Darbi: Darba autors (70); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (24)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Jānis Sudrabiņš |
|---|---|
| Pseidonīms | Vastlavis |
| Dzimtais vārds | Vestfālis |
| Kopsavilkums | Jānis Sudrabiņš (īst. v. Jānis Vestfālis; 1912–1999) – rakstnieks, publicists. Pirmās literārās publikācijas kopš 1929. gada. Darbojies daudzu latviešu periodisko izdevumu redakcijās. Kā latviešu leģionārs Otrā pasaules kara izskaņā nonācis Vācijā, kur pēc kara palicis uz dzīvi. Vairāku autobiogrāfiskas un dokumentālas ievirzes darbus autors: atmiņu grāmata "Asiņaina gaisma aust" (1951), atmiņu grāmata "Nīcības viesuļos" (1954), biogrāfisku apcerējumu "Toreiz aiz dzeloņžoga" (1966) un atmiņas un stāsti "Pēdējās dienas Kurzemē" (1969). Vairāki darbi palikuši manuskriptā, ieskaitot dzejas krājumu "Ikdiena". Aktīvi piedalījies latviešu trimdas sabiedriskajā un kultūras dzīvē. |
| Personiska informācija | Dzimis muižas kalēja ģimenē. Kopš 1945: dzīvoja Vācijā. Madonas Novadpētniecības muzejam nodevis savu bibliotēku un arhīvu — daudzu sabiedrisko un kultūras darbinieku vēstules, kas krātas vairākus gadu desmitus. |
| Profesionālā darbība | Literārā darbībaPublicēties sācis kā lauku korespondents.1929: pirmā publikācija 18. janvārī publicēts dzejolis "Jānīša prieki" žurnālā "Atpūta". Pirmie stāsti un dzejoļi publicēti laikrakstā "Vidzemes Vēstnesis" un žurnālā "Ugunsdzēsējs" (1930). Literāri dokumentālie darbi 1951: atmiņu grāmata "Asiņaina gaisma aust" (Vācija: A. Ozoliņa apgāds). 1954: atmiņu grāmata "Nīcības viesuļos" (Kopenhāgena: Imanta). 1966: biogrāfisku apcerējumu "Toreiz aiz dzeloņžoga". 1968–1969: periodikā laikrakstā "Latvija" publicētas nedēļas avīzes lauku korespondenta piezīmes "Ar divriteni ziņu medībās". 1969: atmiņas un stāsti "Pēdējās dienas Kurzemē". 1957: laikrakstā "Latvija Amerikā" publicēta ziņa, ka autors raksta trešo grāmatu par gūsta laiku ar nosaukumu "Tai Zēdelghēmā, draugs". iespējams, ar to domāta 1966. gadā izdotā autobiogrāfiskā grāmata "Toreiz aiz dzeloņžoga". Savukārt 1960: rodama ziņa, ka strādā pie ceturtās grāmatas "Dzelmainie atvari", kāda mīlestības stāsta. 20. gs. 70. gados strādāja pie īsprozas krājuma "Dzelmanie atvari", atsevišķi stāsti publicēti laikrakstā "Latvija". |
| Citātu galerija | Par atmiņu tēlojumiem "Asiņaina gaisma aust" (Vācija: A. Ozoliņa apgāds, 1951)"... šī kara atmiņu grāmata, kas rāda cīņu un karavīru ikdienas ainas Opočkas. Madonas un Lestenes kauju telpā. Viņa tēlojums ir tiešs, bez liekiem publicistikas iespraudumiem, frontes karavīra žargona piebārstīts, chronoloģisks un plastisks, par cik notikušās operācijas vērojamas un pārskatāmas no vada vai rotas redzes punkta. Zīmīgi izceļas kā kustīgo operāciju posms Opočkas un Madonas telpā, tā arī uguns veltņa taktika Kurzemes cietoksnī, kas ir šīs grāmatas kulminācija, ar koncentrēto un sulīgo tēlojumu ar mūsu karavīra neizpušķoto un tamdēļ vēl jo vairāk aizkustinošo portretējumu. Te viscauri izdevies vienkārša stāstījuma un tēlojuma līdzekļiem dot adekvātu frontes atmosfairu. [..] Katrā ziņā Sudrabiņa grāmata ir ieguvums mūsu leģiona cīņu dokumentācijā un viņa pūles šajā virzienā patiesi cildināmas."-ev- Jāņa Sudrabiņa kaŗa tēlojumi. Mūsu Domas, Nr.3 (01.04.1951) Par Volhovas atmiņu grāmatu "Nīcības viesuļos" (Kopenhāgena: Imanta, 1954)"Šī Sudrabiņa grāmata skar pozīciju karu Volchovas purvos 1943. gada un atraušanās kaujas 1944. g. sākumā, tātad leģiona pirmo posmu, ko iezīmēja možs, cerību pilns noskaņojums un panākumi. [..] Sudrabiņa tēlojuma stiprā īpašība arī šeit ir godīgs patiesīgums apvaldītā, atturīgā formā, kādā viņš parādījis cīnu apstākļus lielajā purvā, dzīvi bunkuros, karavīru noskaņojumu. Gribētos gan vairāk psīcholoģiska dziļuma. [..] Sudrabiņa valoda ir vienkārši patīkama, arī pietiekami svaiga."Grīns, Jānis. Leģionāra atmiņas. Laiks, Nr.82 (13.10.1954) |
| Nodarbes | žurnālists publicists rakstnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 04.02.1912 Lazdonas pagasts Lazdonas pagasts, Madonas novads Dzimis Ciskānos. |
| Dzīvesvieta | 1945 – 1949 Grosenbrode Großenbrode, Schleswig-Holstein, Germany Dzīvoja bēgļu nometnē, pēc tās slēgšanas 1949. gada martā pārcēlies uz Eitīni. 1949 – 1999 Eitīne Eutin, Schleswig-Holstein, Germany |
| Izglītība | Madona Madona, Madonas novads Mācījies Madonas pamatskolā. Latvijas Tautas universitāte Cesvaine Cesvaine, Madonas novads Mācījies Tautas universitātes nodaļā Cesvaines valsts ģimnāzijā. |
| Darbavieta | Laikraksts "Brīvā Zeme" Lauku korespondents. 1974 – 1975 Žurnāls "Treji Vārti" Īstlansinga, Mičigana, ASV Redakcijas loceklis. |
| Dalība organizācijās | Daugavas Vanagi Eitīne Eutin, Schleswig-Holstein, Germany Eitīnes nodaļas vadītājs. 1952 Latviešu preses biedrība Vācija Germany Kopš 1952: Vācijas kopas valdes priekšsēdētājs. |
| Ceļojums | 00.07.1981 Toronto Toronto, Ontario, Canada Piedalījās Latviešu Dziesmu svētku Rakstnieku cēlienā. |
| Miršanas laiks/vieta | 12.05.1999 Eitīne Eutin, Schleswig-Holstein, Germany |
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Lazdonas pagasts (Lazdonas pagasts, Madonas novads) | 04.02.1912 | Dzimšanas laiks/vieta | Pagasts |
| 2 | Grosenbrode (Großenbrode, Schleswig-Holstein, Germany) | 1945 - 1949 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Eitīne (Eutin, Schleswig-Holstein, Germany) | 1949 - 1999 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 4 | Eitīne (Eutin, Schleswig-Holstein, Germany) | 12.05.1999 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 5 | Madona (Madona, Madonas novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Cesvaine (Cesvaine, Madonas novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Īstlansinga, Mičigana, ASV | 1974 - 1975 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 8 | Toronto (Toronto, Ontario, Canada) | 01.07.1981 | Ceļojums | Pilsēta |
| 9 | Vācija (Germany) | 1952 | Dalība organizācijās | Valsts |
| 10 | Eitīne (Eutin, Schleswig-Holstein, Germany) | (Nav norādīts) | Dalība organizācijās | Pilsēta |
