Jāzeps Valdmanis

1 bilde

21.12.1909 – 24.07.1943

Dzejnieks Jāzeps Valdmanis (1909–1943) dzejoļu krājumos “Kamenes zālē” (1939) un “Stari straumē” (1942) pārstāv latviešu dzejas romantisko tradīciju, kurai iezīmīga ilgošanās, sapņainības, dabas apcere, papildinot to ar klusinātu un harmonisku kristīga cilvēka pasaules izjūtu.

Dzimšanas laiks/vieta

21.12.1909
Skaistkalne
Sarkangalvjos

Miršanas laiks/vieta

24.07.1943
Biķernieki

Personiska informācija

1909: dzimis kalpa ģimenē, agrā bērnībā zaudējis tēvu.
1941: pavasarī saslimst ar tuberkulozi.

Profesionālā darbība

1928: žunālā "Zeltene" (Nr. 11) publicēts pirmais dzejolis "Mātei".
1943: gulēdams slimnīcā, pagūst sakārtot savu trešo dzejoļu krājumu "Rasa rozēs" un nodot savam izdevējam Ansim Gulbim.
Dzeja publicēta laikrakstos "Māras Vēstnesis", "Rīgas Vēstnesis", Daugavas Vēstnesis", 'Zemgale", 'Rēzeknes Ziņas", "Bauskas Vēstnesis" u. c.

Citātu galerija

"Gaiša, apskaidrota un harmoniska pārdomu dzeja sakopota krājumā "Kamenes zālē" (1939). Ilgas pēc miera un klusuma paustas ar dabas tēliem, izmantojot tradicionālos izteiksmes līdzekļus. Dzejā atklājas lēnprātīga un pazemīga cilvēka introspekcijas, tuvošanās Dievam caur dabu un skaistumu. Krājumā "Stari straumē" (1942) – dabas un mīlestības lirika, pārdomas par dzīves un mīlestības īslaicīgumu, agras nāves priekšnojautas."


Briedis, Raimonds. Jāzeps Valdmanis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 610. lpp.

"Valdmaņa literārais mantojums ietverts divos dzejoļu krājumos – “Kamenes zāle” un “Stari straumē”. Priekš nāves dzejnieks paguva sakārtot arī trešo krājumu, kas jau atrodas pie izdevēja. Retumis viņš uzrakstīja arī pa stāstam un kādreiz ieminējās par romānu, bet tas tagad nogrimst kapā līdz ar savu iecerētāju. Valdmaņa dzejai bija mūžīgā tematika – daba un mīlestība, kas reizēm mainījās ar sapņainām un gaistošām pārdomām. Tā svārstījās starp gavilēm un rezignāciju, bet allaž tiecās būt klusināta un nepretencioza."

A. J. Tēvija, 1943, 27. jūlijs.

Izglītība

Elva
Sācis skolas gaitas un mācījies Pirmā pasaules kara laikā.

Skaistkalnes 6-klašu pamatskola
Skaistkalne
Mācījies pēc atgriešanās no bēgļu gaitām.

1932
Jelgavas Valsts skolotāju institūts
Jelgava

Darbavieta

1931–1934
Rīga
Laikraksta "Mūsu Nākotne" un žurnāla "Mūsu Nākotne" līdzstrādnieks

1932–1936
Rundāles 6-klašu pamatskola
Pilsrundāle

1936–1942
Rīgas 37. (katoļu) pamatskola
Pils iela 5, Rīga
Literatūras, dziedāšanas, ticības mācības, vingrošanas skolotājs

Dzīvesvieta

1942–24.07.1943
Skaistkalne
"Priežkalni", pārcēlies, lai uzlabotu veselību (slimojis ar tuberkulozi).

Apglabāts

Skaistkalne
Jaunie kapiAizlūgums un izvadīšana uz Skaistkalni notika no Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas Pils ielā 5 26. jūlijā plkst. 9.