Jūlijs Kalējs-Kuzņecovs

Dzimis saimnieka un kalēja ģimenē, kura vēlāk pārcēlusies uz Pleskavas guberņas Ostrovas apriņķa muižu. 
Mācījies Pleskavas ģimnāzijā. 
1866-70: studējis tieslietas Pēterburgas universitātē, ticies ar Krišjāni Valdemāru (pēc Krišjāņa Valdemāra aizbraukšanas no Pēterburgas abi sarakstījās) un viņa ierosmē žurnālā (1867, 3.-7. grām.) publicējis plašu apceri par Baltijas zemnieku saimniecisko un tikumisko dzīvi, kurā K. Valdemāra un A. Spāģa garā kritizēta Baltijas guberņu ekonomiskā, polittiskā un tiesiskā iekārta, atzinīgi vērtēta jaunlatviešu kustība un "Pēterburgas Avīzes"; nenorādot autoru, rakstā ietverti (no K. Valdemāra saņemti) divi Jāņa Austriņa nepublicēti pamfleti "Latviešu tautas gājums" un "Latviešu Jāņu dienas dziesma" latviešu valodā (ar krievu burtiem) un krievu tulkojumā.
Krievijas Ķeizariskās Ģeogrāfiskās biedrības uzdevumā (vēlāk ievēlēts parn biedrības īsteno locekli) Lietuvā un Latgalē vācis etnogrāfiskus, folkloras, valodas materiālus, faktus par zemnieku ekonomisko stāvokli (savāktais glabājas biedrības arhīvā).
Beidzis universitāti, strādājis Lietuvā (miertiesnesis Volkovičos, zemnieku lietu komisārs Kretingā). 
No 1890: strādājis Vitebskā par Valkas apriņķa zemnieku lietu komisāru un Pleskavas guberņas Ostrovas apriņķa zemstes deputātu. 
Mūža beigās muitas ierēdnis Turkestānā.

1867: publicējis plašu apceri par Baltijas zemnieku saimniecisko un tikumisko dzīvi, kurā K. Valdemāra un A. Spāģa garā kritizēta Baltijas guberņu ekonomiskā, politiskā un tiesiskā iekārta, atzinīgi vērtēta jaunlatviešu kustība un "Pēterburgas Avīzes"; nenorādot autoru, rakstā ietverti (no K. Valdemāra saņemti) divi Jāņa Austriņa nepublicēti pamfleti "Latviešu tautas gājums" un "Latviešu Jāņu dienas dziesma" latviešu valodā (ar krievu burtiem) un krievu tulkojumā. 

Krievijas Ķeizariskās Ģeogrāfiskās biedrības uzdevumā (vēlāk ievēlēts par biedrības īsteno locekli) Lietuvā un Latgalē vācis etnogrāfiskus, folkloras, valodas materiālus, faktus par zemnieku ekonomisko stāvokli (savāktais glabājas biedrības arhīvā). Rakstījis tikai krievu valodā, propagandējis izglītības pasākumus: prasījis Lietuvā ieviest obligātās bērnu mācības dzimtajā valodā, dibināt skolotāju seminārus un lauksaimniecības mācību iestādes, paaugstināt skolotāju algas u.tml. Latvijā nav darbojies.

jurists
publicists

Pleskava
Mācījies Pleskavas ģimnāzijā.

1866–1870
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Studējis tieslietas.

Lietuva
Miertiesnesis Volkovičos, zemnieku lietu komisārs Kretingā.

Turkistāna
Muitas ierēdnis.

1890
Vitebska
Strādājis Vitebskā par Valkas apriņķa zemnieku lietu komisāru un Pleskavas guberņas Ostrovas apriņķa zemstes deputātu.