Harijs Gulbis

3 bildes

25.10.1926 – 11.11.2019

Harijs Gulbis (1926–2019) – viens no nozīmīgākajiem latviešu dramaturgiem 20. gadsimta otrajā pusē. Debitējis literatūrā 50. gadu otrajā pusē, rakstnieks ieguva popularitāti ar vairāku lugu iestudējumiem 60. gadu beigās. Gulbis sarakstījis četrpadsmit lugas, kuras visvairāk izrādītas Latvijas Nacionālajā teātrī. Rakstnieks ir arī vairāku romānu autors, kas publicēti sākot no 20. gadsimta 70. gadu otrās puses līdz 21. gadsimta sākumam. Nozīmīgākie darbi: lugas "Viena ugunīga kļava" (1967), "Aijā, žūžū, bērns kā lācis" (1968), "Cīrulīši" (1975), "Alberts" (1983), "Olivers" (1985) un romāns "Doņuleja" (periodikā 1981, grāmatā 1983).

Dzimšanas laiks/vieta

25.10.1926
Dobele

Miršanas laiks/vieta

11.11.2019
Sigulda

Personiska informācija

Dzimis rentnieka ģimenē Dobelē, bērnību pavadījis Anneniekos. 30. gadu
otrajā pusē
ģimene pārcēlusies uz Tumi.
1934–1940:
mācījies Tumes
pagastskolā.
1940: iestājies Tukuma vidusskolā;
mācījies arī mūzikas skolā, kur apguvis vijoļspēli.
1944: iesaukts vācu darba dienestā, vēlāk slēpies, lai izvairītos no
mobilizācijas.
1945: pēc Otrā pasaules kara beigām atsācis mācības.
1946: beidzis Tukuma 1. vidusskolu.
1946–1949: klātienē studējis Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, pabeidzis 1952. gadā neklātienē.
Paralēli studijām uzsācis darbu skolā.
1949–1953: strādājis par skolotāju Siguldas septiņgadīgajā
skolā, īslaicīgi Allažu septiņgadīgajā skolā (arī mācību daļas vadītājs), Gulbenes vidusskolā.
1950: iestājies komjaunatnē.
1953–1959: mācību daļas vadītājs Valkas 1. vidusskolā.
1959–1967: skolotājs un
audzinātājs Iecavas internātskolā.

Profesionālā darbība

1967–1969: mācījies Maskavā PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules
literatūras institūtā.
Kopš 1969: galvenokārt pievērsies literārajam darbam.
Pirmā publikācija – stāsts "Bombejas meitene" (ar pseidonīmu Jānis Pīlāgs) žurnālā "Zvaigzne" 1957. gadā (nr. 16).


Lugu pirmuzvedumi
1959: "Vecīši" Ventspils Tautas teātrī (21. janvārī).
1960: "Mans cilvēks" Leona Paegles Valmieras Drāmas teātrī (10. maijā).
1967: "Viena ugunīga kļava" Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (24. februārī).
1967: "Medību pils" Ļeņina komjaunatnes Jaunatnes teātrī (9. decembrī).
1968:
"Aijā, žūžū, bērns kā lācis" Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (25. janvārī).
1969: "Mans mīļais, mans dārgais" ("Moskvičs 408"; "Burvju paklājs") Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (29. martā).
1971: "Un visi nāks pie manis..." Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (3. novembrī)
1973: "Silta, jauka ausainīte" Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (9. jūnijā).
1975: "Cīrulīši" Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (21. maijā).
1977: "Kamīnā klusu dzied vējš..." Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (2. janvārī).
1983: "Alberts" Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (26. februārī).
1985: "Olivers" Andreja Upīša Akadēmiskajā Drāmas teātrī (30. martā).
1996: "Uz Liepsalām ejot" Latvijas Nacionālajā teātrī (9. janvārī).
1998: "Rīga" (Augusta Deglava romāna dramatizējums) Latvijas Nacionālajā teātrī.
1999: "Vēverīši" Latvijas Nacionālajā teātrī (11. septembrī Vašingtonā, ASV; pirmizrāde Latvijā 2000. gada 10. janvārī).


Ekranizācijas
1980: "Cīrulīši", spēlfilma pēc Harija Gulbja tāda paša nosaukuma lugas motīviem, režisors un scenārija autors Oļģerts Dunkers; Rīgas kinostudija.


Lugu pirmizdevumi un izlases
1967: "Viena ugunīga kļava" (Liesma).
1968: "Medību pils" (Liesma).
1972:
"Un visi nāks pie manis..." (Liesma).
1974:
"Sarunas ar skopām remarkām" (Liesma).
1986: "Lugas par mājām" (Liesma).


Romāni
1976: "Pieneņu laiks" (Liesma).
1981: "Doņuleja" (periodikā; grāmatā 1983 (Liesma)).
1998: "Degoši debesu akmentiņi" (Preses nams).
2010: "Brīnišķīgā dzīve" (Zvaigzne ABC).


Esejas un publicistika

1986: Par nesasniedzamo pilsētu (Liesma).


Darbu kopojumi
2017: "Raksti. 1. sējums. Lugas" (sastādījusi un komentējusi Ieva Kalniņa) (Mansards).
2019: "Raksti. 2. sējums. Lugas" (sastādījusi un komentējusi Ieva Kalniņa) (Mansards).




Darbu tulkojumi
1969: "Одинокий пылающий клен" (luga "Viena ugunīga kļava" krievu valodā). Tulk. Ил. Гракова. Москва: Искусство.
1973:
"И все придут ко мне..." (luga "Un visi nāks pie manis..." krievu valodā). Tulk. Дз. Дымпен-Бакалова. Москва: ВУОАП.
1974:
"Теплая, милая ушанка" (luga "Silta, jauka ausainīte" krievu valodā). Tulk. Нелли Озолинь. Москва: ВААП.
1976: "Жаворонки" (luga "Cīrulīši" krievu valodā). Tulk. Нелли Озолинь. Москва: ВААП.
1977: "В камине тихо ветер воет..." (luga "Kamīnā klusu dzied vējš" krievu valodā). Tulk. Нелли Озолинь. Москва: ВААП.
1981: "Пора одуванчиков" (romāns "Pieneņu laiks" krievu valodā). Tulk. С. Христовский. Рига: Лиесма.
1985: "Осоковая низина" (romāns "Doņuleja" krievu valodā). Tulk. Д. Глезер. Москва: Советский писатель.
1986: "Альберт" (luga "Alberts" krievu valodā) kopkrājumā: "Х. Гулбис, Г. Приеде, П. Путныньш. Пьесы". Tulk. С. Христовский. Рига: Лиесма, 1986.
1986: "Duonios klonis" (romāns "Doņuleja" lietuviešu valodā). Tulk. Arvydas Valionis. Vilnius: Vaga.
1986: "Keď kvitnú púpavy" (romāns "Pieneņu laiks" slovāku valodā). Tulk. Tatiana Plesníková un Jana Tesařová
(autora pēcvārda tulkojums). Bratislava: Smena; Lidové nakladatelství; Mladá fronta.
1987: "Kõrkjaorg" (romāns "Doņuleja" igauņu valodā). Tulk. Oskar Kuningas. Tallinn: Eesti Raamat.
1988:
"Dolina Sitowia" (romāns "Doņuleja" poļu valodā). Tulk. Irena Opelinska. Warszawa: Państwowy Instytut Wydawniczy.


Citi darbi
1981: Jūlijs Bebrišs (prospekts; sastādītāja Rita Melnace; Harija Gulbja teksts). Rīga: Andreja Upīša Latvijas PSR
Valsts Akadēmiskais drāmas teātris.
1998:
Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēts Harija Gulbja veidotais Augusta Deglava romāna “Rīga” skatuves variants.


Nozīmīgākie darbi par Hariju Gulbi
1980: Viktors Hausmanis. Dramaturgs Harijs Gulbis (Liesma).
2006: Viktors Hausmanis. Harijs Gulbis. Grāmatā: Viktors Hausmanis, Benedikts Kalnačs, Latviešu
drāma. 20. gadsimta otrā puse (Zinātne)
2017, 2019: Ieva Kalniņa. Priekšvārds un komentāri Harija Gulbja "Rakstu" 1. un sējumā (Mansards).

Citātu galerija

Par rakstnieka daiļrades sākumu
"Harijs Gulbis pieder latviešu dramatiķu 20. gadsimta otrās puses audzei un ir viens no spilgtākajiem tās pārstāvjiem. [..] Gulbis uz skatuves uznāca kautri, un pagāja krietns laiks, līdz teātri, kritiķi un sabiedrība kopumā aptvēra, ka dramatiķu pulkā ienācis nopietns un vērīgs augstas raudzes lugu rakstnieks."
Hausmanis, Viktors. Harijs Gulbis. Hausmanis, Viktors, Kalnačs, Benedikts. Latviešu drāma: 20. gadsimta otrā puse. Rīga: Zinātne, 2006. 349. lpp.

Par literatūru un teātri
"Galvenais ceļš, pa kuru literatūra ienāk teātrī, ir luga. Būtiskas izmaiņas nākotnē te diez vai gaidāmas. Var tikai zināmā mērā mainīties režisora un dramaturga savstarpējās attiecības, viņu darbības lauku robežas, var vēl vairāk mazināties dramaturga loma izrādes veidošanā, turpinoties palielināties režisora domas un gribas īpatsvaram. Citiem vārdiem, lugas iestudējums, iespējams, arvien vairāk atšķirsies no autora ieceres un dominējošā kļūs režisora koncepcija."
Gulbis, Harijs. Par nesasniedzamo pilsētu. Rīga: Liesma, 1986. 106. lpp.

Pseidonīms

Jānis Pīlāgs

Dzīvesvieta

1926–1940
Annenieki

Izglītība

1934–1940
Tumes vidusskola
Skolas iela 1C, Tume
Mācījies

1940–1946
Tukuma 1. vidusskola
Lielā iela 9, Tukums
Mācījies, beidzis vidusskolu

1940–1940
Tukuma mūzikas skola
Baznīcas iela 2, Tukums
Mācījies vijoļspēli

1946–1952
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beidzis neklātienē

1946–1949
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis klātienē

1967–1969
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Beidzis kursus

Darbavieta

1949–1952
Siguldas astoņgadīgā skola
Sigulda
Skolotājs Siguldas septiņgadīgajā skolā

1952–04.1953
Allažu pamatskola
Allaži
Skolotājs, mācību daļas vadītājs

1952–1959
Gulbenes pamatskola
Gulbene
Skolotājs

09.1953–06.1959
Valkas 1. vidusskola
Raiņa iela 28A, Valka
Mācību daļas vadītājs

1959–1967
Iecavas internātskola
Skolas iela 19, Iecava
Skolotājs un audzinātājs

Dalība organizācijās

1967–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1990–2019
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs

Ceļojums

1972
Beļģija
Brauciens specdelegācijas sastāvā.

08.1974
Čehoslovākija

11.1975
Sīrija
Tūrisma brauciens. Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības sastāvā.

11.1975
Maroka
Tūrisma brauciens. Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība​s sastāvā.

11.1975
Parīze
Tūrisma brauciens – caurbraucot uz Maroku un Sīriju. Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība​s sastāvā.

12.1980
Zviedrija

1982
Dienvidslāvija
Brauciens delegācijas sastāvā.

09.1982
Vācijas Demokrātiskā Republika
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

08.1983
Kanāda

09.1983
Itālija
Brauciens uz desmit dienām Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republikas Rakstnieku savienības specgrupas sastāvā.

11.1983
Francija
Brauciens LPSR Draudzības biedrības specgrupas sastāvā uz Padomju Latvijas dienām.

05.1985–06.1985
Norvēģija

05.1985–06.1985
Dānija

06.1985
Stokholma
Dalība Baltijas Centra Stokholmas Universitātes organizētajā Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienas atcerei veltītajā konferencē.

Apbalvojumi

Eduarda Veidenbauma literārā prēmija
Prēmija piešķirta par lugu "Cīrulīši".
1976

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1976

Andreja Pumpura prēmija
Prēmija piešķirta Harijam Gulbim un Valmieras Drāmas teātra uzvedumam "Cīrulīši" (režisors P. Lācis), kā arī Zelmas lomas atveidotājām Nacionālajā teātrī Lidijai Freimanei un Veltai Līnei.
1977

Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par romānu "Doņuleja".
1982

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 2012. gada 18. oktobra lēmumu. Ordenis pasniegts 2012. gada 18. novembrī Melngalvju namā, Rīgā.
III šķira
2012

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par lugas "Cīrulīši" ilgstošu un plašu izmantojumu. Luga iestudēta Akadēmiskajā Drāmas teātrī 1975. gadā un Dailes teātrī 2011. gadā, izdota krājumā "Lugas par mājām" 1986. gadā, pēc lugas uzņemta filma Rīgas kinostudijā
2012

Žaņa Katlapa balva
Par humāno vērtību apliecinājumu drāmaturģijā
2014