Ģederts Kārkliņš

2 bildes

09.07.1869 – 16.01.1953

Ģederts Kārkliņš (1869–1953) – folkloras krājējs, literāts, mūrnieks. Dzimis Emburgas Mazzaimos. Beidzis Vecsvirlaukas pamatskolu (pagastskolu), pēc tam trīs gadus mācījies mūrnieka amatu. Strādājis Emburgas, Jaunsvirlaukas un Vecsvirlaukas pagastos, piedaloties mūra ēku būvē. Būvējis Igauņu un Vanču kapu vārtus. Rakstījis satīrisku dzeju un korespondences, kas publicētas Ādolfa Alunāna "Zobgaļa kalendārā". Ģederta Kārkliņa pierakstītos nostāstus savākusi un Latviešu folkloras krātuvei iesūtījusi Irma Medne.

Dzimšanas laiks/vieta

09.07.1869
Embūte
Dzimis Emburgas Mazzaimos 1869. gada 27. jūnijā (pēc vecā stila).

Miršanas laiks/vieta

16.01.1953

Personiska informācija

Dzimis kalpa Ģederta un Dārtas ģimenē kā astotais bērns.

Citātu galerija

"1886. gadā Jelgavā Ģ. Kārkliņš tiek iepazīstināts ar Ā. Alunānu un, tā mudināts, sāk rakstīt satīras (vairums publicētas Ā. Alunāna "Zobgaļa Kalendārā"). Savu dzejoļu kopojumu autors mīļi sauc – "mani bērni". Daudziem dzejoļiem nav izcilas vērtības, bet daudzi ir trāpīgi liecinieki sava laika sociālajai iekārtai, literatūrai, cilvēku savstarpējām attiecībām. Asa ir Ģ. Kārkliņa mēle, runājot par sabiedrības "pīlāriem" – dažādu biedrību vīriem un mācītājiem. Nereti viņš, dzejoļus veidodams, izmanto homonīmus. Interesanti ir viņa aforismi, kuru skaits sniedzas simtos [..].
Ģ. Kārkliņa atstātajās atmiņās un piezīmēs ir daudz informācijas par savas dzimtās puses cilvēkiem un viņu gaitām tautas likteņceļā no Kurzemes hercoga Jēkaba laikiem līdz Jaunajai strāvai, 1905. gada revolūcijai, Pirmajam pasaules karam.
Ģ. Kārkliņš bijis viens no tiem cilvēkiem, kas vēlākajiem laikabiedriem liekas īpatņi tāpēc, ka centies sevi izteikt ritmā un atskaņās, centies saglabāt vēstures un kultūras vērtības tur, kur citi redz tikai vecus, aprakstītus papīrus."

Inta Baltgalve. Izdziedāt pasauli. Komunisma Ceļš (Bauska), Nr. 107, 07.09.1985, 3. lpp.

Pseidonīms

Zobgals

Papildu vārdi

Kārkliņu Ģederts

Izglītība

Vecsvirlauka
Pirmo skolu apmeklējis Vecsvirlaukas "Intās".

Apglabāts

01.1953
Igauņu kapi