Hermanis Asars

07.03.1882 – 1942

ASARS Hermanis (1882.7.III Kauguru pag. Mičkēnā -1942 PSRS) - žurnālists, Jāņa Asara brālis.
Dz. rentnieka ģim. Māc. Kauguru pagastsk., E. Heines privātsk. Valmierā. Tērbatas univ. ieguvis aptiekāra palīga tiesības, bijis aptiekāra māceklis Valmierā (1897-1900), aptiekāra palīgs Rīgā (1900-05). No 1901 darbojies atturības b-bā "Auseklis", 1902-03 strād. laikr. "Dienas Lapa", 1905 - laikr. "Pēterburgas Avīzes", gada beigās par piedalīšanos rev. kustībā arestēts. 1908 vadījis žurn. "Stari". Piedalījies Latv. skatuves b-bas un Jaunā Rīgas t-ra dibināšanā, kur strād. arī par sekretāru un dramaturgu. 1909-14 laikr. "Jaunā Dienas Lapa" red. loceklis. 1914-15 strād. laikr. "Jaunais Vārds" un žurn. "Domas". Par kr. armijas un valdības kritiku Ljas bēgļu kongresā 1915 X Petrogradā izsūtīts uz Irkutskas gub., kur bijis Ņižņeudinskas pils. sekretārs, bet pēc 1917 ievēlēts par Irkutskas gub. zemstes valdes pr-ja vietnieku. 1918 sākumā arestēts, bet drīz atbrīvots un 1918 kā Irkutskas latviešu pārstāvis ievēlēts Sibīrijas valsts domē. Bijis Sibīrijas pilsētu un zemstu sav. pilnvarotais Austrumsibīrijā. 1919 Irkutskā organizējis Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu latviešu nac. centru un Vidussibīrijas Latv. koloniju pārstāvju kongresu, kas ievēlēja Sibīrijas un Urālu Latv. nac. padomi, kurā A. darbojies par sekretāru, informācijas biroja vadītāju un biļetena "Brīvā Latvija" redaktoru. 1920 kopā ar Imantas pulku atgriezies Rīgā, strād. laikr. "Latvijas Sargs" (1920-22), bijis laikr. "Latvis" galv. red. palīgs (1921-28), no 1923 Rīgas pils. domnieks. No 1899 presē public. demokr. ievirzes rakstus par izgl., lit. u.c. jaut., t-ra recenzijas. Rakstījis par pretalkoholisma jaut. - "Par gaišāku un labāku nākotni", "Kas mums darāms?" (abi 1939). Tulk. L. Andrejeva "Karalis Bads" (1908), G. Hauptmaņa "Pirms saules lēkta" (t-rī 1908, grām. 1909). 1940 apcietināts un deportēts uz PSRS. - Ps.: Hermanis, Arno, A. Sara u.c.
I. Treimane

ASARS Hermanis (*1882.7.III Kocēnu novada Kauguru pag. Mičkēnos - † 1942 bij. PSRS) – preses darbinieks, tai skaitā mūz. kritiķis, lit. un mākslas kritiķa Jāņa A. brālis. Māc. Kauguru pagsk., E. Heines privātskolā Valmierā, ieguvis aptiekāra palīga tiesības Tērbatas U (1900). Bijis aptiekāra māceklis Valmierā (1897-1900), aptiekāra palīgs Rīgā (1900-05). No 1901 darb. atturības b-bā Auseklis. 1902-03 bijis laikraksta Dienas Lapa, 1905 Pēterburgas Avīžu līdzstrādnieks, gada beigās arestēts par rev. darbību. 1908 vad. žurnālu Stari, bijis Jaunās Dienas Lapas red. loceklis (1909-14), laikr. Jaunais Vārds un žurn. Domaslīdzstrādnieks (1914-15). Piedal. Latviešu Skatuves b-bas un JRT dibināšanā (1908), bijis šī t-ra sekretārs un dramaturgs. 1. pas. kara laikā par Krievijas valdības kritiku Ljas bēgļu kongresā izsūtīts uz Sibīriju, 1920 atgriezies Ljā. 1920-22 strād. laikr.Latvijas Sargs, 1921-28 bijis laikr. Latvis galv. red. palīgs, no 1923 Rīgas pils. domnieks. Tulkojis vairākas grāmatas un lugas. 1941 apcietināts, deportēts uz bij. PSRS.
No 1899 publicējis presē dažādas tematikas rakstus, kopš 1908 pievērsies mūz. apskatiem. 1909-14 (visintensīvāk 1909-12) recenzējis Rīgas mūz. norises laikr. Jaunā Dienas Lapa. Lietojis pseidonīmus ah, ha, A. u. tml. Sākotnēji galveno uzmanību veltījis Rīgas Latv. t-ra operu un operešu iestudējumiem, vēlāk iekļāvis uzmanības lokā arī vokālus un retumis instr. koncertus. Pēc 1914 regulāru mūz. kritiķa darbību nav turpinājis, tomēr atsevišķus mūz. dzīvei veltītus rakstus, gk. saistībā ar dz. sv. problemātiku, publicējis gan laikr. Jaunais Vārds (1915-16), gan izdevumos Latvijas Sargs un Latvis (20. gados). A. rakstiem tipisks ieinteresēts un reizē objektīvs izteiksmes veids, tieksme aplūkot mūzikas norises plašākā kultūras un sociālās dzīves kontekstā. A. sarakstījis vairākas grāmatas par Ljas saimn. un sab. jautājumiem.
LIT.: Treimane I., Asars Hermanis // Latviešu rakstniecība biogrāfijās, projekta vad. A. Rožkalne, 2. izd., R., 2003, 40. lpp.
B. Jaunslaviete