Jūlijs Ķipers

Dzimis zemnieka ģimenē. 
Mācījies Sēlpils pagastskolā un Vestienas draudzes skolā.
1922: izveidoja Sēlpilī Raiņa klubu, bija tā pirmais priekšsēdētājs. 
1921-23: mācījies Rīgas Tautas augstskolā. 
1924–25: strādājis par grāmatvedi Subates patērētāju biedrībā.
1925–28: strādājis par pārdevēju grāmatu veikalā "Daile un darbs" Rīgā. 
No 1926: darbojies LKP un revolucionārajos preses izdevumos "Vienība" un "Darba Jaunatnes Ceļš". 
1928: par revolucionāru darbību apcietināts. 
1929-35: dzīvojis emigrācijā Vācijā un Beļģijā. Hamburgā strādājis par PSRS Tirdzniecības pārstāvniecības grāmatvedi. 
1935: pārcēlies uz PSRS. Strādājis tirdzniecības sistēmā Maskavā. 
1937. 30. aprīlī: arestēts, ieslodzīts Maskavas, Vladimiras un Orlas cietumos.
1939: izsūtīts uz Noriļsku. 
1955: reabilitēts.
1956: atgriezies Rīgā, pievērsies revolucionārās literatūras mantojuma apkopošanai, apcerēšanai, publicēšanai. 

1926: viena no pirmajām publikācijām – raksts "Laikmeta dzeja" Rīgas Arodbiedrību centrālbiroja izdotajā krājumā "Kolektīvs darbs".
No 1926: darbojies Latvijas Komunistiskās partijas un revolucionārajos preses izdevumos "Vienība" un "Darba Jaunatnes Ceļš", kur publicējis izteiksmē lakoniskus dzejoļus par strādnieku dzīvi, bezdarbu, revolucionāro cīņu, literatūrkritiskus rakstus, prasījis mākslu un literatūru saistīt ar revolucionāro cīņu.

DZEJA

APCERE

SASTĀDĪTIE ATMIŅU KRĀJUMI

SASTĀDĪTIE DZEJAS, PROZAS UN LUGU KRĀJUMI

PAR JŪLIJA ĶIPERA 20. GADU DZEJU

"Šajā laikā kreiso arodnieku tā sauktajā puslegālajā presē bieži parādās arī Jūlija Ķipera dzejoļi, kas parakstīti ar pseidonīmu Jul-jē. Tā ir Laicena tradīciju veidā radīta cīņas dzeja, ļoti koncentrēta savā izteiksmē, bet paskopa tēlainībā. Tās tematikas galvenās līnijas ir cīņa pret apspiestību, pret oportūnismu strādnieku kustībā, par mākslas un dzejas pavēršanu revolucionārās cīņas virzienā."

Balodis, Andrejs. Mūžs kā sarkana magone. Karogs, 1976, Nr. 7.

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU ŠAULESPUĶE GRIEŽAS PRET SAULI" (1971)

"Grāmatu veido divas nelielas nodaļas. Pirmā no tām saucas "Restu ēnā". Te atrodam galvenokārt spriegajos 20. gados un 30. gadu sākumā rakstīto cīņas dzeju. Tās ir tiešas un skarbas, pat paraupjas rindas, kurām grūti pievienot maigi skanošo un ausi kutinošo vārdu "lirika". Īss apraksts, portreta lakonisks skicējums, ska|š lozungs – lūk, šīs dzejas īpatnības. [..] Šodien šī Jūlija Ķipera dzeja var likties pakaila, beztēlaina un sausa. Tā arī jāuztver un jāvērtē kā attiecīgā laikmeta produkts, kura tapšanā sava nozīme bijusi gan sociāli literāriem motīviem (vēršanās pret pilsoniskās dzejas pseidoklasicismu, pret salonliriku; proletāriskās dzejas toreizējie meklējumi), gan personiskas dabas motīviem (daudzi revolucionārie literāti dzeju neuzskatīja par savu pamatnodarbošanos vai aicinājumu, bet gan par vēl vienu cīņas ieroci – blakus žurnālistikai, pagrīdes darbam utt.). [..]
Izlases otro nodaļu, kurai tāds pats nosaukums kā visai izlasei, veido galvenokārt 40.–50. gados rakstītie dzejoļi, kas radušies Noriļskas periodā. Šeit sastopam dzejoļus ar intīmāku saturu un skanējumu. Dominē īsas četrrindes, kurās aprauti izteikts kāds personisks pārdzīvojums vai vērojums. Smagos apstākļos, atrauts no darba, kam būtu lielāks svars mūsu sabiedrības dzīvē, Jūlijs Ķipers tomēr paliek optimists. Tas nav ne kroņa, nedz mākslots optimisms; no nelielajām četrrindēm dveš tāda cilvēka pārliecība, kas apzinās, ka dzīve rit tālāk, nekas nestāv uz vietas, revolūcijā sāk tais darbs turpinās."

Vītols, Herberts [Čākurs, Jānis]. "Saulespuķe griežas pret sauli". Karogs, 1971, Nr. 7.

dzejnieks
literatūrkritiķis
literatūrzinātnieks

Jaunais, Jul-Je, J. Jaundris, J. Kips, Kps, Kruts, D. Vīgups

Sēlpils
Mācījies Sēlpils pagastskolā.

–1917
Vestienas draudzes skola
Vestiena
1917. gadā izslēgts par ticības mācības stundu boikotēšanu.

1921–1923
Rīgas Tautas augstskola
Rīga

Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga

1926–1929
Latvijas Komunistiskā partija

1930
Vācijas Komunistiskās partijas biedrs

1922
Sēlpils
Kopā ar domubiedriem nodibina Raiņa klubu."1922. gada vasarā [..]. nolēmām dibināt Raiņa kluba nodaļu, jo organizēt patstāvīgu, jaunu kultūras biedrību būtu daudz sarežģītāk. Krišjānis Jurušs apņēmās noorganizēt dramatisko kolektīvu, kāds cits jaunietis apsolījās vadīt kori. Man bija jāuzņemas kluba pagaidu valdes priekšsēdētāja pienākumi, jo es nebiju sakompromitēts. Raiņa kluba Sēlpils nodaļā bija 75–100 biedru. Pie kluba darbojās koris, pūtēju orķestris, dramatiskais kolektīvs un bibliotēka ar lasītavu. Kluba darbību vadīja komunistu frakcija [..]. Ar Raiņa kluba valdes sēžu, kora mēģinājumu, orķestra saspēles, dramatiskā kolektīva nodarbību, bibliotēkas grāmatu maiņas ieganstu notika LKP, vēlāk arī LKJS Sēlpils pulcinu nelegālā darbība. [..] Kluba sarīkojumos vairākas reizes piedalījās partijas legālie sabiedriskie darbinieki un revolucionārie rakstnieki – L. Laicens, L. Paegle, A. Kurcijs [..]."Ķipers, Jūlijs. Maini un mainies uz augšu! Karogs, 1965, Nr. 6.

1924–1925
Subate
Subates patērētāju biedrība, grāmatvedis

1925–1928
Apgāds "Daile un Darbs"
Rīga
Apgāda "Daile un Darbs" grāmatveikalā pārdevējs

1928–1935
Hamburga
PSRS Tirdzniecības pārstāvniecība, Labības tirdzniecības nodaļa, grāmatvedis

1935–04.1937
Maskava
Strādājis tirdzniecības sistēmā

1928
Rīga
Apcietināts par revolucionāru darbību

30.04.1937–1939
Maskava
Butirku, Lefortovas, Vladimiras, Orlas cietumi

1939–1955
Noriļska
"[..] rakām pamatus Kalnu metalurģiskā kombināta fabrikām, uzcēlām varenu niķeļa rūpnīcu, kuras elektrolīzes cehā strādāju līdz reabilitācijai un pat ilgāk. Strādājām, cik spēdami labi, ar skaidru apziņu, ka nedzīvojam velti, ka piedalāmies sociālisma celtniecībā. Neskatoties uz to, ka daudziem no mums, arī man, 1950. gadā bija pasludināts Sevišķās apspriedes lēmums par nometināšanu "uz mūžu", ticējām mūsu zemes rītdienas gaišumam."Jūlijs Ķipers. (Citēts pēc: Melgalvs, Māris. Jūlijs Ķipers, Literatūra un Māksla, 1988, 22. janvāris)1955. gadā reabilitēts.

1929–1935
Beļģija

1929–1935
Vācija

1935–1956
Krievija

1956–1993
Rīga

1929–1935
Hamburga

1929
Beļģija

1972
Vācijas Demokrātiskā Republika

08.1977
Vācijas Federatīvā Republika
Brauciens pēc privāta ielūguma.

21.05.1993
Rīga