PAR STĀSTU KRĀJUMU "DZIMŠANAS DIENA"
"Trešais krājums, kā redzams no ārējā veidola (un teksti to apstiprina), veltīts sievietei – no bērnības līdz uzplaukumam, briedumam un vecumam – visi dzīves posmi, visdažādākie dzīves karuseļi –, bet reālistiskās, bieži līdz sāpīgumam precīzi grebtās sadzīves detaļas autores prozā arvien apvij silts mirdzējums, ko rada gan rakstnieces valodas meistarība, gan – vēl svarīgāk – mīlošā un pieņemošā attieksme pret saviem personāžiem, ko izjūtam ik stāstā. Janai Eglei piemīt apbrīnojama spēja rakstīt asredzīgi, bet netiesājot – gan par dzīves šķietami saulītē ieceltajiem, gan pabērniem."
Simsone, Bārbala. Mīlestības deficīta sindroms. Janas Egles grāmatas Dzimšanas diena recenzija. Kultūras Diena, 2020, 29. febr.
PAR STĀSTU KRĀJUMU "SVEŠIE JEB MIĻENKIJ TI MOI"
"Lasot Svešos, diezgan drīz sapratu, ka grāmatas nosaukšana par "stāstiem” ir, mazākais, maldinoša. Neviens no atsevišķajiem fragmentiem nav "stāsts" šī vārda pilnajā nozīmē – proti, noslēgts prozas teksts ar sākumu, vidu un beigām, kā arī vai nu noslēgtu, vai apzināti vaļā atstātu sižeta līniju. Katrs atsevišķais "stāsts" ir daļa no visas grāmatas kopuma – grāmatas, kuru īsti nevar saukt par "romānu" vienas galvenās sižeta līnijas trūkuma dēļ. Šo stāstu kopu drīzāk vieno dažādu saistību zirnekļa tīkls, nosacīta laika un telpas vienotība, kā arī kopējā noskaņa un vēstījums. Šī struktūra neapšaubāmi mudina lasīt tālāk, lai saņemtu vismaz kādu atbildi uz jautājumiem, kurus liek uzdot atsevišķie stāsti."
Melgalve, Ieva. Asaru rulete. Punctum, 04.12, 2018.
PAR STĀSTU KRĀJUMU "GAISMĀ"
"Autores rakstības stilu raksturo pilnīga neitralitāte – viņas prozā nav [Daces] Vīgantes vijīgās elegances un noklusētā daudznozīmības, [Noras] Ikstenas vai [Gundegas] Repšes daudzslāņainības, [Ingas] Ābeles saudzīgās attieksmes pret saviem varoņiem. Šī vienaldzīgā, dokumentējošā metode palīdz atmest visu lieko, arī aizraušanos ar noskaņas detaļām un psiholoģiskām niansēm, un rada iespaidu par nesamākslota vērojuma iespējamību."
Brokāne, Laura. Gaismas slazdā. Punctum, 04.01.2017.
"Par saviem iekšējiem odžu ņudzekļiem stāstu varoņi pārsvarā latviskā atturībā klusē – gan pāridarītāji, gan tie, kam pāri nodarīts, – un tieši tas rada teksta iekšējo spriegumu, vēstījuma gludais audekls dažbrīd teju plīst pa šuvēm no neizteiktā."
Simsone, Bārbala. Slēpto teritoriju revīzija. Kultūras Diena un Izklaide, Nr. 9, 2017.