Hermanis Albats

3 bildes

23.08.1879 – 09.02.1942

Hermanis Albats (arī Albāts; 1879–1942) – jurists, diplomāts, literāts. Paula Albata tēvs. Strādājis Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, kur ieņēmis atbildīgus amatus. Ilggadējs Latvijas Universitātes mācībspēks. Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS, kur viņš gāja bojā Vjatkas labošanas darbu nometnē Kirovas apgabalā.

Dzimšanas laiks/vieta

23.08.1879
Jaunzemi
Dzimis Veļķu pagasta Jaunzemos.

Miršanas laiks/vieta

09.02.1942
Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags)

Personiska informācija

Hermanim Albatam bija trīs dēli: Bruno Albats, Huberts Albats un Paulis Albats. Bruno 1944. gadā aizbēga uz Vāciju, vēlāk devās uz ASV. Paulis krita Otrā pasaules kara pirmajās dienās pie Līvbērzes. Huberts nomira Sibīrijā 1942. gadā.

Profesionālā darbība

1897: pirmās publikācijas latviešu presē.
1900, 1903: almanahā "Jaunā Raža" rakstījis par latviešu literatūru (1900, 4,1903, 6).
1902: referējis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcē.
1903: ar pseidonīmu Helgi parakstījis Emīla Dārziņa komponētos dzejoļus – "Mana laime" un "Mātes gars".

Publicējis rakstus arī izdevumam "Новый энциклопедический словарь". Presē publiējis rakstus un recenzijas ar ps. Hermanis, H. A.

Citātu galerija

"Visur es viņu novēroju kā klusu un nopietnu, bet dziļu un nosvērtu viņam uzticētā darba darītāju. Viņš nemeklēja ārējā spožuma un ne meklēja sava pašlabuma. Pirmajā vietā viņam stā vēja neatkarīgas Latvijas zelšana un mūsu tautas labklājība."

Rancāns, J. Manas atmiņas par profesoru Hermani Albatu. Universitas, Nr. 3, 1956, 1. sept., 25. lpp.

Saiknes

Pauls Albats - Dēls

Pseidonīms

H. A., Hermanis, Helgi

Papildu vārdi

Albāts

Izglītība

Maskava
Kā eksterns beidzis Maskavas 10. ģimnāziju.

Veļķu pagasta skola
Jaunpiebalgas pagasts

Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga

1898
Vidzemes skolotāju seminārs
Rīga

1904–1910
Maskavas Universitāte
Maskava
Juridiskās fakultātes Ekonomikas un juridisko zinātņu nodaļa.Pēdējos divus studiju gadus pavadījis ārzemēs – Vācijā, Šveicē, Francijā, Dānijā.

1910–1913
Heidelberga
Papildinājies Heidelbergā, gatavojies profesūrai.

1910–1913
Parīze
Papildinājies Parīzē, gatavojies profesūrai.

Darbavieta

Rīga
Skolotājs

1908–1918
Maskava
Laikraksta "Русские ведомости" līdzstrādnieks

1909–1915
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Līdzstrādnieks

1912–1915
Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis" (1907–1917)
Rīga
Redakcijas darbinieks, līdzstrādnieks

1915–1916
Maskava
Laikraksta "Русские ведомости" ārlietu nodaļas vadītājs

1915–1917
Maskava
Pirmā pasaules kara laikā bijis Krievijas Zemstes savienības pilnvarotais kara
gūstekņu un bēgļu lietās.

1919
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga
Ministrijas juriskonsults

1920–1923
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga
Ministrijas pārvaldnieks

1921–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Starptautisko tiesību docents

1923–1933
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga
Pilnvarots ministrs un ģenerālsekretārs

1927–06.1940
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Vatikāns
Latvijas sūtnis Vatikānā

Dalība organizācijās

Dzīvesvieta

1904–1919
Maskava

Ceļojums

1908–1910
Vācija

1908–1910
Šveice

1908–1910
Francija

1908–1910
Dānija

Deportācija

14.06.1941
Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags)

Apglabāts

Verhņekamskas rajons