Inga Gaile

1996: publicējusi dzejoļus izdevumā "Mute" (Nr. 1).

DZEJA

1999: "Laiks bija iemīlējies"
2004: "Raudāt nedrīkst smieties"
2007: "Kūku Marija"
2012: "Migla"
2018: "Lieldienas"
2021: "Nakts"
2024: "Un varbūt ka mēs visi izdzīvosim"

DZEJA BĒRNNIEM

2014: "Vai otrā grupa mani dzird?"

STĀSTI

2018: "Piena ceļi"

ROMĀNI

2016: "Stikli"
2018: "Neredzamie"
2019: "Skaistās"
2020: "Rakstītāja"
2023: "Jaukumiņš"

DRAMATURĢIJA

2011: "Āda" (iestudēta Ģertrūdes ielas teātrī, režisors Andrejs Jarovs) (izdota grāmatā apgādā "Mansards")
2013: "Mūsu Silvija debesīs" (iestudēta Ģertrūdes ielas teātrī, režisore Inga Gaile) (Dramaturgu ģildes balva)
2014: "Trauki" (iestudēta DDT, režisores Inga Gaile, Marta Elīna Martinsone)
2015: "Tēvs varonis '69" (iestudēta DDT, režisors Dāvis Auškāps)
2016: "Vai otrā grupa mani dzird?" (iestudēta DDT, režisore Inga Gaile)

LITERĀRO DARBU TULKOJUMI

2002: dzeja lietuviešu valodā // Poetinis Druskininku ruduo 2002 [Dzejisks Druskininku rudens 2002] Ērika Druņģīte. Viļņa: Vaga.
2005: dzeja zviedru valodā// Ord från Lettland (tulkojis Juris Kronbergs) Norden.
2005: dzeja angļu valodā // A section from the poetry collection Cry Not Laugh // Latvian Literature 6. Five Poems // Small Is My Land. Edinburgh Review 115. [Pieci dzejoļi] Ieva Lešinska. United Kingdom: University of Edinburgh.
2008: dzeja angļu valodā // New Europen Poets [Jaunie Eiropas dzejnieki] Ināra Cedriņš. Minesota: Graywolf Press.
2008: dzeja zviedru valodā// Lettland diktar. Ord och steg. (tulkojis Juris Kronbergs) Stockholm: Tranan.
2008: dzeja bengāļu valodā // raudāt nedrīkst smieties (fragmenti) // Tarjamaa. Vol. 1. No.1. Golam Hossain Habib. Bhashaantar.
2009: dzeja lietuviešu valodā // Eglė Vilniuje. // Vilniaus įkvėpti [Egle Viļņā] Laura Laurušaitė, Veronika Adamonytė, Lina Žalytė.
2012: Gada grāmata. Margita Gailitis. Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja.
2012: dzeja lietuviešu valodā // Pavasaris bus kaip visuomet [Pavasaris būs kā vienmēr] Erika Drungytė. Viļņa: Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla.
2013: dzeja vācu valodā // Junge Dichtung aus Lettland. Kristaps Grasis. Hochroth.
2018: dzejoļu krājums angļu valodā // 30 questions people don't ask. Atdzejojusi Ieva Lešinska. Pleiades Press, Misouri, USA. (izdevumā “World litertaure today” (USA) krājums minēts starp 75 svarīgākajiem 2018. gada tulkojumiem).
2018: dzeja spāņu valodā // 30 cosas que la gente jamás se pregunta. Circulo de Poesia, Peru, Chile.
2018: igauņu valodā // Klaas [Stikli]. Tulkojusi Aive Mandel. Tallin: Looming.

LITERĀRĀ LĪDZDALĪBA CITOS PROJEKTOS

2005: LV [kopā ar Andreju Jarovoju; pēc Raiņa un G. Priedes]. Režisors A. Jarovojs. Jaunais Rīgas teātris.
2006: Ansis Sauka. Uzraksti mani uz zemes [notis]: cikls balsij un klavierēm = Inscribe me on the land: cycle for voice and piano / Ansis Sauka; Inga Gaile, [teksts]. Rīga: Musica Baltica, 2006. 16 lpp.
2009: Neuzticīgie [pēc Jāņa Veseļa]. Režisors Andrejs Jarovojs. Nacionālais teātris.
2009: Inga Gaile. Vēja suns [skaņu ieraksts]: dziesmas bērniem / Inga Gaile; Ojārs Vācietis. [Latvija]: Musica Baltica, CD.
2012: Četras naktis [pēc Fjodora Dostojevska]. Režisors Andrejs Jarovojs. Ģertrūdes ielas teātris.
2013: Robežstūmējs [skaņu ieraksts] / Aija Fedorova, Herta, Ivars Šteinbergs; mūzika, montāža Uģis Vītiņš. [Rīga]: Naba Music/Melo Records, CD.
2013: Dzejaslode. Krāsas [videoieraksts] = Poetry globe. Colours = Поэтокомета. Цвета / projekta ideja Līga Buševiča; projekta kuratore Andra Konste; interviju veidotāja Gita Grīnberga. [Latvija]: Apostrofs.
2014: Inga Gaile. Āda [skaņu ieraksts] / Inga Gaile. [Rīga]: Apostrofs, CD (58:02): digitāls.
2014: Dzejkoncerts [skaņu ieraksts]. Latvija: Ascendum, [201-]. 1 CD (60:55): digitāls.

Par dzejoļu krājumu "Migla" (Mansards, 2012)

"Grāmata nestāsta tik daudz par pašu miglu kā par nomācošu substanci, kurā nav iespējams skaidri redzēt, bet gan drīzāk par ceļu no miglas ārā. Precīzāk – tā pati ir šis ceļš. Ceļš uz atbrīvošanos no kolektīvu, pārmantotu priekšstatu radītiem aizspriedumiem, pagātnes ievainojumu sekām un citiem apstākļiem, kas liek maldīties – jā, kā pa miglu. (..) poētiskā forma šajā grāmatā ir izvēlēta atbilstoša vēstījumam. Teksts tagad ir labāk strukturēts, tam ir skaidrāks sākums, risinājums un beigas. Dzejoļi bieži ir gari, taču mazāk izskaistināti nekā senajos "meitenes laikos", vienlaikus saskaņā ar katra dzejoļa ieceri attīstot Gailes raksturīgo poētisko intonāciju, kas mēdz būt tīši neveikla, dusmīga, ar slenga elementiem vai, gluži otrādi, vecmodīga."

Auziņa, Anna. Iznākšana no miglas. Satori, 27.06.2012.

Par dzejoļu krājumu "Lieldienas" (Neputns, 2018)

"Krājuma izvirzītā aksioma ir nepieciešamība mācīties neklusēt, mācīties uzdrošināties runāt par tabuizētām tēmām. Tas arī padara šo krājumu par aktu – piemēru, kā atbrīvot apspiesto balsi. (..) Nevajag gaidīt no Ingas Gailes to, kas no viņas nav jāgaida, – dzejas valodas konstruēšana šajā krājumā autorei aizvirzījusies otrajā plānā, priekšplānā nonākusi tēma un tēls. Balss ir kļuvusi stiprāka par dzeju. Manifestiskas frāzes mijas ar poētiskām, un Ingas Gailes unikālā balss tās sakausē vienā veselumā – dzejolī manifestā, dzejolī lozungā. Ar šo balsi Inga Gaile kļuvusi par cilvēktiesību, mazākuma tiesību un vienlīdzības cīnītāju, bet dzejoļi būtu jāpavairo, lai izdalītu jūtīgākas sabiedrības izglītošanai. Krājuma kopējā balss ir tieši tāda, kādu to var dzirdēt stand-up priekšnesumos un publiskās diskusijās, bieži tā ir dusmīgas jaunas sievietes balss, kas uzdrošinās saukt lietas, cilvēkus un parādības to vārdos, kuri gan dažkārt ir lielāki un asāki par pašām parādībām, un dažkārt tas var likt jautāt, vai aiz tā nestāv mazohistiska mocekļa, upura esība."

Inga Žolude. Cilvēciņi manā galvā mācās runāt. "Diena", 14.05.2018.

Par romānu "Stikli" (Dienas Grāmata, 2016)

"Tā ir vilinoša un iekšēji pretrunīga grāmata, kurā neviena pozīcija nav pilnīgi droša, nevienam tēlam nav dota iespēja būt viennozīmīgi traktējamam. Tomēr – gluži kā labi uzrakstīta luga vai dzejolis – šī grāmata turas kopā, pateicoties smalkām mijiedarbībām starp tās elementiem, tā ir nevis viena stāsta līnija, bet dažādu sižeta līniju audums – jebkurš diedziņš, to pavelkot, aizvestu pie citām domām un izjūtām. Un pāri visam šī grāmata ir autentiska – tā sarunājas nevis ar prātu (vai ne tikai ar prātu), bet ar ikvienā no mums dziļi slēptām bailēm, nemieru un – alkām."

Ieva Melgalve. Pareizības griezīgās lauskas. Punctum, 09.05.2016.

Par stāstu krājumu "Piena ceļi" (Mansards, 2018)

"Par Gailes prozu ir neiespējami runāt, nepiesaucot viņas dzeju, jo starp abām ir daudz līdzību: proza it kā izaug no dzejas, un tieši no turienes nāk Gailes prozas stiprās iezīmes un stilistiskais slīpējums – vārdu, teikumu, tēlu ritmika, metaforiskums, emocionalitāte, tiešums –, un prasmīgais apziņas plūsmas lietojums, kas, ritmiski vilnījot, ātri savažo un iešūpo lasītāju tā, ka nolikt malā grāmatu, pirms stāsts izlasīts līdz galam, šķiet gandrīz vardarbīgi. Būtiski ir norādīt arī uz Gailes dzejas un prozas angažētību (lietoju šo vārdu bez negatīvām konotācijām) – viņas pēdējās grāmatās aizvien nepārprotamāk un uzstājīgāk skan feministiskas notis vai pat akordi, centrā izvirzās sievietes kā otrās šķiras cilvēka problemātika un citi komplicēti sociāli jautājumi liberālās toņkārtās. (..) Gailes stāstu sižeti pārsvarā ir ļoti vienkārši, un izspēlētie notikumi aizņem mazu laika nogriezni, tomēr laiks un telpa tiek izplesti, lasītāju ievietojot varoņu prātā. Gaile pēta sievietes apziņu, emocijas, domu plaiksnīšanu, par savu interešu objektu bieži izvēloties romantisku attiecību atstātās pēdas, sievietes un vīrieša komunikāciju, sievietes lomu sabiedrībā."
Andrejs Vīksna. Mūžīgais Piena ceļš. Satori, 21.10.2018.

Par romānu "Skaistās" (Dienas grāmata, 2019)

"Romāns "Skaistās" ir viens no retajiem gadījumiem, kad darba turpinājums ir ievērojami spēcīgāks par tā pirmo daļu – romānu "Stikli" (2016); lai gan – darbs pat iegūst vēl vairāk, ja tiek skatīts nošķirti no tā priekšgājēja. Inga Gaile romānā apraksta cilvēka eksistenci totalitārismā un pēc tā, vienlaikus izvirzot jautājumu – kas pēc šādas drausmīgas pieredzes vispār paliek pāri no cilvēka un vai viņa esībai ir jēga, par spīti šķietami acīmredzamajai bezjēdzībai? Darbā ierakstīto ideju daudznozīmība un universālums ļauj katram lasītājam tajā atrast ko atšķirīgu. Romānā liela nozīme ir "vardarbības vēstures" jēdzienam, taču simboliski vispārinātā tvērumā, attiecinot to nevis tikai uz konkrētiem pagājušā gadsimta vēstures krustpunktiem vai kolīzijām, bet gan uz sieviešu un vīriešu (un to bērnu!) attiecībām kā tādām; cilvēki kļūst paši par savas vardarbības upuriem, nespēdami vai nemācēdami mīlēt un tādējādi nodarot viens otram pāri."

Arnis Koroševskis. Literatūra spogulī: latviešu proza 2010–2019. Domuzīme 2020, 1, 41. lpp.

Par romānu "Rakstītāja" (Dienas grāmata, 2020)

“Rakstītāja” ir romāns par seksualitāti, par miesas un gara mūžīgo cīņu cilvēka iekšpasaulē un attiecībās. Tāpat kā ikviens no mums, arī Ivande Kaija, Inga Gaile, Vanda, Ida, Fēlikss, Rainis, Aspazija, Korinna un Klitija tur meklē un neatrod sev pareizo formulu un proporcijas.
Seksa tēma izzīmēta plašā spektrā krāsainos musturos, sākot ar bērnības ainu, kur maza meitenīte nejauši ierauga mammas un tēta seksu un kailais tēvs ķer siksnu, lai bērnu par to nopērtu, līdz pat apcerēm par globālu brīvo mīlu PSRS, kur valsts politika noteica, ka nupat visi drīkst ar visiem.
Orgasma kalnagali atrodas Parīzes plūdos katastrofas laikā ar anonīmu glābēju. Šeit laikam jāsaprot, ka savās mājās, savā ģimenes ikdienībā tas nav iespējams. Patīk valodas poēzija, alūzijas, epizode, kur Kaiju slimnīcā apciemo sen mirušais Rainis. Pilnībā un personiski identificējos ar bērnkopības un mājsaimniecības pārslodzēm kā dzīves lidojuma nejauki viskaucošākajām bremzēm."

Daina Sirmā. LALIGABA žūrija, 2021.

Klāva Elsberga prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Laiks bija iemīlējies".
1999

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "raudāt nedrīkst smieties".
2004

Annas Dagdas prēmija
Balva piešķirta par manuskriptu krājumam "Raudāt nedrīkst smieties".
2004

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Kūku Marija".
Dzeja
2007

Žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva
Balva piešķirta par krājumu "Migla".
Dzeja
2012

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "Migla".
2012

Prozas lasījumu balva
"Prozas lasījumu" galvenā balva saņemta par stāstu "Piena ceļi".
2012

Lielā lasītāju balva
Balva piešķirta par krājumu "Migla".
Dzeja
2013

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2013

Lielā lasītāju balva
Balva piešķirta par krājumu "Migla".
Oriģināldzeja
2014

Prozas lasījumu balva
Saņemta "Prozas lasījumu" alternatīvās žūrijas balva par labāko lielāka apjoma darba fragmentu – fragments no romāna "Stikli".
2014

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Atzinība Ingai Gailei un Anetei Melecei par izcili saskanīgo kopdarbu dzejoļu krājumā "Vai otrā grupa mani dzird?" (liels un mazs, 2014), ar valodas un vizuālo tēlu asprātīgi aicinot dažāda vecuma lasītājus iejusties maza bērna, pusaudža un vecāku domās u
Atzinība
2015

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par darbu "Vai otrā grupa mani dzird?".
Bērnu literatūra
2015

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2019

Sabiedrisko mediju balva "Kilograms kultūras"
Balva piešķirta par romānu "Rakstītāja".
Literatūra
2020

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par romānu "Skaistās".
Labākais prozas darbs
2020

Prozas lasījumu balva
"Prozas lasījumu" galvenā balva par fragmentu no romāna "Jaukumiņš".
2020

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2021