Par dzejoļu krājumu "Алчность/Alkatība" (Valters Dakša, 2019)
"Alkatība, šī, ētiski raugoties, sliktā, nosodāmā, amorālā iezīme, kas raksturo subjektu, kas stāv aiz aprautajām replikām vairākos Glazovas dzejoļos un ko, visticamāk, par nosodāmu uzskata autore pati, – alkatība sajūtama kā libido, bet arī kā alkas pēc dzīves, pēc īstuma un brīvības, ko dažādu iemeslu dēļ mūsu neoliberālajā sabiedrībā joprojām nejūtam pilnībā savā rīcībā, – nejūtam nedz brīvību (sieviešu emancipācijas cīņas vairāk nekā gadsimtam par spīti), nedz īstumu (postpatiesības ideja ne tik daudz nopietni satrauc, cik izklaidē un dažādo post- rindā ir tikai kārtējais solis projām no uzticēšanās jebkādiem vēstījumiem), nedz dzīvo (ne-dzīvā dažādie varianti dzejnieces tēlainībā ieņem ievērojamu vietu – no cilvēku radītiem robotiem, briesmoņiem, zombijiem un stāstu un pasaku tēliem līdz izteiksmīgi pasniegtai nedzīvajai matērijai)."
Skulte, Ilva. Lelles melnais.
Punctum, 15.05.2019.
"Krājums "Алчность/Alkatība" mani vispirms pārsteidz kā stilistiski ļoti tīrs un nesamocīts postmodernisma dzejas paraugs. Respektīvi, savā ziņā šis teksts atgādina apbrīnojami labi saglabājušos postmodernisma
vintage artefaktu, kura dizains jau kļuvis klasisks un "pārlaicīgs". No otras puses, laikam taču pasaule pēdējo 50 gadu laikā nav tik ļoti mainījusies un aktualitāti nav paspējušas zaudēt tādas postmodernisma tēmas kā realitātes un identitātes sairums, simulakri, patiesības aizstāšana ar reprezentāciju, dzīves vides tehnoloģizācija, mēģinājumi atrast dieva vietu un pielietojumu pasaulē, kurā atcelta vertikāle, un dažnedažādi koncepti un lietas – sakrālais un profānais, mīti un televizora tēli – atrodas uz vienas divdimensiju plaknes."
Baklāne, Anda. Piezīmes par alkatības un transubstanciācijas savienošanos meža sirdī.
Satori, 04.04.2019.