Jānis Sirmbārdis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (80); Tulkotājs (2); Atdzejotājs (8); Sastādītājs (3); Redaktors (39); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (26)

Attēli: Persona attēlā(16)

VārdsJānis Sirmbārdis
Kopsavilkums
Jānis Sirmbārdis (1937–2015) – dzejnieks. Piecpadsmit dzejoļu krājumu autors. Rakstījis arī dzeju bērniem, kas publicēta tādos periodiskos izdevumos kā "Zīlīte", "Bērnība", "Draugs". Nodarbojies arī ar atdzejošanu un tulkošanu. Bijis ilggadējs izdevniecības "Liesma" redaktors, kā arī daudzu dzejas izlašu un kopkrājumu sastādītājs.
Personiska informācija
Dzimis zemnieku Augusta un Valentīnas ģimenē, kur audzis kopā ar māsām Māru un Rutu. Kara laikā ģimene zaudējusi tēvu.

Laulībā ar sievu Lidiju dzimuši trīs bērni – meitas Elita un Ludmila, kā arī dēls Jānis.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Pirmā publikācija
1957: "Kazahijas dzejoļi" laikrakstā "Padomju Students" (27.11.)

Dzejoļu krājumi
1962: "Asnu zobeni"
1966: "Dienu bites"
1968: "Saulstaru atslēgas"
1972: "Kaleidoskops"
1975: "Nātru smarža"
1977: "Kartupeļu rakšana Ērgļos"
1980: "Brūkleņzieds"
1981: "Sešas pagales manā pavardā"
1984: "Dzejas mājas kapitālremonts"
1986: "Ak, mūžs!"
1987: "Velna ducis"
1987: "Valoda" (kopā ar R. Baraduļinu)
1991: "Atskaidrošanās"
2001: "Pārplīsušais laiks"
2002: "Neaizmirstuļu pļāvējs"

Cittautu rakstnieku darbu atdzejojumi un tulkojumi

No krievu valodas
1966: Kaisina Kuļijeva "Ievainotā klints" (viens no atdzejotājiem, sastādītājs un priekšvārda autors)
1966: Alima Kešokova "Jātnieka ceļš" (viens no atdzejotājiem)
1968: Mihaila Svetlova "Pēdējo gadu dzeja" (viens no atdzejotājiem)
1968: Andreja Vozņesenska "Gaismas gadi" (atdzejotājs, sastādītājs un pēcvārda autors)
1970–1977: Rasula Gamzatova "Mana Dagestāna" (atdzejotājs)
1971: Nikolaja Ņekrasova "Izlase" (atdzejotājs, sastādītājs un pēcvārda autors)
1975: Jevgeņija Baratinska "Lirika" (atdzejotājs)
1976: Lidijas Ždanovas "Amats" (viens no atdzejotājiem)
1978: Borisa Kuņajeva "Sarkanie zirgi" (viens no atdzejotājiem, priekšvārda autors)
1977: izlase "Dekabristu dzeja" (viens no atdzejotājiem, sastādītājs un priekšvārda autors)
1981: Vladimira Majakovska "Lugas" (viens no tulkotājiem)
1985: Larisas Romaņenko "Saknes" (viens no atdzejotājiem)
1995: Borisa Pasternaka "Doktors Živago" (vārsmu atdzejotājs)
1998: Aleksandra Olbika "Sātans uz skrituļslidām" (tulkotājs)
2001: Borisa Akuņina "Turku gambīts" (tulkotājs)
2002: Borisa Akuņina "Leviatāns" (tulkotājs)
2002: Borisa Akuņina "Ahilleja nāve" (tulkotājs)
2005: Aleksandras Mariņinas "Tas, kurš zina" (tulkotājs)
2012: Vladlena Dozorceva "Mellužu laiks" (atdzejotājs)

No baltkrievu valodas
1987: Rigora Baraduļina un Jāņa Sirmbārža "Valoda" (atdzejotājs, sastādītājs un priekšvārda autors)

No vācu valodas
1993: Vilhelma Buša "Mērkaķītis Fips" (atdzejotājs)
Citātu galerija

Par Jāņa Sirmbārža dzejas sākotni

"Dzimis Latvijā, bet kā dzejnieks – 4000 kilometru no tās, Kazahijā. Kad Jānis kopa ar citiem LVU studentiem devās uz stepēm talkā vākt ražu, neviens nedomāja, ka šis klusais, nopietnais puisis līdz ar stepes maizes smaržu uz Rīgu atvedīs savus pirmos dzejoļus. Acīm redzot, turienes varenie mērogi un varenie ritmi bija tie, kas atklāja līdz tam apslēpto puiša stīgu."
Jānis Sirmbārdis. Padomju Jaunatne, Nr. 89, 07.05.1963.

Par Jāņa Sirmbārža dzeju

"Jānim ir apskaužama dzejas "ādere". Viņš to nemeklē iedomu pasaulē. Tā verd un pulsē viņā pašā, visapkārt – saskarsmē ar cilvēkiem, dabu, dzimtajiem Ērgļiem, Rīgu, vēsturi. Viņš ir ne tikai ieaudzis dzejā, bet izaudzis dzejā, tāpēc tajā nepazaudē, bet nemitīgi atrod sevi."
Valda Rūjas teiktais, ko publicējis Atis Skalbergs. Ar savas sūtības apziņu. Karogs, Nr. 4, 01.04.1985.

"Jānim Sirmbārdim piemīt simpātiska neatkarīga pozīcija. Ne sterilitāte, ne vecmeitīga ālavas šķīstība, bet tīrība, garīga tīrība raksturīga Jānim Sirmbārdim kā tipiskam atkušņa laikmeta dzejniekam."
Māris Čaklais. Siltums Sirmbārža krāsnī. Kritikas gadagrāmata, 15, 1988.

"Jāņa Sirmbārža dzeja jau kopš 50. gadu beigām augusi kopā ar visas latviešu dzejas procesiem, ieaugusi tajos – un tomēr palikusi atšķirīga, īpatnēja. Ar savu sirsnīgumu, dzīvo ieinteresētību visparastākajās ikdienas sadzīves norisēs, ar labsirdīgo, šķelmīgi smaidošo ielūkošanos cilvēkos viņš veido savu stāstu par mums, par laikmetu, par sevi."
Ābola, et al. Latviešu rakstnieku portreti: 70.–80. gadi. Rīga: Zinātne, 1994, 220. lpp.

Par Jāni Sirmbārdi

"Jānis daudz nerunā. Vairāk pīpē, kaut gan pats atzīst, ka pīpēšana nekas labs nav. Pīpēdams Jānis apcer – sevi, dzīvi, literatūru, darbu. Savos spriedumos Jānis Sirmbārdis parasti ir apdomīgs, problemātisks, nosvērts. Katram garāmskrejošam viedoklim nepiekrīt. Un tas redaktora darbā ir svarīgi. Sadzīvē Jāņa Sirmbārža emocijas ir apvaldītas, dzejā – vairāk atraisītas. Darbs redakcijā aizņem galveno viņa dzīves daļu. Viņš nāk uz darbu arī ar slimības lapu kabatā. Manuskripts ir ar viņu vienmēr, tāpat kā domas par dienišķo maizi. Pa kuru laiku Jānis Sirmbārdis raksta dzejoļus, grūti iedomāties. Lasa saviem darba biedriem reti. Bet pēkšņi izrādās, ka viņam ir vesela kaudze jaunu dzejoļu. Noskaņa viņa pēdējo gadu dzejoļiem ir diezgan parūgta, bet spilgta kā apelsīna miza."
Pētera Jurciņa teiktais, ko publicējis Atis Skalbergs. Ar savas sūtības apziņu. Karogs, Nr. 4, 01.04.1985.
SaiknesImants Lasmanis (1937–1977) - Domubiedrs
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
redaktors
atdzejotājs
Dzimšanas laiks/vieta13.01.1937
Jērcēnu kalns
"Kalna Jērcēni", Jumurdas pagasts, Madonas novads, LV-4844
Dzīvesvieta1937 – 1952 (Datums nav precīzs)
Jērcēnu kalns
"Kalna Jērcēni", Jumurdas pagasts, Madonas novads, LV-4844
Izglītībanezināms – 1952
Jumurdas septiņgadīgā skola
Jumurda
Jumurda, Jumurdas pagasts, Madonas novads

nezināms – 1956
Jelgavas pedagoģiskā skola
Jelgava
Jelgava

1956 – 1961
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studējis Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā.

Darbavieta1956 – 1961 (Datums nav precīzs)
Žurnāls "Steidzies lēnām!"
Rīga
Rīga
Darbojies Latvijas Valsts universitātes jauno autoru literārajā žurnālā.

1962 – 1967
Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Līdzstrādnieks.

1967 – 1994
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050

Redaktors.

Dalība organizācijās1963 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedrs.


1990 – 2015
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011

Biedrs.

Ceļojums1957 – 1958 (Datums nav precīzs)
Kazahstāna
Kazakhstan

Divas vasaras studiju laikā kopā ar citiem LVU studentiem devies talkā vākt ražu uz Kazahijas PSR.


1958
Bulgārija
Bulgaria

00.05.1963
Maskava
Moscow, Russia

IV Vissavienības jauno rakstnieku apspriedes dienas Maskavā.


09.12.1969 – 13.12.1969
Maskava
Moscow, Russia
Latviešu jaunākās paaudzes autoru dzejas dienas Maskavā.

15.10.1978
Ruse
Русе, Бългaрия
Rīgas dienas Rusē.
Miršanas laiks/vieta23.06.2015
ApbalvojumiDzejas dienu balva
Valoda
Balva piešķirta par kopkrājumu "Valoda" (kopā ar Rigoru Baraduļinu).
Dzeja un atdzeja
1987

"Literatūras un Mākslas" prēmija
Prēmija piešķirta "par aktīvu un būtisku sadarbību".
1987

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Jērcēnu kalns
("Kalna Jērcēni", Jumurdas pagasts, Madonas novads, LV-4844)
13.01.1937Dzimšanas laiks/vietaKalns, kalnu grēda
2Jērcēnu kalns
("Kalna Jērcēni", Jumurdas pagasts, Madonas novads, LV-4844)
1937 - 1952DzīvesvietaKalns, kalnu grēda
3Jumurda
(Jumurda, Jumurdas pagasts, Madonas novads)
1952IzglītībaCiems
4Jelgava
(Jelgava)
1956IzglītībaPilsēta
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1956 - 1961IzglītībaĒka, māja
6Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1962 - 1967DarbavietaĒka, māja
7Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1967 - 1994DarbavietaĒka, māja
8Rīga
(Rīga)
1956 - 1961DarbavietaPilsēta
9Ruse
(Русе, Бългaрия)
15.10.1978CeļojumsPilsēta
10Kazahstāna
(Kazakhstan)
1957 - 1958CeļojumsValsts
11Maskava
(Moscow, Russia)
01.05.1963CeļojumsPilsēta
12Bulgārija
(Bulgaria)
1958CeļojumsValsts
13Maskava
(Moscow, Russia)
09.12.1969 - 13.12.1969CeļojumsPilsēta
14Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1963 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
15Lāčplēša iela 48/50 – 12
(Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011)
1990 - 2015Dalība organizācijāsDzīvoklis
Jānis Sirmbārdis (1937–2015) dzimis Jumurdas pagasta "Kalna Jercēnos" zemnieku ģimenē. Viņa pirmie literatūras iespaidi saistāmi ar dainu sējumiem, kas ņemti līdzi, ejot ganos. Mācījies Jumurdas septiņgadīgajā skolā, kā arī Jelgavas pedagoģiskajā skolā. Studējis Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā, darbojies arī universitātes jauno autoru literārajā žurnālā "Steidzies lēnām!".

Jāņa Sirmbārža dzejas sākotne rodama studiju laikā un saistāma ne tikai ar darbošanos žurnālā "Steidzies lēnām!", bet arī ar Kazahiju, kur viņš kopā ar citiem studentiem devies talkā vākt ražu. 1963. gadā laikrakstā "Padomju Jaunatne" par to rakstīts: "Neviens nedomāja, ka šis klusais, nopietnais puisis līdz ar stepes maizes smaržu uz Rīgu atvedīs savus pirmos dzejoļus. Acīm redzot, turienes varenie mērogi un varenie ritmi bija tie, kas atklāja līdz tam apslēpto puiša stīgu."

Tā, Kazahijas stepju iedvesmota, 1957. gadā laikrakstā "Padomju Students" iespiesta J. Sirmbārža pirmā publikācija – dzejoļu kopa "Kazahijas dzejoļi"–, bet 1962. gadā iznācis viņa pirmais dzejoļu krājums "Asnu zobeni". Par to grāmatā "Latviešu rakstnieku portreti: 70.–80. gadi" Harijs Hiršs raksta: "Jau pirmā krājuma dzejoļos redzams, ka Jāņa Sirmbārža talants vairāk tiecas uz liroepiku nekā uz tīru liriku, katrā no tiem ir savs neliels sižetiņš, kas balsta dzejisko pārdzīvojumu. Viņa izjūtas, noskaņas, domas gandrīz vienmēr piesaistītas kādam konkrētam īstenības faktam."

Turpmāk regulāri iznākuši jauni Jāņa Sirmbārža dzejoļu krājumi, tostarp "Kaleidoskops" (1972), "Nātru smarža" (1975), "Kartupeļu rakšana Ērgļos" (1977), "Dzejas mājas kapitālremonts" (1984) un desmit citi. Daudzi dzejoļi publicēti arī periodiskos izdevumos. Diāna Kurpniece grāmatā "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" par dzejnieka daiļradi teic: "Tiecoties filozofiski izzināt dzīvi, J. Sirmbārdis tver pasauli kopsakarībās: cilvēks un daba, es un citi, meli un patiesība, gadu steiga un mirkļu mūžība. Īpaši nozīmīga ir mākslinieka sūtības un daiļrades procesa radoša analīze. Dzeju raksturo intonatīvi daudzveidīgs pants, sadzīves detaļu izmantojums, ironija un sirsnīgs lirisms."

Zīmīga loma Jāņa Sirmbārža dzīvē bijusi arī redaktora darbam, jo, kopš 1967. gadā jaunais dzejnieks kļuvis par redaktoru izdevniecībā "Liesma", viņš ieņēmis šo amatu teju trīsdesmit gadus. J. Sirmbārdis bijis redaktors Ojāra Vācieša, Vizmas Belševicas, Knuta Skujenieka, Montas Kromas un citu pazīstamu latviešu dzejnieku grāmatām. "Ar to redaktorēšanu ir tā," viņš teicis, "ja autors grāmatu sakārtojis labi, tad nevajag jaukties iekšā. Tā ir mana svētā pārliecība. Drīzāk saglabāt tā, kā ir, palīdzēt aizstāvēt autoru, nevis uztiept kaut ko savu. Citādi ir tad, ja lasi un redzi, ka cilvēks nav mācējis salikt to, kas ir. Dažkārt nākas izjaukt visu manuskriptu un tad jāliek kā pasjanss." (Karogs, Nr. 4, 01.04.1985.)

Jānis Sirmbārdis arī daudz atdzejojis krievu, baltkrievu, ukraiņu, gruzīnu, lietuviešu u. c. autorus. Daudzi viņa tulkojumi rodami periodiskos izdevumos. Tāpat viņš bijis daudzu dzejas izlašu un kopkrājumu sastādītājs.

J. Sirmbārdis rakstījis arī kritiku. 1972. gadā literatūrkritisku rakstu kopkrājumā "Dzejas ceļi" iekļauta viņa apcere "Dzejas rezerve", kurā dzejnieks vērtējis toreizējo jauno autoru ienākšanu literatūrā, nesaudzīgi kritizējot neveselīgas tendences jauno dzejā. Atis Skalbergs 1985. gadā žurnālā "Karogs" par to raksta: "Pārlasot šo rakstu un visu paša Jāņa Sirmbārža dzeju, jāatzīst, ka savās prasībās pret citiem viņš ir tikpat noteikts un stingrs kā pats pret sevi. Tāpēc šis raksts daudzējādā ziņā ir it kā Jāņa dzejas principu summējums, bet viņa dzejoļu krājumi – šo principu apliecinājums konkrētās dzejas rindās."

Noslēgumā Jāņa Sirmbārža dzejolis "Pa spirāli", kas publicēts laikrakstā "Zvaigzne" 1990. gada 20. aprīlī.

Pa spirāli pats sevī atgriežos
Un atklāju, ka atkal esmu citāds –
Kaut kas no lieka
Nolobījies nost
Un kaut kas pielipis
Kā neizdevies citāts.

Pa spirāli pats sevī atgriežos
Kā mājā, kas no jauna jāapdzīvo –
Pat aizkari vēl logus neaizplīvo,
Ne galda nav,
Ne donas, kurā kost.
Bet priecājos,
Ka atkal atgriežos.

Tak ne jau visu nokratīju nost –
Daudz grabažu, no kurām grūti šķirties,
Ko atkal lieku savos kamiešos
Un stiepju iekšā, nešķirodams tos,
Kaut arī citāds
Sevī atgriežos.

Informāciju apkopojusi Elīza Paula Graudiņa.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.