Meklēt

Jēkabs Duburs

4 bildes
Jēkaba Dubura portrets
Jēkabs Duburs. [1906-1916], Rīga. Fotogrāfs: Mārtiņš Lapiņš. 13,5 x 8,3 cm.
Inventāra Nr.: LABR R25779-25.
Topogrāfija/Šifrs: Iz011-25.
Jēkaba Dubura portrets
Jēkabs Duburs. [1906-1916], Rīga. Fotogrāfs: Ansis Skariņš. 16 x 10,5 cm.
Inventāra Nr.: LABR R25779-28.
Topogrāfija/Šifrs: Iz011-28.
Jēkaba Dubura portrets
Jēkabs Duburs. [1910-1916], Rīga. 13,3x9,8 cm.
Inventāra Nr.: LABR R6946-22.
Topogrāfija/Šifrs: Goba Alfrēds 51-22.
Jēkaba Dubura portrets
Jēkaba Dubura portrets pēc izrādes....
Lomas: aktieris, dramaturgs, dziedātājs, literatūrkritiķis, mūzikas kritiķis, pedagogs, režisors, teātra darbinieks, teātra kritiķis, tulkotājs

27.03.1866 – 17.06.1916

Jēkabs Duburs (īst. v. Jēkabs Āriņš; 1866.–1916) – teātra darbinieks, dramaturgs un tulkotājs. Māc. Jelgavas reālskolā. Akt. un rež. Rīgas Latv. t-rī (1887-1908, 1903-05 arī direktors), Jaunā Rīgas t-ra direktors (1908-09). 1909 kopā ar Zeltmati nodib. Latvju dram. kursus, bijis to vad. un pedagogs. 1913-15 vadījis Latviešu operas režiju; 1915-16 Maskavas Latv. teātra mākslin. vadītājs. Bijis žurn. "Druva" t-ra nod. vadītājs (1912-14). Public. periodikā literāri kritiskas apc. "Annas Brigaderes Brusubārda un Gundega" un "Raiņa "Indulis un Ārija"" (abas 1912). Sar. lugas "Pie nabadzības sliekšņa" (t-rī 1891), "Ērglis un Šperbers" (grām. un t-rī 1892), "Precībās" (grām. un t-rī 1894, kopā ar A. Deglavu), libretu operai "Spoku stundā" (t-rī 1893, komponists J. Ozols), dramatizējis A. Deglava stāstu "Vecais pilskungs" (1895, t-rī 1896). Tulkojis vai lokalizējis ap 14 lugu, to vidū V. Šekspīra "Ziemas pasaciņa" (1897). Tulk. A. Strindberga darbu "Aktiera māksla" (per. 1909). Sast. "Latviešu fonētikas ābeci" (1912).

  • Darba autors (2)
  • Tulkotājs (2)
  • Recepcijas persona (10)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    27.03.1866
    Vircavas pagasts
    Dzimis agrākā Kroņvircas, vēlāk Vircavas pagasta Kančos.

    Miršanas laiks/vieta

    17.06.1916
    Hivinke

    Personiska informācija


    Profesionālā darbība

    Sakarā ar J.Dubura 100 gadiem 1966 nodibināta J.Dubura balva, ko piešķir Teātra savienība reizi 5 gados par izciliem sasniegumiem skatuves mākslā latviešu teātra režisoriem.

    Citātu galerija



    Par Jēkaba Dubura darbību teātrī un mūzikā

    Aktiermākslu apguvis pie K. Ekelmaņa, dziedāšanu māc. pie A. Fosāra, papildinājies Berlīnē, Vīnē u. c. No 1887 bijis Rīgas Latv. t-ra aktieris, dziedonis un režisors (ar pārtraukumu 1898-1900), arī tā direktors (1903-05), Jaunā Rīgas t-ra direktors (1908-09), P. Jurjāna dibinātās Latv. operas režisors (1913-15), Maskavas Latv. t-ra direktors (1915-16). D. bijis pirmais profesionāli izglītotais latv. daiļlasītājs un balsi uzskatījis par galveno aktieriskās izteiksmības līdzekli. 1909 kopā ar Zeltmati dib. Latvju dram. kursus, bijis to direktors un pedagogs. Tulkojis A. Strindberga grām. Aktiera māksla (1909), sarakstījis Latviešu fonētikas ābeci (1912) un aizsācis darbu daiļrunas un skatuves mākslas teorijā. Kopš jaunības interesējies par vok. mākslu, apguvis dziedāšanu pie A. fon Fosāra [Fossard]. 1894 piedal. J. Ozola organizētajos t. s. klasiskās mūzikas vakaros RLB namā. 1900-10 regulāri rīkojis solovakarus, to programmās iekļāvis gan ārzemju klasiku, gan latv. komponistu E. Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, E. Melngaiļa, J. Vītola, J. Zālīša, J. Reinholda dz. pirmatskaņojumus; viņa pavadpian. bieži bijis E. Dārziņš. D. kā solists piedal. J. Haidna oratorijas Gadalaiki (1901) un F. Mendelszona-Bartoldi oratorijas Elija (1908) atskaņojumā. Dzied. tenora partiju Rīgas Latv. t-ra operu un operešu izrādēs, lomas: Grenišē, Marķīzs de Kornevils, Gaspārs (R. Planketa Korneviļas zvani, 1889, 1898, 1901), Barinkajs (J. Štrausa Čigānu barons, 1895), Lionels (F. fon Flotova Marta, 1897), Maksis (K. M. fon Vēbera Burvju strēlnieks, 1900), Kanio (R. Leonkavallo Pajaci, 1902), Dons Cēzars (R. Dellingera Dons Cēzars 1903), Hugo (G. A. Lorcinga Undīne, 1905) Pariss (Ž. Ofenbaha Skaistā Helēna 1905). Bijis arī Pajaci, Dona Cēzara un Skaistās Helēnas pirmiestudējumu režisors, pirmās latv. oriģināloperas, J. Ozola Spoku stundā (1893), libreta autors, pirmuzveduma rež. un Andreja lomas izpildītājs Rīgas Latv. t-rī (1893). Vēlāk Latv. operā bijis rež. P. Čaikovska operai Jevgeņijs Oņegins (1913), A. Rubinšteina operai Dēmons (1913), Ž. Bizē operai Karmena (1914), M. Gļinkas operai Ivans Susaņins (1914). Vairākkārt aicināts piedalīties RPT (Rīgas Vācu t-ra) operuzvedumos, lomas: Lionels (F. fon Flotova Martā, 1898), Maksis (K. M. Vēbera Burvju strēlnieks, 1900), Kanio (R. Leonkavallo Pajaci). D. bijis viens no pirmajiem latv. dziedātājiem, kam savas atsauksmes veltījuši arī Rīgas vācu laikr. recenzenti F. Pilcers, A. Štēgers u. c. Atsauksmēs akcentēts viņa balss drīzāk maigais, nekā spēkpilnais skanējums, sevišķi daiļskanīgs augšējais reģistrs, inteliģence un nianšu smalkums, izteiksmīgs mezzo voce.
    Kopš 1896 rakstījis presei, t. sk. mūzikas kritiku (1901-1909) laikr. Vārds un Balss, izmantojis pseidonīmus Duburs, D., reizēm parakstījies arī ar iniciāļiem J. A., A.

    Baiba Jaunslaviete. Latvijas mūzikas leksikons.

    Saiknes

    Otīlija Āriņa - Brāļameita

    Nodarbes

    aktieris
    dramaturgs
    dziedātājs
    literatūrkritiķis
    mūzikas kritiķis
    pedagogs
    režisors
    teātra darbinieks
    teātra kritiķis
    tulkotājs

    Dzimtais vārds

    Āriņš

    Izglītība

    Jelgava
    Jelgavas reālskola

    Apglabāts

    27.10.1916
    Rīgas Lielie kapi
    Pārapbedīts Rīgas Lielajos kapos.