Jānis Poruks

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (4)

Darbi: Darba autors (150); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (93)

Audio/video: Teicējs (4)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(5)

VārdsJānis Poruks
PseidonīmsDaimons, Nemo, Adagio
Saitehttps://enciklopedija.lv/skirklis/107565-J%C4%81nis-Poruks
KopsavilkumsJānis Poruks (1871–1911) ir viens no izcilākajiem 19. un 20. gs. mijas latviešu rakstniekiem. Latviešu romantisma prozas pirmā spilgtākā darba – garstāsta "Pērļu zvejnieks" (1895) autors. Darbs iekļauts Latvijas Kultūras kanonā.
Personiska informācija1902: apprecējies ar Ernestīni Pētersoni.
Pēc 1905: psihiskās slimības dēļ aktīva un radoša literārā darbība apsīka. Vairākkārt ārstējies psihiatriskajās klīnikās Rīgā, Strenčos, Tērbatā, kā arī uzturējies sievas Ernestīnes mājās Cēsīs.
1909–1910: dzīvojis Burtnieku namā Vecmīlgrāvī.
No 1910. gada rudens: ārstējies Čiža nervu klīnikā Tērbatā, kur pēkšņi miris.
Profesionālā darbība1888: pirmā publikācija – stāsts "Purvaiņos" laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā (ar pseidonīmu Daimons).

Proza

Poruka proza viņa dzīves laikā apkopota krājumos "Sirds starp sirdīm" (1900), "Dzīves straumē" (1902), "Dzīve un sapņi" (1904), "Zelta adata" (1906), atsevišķi izdoti stāsti "Pērļu zvejnieks" (1895), "Brūklenāju vaiņags" (1904).

Stāsti
1895: garstāsts "Pērļu zvejnieks".
1896: "Sirdsšķīsti ļaudis".
1897: "Kauja pie Knipskas", "Klusētājs", "Mūžīgais žīds".
1898: "Asaras", "Kā Runcis kļuva par Runcē", "Nervi".
1899: "Kukažiņa", "Rīta zvaigzne".
1900: "Krustmātes kāzas".
1901: "Veseli ļaudis", "Grāfs Rodenšteins", "Ubagi gada tirgū".
1903: "Baltās drānas".
1903: "Ērģelnieks".
1904: "Brūklenāju vaiņags".
1905: "Dzimtas plaisa", "Čūska".
1906: "Zelta adata".

Stāstu krājumi
1900: "Sirdis starp sirdīm".
1902: "Dzīves straumē".
1904: "Dzīve un sapņi".
1906: "Zelta adata".

Eseju krājums
1894: Die Religion der Zukunft ("Nākotnes reliģija"; grāmatā esejiski izklāstītas Ļeva Tolstoja un Frīdriha Nīčes cilvēka koncepcijas.).

Romāns
1899: "Rīga" (grāmatā 1907).

Dzeja

1905: poēma "Zilizana sirdsdedze" (1905),
1906: dzejoļu krājums "Dzejas" (1906).

Luga
1895: "Hernhūtieši".

Citātu galerija"Latviešu romantisma prozas pirmais spilgtākais darbs bija Poruka garais stāsts "Pērļu zvejnieks" (1895), kurā filozofiski reflektējošs, introverts platoniskas mīlestības maksimālists, svešs konformismam un prakticismam, tēlots kā neiederīgs sadzīviskā ikdienišķu vērtību vidē. Stāsta "Pērļu zvejnieks" romantisma idejas sakņojas Riharda Vāgnera, Novālisa u. c. romantiķu, kā arī Platona cilvēka un mīlestības metafiziskajā izpratnē. Poruka varonī dominē dzīves garīgās izjūtas intensitāte un maksimāli spriegs transcedentāls pārdzīvojums. Stāstam daļēji autobiogrāfisks raksturs. Turpmākajos Poruka prozas darbos lielākoties stāsta "Pērļu zvejnieks" ideju sazarošanās un variēšanās, skatot pasauli un cilvēkus pretstatu vienībā un duālismā, sākot no romantisma maksimālisma dramatisma un estētiskā altruisma līdz reālisma vai pat naturālisma personāžiem un konfliktiem. Altruistu morālo un garīgo principu noturīgums atklāts stāstos "Sirdsšķīsti ļaudis" (1896), "Kukažiņa" (1899), "Baltās drānas" (1903, visi periodikā), simboliski akcentējot viņu personības starojumu un labestības nesavtīgumu. Neoromantismam raksturīga stoiciska vientuļnieka dominante ir Poruka stāstos "Kauja pie Knipskas", "Klusētājs" (abi 1897), "Asaras" (1898), "Ērģelnieks" (1903, visi periodikā), "Zelta adata" (1906). Romantisma mīlestība kā dvēseliska vērtība akcentēta Poruka stāstos "Rīta zvaigzne" (periodikā 1899), "Brūklenāju vaiņags" (1904). Raksturīgas Poruka prozas romantisma varoņu iezīmes – to garīgā neatkarība un patstāvība, morālo principu noturīgums, emocionālo pārdzīvojumu intensitāte un metafiziskums, tiecībā uz filozofiskām refleksijām. Cilvēku reālistiski portretējumi, uzsverot ikdienišķu pārdzīvojumu nozīmību un vērtību, atainoti periodikā publicēti stāstos "Krustmātes kāzas" (1900), "Veseli ļaudis" (1901), "Dzimtas plaisa" (1905). Cilvēka slēpto kaislību un instinktu esamība attēlota stāstos "Grāfs Rodensteins" (1901), "Čūskas" (1905). Naturālistiska, ironiska šarža nokrāsa ir stāstiem "Kā Runcis kļuva par Runcē" (1898), "Ubagi gada tirgū" (1901). Personības sašķeltība modernajā lielpilsētā, rakstura izveides ģenētiskā nosacītība tēlota psiholoģiskajā romānā "Rīga" (periodikā 1899, grāmatā 1907). Daļai Poruka prozas darbu ir filozofiskas paralēles, alegorijas, t. s. konceptuālās prozas raksturs; pretējā polā – Poruka humoristiskā un satīiskā proza. Poruka prozas darbos atklāta cilvēka esamības dažādīguma plaša panorāma – gan jutekliskie instinkti, gan romantiskās bezgalības alkas, kā dominanti uzsverot personisko atbildību un nepieciešamību apliecināt katram visatbilstošāko pašizpausmes formu. Poruka prozā, nereti pat atsevišķā darbā, ir romantisma, reālisma un simbolisma estētikas un poētikas mijiedarbe, īpaši cilvēka reālās dzīves un metafiziskās esamības dubultplāna interpretācijā, kā centrālo uzsverot subtila, smalkjūtīga un ideālu alkstoša cilvēka dzīves dramatismu pragmatisku un sadzīvisku vērtību pasaulē. Poruka proza viņa dzīves laikā apkopota krājumos "Sirds starp sirdīm" (1900), "Dzīves straumē" (1902), "Dzīve un sapņi" (1904), "Zelta adata" (1906), atsevišķi izdoti stāsti "Pērļu zvejnieks" (1895), "Brūklenāju vaiņags" (1904).
Poruka dzejā blakus meditatīvai lirikai (dzīve un nāve, dievība un zemes dzīve, nesasniegtā un nebijušā motīvs, sapnis un realitāte) emocionāli piesātināta ir mīlestības lirika, kurā dominē sapņaina un ekstātiska pielūgsme, garīgās šķīstības alkas un elēģisks "pasaules sāpju" rūgtums. Liela daļa Poruka intīmo un apceres dzejoļu ir latviešu klasiskās dzejas šedevri, daudziem komponēta mūzika (īpaši daudz Emīla Dārziņa dziesmu). Poruka dzeja rāda galvenokārt viņa personības romantiski grūtsirdīgo, eksistenciāli traģisko un platoniski metafizisko šķautni, mazāk viņa prozai raksturīgo analītisko pieeju dzīvei, cilvēkam, pasaulei. Poruka dzīves laikā grāmatā izdota poēma "Zilizana sirdsdedze" (1905), lirika – krājums "Dzejas" (1906).
Poruka lugā "Hernhūtieši" (periodikā 1895) mākslinieciski plakātiskā formā tēloti patriarhāli reliģiskās un buržuāziski pragmatiskās paaudzes konflikti, veidojoties jaunām vērtīborientācijām 19. gs. beigu Latvijā. Poruka dramaturģiskās skices veidotas kā dialogi un monologi par personības suverenitāti, eksistenciālo traģismu un morālā imperatīva nepieciešamību. Poruka literārās apcerēs un recenzijās, rakstos par sabiedrību un kultūras aktualitātēm uzsvērta vispārcilvēcisko ētisko un mākslas vērtību prioritāte un nepieciešamība tās pārmantot."

Vecgrāvis, Viesturs. Jānis Poruks. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
SaiknesErnestīne Poruka (1875–1956) - Sieva
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta13.10.1871
Druvienas pagasts
Druvienas pagasts, Gulbenes novads
Dzimis Druvienas pagasta Prēdeļos.
DzīvesvietaDruviena
Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads
Izglītība1881 – 1885
Druvienas pagastskola
Druviena
Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads

1885 – 1887
Liezēres draudzes skola
Liezēre
Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads

1888 – 1889
Cēsu apriņķa skola
Lielā Skolas iela 6, Cēsis
Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

1889 – 1892
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Mācījies Rīgas Politehniskā institūta priekšskolā

1893 – 1894
Drēzdene
Dresden, Saxony, Germany
Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā studējis galvenokārt klavierspēli, mūzikas vēsturi, pašmācības ceļā arī filozofiju. Studējis ar mecenāta Hermaņa Vestermaņa materiālo atbalstu.

1897 – 1899
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Studējis ķīmiju

1901 – 1905
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Studējis komerczinātnes
Darbavieta1894
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Rīga
Ar pārtraukumiem strādāja laikrakstā "Mājas Viesis".

1894
Mājas Viesa Mēnešraksts
Rīga
Rīga
Ar pārtraukumiem strādāja žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts".
Miršanas laiks/vieta25.06.1911
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Apglabāts1911 – 1924
Lauciņu kapi
Jāņa Poruka iela 12, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
Sākotnēji apglabāts Cēsu Lauciņu kapos, 1924. gadā pārapbedīts.
Piemiņas vietas1930
Otrie Meža kapi
Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026
Jāņa Poruka kapa piemineklis veidots no gaiši pelēka Somijas granīta. Tēlnieks Teodors Zaļkalns.
Pārapbedīts1924
Otrie Meža kapi
Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026
1924. gadā pārapbedīts Otrajos Meža kapos.

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Druvienas pagasts
(Druvienas pagasts, Gulbenes novads)
13.10.1871Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Druviena
(Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads)
(Nav norādīts)DzīvesvietaCiems
3Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
25.06.1911Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Lauciņu kapi
(Jāņa Poruka iela 12, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1911 - 1924ApglabātsKapsēta
5Druviena
(Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads)
1881 - 1885IzglītībaCiems
6Liezēre
(Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads)
1885 - 1887IzglītībaCiems
7Lielā Skolas iela 6, Cēsis
(Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1888 - 1889IzglītībaĒka, māja
8Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1889 - 1892IzglītībaĒka, māja
9Drēzdene
(Dresden, Saxony, Germany)
1893 - 1894IzglītībaPilsēta
10Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1897 - 1899IzglītībaĒka, māja
11Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1901 - 1905IzglītībaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
1894DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1894DarbavietaPilsēta
14Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026)
1930Piemiņas vietasKapsēta
15Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026)
1924PārapbedītsKapsēta
“Jānis Poruks ir viens no latviešu literatūras izcilākajiem pārstāvjiem 19. un 20. gs. mijā. Viņa darbus intelektuāli ietekmējusi gan Eiropas kultūras tradīcija, gan laikmetīgā māksla, saglabājot arī saikni ar latviskās vides specifiku. J. Poruka daiļrade ir saistīta ar romantisma kultūrtipa veidošanos latviešu rakstniecībā; tai piemīt neoromantisma un simbolisma iezīmes, darbos iezīmēti un daudzpusīgi risināti gadsimtu mijas sabiedrībai un indivīdam būtiski fiziskās un garīgās eksistences jautājumi.” (Kalnačs B. "Jānis Poruks". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/107565-Jānis-Por... (skatīts 13.10.2021))

Jānis Poruks dzimis 1871. gada 13. oktobrī Cēsu apriņķa Druvienas pagasta “Prēdeļos”. Viņa tēvs Jēkabs Poruks bija saimnieks, vēlāk pagasta vecākais. Jānis Poruks mācījies Druvienas pagastskolā (1881–1895), Liezēres draudzes skolā (1885–1887), Cēsu pilsētas skolā (1888–1889). No 1889. gada līdz 1892. gadam viņš mācījās Rīgas Politehniskā institūta priekšskolā. No 1893. līdz 1894. gadam ar mecenāta docenta Hermaņa fon Vestermaņa materiālo atbalstu Jānis Poruks studēja Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā, kur apguva klavierspēli, pašmācības ceļā arī filozofiju, rakstniecības un mūzikas vēsturi. Pēc atgriešanās Latvijā 1894. gadā ar pārtraukumiem strādāja laikrakstā “Mājas Viesis” un žurnālā “Mājas Viesa Mēnešraksts”. 1897. gadā viņš iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, kur studēja ķīmiju (1897–1899; studijas pārtrauca), tad komerczinātnes (1901–1905), tomēr institūtu nepabeidza.

Pēc 1905. gada Jānis Poruks vairākkārt ārstējās psihiatriskajās klīnikās Rīgā, Strenčos, Tērbatā, kā arī uzturējās sievas Ernestīnes mājās Cēsīs, tad kādu laiku viņš dzīvoja Burtnieku namā Vecmīlgrāvī (1909–1910). No 1910. gada rudens Jānis Poruks ārstējās Čiža nervu klīnikā Tērbatā, kur pēkšņi mira. Slimības dēļ aktīva un radoša literārā darbība apsīka.

Jāņa Poruka literārais mantojums ir apjomīgs (darbu sarakstu skatīt literatura.lv datubāzē). Viņš strādāja visos literatūras žanros – dzejā, prozā, dramaturģijā, rakstot arī literāras apceres un esejas. Nozīmīgākie un pazīstamākie rakstnieka darbi ir garstāsts “Pērļu zvejnieks” (1895), kas iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Stāsti "Sirdsšķīsti ļaudis" (1896), "Kukažiņa" (1899), "Baltās drānas" (1903), "Kauja pie Knipskas" (abi 1897) un daudzi citi.

Vairāki Jāņa Poruka darbi atspoguļoti arī citos mākslas veidos – teātrī, mūzikā. Viņa dzeja tikusi daudz komponēta. Populāras ir Emīla Dārziņa komponētās solodziesmas – “Teici to stundu, to brīdi”, “Aizver actiņas un smaidi”, “Mātes dziesmiņa” u. c. Poruka dzeju komponējuši arī daudzi citi komponisti, piemēram, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Jānis Mediņš.

Godinot Jāni Poruku 150 gadu jubilejā, ir radīts pirmais latviešu literatūrai veltītais virtuālais asistents jeb sarunbots Cibiņš. Kopā ar Jāņa Poruka Cibiņu ikviens interneta lietotājs var ne tikai apgūt un pārbaudīt zināšanas par Jāņa Poruka stāstu “Kauja pie Knipskas”, bet arī aprunāties un izteikt savu viedokli: https://boti.letonika.lv/#/virtualie-asistenti/kauja-pie-knipskas

Lielu interesi raisījusi arī Jāņa Poruka personība. Nule sērijā “Es esmu…” klajā nācis Ingas Žoludes romāns par Jāni Poruku “Vendenes lotospuķe” (Dienas Grāmata, 2021). Redaktore Gundega Blumberga paudusi, ka “Inga Žolude ir radījusi tik pilnestīgu Jāni Poruku, ka lasot viņš kļūst par tuvu cilvēku, kam veltīt visu sajūtu spektru: līdzi just un apbrīnot, strīdēties un dusmoties. Viņas dzejnieks ne tikai mirkst asarās un cieš, ne tikai ielaistās ar Ķelnes ūdeni un pērk jaunas krāgas, jo viņa vizītkarte nevarēja būt šļaugana šļurpatu parpala, bet raksta, raksta un raksta, lai atkal un atkal tiktu iekšā dzīvē, kas nepavisam nav saudzīga pret radošu cilvēku. Ne tolaik, ne tagad. Jo, kā teikts romānā, dižumam līdzi netiek dota apsargāšana, gluži pretēji — tu stāvi dižs un ievainojams, viens pret visu pasauli.”

Savukārt Latvijas Pasts, godinot 150. jubilejā Jāni Poruku, 2021. gada 13. oktobrī izdeva jaunu pastmarku un aploksni.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.