaidru apziņu, ka nedzīvojam velti, ka piedalāmies sociālisma celtniecībā. Neskatoties uz to, ka daudziem no mums, arī man, 1950. gadā bija pasludināts Sevišķās apspriedes lēmums par nometināšanu "uz mūžu", ticējām mūsu zemes rītdienas gaišumam." 1955. gadā reabilitēts. |
| Miršanas laiks/vieta | 17.05.1993 |
| Apglabāts | 21.05.1993 Rīga Rīga |
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Krievija (Russia) | 1935 - 1956 | Dzīvesvieta | Valsts |
| 2 | Rīga (Rīga) | 1956 - 1993 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Beļģija (Belgium) | 1929 | Dzīvesvieta | Valsts |
| 4 | Vācija (Germany) | 1929 - 1935 | Dzīvesvieta | Valsts |
| 5 | Hamburga (Hamburg, Germany) | 1929 - 1935 | Emigrē | Pilsēta |
| 6 | Beļģija (Belgium) | 1929 | Emigrē | Valsts |
| 7 | Rīga (Rīga) | 21.05.1993 | Apglabāts | Pilsēta |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1921 - 1923 | Izglītība | Pilsēta |
| 9 | Subate (Subate, Augšdaugavas novads) | 1924 - 1925 | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Rīga (Rīga) | 1925 - 1928 | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Hamburga (Hamburg, Germany) | 1928 - 1935 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Maskava (Moscow, Russia) | 1935 - 01.04.1937 | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Sēlpils (Sēlpils, Sēlpils pagasts, Jēkabpils novads) | 1922 | Darbavieta | Ciems |
| 14 | Vācijas Demokrātiskā Republika | 1972 | Ceļojums | Valsts |
| 15 | Vācijas Federatīvā Republika | 01.08.1977 | Ceļojums | Valsts |
| 16 | Rīga (Rīga) | 1928 | Apcietinājums | Pilsēta |
| 17 | Maskava (Moscow, Russia) | 30.04.1937 - 1939 | Apcietinājums | Pilsēta |
| 18 | Noriļska (Norilsk, Krasnoyarsk Krai, Russia) | 1939 - 1955 | Apcietinājums | Pilsēta |
| 19 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | (Nav norādīts) | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
