Jana Egle
Jana Egle (1963) – dzejniece, rakstniece. Dzejas krājumu "Dzirdēt noklusēto" (2002) un "Ledus debesis" (2023), kā arī stāstu krājumu "Gaismā" (2016), "Svešie jeb Miļeņkij ti moj" (2018), "Dzimšanas diena" (2020) un "Latvju pacients" (2023) autore. Latvijas Literatūras gada balvas (2017), Liepājas Kultūras balvas (2017, 2019) un Egona Līva balvas "Krasta ļaudis”" (2020) laureāte. Aktīvi piedalās Kurzemes literārajā un muzikālajā dzīvē.
Dzimšanas laiks/vieta
07.04.1963
Rucava
Personiska informācija
Īstajā vārdā Jana Rūce.
Tēvs Edvīns Eglājs, literāts.
Meita Liepa Rūce, dzejniece. Dēls Jānis Rūcis, dziesminieks.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1995: dzejoļu kopa laikrakstā "Kursas Laiks” janvārī.
Svarīgākās publicētās dzejas kopas – žurnālā "Karogs" 2003. gada 7. numurā, laikrakstā "Kultūras Forums" 2007. gada 17. numurā un 2010. gada 10. numurā, portāls "Satori.lv" 2007. gada 21. oktobrī un 2013. gada 22. februārī.
Dzejoļu krājumi
2002: "Dzirdēt noklusēto".
2023: "Ledus debesis".
Stāstu krājumi
2016: "Gaismā".
2018: "Svešie jeb Miļeņkij ti moj".
2020: "Dzimšanas diena".
2023: "Latvju pacients".
DARBU EKRANIZĀCIJA
2021: spēlfilma "Bedre" (režisore Dace Pūce, scenārija autori Dace Pūce, Monta Gāgane, Pēteris Rozītis) pēc Janas Egles stāsta "Bedre" motīviem.
CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI
No lietuviešu valodas
2019: Rasa Dmučovskiene "Skudriņa Kāpēcīte" (Rasa Dmuchovskiene "Skruzdeliukas Nežiniukas”), grāmatā atdzejoja dziesmiņu tekstus (pamatteksta tulkotāja Dace Andžāne).
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
Kopš 2002: vada un organizē pasākumus Liepājas kultūras vidē.
2002, janv.– 2003, okt.: Liepājas LRMK "Helikons" biedre.
2004, janv.– 2007, marts: neformālās apvienības Karostas Dzejnieku namiņš biedre.
Dziesmas ar Janas Egles dzeju komponējuši E. Pičners, J. Cirvelis, Z. Zālīte, A. Progulbickis, A. Eniņš, ar savu dzeju komponē un izpilda dziesmas.
Citātu galerija
PAR STĀSTU KRĀJUMU "DZIMŠANAS DIENA"
"Trešais krājums, kā redzams no ārējā veidola (un teksti to apstiprina), veltīts sievietei – no bērnības līdz uzplaukumam, briedumam un vecumam – visi dzīves posmi, visdažādākie dzīves karuseļi –, bet reālistiskās, bieži līdz sāpīgumam precīzi grebtās sadzīves detaļas autores prozā arvien apvij silts mirdzējums, ko rada gan rakstnieces valodas meistarība, gan – vēl svarīgāk – mīlošā un pieņemošā attieksme pret saviem personāžiem, ko izjūtam ik stāstā. Janai Eglei piemīt apbrīnojama spēja rakstīt asredzīgi, bet netiesājot – gan par dzīves šķietami saulītē ieceltajiem, gan pabērniem."
Simsone, Bārbala. Mīlestības deficīta sindroms. Janas Egles grāmatas Dzimšanas diena recenzija. Kultūras Diena, 2020, 29. febr.
PAR STĀSTU KRĀJUMU "SVEŠIE JEB MIĻENKIJ TI MOI"
"Lasot Svešos, diezgan drīz sapratu, ka grāmatas nosaukšana par "stāstiem” ir, mazākais, maldinoša. Neviens no atsevišķajiem fragmentiem nav "stāsts" šī vārda pilnajā nozīmē – proti, noslēgts prozas teksts ar sākumu, vidu un beigām, kā arī vai nu noslēgtu, vai apzināti vaļā atstātu sižeta līniju. Katrs atsevišķais "stāsts" ir daļa no visas grāmatas kopuma – grāmatas, kuru īsti nevar saukt par "romānu" vienas galvenās sižeta līnijas trūkuma dēļ. Šo stāstu kopu drīzāk vieno dažādu saistību zirnekļa tīkls, nosacīta laika un telpas vienotība, kā arī kopējā noskaņa un vēstījums. Šī struktūra neapšaubāmi mudina lasīt tālāk, lai saņemtu vismaz kādu atbildi uz jautājumiem, kurus liek uzdot atsevišķie stāsti."
Melgalve, Ieva. Asaru rulete. Punctum, 04.12, 2018.
PAR STĀSTU KRĀJUMU "GAISMĀ"
"Autores rakstības stilu raksturo pilnīga neitralitāte – viņas prozā nav [Daces] Vīgantes vijīgās elegances un noklusētā daudznozīmības, [Noras] Ikstenas vai [Gundegas] Repšes daudzslāņainības, [Ingas] Ābeles saudzīgās attieksmes pret saviem varoņiem. Šī vienaldzīgā, dokumentējošā metode palīdz atmest visu lieko, arī aizraušanos ar noskaņas detaļām un psiholoģiskām niansēm, un rada iespaidu par nesamākslota vērojuma iespējamību."
Brokāne, Laura. Gaismas slazdā. Punctum, 04.01.2017.
"Par saviem iekšējiem odžu ņudzekļiem stāstu varoņi pārsvarā latviskā atturībā klusē – gan pāridarītāji, gan tie, kam pāri nodarīts, – un tieši tas rada teksta iekšējo spriegumu, vēstījuma gludais audekls dažbrīd teju plīst pa šuvēm no neizteiktā."
Simsone, Bārbala. Slēpto teritoriju revīzija. Kultūras Diena un Izklaide, Nr. 9, 2017.
Saiknes
Edvīns Eglājs - Tēvs
Gunta Šnipke - Māsa
Liepa Rūce - Meita
Nodarbes
Dzimtais vārds
Jana Šnipke
Papildu vārdi
Jana Rūce
Izglītība
1970–1981
Rucavas vidusskola
Rucava
1981–1985
Liepājas Pedagoģiskais institūts (1990–1993)
Lielā iela 14, Liepāja
Iegūts maģistra grāds pirmsskolas pedagoģijas specialitātē.
2003–2006
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija
Imantas 7. līnija 1, Rīga
Maģistrantūras studijas skolvadībā (studijas netika pabeigtas).
Darbavieta
1985–1992
Pirmsskolas izglītības iestāde "Embūte"
Embūtes pagasts
Audzinātāja un vadītāja.
1992–1998
Embūtes pagasta bibliotēka
Uzvaras iela 6, Vībiņi
Vadītāja.
1998–31.08.2017
Pirmsskolas izglītības iestāde "Margrietiņa"
Siļķu iela 16A, Liepāja
Vadītāja.
Dalība organizācijās
05.2017 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedre
Apbalvojumi
Liepājas Kultūras balva
Liepājas Kultūras balva 2016 balva piešķirta par augstvērtīgu literāro darbību un izcilu debiju prozā ar stāstu krājumu "Gaismā".
2017
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par stāstu krājumu "Gaismā".
Labākais prozas darbs
2017
Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2019
Liepājas Kultūras balva
Liepājas Kultūras balva 2018 piešķirta Janai Eglei par augstvērtīgu stāstu krājumu "Svešie jeb miļeņkij ti moi".
2019
Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Balva piešķirta par grāmatu "Dzimšanas diena".
2020