Jēkabs Bīne

11.04.1895 – 24.10.1955

Jēkabs Bīne (1895–1955) – gleznotājs, vitrāžists, mākslas pedagogs, mākslas kritiķis. Strādājis visos glezniecības žanros, īpaši portretā un sadzīves žanrā, palaikam izmantojot mitoloģiskus sižetus. Darbojies arī monumentālajā mākslā, uzgleznojot gleznas Vecsaules, Cesvaines un Jumpravas baznīcām. Darinājis arī vitrāžas.

Darba autors (1)

Mākslinieks (1)

Recepcijas persona (7)

Dzimšanas laiks/vieta

11.04.1895
Rīga

Miršanas laiks/vieta

24.10.1955
Rīga

Personiska informācija

Dzimis tirgotāja ģimenē.
Studiju nolūkos apceļojis Varšavu, Minheni, Vīni, Venēciju, Milānu, Dženovu un Parīzi.

Profesionālā darbība

1912: pirmais zīmējums "Senču pils" publicēts satīriskajā žurnālā "Dadzis" vēl skolas gados.

Rakstījis mākslas kritikas izdevumos "Sējējs", "Atpūta", "Brīvā Zeme", "Studentu Dzīve". Sarakstījis arī vairākas grāmatas — "Krāsu saskaņas mācība" (1936), kā arī sarakstījis Vilhelma Purvīša redakcijā izdotās "Mākslas vēstures" 2. sējumam apcerējumus "Baroka un rokoko glezniecība Anglijā", "Baroka un rokoko glezniecība Itālijā", " 17. un 18. gadsimta glezniecība Vidus un Ziemeļu Eiropā".

Kopš 1917: piedalījies mākslas izstādēs; pirmā izstāde sarīkota Harkivā.

Strādājis visos glezniecības žanros; viņa otai pieder ainavas, klusās dabas, akti, portreti, sadzīves žanra gleznas.
20. gs. 30. gadu sākumā pievērsās latviešu folklorai.
Daudz strādājis arī lietišķās mākslas nozarē, zīmējis metus māla un porcelāna traukiem, rotas lietām un mēbelēm.
1937: Vispasaules izstādē Parīzē ieguvis zelta medaļu par kafijas servīzi.

Citātu galerija

PAR JĒKABU BĪNI

"Bīne ir žanra gleznotājs. Galveno vērību piegriež figūrām, neizslēdzot arī ainavas. Tikai, kā īsts mmākslinieks, ainavās nekad viņš nav palicis tukšs un ārišķīgs. Bīne tāpat kā citi mūsu žanra gleznotāji, otu cilādams, arvien domājis par to, kā labāk un ātrāk latviešu mākslu celt. Gleznojot Bīne nekad nav vadījies no materiāla aprēķina. Nav gleznojis neko tādu, kas būtu kails, bez mākslas gara. Arī pasūtījuma darbos, visviens kāda veida, Bīne parādījis labu gaumi. Savos audeklos Bīne visvairāk ietvēris raksturīgas lauku dzīves ainas. Viņa gleznās redzam tautumeitas, malējas un veselīgi noaugušas sauļotājas. Savā mākslā Bīne viscaur balstās uz stingra zīmējuma. Šis zīmējums nav naturāli sīkumains, bet reāli spēcīgs un izteiksmes pilns. Tādi paši — spēcīgi Bīnes otas triepumi un krāsu laukumi. Krāsu laukumus-Bīne lietā pat pārdroši, kā reti kāds cits no mūsu gleznotājiem. Bet mākslinieks ar savām krāsām vienmēr prot tikt galā. Nekad nav .kliedzošs un ass. lemīļotākās krāsas Bīnem spilgti zaļš, sarkans, zils, dzeltens. Liekas, ka šo krāsu košumu Bīne būs mācījies no mūsu senču krāšņā rotājuma. Formas Bīnes figūrām kā granītā cirstas, skaidras un noteiktas. Formu izcelšanai labi palīdz gaismas ēnas pretstati. Tā Bīnes mākslā laimīgi savienots viss krietnam, reālam mākslas darbam nepieciešamais — stingrs zīmējums, spēcīgas krāsas, bagāta glezniecība."

Strazdiņš, J. Jēkaba Bīnes 25 gadu darbs. Sējējs, Nr.11 (01.11.1937)